Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim" vakar, 29.septembrī

Turpinājums no 1.lpp.

Bet mazāk vajadzētu iejaukties operatīvās izmeklēšanas funkcijās, lai lieki nesarežģītu šīs lietas rūpīgu un vispusīgu izmeklēšanu.

— Patlaban, kā jau sacījāt, liels, bet ārēji it kā neredzams darbs tiek veikts Saeimas komisijās. Kurām komisijām līdz šim rudens sesijā ir bijis vislielākais darba apjoms?

— Domāju, ka pašlaik visvairāk darba ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Eiropas lietu komisijai.

— Izņemot valsts budžeta likumprojekta apspriešanu un pieņemšanu, kādi vēl darbi likumdošanas jomā Saeimai šajā rudens sesijā būs īpaši nozīmīgi?

— Neapšaubāmi nozīmīgs būs otrreizējai caurlūkošanai dotais Valsts valodas likums. Kā zināms, 29.oktobrī beigsies tā uzlabošanai nepieciešamo priekšlikumu iesniegšanas laiks. Saeima jau ir nolēmusi, ka 9. decembrī notiks šī likumprojekta atkārtota izskatīšana. Šī likuma pieņemšana lielā mērā ir nozīmīga tādēļ, ka tam pievērsta liela starptautiskās sabiedrības un jo īpaši Eiropas Savienības institūciju uzmanība. Tāpēc es domāju, ka politiskā ziņā tas būs nozīmīgākais no rudens sesijā izskatāmajiem likumprojektiem.

Ceru, ka gan šo likumu, gan citus svarīgus likumus, kas saistīti ar sociālajiem un saimnieciskajiem jautājumiem, izdosies pieņemt jau pirms Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju tikšanās decembrī Helsinkos, kur tiks lemts arī par Eiropas Savienības paplašināšanos.

— Bet tieši pēdējā laikā ārvalstu presē parādās vērtējumi un ziņojumi, kas situāciju Latvijā ataino visai nelabvēlīgā gaismā. Vai tā uzskatāma par kampaņu, kas vērsta pret mūsu valsti?

— Šobrīd Eiropas Savienības paplašināšanās kontekstā pastāv ļoti dažādi viedokļi par šīs organizācijas kandidātvalstīm un par tās paplašināšanās procesa tempiem un norisi. Līdz ar to laikam diezgan grūti būs izstrādāt vienotu Eiropas Savienības paplašināšanas politiku. Protams, ir valstis, kas ne visai ieinteresētas, lai Eiropas Savienība paplašinātos. Tāpēc es paredzu, ka tuvākajā laikā vēl diezgan bieži parādīsies dažādi raksti par stāvokli Eiropas Savienības kandidātvalstīs, tostarp Latvijā, kas droši vien ne vienmēr patiesi atspoguļos reālo situāciju.

Taču man pēdējā laikā vairākkārt, atrodoties ārvalstīs kā Saeimas oficiālās delegācijas vadītājam, piemēram, Eiropas Savienības kandidātvalstī Čehijā, nepavisam nav radies tāds iespaids, ka Latvija būtu ierindojama kādā no pēdējām vietām. Līdz ar to es domāju, ka visi šie kritiskie raksti ir politiskās cīņas izpausmes pirms Eiropas Savienības valstu vadītāju apspriedes decembrī Helsinkos.

— Kādi jums ir iespaidi no starptautiskās konferences, kas otrdien, 28.septembrī, notika Viļņā un bija sarīkota sakarā ar Molotova–Ribentropa pakta 60.gadadienu?

— Manuprāt, šī konference bija ļoti labi organizēta un pietiekami labi apmeklēta. Vienīgi žēl, ka tajā nepiedalījās oficiāli pārstāvji no Krievijas un Vācijas.

Galvenais secinājums, kas radās konferences gaitā, manuprāt, ir pilnīgi skaidrs. Proti, Molotova–Ribentropa pakts lielā mērā ir noteicis to situāciju, kādā pašlaik atrodas Austrumeiropas valstis, tostarp Latvija. Par to runāja gan pārstāvji no Baltijas valstīm un Rumānijas, gan vēsturnieki no Krievijas un Francijas. Arī es savā uzrunā par to izteicos, un mani izteikumi savā ziņā tika novērtēti kā pārmetumi rietumvalstīm par to politiku pagājušo 60 gadu laikā. Centos uzsvērt to, ka Latvijai tāpat kā citām Austrumeiropas valstīm, diemžēl ir bijis atvēlēts ļoti neilgs laiks, lai pēc pusgadsimtu ilgajiem okupācijas gadiem tā varētu attīstīties kā neatkarīga demokrātiska republika. Atšķirībā no daudzām citām zemēm, kur demokrātija netraucēti ir varējusi pilnveidoties gadu desmitiem un pat gadu simtiem un kur sabiedrības labklājība pamazām cēlusies ilgā laikā. Turklāt īpaši Latvijā smagas sekas ir atstājusi okupācijas laikā īstenotā rusifikācijas un kolonizācijas politika, ja runājam par iedzīvotāju etnisko sastāvu.

Katrā ziņā Molotova–Ribentropa pakta izraisītās mūsdienu problēmas nav viegli atrisināt, bet tās pastāv un tām pievēršama vēl lielāka uzmanība. Tieši to es gribēju uzsvērt savā runā, vērtējot noziedzīgā dokumenta vēsturiskos aspektus.

Viļņā konferences beigās tikos ar Lietuvas Seima priekšsēdētāju Vītautu Landsberģi. Apmainījāmies ar viedokļiem par iekšpolitisko situāciju abās valstīs, apspriedām pašreizējo ekonomisko stāvokli un pievērsāmies arī jautājumam, kas šobrīd Latvijā ir īpaši aktuāls — par jūras robežas līgumu. V.Landsberģis ar izpratni novērtēja to, ka Latvijā tieši ekonomisko apsvērumu dēļ ir neviennozīmīga attieksme pret šo līgumu, kas jau sagatavots ratifikācijai abu kaimiņvalstu parlamentos. Argumenti, ko pauž gan mūsu zinātnieki, gan zvejnieki, gan arī vairāki politiķi, ir zināmā mērā pamatoti. Protams, par tiem vēl var diskutēt. Bet uz priekšu šajā jautājumā ir jāvirzās, par to mēs abi bijām vienisprātis.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas un valdības lietu   redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"