Ministru kabineta noteikumi Nr.663
Rīgā 2008.gada 18.augustā (prot. Nr.59 14.§)
Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība
Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4.panta divpadsmito daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka prasības pārtikas kvalitātes shēmām, kā arī to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību.
2. Pārtikas kvalitātes shēmas ir nacionālā pārtikas kvalitātes shēma, bioloģiskās lauksaimniecības shēma, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu shēma, kā arī garantētu tradicionālo īpatnību shēma, kā noteikts Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulas (EK) Nr.1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr.1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (turpmāk – Komisijas regula Nr.1974/2006), 22.panta 1. un 2.punktā.
II. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vispārējās prasības
3. Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma ir shēma, kur visi pārtikas aprites posmi ir izsekojami, produkta pirmapstrādes un pārstrādes veicējs ir sertificēts atbilstoši nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām un gala produkts ir nonācis mazumtirdzniecībā vai tiešai piegādei galapatērētājam.
4. Komisijas regulas Nr.1974/2006 22.panta 2.punkta “b” apakšpunktā noteiktās nacionālās shēmas kontroles institūcijas funkcijas veic Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts (turpmāk – kontroles institūcija). Kontroles institūcija ir akreditēta valsts aģentūrā “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” atbilstoši standartam LVS EN 45011 : 2004 “Vispārīgās prasības institūcijām, kas nodarbojas ar produktu sertifikācijas sistēmām”, un to ir apstiprinājis Pārtikas un veterinārais dienests.
5. Pārtikas kvalitātes shēmu operators (turpmāk – operators) ir fiziska vai juridiska persona, kura piedalās pārtikas kvalitātes shēmu prasībām atbilstoša produkta ražošanā.
6. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas mērķis ir veicināt kvalitatīvu lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanu un sniegt patērētājiem garantijas par saražotā produkta kvalitāti, nosakot papildprasības Eiropas Savienības tiesību aktos un Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām vispārīgajām prasībām dzīvnieku vai augu izcelsmes produktu apritei.
7. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu ražo, ievērojot nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības, kas noteiktas:
7.1. šo noteikumu 1.pielikumā – pienam un piena produktiem, liellopu gaļai, cūkgaļai un tās produktiem;
7.2. šo noteikumu 2.pielikumā – medum un biškopības produktiem;
7.3. šo noteikumu 3.pielikumā – graudaugiem un to produktiem, eļļas augiem un to produktiem;
7.4. šo noteikumu 4.pielikumā – dārzeņiem, kartupeļiem un to produktiem;
7.5. šo noteikumu 5.pielikumā – augļiem, ogām un to produktiem.
8. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkti, kuri nav marķēti, visos pārtikas aprites posmos ir atšķirti laikā vai telpā (produktu apriti veic citā laikā vai telpā) no produktiem, kas nav ražoti saskaņā ar nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām.
9. Produkts atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām:
9.1. ja vismaz 90 % no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām;
9.2. ja saliktos pārtikas produktos vismaz 60 % no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām.
10. Kontroles institūcija pamatotu aizdomu un strīdu gadījumos veic produkta analīzes. Analīzes veic laboratorijā, kura akreditēta valsts aģentūrā “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025 : 2005 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” un par kuru Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts laboratorijā, vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalsts laboratorijā, ja attiecīgā laboratorija atbilst minētajā standartā noteiktajām prasībām.
11. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu marķē atbilstoši normatīvajiem aktiem par produktu marķēšanu. Marķējumā ir nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norāde, kas atveidota un novietota saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumu (turpmāk – shēmas norāde).
III. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas sertifikācijas kārtība
12. Operators, kurš vēlas uzsākt darbību nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, iesniedz kontroles institūcijā iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumam un operatoru sarakstu, norādot izejvielu piegādātājus vai produkta saņēmējus, kas iesaistīti iepriekšējā vai nākamajā pārtikas aprites posmā.
13. Kontroles institūcija 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izskata to un vienojas ar operatoru par pārbaudes laiku.
14. Kontroles institūcija veic operatora un dokumentu pārbaudi un sagatavo ziņojumu par pārbaudi. Ziņojumu par pārbaudi izsniedz arī operatoram.
15. Kontroles institūcija, veicot pārbaudi, ir tiesīga pieprasīt operatoram informāciju un dokumentus, kas pamato produkta atbilstību nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām.
16. Kontroles institūcija 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 14.punktā minētās pārbaudes pieņem un rakstiski paziņo operatoram lēmumu par nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas sertifikāta izsniegšanu (turpmāk – sertifikāts). Ja ir pieņemts lēmums par atteikumu izsniegt sertifikātu, paziņojumā norāda atteikuma iemeslu.
17. Sertifikātā norāda:
17.1. operatora identifikācijas datus (juridiskai personai – firmu (nosaukumu), reģistrācijas numuru, fiziskai personai – vārdu, uzvārdu un personas kodu);
17.2. ražotā pārtikas produkta grupas nosaukumu, produkta veida nosaukumu vai produkta nosaukumu;
17.3. piešķirtā sertifikāta numuru.
18. Operators 10 dienu laikā pēc izmaiņu rašanās informē kontroles institūciju par izmaiņām šo noteikumu 12.punktā minētajā informācijā.
19. Ja kontroles institūcija konstatē, ka operators pārkāpj šo noteikumu prasības, tā rakstiski brīdina operatoru par konstatētajām neatbilstībām un nosaka termiņu to novēršanai. Pēc noteiktā termiņa beigām kontroles institūcija veic atkārtotu pārbaudi.
20. Kontroles institūcija uz laiku līdz neatbilstību novēršanai operatoram aizliedz pārtikas produkta marķējumā izmantot shēmas norādi.
21. Kontroles institūcija anulē sertifikātu un aizliedz izmantot shēmas norādi, ja:
21.1. konstatē tīšus produkta ražošanas pārkāpumus kādā no pārtikas aprites posmiem;
21.2. šo noteikumu 19.punktā minētās neatbilstības netiek novērstas noteiktajā termiņā;
21.3. operators izmanto shēmas norādi produktam, kuram nav izsniegts sertifikāts;
21.4. Pārtikas un veterinārais dienests ir apturējis operatora darbību;
21.5. operators kavē, apgrūtina vai liedz kontroles institūcijai veikt uzraudzību.
22. Kontroles institūcija reizi mēnesī informē Pārtikas un veterināro dienestu par pārbaudēs konstatētajām neatbilstībām un operatoriem izteiktajiem rakstiskajiem brīdinājumiem un anulētajiem sertifikātiem.
23. Ja kontroles institūcija konstatē tīšu produkta marķēšanas, ražošanas vai pārbaudes prasību pārkāpumu, tā anulē attiecīgā operatora sertifikātu un divus gadus operatoram neizsniedz jaunu sertifikātu.
24. Lēmumu par sertifikāta atteikumu vai anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
25. Operators sedz kontroles institūcijas izdevumus, kas radušies, veicot pārtikas produkta atbilstības novērtēšanu atbilstoši kvalitātes prasībām un produkta pārbaudi.
IV. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas uzraudzības un kontroles institūciju kompetence
26. Pārtikas un veterinārais dienests:
26.1. saskaņo kontroles institūcijas izstrādāto pārbaudes un uzraudzības pasākumu aprakstu;
26.2. uzrauga kontroles institūcijas veiktās operatoru pārbaudes;
26.3. izvērtē kontroles institūcijas atklātās neatbilstības un lēmumus par anulētajiem sertifikātiem;
26.4. kontrolē shēmas norādes lietošanu marķējumā pārtikas produktiem tirdzniecības vietās saskaņā ar šajos noteikumos minētajām prasībām;
26.5. informē kontroles institūciju par operatora darbības apturēšanu.
27. Kontroles institūcija Pārtikas un veterinārajā dienestā iesniedz:
27.1. gada darbības programmu atbilstoši šo noteikumu 28.punktā minētajām prasībām – katru gadu līdz 31.martam;
27.2. ikgadējo pārskatu atbilstoši šo noteikumu 29.punktā minētajām prasībām – līdz nākamā gada 31.janvārim;
27.3. informāciju par izsniegtajiem un anulētajiem sertifikātiem – katru mēnesi līdz piektajam datumam;
27.4. izmaiņas gada darbības programmā un kontroles institūcijas rekvizītos – 10 dienu laikā pēc izmaiņu rašanās;
27.5. izmaiņas operatoru rekvizītos – katru mēnesi līdz piektajam datumam.
28. Gada darbības programmā kontroles institūcija sniedz šādu informāciju:
28.1. institūcijas struktūra, kvalitātes kontroles un uzraudzības pasākumu apraksts (turpmāk – institūcijas dokumentācija);
28.2. plānotie iekšējie kvalitātes auditi;
28.3. darbinieku kvalifikācijas apraksti un darbinieku paredzamā apmācība;
28.4. plānotās pārbaudes, ieskaitot ārpuskārtas pārbaudes;
28.5. plānoto paraugu ņemšanas skaits;
28.6. operatoru riska grupu klasifikācija.
29. Ikgadējā pārskatā kontroles institūcijas norāda informāciju par:
29.1. veiktajām pārbaudēm un konstatētajiem pārkāpumiem;
29.2. veiktajiem produktu izsekojamības pasākumiem;
29.3. izmaiņām institūcijas dokumentācijā;
29.4. iekšējiem kvalitātes auditiem;
29.5. vadības pārskatiem un to rezultātiem, saņemtajām sūdzībām un to izskatīšanas kārtību;
29.6. darbinieku pienākumiem, kvalifikāciju un apmācībām;
29.7. izsniegtajiem un anulētajiem sertifikātiem;
29.8. sadarbību ar laboratorijām, laboratorisko izmeklējumu programmu un to izpildi;
29.9. operatoru pārbaudes laikā konstatētajām problēmām un to iespējamajiem risinājumiem.
V. Bioloģiskās lauksaimniecības shēmas, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu shēmas un garantētu tradicionālo īpatnību shēmas prasības
30. Bioloģiskās lauksaimniecības shēmas prasībām atbilst pārtikas produkts, kas ražots atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģisko ražošanu un gala produkts ir nonācis mazumtirdzniecībā vai tiešai piegādei galapatērētājam.
31. Operatora atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības shēmai apliecina normatīvajos aktos par bioloģisko lauksaimniecību noteiktā kontroles institūcija.
32. Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu shēmas prasībām atbilst pārtikas produkts, kas reģistrēts Eiropas Savienības Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un cilmes vietas nosaukumiem.
33. Garantētu tradicionālo īpatnību shēmas prasībām atbilst pārtikas produkts, kas reģistrēts Eiropas Savienības Garantētu tradicionālo īpatnību reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par garantētām tradicionālām īpatnībām.
34. Operatora atbilstību aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu shēmai vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmai apliecina Pārtikas un veterinārais dienests.
VI. Noslēguma jautājumi
35. Preču zīme “Kvalitatīvs produkts”, kas produktam vai produktu grupai ir piešķirta pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, ir spēkā līdz sertifikāta vai produkta derīguma termiņa beigām.
36. Šo noteikumu 4.punktā minētā prasība attiecībā uz kontroles institūcijas akreditāciju stājas spēkā 2009.gada 31.decembrī.
37. Līdz 2011.gada 1.janvārim šo noteikumu 9.1.apakšpunktā minētā prasība attiecībā uz izmantotās izejvielas daudzumu, kas atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, ir 60 %.
38. Nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu prasības attiecībā uz dārzeņiem, kartupeļiem un to produktiem, kā arī augļiem, ogām un to produktiem stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.
Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs A.Šlesers
Zemkopības ministrs M.Roze
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 22.augustu.
1.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 18.augusta noteikumiem Nr.663
Nacionālās pārtikas kvalitātes
shēmas prasības pienam un piena produktiem,
liellopu gaļai, cūkgaļai un tās produktiem
I. Liellopu un cūku audzēšana
1. Dzīvniekiem nodrošina pilnvērtīgu, sabalansētu barošanu, pamatojoties uz izstrādātām barības devām katrai dzīvnieku sugai un grupai. Barības devā norāda katrai konkrētai dzīvnieku sugai un grupai nepieciešamo barības sastāvu un daudzumu.
2. Atkarībā no dzīvnieku individuālajām vajadzībām dzīvnieku barībai (zaļbarība, siens, skābsiens, skābbarība, graudi) ne retāk kā reizi gadā nosaka šādus kvalitātes rādītājus:
2.1. sausna;
2.2. kopproteīns;
2.3. koptauki;
2.4. koppelni;
2.5. cukuri;
2.6. kokšķiedra, neitrāli skalotā šķiedrviela (NDF), skābi skalotā šķiedrviela (ADF);
2.7. kalcijs un fosfors;
2.8. skābju rādītāji un pH;
2.9. neto enerģija laktācijā (NEL) liellopiem.
3. Dzīvnieku barošanā nedrīkst izmantot dzīvnieku barību, kas satur ģenētiski modificētus organismus vai no tiem atvasinātus produktus.
4. Izmantojot dzīvnieku barošanai rūpnieciski ražotu vai no cita operatora iepirktu dzīvnieku barību, nepieciešams kvalitāti apliecinošs sertifikāts vai kvalitātes apliecība.
5. Cūkām vidēji uz 100 kg dzīvmasas diennaktī jāuzņem 2–3 kg sausnas.
6. Aizliegta piespiedu dzīvnieku barošana.
7. Ārstniecisko barību atļauts izmantot praktizējoša veterinārārsta uzraudzībā atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām veterināro zāļu lietošanas un veterināro zāļu apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.
8. Veterināro zāļu lietošanā ievēro šādus nosacījumus:
8.1. izmanto fitoterapijas (piemēram, augu ekstrakti, esences) un homeopātiskās zāles (augu, dzīvnieku vai minerālvielas izcelsmes) un mikroelementus;
8.2. ķīmiski sintezētas alopātiskas veterinārās zāles lieto praktizējoša veterinārārsta uzraudzībā, izvēloties tās zāles, kuru izdalīšanās laiks no dzīvnieka organisma ir īsāks;
8.3. ķīmiski sintezētu alopātisko veterināro zāļu un antibiotiku lietošana dzīvnieku slimību profilaksei ir aizliegta.
9. Veterināro zāļu lietošanu reģistrē žurnālā. Žurnālā norāda informāciju par dzīvnieka slimību, veterinārajām zālēm (zāļu aktīvās vielas), to devām un ievadīšanas metodi, zāļu lietošanas ilgumu un zāļu izdalīšanās periodu.
10. Ja produktīvo dzīvnieku ārstēšanā lieto alopātiskās veterinārās zāles, zāļu lietošanas instrukcijā noteikto zāļu izdalīšanās periodu pagarina divas reizes. Ja zāļu izdalīšanās periods nav noteikts, nosaka, ka tas ir 48 stundas.
11. Atšķirīgi identificē ar zālēm ārstētu dzīvnieku, kura produkcijai noteikts zāļu izdalīšanās periods. Identificējot nodrošina, ka šis dzīvnieks zāļu izdalīšanās periodā ir atšķirams no citiem tādas pašas sugas dzīvniekiem, kuru produkcijai nav noteikts zāļu izdalīšanās periods.
12. Veterināro zāļu izdalīšanās periodā dzīvnieku produkciju aizliegts izmantot uzturā.
13. Audzējot dzīvniekus, saimniecībā nodrošina tādu dzīvnieku blīvumu, lai lauksaimniecībā izmantojamās platībās iestrādātais organiskā mēslojuma daudzums, arī pašu dzīvnieku atstātie mēsli gadā nepārsniegtu 210 kg slāpekļa uz hektāru, bet uz nitrātiem jutīgās zonās – 170 kg slāpekļa uz hektāru.
14. Atbilstoši šā pielikuma 13.punktam maksimālais dzīvnieku blīvums uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās platības hektāru atbilst 1.tabulā noteiktajām prasībām.
1.tabula
Maksimālais dzīvnieku blīvums uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās platības hektāru
Nr.p.k. |
Liellopi pa kategorijām |
Dzīvnieki/ha (210 kg/N/ha) |
Dzīvnieki/ha (170 kg/N/ha) |
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. |
Nobarojamie teļi Citi liellopi < 1 gadu Buļļi no 1 līdz 2 gadiem Buļļi no 2 gadiem un vecāki Teles Piena govis Kaujamās piena govis Citas govis Nobarojamās cūkas |
6,2 6,2 4,1 2,5 3,1 2,5 2,5 3,1 17,0 |
5 5 3,3 2 2,5 2 2 2,5 14,0 |
15. Novietni tīra un kūtsmēslus izvāc atbilstoši turēšanas sistēmai saskaņā ar ražošanas procesu.
16. Operators sagatavo kūtsmēslu apsaimniekošanas plānu. Ja kūtsmēslus neizmanto saimniecībā, operators noslēdz kūtsmēslu izvešanas līgumu.
17. Dzīvniekiem nodrošina to sugai un fizioloģiskajām vajadzībām nepieciešamo fizisko aktivitāti.
18. Cūkām nodrošina pastaigu laukumus ar iespēju rakties.
19. Režģu grīda kūtī neaizņem vairāk kā 50 % no kopējās grīdas platības. Režģu grīdu aizliegts izmantot dzīvnieku stāvvietās un guļvietās.
20. Gaļas liellopu un cūku pārvadāšanas ilgums no izbraukšanas vietas līdz kautuvei nepārsniedz sešas stundas.
II. Piena un piena produktu ražošana
21. Svaigpiena uzglabāšanas laiks piena ražošanas novietnē nepārsniedz 24 stundas.
22. Svaigpiena kvalitātes prasības atbilst 2.tabulā noteiktajām prasībām.
2.tabula
Svaigpiena kvalitātes prasības
Rādītājs |
Noteiktās prasības |
Kontrole |
1. Urīnviela |
150–300 mg/kg |
Kontroli veic operators vismaz reizi mēnesī pirms piena pieņemšanas pārstrādei. Piena paraugu ņem piena ražošanas saimniecībā |
2. Sasalšanas temperatūra |
Ne augstāka par -0,520 °C |
|
3. Skābums |
No 15 līdz 18 °T |
Kontroli veic operators katrai piegādātā svaigpiena partijai pirms piena pieņemšanas pārstrādei |
4. Patogēnie mikroorganismi |
Kontroli veic operators vismaz reizi mēnesī |
|
4.1. Salmonella |
Salmonellas nedrīkst saturēt 25 g svaigpiena |
|
4.2. Staphylococcus aureus |
Staphylococcus aureus kolonijas veidojošo vienību skaits (KVV) 1 ml svaigpiena atbilst šādiem rādītājiem: n=5, m=500, M=2000, c=2, kur n – atsevišķu parauga vienību skaits; m – baktēriju skaita robežvērtība. Rezultātu uzskata par apmierinošu, ja baktēriju skaits visās parauga vienībās nepārsniedz m; M – baktēriju skaita maksimālā vērtība. Rezultātu uzskata par neapmierinošu, ja baktēriju skaits vienā vai vairākās parauga vienībās ir M vai lielāks; c – parauga vienību skaits, kur rezultāts var būt lielāks par m, bet mazāks par M |
|
5. Baktēriju kopskaits 30 °C temperatūrā |
Ne vairāk kā 100 000 KVV
uz |
Kontroli veic operators vismaz divreiz mēnesī. Paraugu ņem piena ražošanas saimniecībā |
6. Somatisko šūnu skaits |
Ne vairāk kā 400 000 uz 1 ml – vidējais ģeometriskais lielums trijos mēnešos |
Kontroli veic operators vismaz reizi mēnesī. Paraugu ņem piena ražošanas saimniecībā |
7. Temperatūra pirms piena pieņemšanas pārstrādei |
≤ 10 °C |
Kontroli veic operators katrai piegādātā svaigpiena partijai pirms piena pieņemšanas pārstrādei |
8. Inhibitori, t.sk. antibiotikas |
Klātbūtne nav pieļaujama |
Kontroli veic operators vismaz
reizi mēnesī. |
23. Piena produktu ražošanā aizliegts izmantot:
23.1. augu izcelsmes taukus (eļļas), daļēji vai pilnīgi aizstājot piena taukus piena produktos;
23.2. sintētiskās krāsvielas.
24. Sieru ražošanā aizliegts izmantot salpetri (NaNO3 vai KNO3), lai nomāktu gāzes radošo mikroorganismu attīstību.
25. Gatavos piena produktus atbilstoši standartam LVS 354 : 2002 “Piena un piena produktu sensorā novērtēšana ar punktu metodi” novērtē sensori. Katra sensorā rādītāja vērtējums nav zemāks par 4 (5 ballu vērtēšanas sistēmā). Vērtē šādus rādītājus:
25.1. ārējais izskats;
25.2. konsistence;
25.3. garša un smarža;
25.4. ūdens dispersijas pakāpe – sviestam ar tauku saturu, kas nav zemāks par 80 %;
25.5. izskats griezumā – sieram.
26. Produktu sensori novērtē četras reizes gadā. Ja ražošanai ir sezonas raksturs, novērtēšanu veic divas reizes gadā. Sensoro novērtēšanu veic akreditētā testēšanas laboratorijā, kuras akreditētā darbības jomā ir iekļauta piena un piena produktu sensorās novērtēšanas metode.
27. Produktu kvalitātes kritēriji (ķīmiskie, mikrobioloģiskie, organoleptiskie) ir nemainīgi visā realizācijas termiņa laikā.
28. Dzeramā piena un piena produktu fizikāli ķīmiskie un mikrobioloģiskie rādītāji atbilst 3.tabulā noteiktajām prasībām. To kontroli operators veic ne retāk kā reizi gadā paziņotā akreditētā testēšanas laboratorijā.
3.tabula
Dzeramā piena un piena produktu fizikāli ķīmiskie un mikrobioloģiskie rādītāji
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
1. Dzeramais piens, piens un piens ar samazinātu tauku saturu, saldais krējums, vājpiens |
|
1.1. tauku saturs, % |
Deklarētais |
1.2. skābums, 0 T |
Deklarētais |
1.3. blīvums (tikai pienam), kg/m3 |
Ne mazāks par 1028 |
1.4. fosfatāze |
Negatīva |
1.5. inhibitori, t.sk. antibiotikas (tikai pienam) |
Klātbūtne nav pieļaujama |
1.6. Enterobacteriaceae, KVV/ml |
m=1, M=5, n=5, c=2 |
1.7. patogēnie mikroorganismi 1.7.1. Salmonella |
Nesatur 25g, n=5, c=0 |
1.7.2. Listeria monocytogenes |
Nesatur 25g, n=5, c=0 |
2. Raudzētie piena produkti – acidofilais piens, ar bifidobaktērijām raudzēts piens, skābs krējums, kefīrs, vājpiena kefīrs, rūgušpiens, rjaženka, tīrkultūra, raudzētas paniņas, jogurts, augļu jogurti |
|
2.1. tauku saturs, % |
Deklarētais |
2.2. skābums, 0 T |
Deklarētais |
2.3. dzīvotspējīgo mikroorganismu skaits, KVV/1g |
10 7 |
2.4. Enterobacteriaceae, KVV/ml |
m=1, M=5, n=5, c=2 |
2.5. patogēnie mikroorganismi 2.5.1. Salmonella |
Nesatur 25g, n=5, c=0 |
2.5.2. Listeria monocytogenes |
Nesatur 25g, n=5, c=0 |
3. Piena tauku produkti – sviests, sviests ar samazinātu tauku saturu, koncentrēts sviests |
|
3.1. tauku saturs, % |
Deklarētais |
3.2. ūdens saturs, % |
Deklarētais |
3.3. citas izcelsmes (nepiena) tauki |
Nedrīkst saturēt |
3.4. tauku skābums, mmol/100 g tauku |
Ne vairāk kā 1,2 |
3.5. peroksīdu skaits, mekviv. skābekļa/1000 g tauku |
Ne vairāk kā 0,3 |
3.6. zarnu nūjiņu grupas baktērijas 30 °C |
Klātbūtne nav nosakāma 1g |
3.7. E.coli, KVV/g |
m=10, m=100, n=5, c=2 |
3.8. patogēnie mikroorganismi 3.8.1. Salmonella |
Nesatur 25g, n=5, c=0 |
3.8.2. Listeria monocytogenes |
Nesatur 25g, n=5, c=0 |
4. Nenogatavinātie sieri – svaigie sieri, mājas siers, skābpiena sieri |
|
4.1. tauku saturs, % |
Deklarētais |
4.2. skābums, 0 T |
Deklarētais |
4.3. sāls, % |
Deklarētais |
4.4. sausna (ūdens saturs), % |
Deklarētais |
4.5. E.coli, KVV/g |
m=100, m=1000, n=5, c=2 |
4.6. patogēnie mikroorganismi 4.6.1. Salmonella |
Nesatur 25g, n=5, c=0 |
4.6.2. Listeria monocytogenes |
Nesatur 25g, n=5, c=0 |
5. Sieri – cietie, puscietie, mīkstie, nogatavinātie pelējuma vai glemes mikrofloras ietekmē, nogatavināti sālījumā |
|
5.1. tauku saturs sausnā, % |
Deklarētais |
5.2. sāls, % |
Deklarētais |
5.3. sausna (ūdens saturs), % |
Deklarētais |
5.4. citas izcelsmes (nepiena) tauki |
Nedrīkst saturēt |
5.5. E.coli, KVV/g |
m=100, m=1000, n=5, c=2 |
5.6. patogēnie mikroorganismi 5.6.1. Salmonella |
Nesatur 25g, n=5, c=0 |
5.6.2. Listeria monocytogenes |
Nesatur 25g, n=5, c=0 |
5.7. tauku saturs sausnā, % |
Deklarētais |
5.8. sausna (ūdens saturs), % |
Deklarētais |
5.9. sāls, % |
Deklarētais |
5.10. citas izcelsmes (nepiena) tauki |
Nedrīkst saturēt |
5.11. E.coli, KVV/g |
m=100, m=1000, n=5, c=2 |
5.12. patogēnie mikroorganismi 5.12.1. Salmonella |
Nesatur 25g, n=5, c=0 |
5.12.2. Listeria monocytogenes |
Nesatur 25g, n=5, c=0 |
6. Biezpiens un biezpiena izstrādājumi – pilnpiena biezpiens, vājpiena biezpiens, biezpiena sieriņi, biezpiena torte |
|
6.1. tauku saturs, % |
Deklarētais |
6.2. ūdens saturs, % |
Deklarētais |
6.3. skābums, 0 T |
Deklarētais |
6.4. E.coli, KVV/g |
m=100, m=1000, n=5, c=2 |
6.5. patogēnie mikroorganismi 6.5.1. Salmonella |
Nesatur 25g, n=5, c=0 |
6.5.2. Listeria monocytogenes |
Nesatur 25g, n=5, c=0 |
7. Piena produktu deserti – pudiņi, krēmi, deserti |
|
7.1. tauku saturs, % |
Deklarētais |
7.2. sausna (ūdens saturs), % |
Deklarētais |
7.3. skābums, 0 T |
Deklarētais |
7.4. Enterobacteriaceae, KVV/g |
m=10, M=100, n=5, c=2 |
7.5. patogēnie mikroorganismi 7.5.1. Salmonella |
Nesatur 25g, n=5, c=0 |
7.5.2. Listeria monocytogenes |
Nesatur 25g, n=5, c=0 |
8. Saldējums – krējuma saldējums, piena saldējums, piena saldējums ar zemu tauku saturu, saldējuma torte |
|
8.1. tauku saturs, % |
Deklarētais |
8.2. saharozes saturs, % |
Deklarētais |
8.3. skābums, 0 T |
Deklarētais |
8.4. sausna, % |
Deklarētais |
8.5. Enterobacteriaceae, KVV/g |
m=10, M=100, n=5, c=2 |
8.6. patogēnie mikroorganismi 8.6.1. Salmonella |
Nesatur 25g, n=5, c=0 |
8.6.2. Listeria monocytogenes |
Nesatur 25g, n=5, c=0 |
III. Liellopu gaļas, cūkgaļas un to produktu ražošana
29. Liellopu liemeņus,
pusliemeņus, ceturtdaļliemeņus un cūku liemeņus un pusliemeņus
atdzesē aukstuma telpās līdz temperatūrai, kas nav augstāka
par +4 °C. Atdzesēšanu veic iespējami īsākā laikā.
30. Gaļu uzglabā temperatūrā, kas nav zemāka par +1 °C un augstāka par +6 °C.
31. Sadalītu gaļu pēc iesaiņošanas un iepakošanas atdzesē līdz iekšējai temperatūrai, kas nav augstāka par +4 °C. Gaļas temperatūra pirms pārstrādes nav augstāka par +4 ºC.
32. Liellopu gaļas un cūkgaļas produktu ražošanā aizliegts izmantot:
32.1. saldētu izejvielu;
32.2. mehāniski atkaulotu gaļu;
32.3. augu izcelsmes olbaltumu;
32.4. tauku–ādu emulsijas;
32.5. pārtikas piedevas uzglabāšanas laika pagarināšanai, garšas, smaržas un ārējā izskata uzlabošanai, vēlamo reoloģisko īpašību nodrošināšanai;
32.6. biezinātājus, recinātājus, stabilizētājus.
33. Puskūpināto un jēlkūpināto desu ražošanā nav atļauts lietot fosfātus.
34. Desu (līdz 40 mm diametrā) ražošanā izmanto dabīgus (zarnas) vai dabīgi ražotus apvalkus.
35. Mitruma saturs gatavajā produktā ir:
35.1. vārītajās desās – 55–70 %;
35.2. cīsiņos un sardelēs – 65–70 %;
35.3. puskūpinātajās desās – 35–45 %;
35.4. jēlkūpinātajās desās – 25–30 %;
35.5. liellopu gaļas produktos – ne vairāk kā 45 %;
35.6. cūkgaļas produktos – ne vairāk kā 65 %.
Zemkopības ministrs M.Roze
2.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 18.augusta noteikumiem Nr.663
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības medum un biškopības produktiem
I. Bišu turēšana
1. Bišu dravas izvieto ne tuvāk kā 3 km rādiusā no atkritumu noglabāšanas poligoniem.
2. Bišu saimes apskates laikā izmanto dabīgu materiālu dūmus. Dūmu iegūšanā izmanto koka gabaliņus, koka praulus un citus speciālus, dabīgus materiālus.
3. Bišu slimību apkarošanā izmanto ārstēšanas līdzekļus un metodes, priekšroku dodot organiskām skābēm un biotehnoloģiskām metodēm.
4. Amerikas peru puvi neārstē, saimi likvidē.
5. Vaska kodes apkarošanai aizliegts lietot insekticīdus, izņemot organiskās skābes un ēteriskās eļļas.
II. Medus un biškopības produktu ražošana
6. Ziedputekšņu uztvērēja kastītes iztukšo katru vakaru pirms rasas punkta iestāšanās.
7. Aizliegts no medus atdalīt ziedputekšņus.
8. Propolisu pirmapstrādes laikā aizliegts karsēt un apstrādāt ar karstu ūdeni.
9. Bišu māšu peru pieniņu iegūst no 84–96 stundu veciem bišu māšu cirmeņiem.
10. Medus un biškopības produktu kvalitāte atbilst tabulā noteiktajām prasībām.
Tabula
Medus un biškopības produktu kvalitātes prasības
Produkts |
Rādītājs |
Noteiktā prasība |
Kontrole |
1. Medus |
|||
Mitrums, % |
viršu, āboliņa medū – ne vairāk kā 21,5 |
Analīzes veic medus ražotājs katrai partijai vienu reizi, ņemot paraugu no fasēšanai sagatavotās produkcijas. Analīzes veic paškontroles sistēmas ietvaros vai nosūtot paraugu uz laboratoriju. Ziedputekšņu analīzes veic, nosūtot paraugu uz Latvijas Biškopības biedrību |
|
citu veidu medū – ne vairāk kā 18,5 |
|||
Saharoze, % |
ne vairāk kā 3,00 |
||
Brīvās skābes, mmolekv/kg |
ne vairāk kā 30 |
||
Diastāze (amilāze) (pēc Schade skalas) |
ne mazāk kā 12 |
||
Hidroksimetilfurfurols (HMF), mg/kg |
ne vairāk kā 25 |
||
Ziedputekšņu saturs, % |
viršu medū – vismaz 40 % viršu ziedputekšņu |
||
griķu medū – vismaz 25 % griķu ziedputekšņu |
|||
liepziedu medū – vismaz 17 % liepu ziedputekšņu |
|||
rapšu medū – vismaz 70 % rapšu ziedputekšņu |
|||
dažādu ziedu medū – ne viena veida ziedputekšņu nav pārsvarā (nav vairāk kā 45 %) |
|||
2. Ziedputekšņi |
|||
2.1. Svaigi un saldēti ziedputekšņi |
Mitrums, % |
aveņu, krūkļu ziedputekšņos – ne vairāk kā 40,0 |
Analīzes veic ziedputekšņu ražotājs katrai partijai vienu reizi, ņemot paraugu no fasēšanai sagatavotās produkcijas. |
pārējos ziedputekšņos – ne vairāk kā 35,0 |
|||
Kopējās skābes, % |
ne vairāk kā 0,15 |
||
pH |
aveņu, krūkļu ziedputekšņiem 3,2 |
Analīzes veic paškontroles sistēmas ietvaros, nosūtot paraugu uz laboratoriju |
|
pārējiem ziedputekšņiem ne mazāk kā 5,5 – maijā; 5,0 – jūnijā; 4,5 – jūlijā un augustā |
|||
2.2. Žāvēti ziedputekšņi |
Mitrums, % |
7,0–8,0 |
|
pH |
7,0–4,3 |
||
Kopējās skābes, % |
ne vairāk kā 0,15 |
||
Pelējumi un raugi, kvv/g |
ne vairāk kā 200 |
||
3. Konservēti ziedputekšņi |
|||
3.1. Svaigi vai saldēti ziedputekšņi ar pūdercukuru |
Sausna, % |
ne mazāk kā 80,0 |
Analīzes veic ziedputekšņu ražotājs katrai partijai vienu reizi, ņemot paraugu no fasēšanai sagatavotās produkcijas. Analīzes veic paškontroles sistēmas ietvaros, nosūtot paraugu uz laboratoriju |
Reducējošo cukuru masas daļa pret bezūdens daļu, % |
ne mazāk kā 50,0 |
||
Saharozes masas daļa pret bezūdens daļu, % |
ne vairāk kā 70,0 |
||
Kopējās skābes, % |
ne vairāk kā 0,15 |
||
3.2. Svaigi vai saldēti ziedputekšņi ar medu |
Sausna, % |
ne mazāk kā 73,0 |
|
Reducējošo cukuru masas daļa pret bezūdens daļu, % |
ne mazāk kā 50,0 |
||
Saharozes masas daļa pret bezūdens daļu, % |
ne vairāk kā 10,0 |
||
Kopējās skābes, % |
ne vairāk kā 0,15 |
||
3.3. Svaigi vai saldēti ziedputekšņi ar medu un pūdercukuru |
Sausna, % |
ne mazāk kā 80,0 |
|
Reducējošo cukuru masas daļa pret bezūdens daļu, % |
ne mazāk kā 45,0 |
||
Saharozes masas daļa pret bezūdens daļu, % |
ne vairāk kā 30,0 |
||
Kopējās skābes, % |
ne vairāk kā 0,15 |
||
3.4. Žāvēti ziedputekšņi ar medu |
Sausna, % |
ne mazāk kā 86,0 |
|
Reducējošo cukuru masas daļa pret bezūdens daļu, % |
ne mazāk kā 50,0 |
||
Saharozes masas daļa pret bezūdens daļu, % |
ne vairāk kā 10,0 |
||
Kopējās skābes, % |
ne vairāk kā 0,15 |
||
4. Bišu maize |
Mitrums, % |
10,0–14,0 |
Analīzes veic bišu maizes ražotājs katrai partijai vienu reizi, ņemot paraugu no fasēšanai sagatavotās produkcijas. Analīzes veic |
pH |
ne zemāk par 3,8 |
||
Pelējumi, kvv/g |
ne vairāk kā 200 |
||
Raugi, kvv/g |
ne vairāk kā 200 |
||
5. Propoliss |
Vaska piemaisījums,% |
ne vairāk 30,0 |
Analīzes veic propolisa ražotājs katrai partijai vienu reizi, ņemot paraugu no fasēšanai sagatavotās produkcijas. Analīzes veic |
Flavonoīdu un citu fenolsavienojumu masas daļa, % |
ne mazāk kā 25,0 |
||
6. Bišu māšu peru pieniņš |
pH |
3,7–4,2 |
Analīzes veic bišu māšu peru pieniņa ražotājs katrai partijai vienu reizi, ņemot paraugu no fasēšanai sagatavotās produkcijas. Analīzes veic paškontroles sistēmas ietvaros, nosūtot paraugu uz laboratoriju |
Sausnas daļa, % |
30,0–35,0 |
||
Bioloģiskā aktivitāte pēc māšu cirmeņa svara, audzējot bišu saimē, mg |
ne mazāk kā 180 |
Zemkopības ministrs M.Roze
3.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 18.augusta noteikumiem Nr.663
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības graudaugiem un to produktiem, eļļas augiem un to produktiem
1. Graudaugu un eļļas augu audzēšana
1. Graudaugu un eļļas augu (turpmāk – kultūraugi) audzēšanā ievēro augu maiņu, izstrādājot kultūraugu maiņas plānu:
1.1. vienas sugas, vienas šķirnes graudaugus neaudzē vienā laukā vairāk kā divus gadus pēc kārtas;
1.2. rapsim kā priekšaugi nav pieļaujami vasaras (ziemas) rapsis, ripsis, eļļas rutki, lopbarības kāposti, turnepši, kāposti, mārrutki, rutki, lapu sinepes un citi krustziežu dzimtas augi.
2. Veic kultūraugu audzēšanai nepieciešamos agrotehniskos pasākumus (pareiza lauka izvēle, kultūraugu šķirnes un augsnes apstrādes tehnoloģijas izvēle, optimāls sējas laiks, kultūraugu augšanai un attīstībai piemērota mēslojuma lietošana, optimāla ražas novākšanas termiņa ievērošana, ražas atlieku novākšana vai savlaicīga iestrādāšana augsnē).
3. Sēklas un šķirņu izvēle:
3.1. izmanto sertificētas sēklas;
3.2. aizliegts izmantot ģenētiski modificētu šķirņu sēklas un no tām iegūtas sēklas un graudus;
3.3. rapša audzēšanā izmanto “00” (divu nuļļu) vai “000” (triju nuļļu) šķirnes;
3.4. kaņepju audzēšanai izmanto sējas kaņepes, kurās tetrahidrokanabiola (THC) koncentrācija nepārsniedz 0,2.
4. Kultūraugu mēslošana notiek saskaņā ar mēslošanas plānu, kas izstrādāts, pamatojoties uz agroķīmiskās izpētes datiem un plānoto kultūraugu ražu. Agroķīmisko izpēti veic ne retāk kā reizi piecos gados.
5. Mēslošanas plānā norāda:
5.1. saimniecības nosaukumu un atrašanās vietu;
5.2. lauka numuru, platību hektāros (ha);
5.3. audzējamo kultūraugu, tā šķirni, izmantošanas veidu un plānoto ražu;
5.4. iepriekšējā gadā audzēto kultūraugu (priekšaugu);
5.5. slāpekļa (N), fosfora (P2O5) un kālija (K2O) iestrādes normu (kg) uz vienu hektāru;
5.6. ar organisko mēslojumu (organiskā mēslojuma veids) iestrādāto slāpekli, fosforu un kāliju (turpmāk – NPK);
5.7. ar minerālmēsliem iestrādāto NPK, norādot minerālmēslu veidu, daudzumu (svars kg) uz vienu hektāru un visā lauka platībā;
5.8. citus kultūraugu barības elementu bilances faktorus.
6. Lai nodrošinātu audzējamiem kultūraugiem optimālu augsnes reakciju, ja nepieciešams, augsnes kaļķo saskaņā ar agroķīmiskās izpētes rezultātiem.
7. Kultūraugu veģetācijas periodā operators vismaz reizi nedēļā pārbauda lauku, lai novērotu kaitīgā organisma izplatības dinamiku, un pārbaudes rezultātus dokumentē lauka pārbaudes žurnālā.
8. Lauka pārbaudes žurnālā norāda:
8.1. lauka numuru vai nosaukumu;
8.2. pārbaudes datumu;
8.3. kultūrauga attīstības stadiju;
8.4. kaitīgā organisma izplatību, invāzijas vai kultūrauga bojājuma pakāpi.
9. Pamatojoties uz šā pielikuma 7.punktā minētajiem pārbaudes rezultātiem un ņemot vērā kaitīgā organisma izplatības dinamiku, pieņem lēmumu par piemērotāko augu aizsardzības pasākumu, pirms tam izvērtējot agrotehniskā, mehāniskā vai bioloģiskā augu aizsardzības paņēmiena lietošanas iespējas.
10. Ja agrotehniskais, mehāniskais vai bioloģiskais augu aizsardzības paņēmiens nenodrošina kaitīgā organisma ierobežošanu, izvēlas ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, kas iekļauti Latvijas augu aizsardzības līdzekļu reģistrā. Sākotnēji izvēlas lietot selektīvu (konkrēta kaitīgā organisma ierobežošanai paredzētu) augu aizsardzības līdzekli ar vismazāko iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi.
11. Operators informāciju par šā pielikuma 1., 3., 6. un 10.punktā minēto prasību izpildi reģistrē lauku vēsturē.
12. Operators glabā ar stādāmā materiāla, sēklu, augu aizsardzības, mēslošanas, kaļķošanas un ģipšošanas līdzekļu iegādi saistītos dokumentus, augu pases vai etiķetes, sertifikātus un agroķīmiskās izpētes rezultātus piecus gadus.
13. Rapša mēslošanā minerālā slāpekļa deva gadā nepārsniedz 200 kg uz vienu hektāru.
14. Kaņepes nedrīkst mēslot ar slāpekli saturošiem minerālmēsliem.
15. Graudu kaltēšanā:
15.1. miltu izstrādājumu ražošanai paredzēto graudu temperatūra nepārsniedz + 50 °C;
15.2. alus ražošanai paredzēto graudu temperatūra nepārsniedz + 40 °C.
16. Graudu uzglabāšanas temperatūra nepārsniedz + 25 °C.
17. Operators reizi gadā vidējam graudu, rapšu un kaņepju sēklu ražas paraugam nosaka piesārņojuma līmeni – aflatoksīnu summu (nepārsniedz 4,0 µg/kg) un svina saturu (nepārsniedz 0,2 mg/kg svaiga svara).
18. Graudu krāsa ir atbilstoša un raksturīga veseliem, pilngatavību sasniegušiem graudiem.
19. Graudu smarža ir atbilstoša, raksturīga veseliem graudiem, bez pelējuma, puvuma, sasmakuma, iesala vai citām neatbilstošām smaržām.
20. Graudu un sēklas kvalitāte atbilst 1.tabulā noteiktajām prasībām.
1.tabula
Graudu un rapša sēklu kvalitātes prasības
Produkts |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
Kontrole |
1. Kvieši |
Mitrums, % |
ne vairāk kā 14 |
Kontroli veic operators katrai graudu partijai, pieņemot graudus pārstrādei |
Hagberga krišanas skaitlis, s |
220–350 |
||
Proteīna saturs (sausā masā), % |
ne mazāk kā 12,5 |
||
*Zeleny indekss, ml |
ne mazāk kā 30 |
||
Atkritumu piemaisījumi, % |
ne vairāk kā 1,0 |
||
Citu kultūraugu graudu piemaisījumi, % |
ne vairāk kā 4,0 |
||
Sīko graudu, kas iziet caur 2,0 x 20 mm sietu, piemaisījumi, % |
ne vairāk kā 2,0 |
||
Kaitēkļu invāzija |
nav pieļaujama |
||
Ar melnplauku inficēti graudi |
nav pieļaujami |
||
Ar fuzariozi inficēti graudi |
nav pieļaujami |
||
Melno graudu (Claviceps purpurea) klātbūtne, % |
ne vairāk kā 0,05 |
||
2. Rudzi |
Mitrums, % |
ne vairāk kā 14 |
Kontroli veic operators katrai graudu partijai, pieņemot graudus pārstrādei |
Hagberga krišanas skaitlis, s |
120–250 |
||
Atkritumu piemaisījumi, % |
ne vairāk kā 1,0 |
||
Citu kultūraugu graudu piemaisījumi, % |
ne vairāk kā 4,0 |
||
Sīko graudu, kas iziet caur 1,4 x 20 mm sietu, piemaisījumi, % |
ne vairāk kā 2,0 |
||
Kaitēkļu invāzija |
nav pieļaujama |
||
Ar melnplauku inficēti graudi |
nav pieļaujami |
||
Ar fuzariozi inficēti graudi |
nav pieļaujami |
||
Melno graudu (Claviceps purpurea) klātbūtne, % |
ne vairāk kā 0,05 |
||
3. Alus mieži |
Dīgtspēja, % |
min. 95 |
Kontroli veic operators katrai graudu partijai, pieņemot graudus pārstrādei |
Proteīna saturs sausā masā, % |
līdz 11,5 ieskaitot |
||
Mitrums |
ne vairāk kā 14 |
||
Homogenitāte (vienas miežu šķirnes sēkla), % |
ne mazāk kā 93 |
||
Tīrība (citi augi, vai piemaisījumi), % |
maks. 2,0 |
||
Lielums, % (virs 2,5 mm sietiem) |
ne mazāk kā 91 |
||
Sīkie graudi, % (zem 2,2 mm sietiem) |
ne vairāk kā 3 |
||
Kaitēkļu invāzija |
nav pieļaujama |
||
4. Mieži un rudzi (iesala ražošanai) |
Dīgtspēja, % |
min. 95 |
Kontroli veic operators katrai graudu partijai, pieņemot graudus pārstrādei |
Proteīna saturs sausā masā, %: miežiem rudziem |
līdz 14 ieskaitot līdz 18 ieskaitot |
||
Mitrums, % |
ne vairāk kā 14 |
||
Homogenitāte, % (vienas šķirnes sēkla) |
ne mazāk kā 95 |
||
Tīrība, % (citi kultūraugu piemaisījumi) |
ne vairāk kā 4 |
||
Piemaisījumi, % |
ne vairāk kā 1 |
||
Kaitēkļu invāzija |
nav pieļaujama |
||
5. Rapšu sēklas |
Erukskābes saturs, % |
līdz 2 |
Kontroli veic operators katrai graudu partijai, pieņemot graudus pārstrādei |
Glikozinolāts, mikromoli |
līdz 30 |
||
Bāzes mitrums, % |
līdz 8 |
||
Pieļaujamā netīrība, % |
līdz 2 |
2. Graudu un rapšu sēklu pārstrādes produktu ražošana
21. Auksti spiestu nerafinētu rapšu eļļu iegūst ar mehānisko spiešanas metodi.
22. Nerafinētai rapšu eļļai mehāniski nodala fosfatīdus un gļotvielas.
23. Rapšu eļļai var pievienot augu izcelsmes produktus garšas bagātināšanai.
24. Graudu pārstrādātājs vismaz reizi gadā produktiem nosaka aflatoksīnu summu (B1+B2+G1+G2), un tā nepārsniedz 4,0 µg/kg produkta.
25. Kvalitātes rādītājus kontrolē katrai produkta partijai. Partijas apjomu nosaka pārstrādātājs.
26. Graudu un rapšu sēklu pārstrādes produktu kvalitātes rādītāji atbilst 2.tabulā noteiktajām prasībām.
2.tabula
Graudu un rapšu sēklu pārstrādes produktu kvalitātes prasības
Produkts |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
Kontrole |
1. Kviešu milti |
Krāsa |
balta ar dzeltenīgu vai zilganu toni, raksturīga veseliem graudiem |
Operators veic kontroli katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operators |
Smarža |
raksturīga svaigiem miltiem bez nepiederošām smaržām |
||
Mitrums, % |
ne vairāk kā 15 |
||
Pelnvielu saturs, % |
ne vairāk kā 1,85 |
||
Hagberga krišanas skaitlis, s |
220–350 |
||
Lipekļa saturs, % |
ne mazāk kā 25 |
||
Kaitēkļu invāzija |
nav pieļaujama |
||
Metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg |
3,0 |
||
2. Rudzu milti |
Krāsa |
pelēcīgi zilgana vai balta |
Operators veic kontroli katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operators |
Smarža |
raksturīga svaigiem miltiem bez nepiederošām smaržām |
||
Mitrums, % |
ne vairāk kā 15 |
||
Pelnvielu saturs, % |
ne vairāk kā 1,85 |
||
Hagberga krišanas skaitlis, s |
120–160 |
||
Kaitēkļu invāzija |
nav pieļaujama |
||
Metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg |
ne vairāk kā 3,0 |
||
3. Putraimi |
Krāsa |
raksturīga attiecīgās krāsas graudu putraimiem |
Operators veic kontroli katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operators |
Smarža |
raksturīga svaigiem graudu produktiem bez nepiederošām smaržām |
||
Mitrums, % |
ne vairāk kā 14,0 |
||
Veselo kodoliņu saturs, % |
ne mazāk kā 99,2 |
||
Nenolobīto pārslu saturs, % |
– |
||
Gružu piemaisījumu saturs, % |
ne vairāk kā 0,30 |
||
Skābums pārslās, grādos |
– |
||
Kaitēkļu invāzija |
nav pieļaujama |
||
Metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg |
3,0 |
||
4. Pārslas |
Krāsa |
raksturīga attiecīgās krāsas graudu pārslām |
Operators veic kontroli katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operators |
Smarža |
raksturīga svaigiem graudu produktiem bez nepiederošām smaržām |
||
Mitrums, % |
12,0 |
||
Nenolobīto pārslu saturs, % |
ne vairāk kā 0,5 |
||
Gružu piemaisījumu saturs, % |
ne vairāk kā 0,35 |
||
Skābums pārslās, grādos |
ne vairāk kā 5,0 |
||
Kaitēkļu invāzija |
nav pieļaujama |
||
Metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg |
ne vairāk kā 3,0 |
||
5. Iesals |
Krāsa (EBC) |
raksturīga attiecīgās krāsas iesalam |
Operators veic kontroli katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operators |
Mitrums, % |
ne vairāk kā 6 |
||
Iejavai skābums Ml 1n Na OH/100ml pH |
0,9–1,3 5–7 |
||
Pārcukurošanās (min.) |
5–30 |
||
Ekstraktvielas gaisa sausā vielā, % |
ne mazāk kā 75 – miežiem; |
||
Kaitēkļu invāzija |
nav pieļaujama |
||
6. Auksti spiesta nerafinēta rapšu eļļa |
Ārējais izskats |
caurspīdīgs šķidrums, var būt nelieli nosēdumi |
Operators veic kontroli katrai produktu partijai. Partijas apjomu operators nosaka domstarpību gadījumos |
Krāsa |
zaļgana vai dzintara dzeltena |
||
Smarža, garša |
raksturīga produktam, bez nevēlamām blakus smaržām un piegaršām |
||
Blīvums (20 °C temperatūrā) |
0,914–0,920 |
||
Refrakcijas koeficients, n 20 D |
1,465–1,467 |
||
Apziepošanas skaitlis, mg KOH/g |
182–193 |
||
Joda skaitlis, % J2 |
110–126 |
||
Krāsas skaitlis |
ne vairāk kā 70 |
||
Neapziepoto vielu masas daļa |
ne vairāk kā 20 g/kg |
||
Peroksīdu skaitlis, mekv. aktīvā O2/kg |
10–15 |
Operators veic kontroli katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operators |
|
Skābes skaitlis, mg KOH/g |
3,0–4,0 |
||
Brīvo taukskābju masa daļa, % wFFA |
1,5–2,0 |
||
Mitruma un gaistošo vielu masas daļa, % |
ne vairāk kā 0,2 |
||
Nešķīstošie piemaisījumi, % |
ne vairāk kā 0,05 |
||
Produkta pamatsastāvs – eļļa, % |
100 |
3. Prasības maizes un kaņepju pavalga ražošanai
3.1. Maizes ražošana
27. Maizes ražošanā aizliegts izmantot:
27.1. pārtikas piedevas (maizes uzlabotāji, konservanti, skābuma regulētāji, krāsvielas);
27.2. ģenētiski modificētas izejvielas, tai skaitā pannu un veidņu smērēšanai.
28. Kviešu maizes mīklu gatavo ar iejavu.
29. Iejavu pagatavo no miltiem, rauga, ūdens un raudzē vismaz 90 minūtes.
30. Rudzu maizes mīklu gatavo ar plaucējumu un ieraugu. Plaucējumu gatavo vismaz 12 stundas.
3.2. Kaņepju pavalga ražošana
31. Kaņepju pavalgu ražo no sasmalcinātas kaņepju sēklu masas un hidrogenētiem augu taukiem, kur:
31.1. sasmalcināta kaņepju sēklu masa 70–90 %;
31.2. hidrogenēti augu tauki 10–30 %.
32. Kaņepju pavalgu uzglabā sausā, vēsā vietā, temperatūrā, kas nepārsniedz +12 °C.
33. Kviešu un rudzu maize un kaņepju pavalgs atbilst 3.tabulā noteiktajiem kvalitātes rādītājiem.
3.tabula
Kviešu un rudzu maizes un kaņepju pavalga kvalitātes rādītāji
Produkts |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
Kontrole |
1. Kviešu maize |
Mīkstuma mitrums, % |
ne vairāk kā 45 |
Kontroli veic ne retāk kā reizi gadā akreditētā laboratorijā |
Mīkstuma skābums, grādos |
ne vairāk kā 4 |
||
2. Rudzu maize |
Mīkstuma mitrums, % |
ne vairāk kā 50 |
Kontroli veic ne retāk kā reizi gadā akreditētā laboratorijā |
Mīkstuma skābums, grādos |
ne vairāk kā 16 |
||
3. Kaņepju pavalgs un kaņepju pavalgs ar linsēklām |
Ārējais izskats |
labi smērējama, viendabīga masa, ar smalcinātu kaņepju sēkliņu sīkdaļu piejaukumu |
Kontroli veic produkta ražotājs ne retāk kā reizi gadā |
Krāsa |
no zaļganpelēkas līdz brūngani pelēkai |
||
Smarža un garša |
tipiska, atbilstoša grauzdētu kaņepju smaržai un garšai, bez blakus smaržām un garšas (pelējuma, bojātu taukvielu u.tml.) |
||
Mitrums, % |
ne vairāk kā 0,5 |
||
Skābes skaitlis, mg KOH/g, |
ne vairāk kā 4,0 |
||
Peroksīda skaitlis |
4,0 |
||
Svins Pb mg/kg |
ne vairāk kā 0,2 |
34. Maizei un tās izstrādājumiem vismaz reizi gadā veic sensoro novērtēšanu pēc piecu punktu sistēmas atbilstoši 4.tabulai. Vērtējums katrai īpašībai (ārējais izskats un forma, garoza, mīkstuma porainība, struktūra un elastība, garša un smarža) nav zemāka par 4,0 punktiem.
4.tabula
Produkta īpašību raksturojums
Punkti |
Raksturojums |
5 |
Pilnīga kvalitātes prasību izpilde (ļoti labi) |
4 |
Niecīgas, nebūtiskas novirzes (labi) |
3 |
Izteiktas novirzes, nelieli defekti (apmierinoši) |
2 |
Izteikti defekti (gandrīz apmierinoši) |
1 |
Nopietni defekti, trūkumi (neapmierinoši) |
0 |
Patēriņam nepiemērots produkts (nav novērtējams) |
4. Prasības alus, iesala un kvasa dzērienu ražošanai
4.1. Alus ražošana
35. Alus izejvielas ir ūdens, iesals, apiņi. Rūgšanas procesa nodrošināšanai lieto alus raugu.
36. Vienai alus šķirnei var izmantot vairākus iesala veidus, tai skaitā no dažādiem miežu piegādātājiem. Vismaz 60 % no kopējā iesala daudzuma vienā alus šķirnē piegādā operators, kas piedalās nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā.
37. Miežu alus ražošanā neizmanto cukuru, cukura sīrupu vai to aizvietotāju iesala pirmmisas blīvuma palielināšanai.
38. Alus pēcraudzēšanas laiks noguldītavā nav mazāks par 20 dienām atbilstoši alus šķirnes tehnoloģiskajai shēmai un produkta gatavībai.
4.2. Bezalkoholisko iesala izcelsmes dzērienu ražošana
39. Bezalkoholiskā iesala dzēriena un kvasa sausnas pamatizejviela ir iesals.
40. Kvasa ražošanā izmanto raugu tīrkultūru.
41. Alus, iesala un kvasa dzērieni atbilst 5.tabulā noteiktajiem kvalitātes kritērijiem.
5.tabula
Alus, iesala un kvasa dzēriena kvalitātes rādītāji
Produkts |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
Kontrole |
1. Alus |
Sausnas masas daļa pirmmisā, % |
10–18 ± 0,5 |
Kontroli veic produkta ražotājs ne retāk kā vienreiz gadā |
Spirta tilpuma daļa, % |
3,8–5,5 ± 0,5 5,5–6,5 ± 1,0 |
||
Skābums vai pH |
deklarētais |
||
Krāsa |
deklarētais |
||
CO2 masas daļa, % |
ne mazāk kā 0,3 |
||
2. Nepasterizēts alus |
Patogēnie mikroorganismi Salmonella spp. |
negatīva 25 g |
Kontroli veic produkta ražotājs ne retāk kā vienreiz gadā |
ZNGB |
3,0 g nav pieļaujama |
||
3. Pasterizēts alus |
MAFAM KVV/1g ne vairāk |
500 |
Kontroli veic produkta ražotājs ne retāk kā vienreiz gadā |
Patogēnie mikroorganismi Salmonella spp. |
negatīva 100 g |
||
4. Iesala dzēriens |
Sausnas masa, % |
6,5–14 ± 0,5 |
Kontroli veic produkta ražotājs ne retāk kā vienreiz gadā |
Skābums, ml 1n NaOH/100 ml vai pH |
2,5–3,5 ± 0,5 |
||
Krāsa |
deklarētais |
||
CO2 masas daļa, % |
ne mazāk kā 0,3 |
||
ZNGB |
100 g nav pieļaujama |
||
Patogēnie mikroorganismi Salmonella spp. |
negatīva 100 g |
||
Raugi, pelējumi 1 gr |
nav pieļaujami |
||
5. Kvass |
Sausnas masa, % |
6,5 – 14 ± 0,5 |
Kontroli veic produkta ražotājs ne retāk kā vienreiz gadā |
Skābums,
ml, |
2,5 – 3,5 ± 0,5 |
||
Krāsa |
deklarētais |
||
CO2 masas daļa, % |
ne mazāk kā 0,3 |
||
ZNGB |
100 g nav pieļaujama |
||
Patogēnie mikroorganismi Salmonella spp. |
negatīva 25 g |
42. Alus, iesala dzēriena un kvasa sensoro novērtēšanu veic vismaz reizi gadā. Novērtēšanu veic piecu punktu sistēmā piecām raksturīgākajām dzēriena īpašībām. Maksimālais punktu skaits produktam ir 25 punkti. Novērtējums kopsummā nav zemāks par 20 punktiem. Sensoro novērtēšanu veic eksperti.
43. Alus sensorajā vērtēšanā vērtē dzēriena dzidrumu, krāsu, aromātu, garšu, apiņus, putas/ogļskābo gāzi (CO2).
44. Iesala un kvasa dzērienu sensorajā vērtēšanā vērtē dzēriena dzidrumu, krāsu, aromātu, garšu, ogļskābo gāzi (CO2).
Zemkopības ministrs M.Roze
4.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 18.augusta noteikumiem Nr.663
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības dārzeņiem, kartupeļiem un to produktiem
I. Dārzeņu un kartupeļu audzēšana
1. Dārzeņus un kartupeļus audzē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrēto audzēšanu dārzeņkopībā un kartupeļu stādījumos.
2. Vienas sugas dārzeņus sēj vai stāda vienā laukā ne biežāk kā reizi trijos gados.
3. Dārzeņu audzēšanā aizliegts izmantot ģenētiski modificētus organismus un to atvasinājumus.
4. Dārzeņi (galda mārrutki, zaļie zirnīši, galda bietes, gurķi, galviņkāposti, dilles, sīpoli, burkāni un kartupeļi), kurus izmanto dārzeņu konservu ražošanai, un kartupeļi, kurus izmanto kartupeļu cietes ražošanai, atbilst 1.tabulā noteiktajiem kvalitātes un nekaitīguma rādītājiem.
1.tabula
Kvalitātes un nekaitīguma rādītāji dārzeņiem un kartupeļiem
Produkts |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
Kontrole/piezīmes |
1. Galda bietes |
Organoleptiskie rādītāji |
Veselas, svaigas, kaitēkļu un slimību nebojātas, sausas, tīras, neplaisājušas, vienas botāniskās šķirnes, ar šķirnei raksturīgu formu un krāsu |
Kontroli veic, pieņemot katru partiju |
Kvalitātes rādītāji |
Sulīgas, tumši sarkanas, pārgriežot – vienmērīgs krāsojums; 5–14 cm lielas, ne mazāk kā 5 cm diametrā. Zemes piemaisījumi ne vairāk kā 1 % |
||
2. Gurķi |
Organoleptiskie rādītāji |
Veseli, svaigi nolasīti, nemazgāti lielkārpaino šķirņu gurķi |
Kontroli veic, pieņemot katru partiju |
Kvalitātes rādītāji |
Gurķu vidus blīvs ar negatavām,
mīkstām sēklām. 1.šķira 6–9 cm gari, līdz 3 cm diametrā; 2.šķira 9–11 cm gari, līdz 4 cm diametrā |
||
3. Zaļie zirnīši |
Organoleptiskie rādītāji |
Vienmērīgi gaiši zaļa krāsa, atbilstoša attiecīgajai šķirnei, kaitēkļu un slimību nebojāti |
Kontroli veic, pieņemot katru partiju |
Kvalitātes rādītāji |
Veseli un svaigi zirņi, ar plānu un maigu apvalku. Bez minerālvielu un zemes piemaisījumiem. Gatavības pakāpe (pēc finometra): a/l – 29–45 grādi, 1.šķ. – 46–56 grādi, 2.šķ. – 57–72 grādi |
||
4. Mārrutki |
Organoleptiskie rādītāji |
Mārrutku saknes svaigas, tīras, veselīgas, sausas, bez bārkšsaknēm, bez zaļās lapu daļas. Nedrīkst būt karsušas, apsalušas, vītušas, kaitēkļu un slimību bojātas |
Kontroli veic, pieņemot katru partiju |
Kvalitātes rādītāji |
Pielipusī zeme – ne vairāk kā 2,5 % no kopējās masas. No ziemas glabāšanas vītušas saknes – ne vairāk kā 15 % no kopējās masas. Sakņu diametrs – ne mazāks par 1,5 cm. Sakņu garums no 6 līdz 15 cm. Saknes bez mehāniskiem bojājumiem. Ne vairāk kā 5 % bojājumu no kopējās masas ar bojājumu dziļumu, kas nav lielāks par 2 mm un garāks par 15 cm |
||
Nekaitīguma rādītāji |
Pb daudzums – ne vairāk kā 0,12 mg/kg |
||
5. Galviņkāposti |
Organoleptiskie rādītāji |
Kāpostu galviņas svaigas, veselas, kaitēkļu un slimību nebojātas. Nepāraugušas, neieplaisājušas |
Kontroli veic, pieņemot katru partiju |
Kvalitātes rādītāji |
Kāpostu galviņas stingras, lapas cieši piekļautas. Krāsa no bāli zaļganas līdz baltai. Kāpostu galviņas svars nav mazāks par 0,5 kg. Pieņem vidēji vēlās un vēlās šķirnes, kuras nav sīvas |
||
6. Dilles |
Organoleptiskie rādītāji |
Svaigi, tīri, gari kāti ar zaļām lapām, ziedēšanas stadijā, sēklu veidošanās sākumā, bez saknēm |
Kontroli veic, pieņemot katru partiju |
Kvalitātes rādītāji |
Pieļaujamas viegli apvītušas, ar apdzeltējušām lapām līdz 5 %. Dilles bez pelējumiem, nav puvušas, nav apkaltušas, bez zemes piemaisījumiem. Smarža un garša raksturīga dillēm |
||
7. Sīpoli |
Organoleptiskie rādītāji |
Sīpolu galviņa stingra, nogatavojusies, vesela, sausa. Forma un krāsa raksturīga botāniskajai šķirnei. Sīpolam labi apžāvētas, sausas zvīņlapas, izžāvēta loka daļa, kas nepārsniedz 2–5 cm no sīpola |
Kontroli veic, pieņemot katru partiju |
Kvalitātes rādītāji |
Bez zemes piemaisījumiem, bez kaitēkļu un slimību bojājumiem, sīpoli nav mazāki par 4 cm diametrā |
||
8. Burkāni |
Organoleptiskie rādītāji |
Veseli, svaigi, bez kaitēkļu un slimību bojājumiem, mehāniski nebojāti. Sausi, tīri, neplaisājuši, vienas botāniskās šķirnes, ar šķirnei raksturīgu formu un krāsu |
Kontroli veic, pieņemot katru partiju |
Kvalitātes rādītāji |
Sulīgi, izteikti oranžā krāsā. Burkāni ir gareni, nav īsāki par 12 cm un ne mazāki par 4 cm diametrā. Zemes piemaisījumi, ne vairāk kā 1 % |
||
9. Kartupeļi |
Organoleptiskie rādītāji |
Veseli, svaigi, bez kaitēkļu un slimību bojājumiem, mehāniski nebojāti. Sausi, tīri, neplaisājuši, vienas botāniskās šķirnes, ar šķirnei raksturīgu formu un krāsu |
Kontroli veic, pieņemot katru partiju |
Kvalitātes rādītāji |
Kartupeļi bez asniem, bez zaļiem plankumiem, nav apvītuši vai mitri, bez tukšiem vidiem un nav apsaluši. Zemes piemaisījumi, ne vairāk kā 1 %. Kartupeļu diametrs nav mazāks par 5 cm |
||
10. Kartupeļi cietes ražošanai |
Cietes saturs % |
Nav mazāks kā 13 |
Kontroli veic cietes ražotājs, saņemot izejvielu |
Sīko kartupeļu daudzums kravā (var izbirt cauri sietam ar 28 mm acīm), % |
Nepārsniedz 25 |
||
Netīrība % |
Nav lielāka par 22 |
||
Salušu kartupeļu daudzums kravā, % |
Nepārsniedz 30 |
||
Netīrība, % |
Nav lielāka par 22 |
||
Salušu kartupeļu daudzums kravā % |
Nepārsniedz 30 |
||
Pb (svins), mg/kg |
0,1 |
Nosaka cietes ražotājs ne retāk kā reizi gadā |
II. Dārzeņu un kartupeļu produktu ražošana
5. Prasības noteiktas galda mārrutku, zaļo zirnīšu, gurķu, dārzeņu zupu (aukstā biešu zupa, svaigu kāpostu borščs, skābu kāpostu borščs, sēņu soļanka, rasoļņiks, skābu kāpostu zupa, zirņu zupa, pupiņu zupa) konserviem un kartupeļu cietei.
6. Galda mārrutkus ražo no mārrutku saknēm.
7. Konservēto dārzeņu zupu un zaļo zirnīšu ražošanā aizliegts izmantot konservantus.
8. Dārzeņu marinādes ražo, lietojot etiķa esenci. Citus konservantus neizmanto.
9. Dārzeņu un kartupeļu produkti atbilst 2.tabulā noteiktajiem kvalitātes rādītājiem. Konservētās zupas atbilst 3.tabulā noteiktajiem kvalitātes rādītājiem.
2.tabula
Kvalitātes rādītāji konservētiem dārzeņiem un kartupeļu cietei
Produkts |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
Kontrole |
1. Dārzeņu marinādes |
Masas daļa no konservu masas neto: veselie grieztie |
ne mazāk kā 50 % ne mazāk kā 55 % |
Produkta mikrobioloģisko rādītāju kontroli veic reizi gadā produkta ražotājs |
Blakus piemaisījumi |
nav pieļaujami |
||
Hlorīdu masas daļa, % |
1,5–2,0 |
||
Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi) |
0,3–0,9 |
||
pH |
3,5–4,2 |
||
Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi |
ne vairāk kā 100 kvv/1g |
||
Pelējumu sēnītes un raugu šūnas |
nav pieļaujamas |
||
2. Galda mārrutki |
Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi |
ne vairāk kā 7,1 x 102 kvv/1g |
Produkta mikrobioloģisko rādītāju kontroli veic reizi gadā produkta ražotājs |
Sulfītreducējošās klostrīdijas |
0 uz 0,1g |
||
Zarnu nūjiņu grupas baktērijas |
0 uz 0,1g |
||
Sauso vielu masas daļa |
14,0–18,5 |
||
Titrējamās skābes masas daļa, % |
1,2–1,8 |
||
Na Cl masas daļa, % |
1,2–1,75 |
||
pH |
ne augstāks par 3,97 |
||
3. Dārzeņu zupas |
Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi |
ne vairāk kā 100 kvv/1g |
Produkta mikrobioloģisko rādītāju kontroli veic reizi gadā produkta ražotājs |
Pelējumu sēnītes un raugu šūnas |
nav pieļaujamas |
||
4. Zaļie zirnīši |
Zirņu masas daļa, % |
zirņi, ne mazāk kā 60 % no svara |
Produkta mikrobioloģisko un fizikāli ķīmisko rādītāju kontroli veic reizi gadā produkta ražotājs |
Hlorīdu masas daļa, % |
0,8–1,5 |
||
pH |
ne mazāks kā 5,3 |
||
Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi |
100 kvv/1g |
||
Pelējumu sēnītes un raugu šūnas |
nav pieļaujamas |
||
5. Sālīti gurķi |
Organoleptiskie rādītāji |
gurķi veseli, vienādi pēc izmēriem, tīri, bez mehāniskiem bojājumiem, ar raksturīgu sālītu gurķu smaržu. Garša skābeni sāļa, ar ķiploku un diļļu piegaršu. Sālījums viegli duļķains ar ķiploku un diļļu garšu |
Produkta organoleptisko rādītāju kontroli veic produkta ražotājs |
6. Dārzeņu nektāri |
Organoleptiskie rādītāji |
dzēriens ir ar viendabīgi sadalītu mīkstumu, bez blakus piemaisījumiem. Atļauta neliela noslāņošanās un nogulsnes taras apakšdaļā. Garša un smarža atbilstoša izlietotajām izejvielām. Bez svešas piegaršas un smaržas. Pieļaujama tumša nokrāsa gaišos dzērienos un neliela izbalēšana tumši nokrāsotos dzērienos |
Produkta organoleptisko rādītāju kontroli veic produkta ražotājs |
Sausnas masas daļa, % |
ne mazāk kā 11 |
Produkta mikrobioloģisko un fizikāli ķīmisko rādītāju kontroli veic reizi gadā produkta ražotājs |
|
Titrējamās skābes masas daļa (pārrēķinot citronskābē), % biešu nektāram (pārrēķinot citronskābē), % |
0,3–0,9 ne vairāk kā 0,6 |
||
pH biešu nektāram |
ne vairāk kā 4,4 |
||
Pelējumu sēnītes un raugu šūnas |
nav pieļaujamas |
||
7. Kartupeļu ciete |
Forma |
pulverveidīga viela |
Produkta mikrobioloģisko un fizikāli ķīmisko rādītāju kontroli veic reizi gadā produkta ražotājs |
Smarža |
raksturīga cietei, bez blakus smaržām |
||
Mitrums, % |
15,00–20,00 |
||
Kopējo pelnu saturs, %, |
ne vairāk kā 0,50 |
||
Pelni (smiltis), nešķ. 10 % HCl, %, maks. |
0,05 |
||
Skābums – 0,1 N NaOH patēriņš 100 sausnes neitralizācijai, maks. |
12 |
||
Punktu skaits uz 1 dm2 cietes virsmas, apskatot ar neapbruņotu aci, gab., maks. |
280 |
||
SO2 saturs, mg/kg |
mazāk par 10 |
||
pH, min. |
6,0 |
||
Gatavā produkta sastāvdaļas (kartupeļu ciete), % |
100 |
||
Mikroorganismu skaits, maks. |
1 g/ 1x105 KVV |
||
Koliformas |
0,01 g/ negatīvs |
||
Pelējumi, raugi |
1 g/ ne vairāk par 500 KVV |
||
Salmonella |
25 g/ negatīvs |
3.tabula
Kvalitātes rādītāji konservētām zupām
Produkts |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
1. Aukstā biešu zupa |
Titr. skābju masas daļa, %, ne vairāk |
0,4 |
Hlorīdu masas daļa, % |
1,2–2,0 |
|
Atšķaidīšanas pakāpe pirms pagatavošanas |
1 : 1,5 |
|
2. Svaigu kāpostu borščs, sēņu soļanka, rasoļņiks |
Titr. skābju masas daļa, %, ne vairāk |
0,6 |
Hlorīdu masas daļa, % |
1,5–2,5 |
|
Atšķaidīšanas pakāpe pirms pagatavošanas |
1 : 1,5 |
|
3. Skābu kāpostu borščs |
Titr. skābju masas daļa, %, ne vairāk |
0,9 |
Hlorīdu masas daļa, % |
1,5–2,5 |
|
Atšķaidīšanas pakāpe pirms pagatavošanas |
1 : 1,5 |
|
4. Skābu kāpostu zupa |
Titr. skābju masas daļa, %, ne vairāk |
1,0 |
Hlorīdu masas daļa, % |
1,5–2,5 |
|
Atšķaidīšanas pakāpe pirms pagatavošanas |
1 : 1,5 |
|
5. Zirņu zupa, pupiņu zupa |
Hlorīdu masas daļa, % |
1,0–2,5 |
Atšķaidīšanas pakāpe pirms pagatavošanas |
1 : 1 |
Zemkopības ministrs M.Roze
5.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 18.augusta noteikumiem Nr.663
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības augļiem, ogām un to produktiem
I. Augļu un ogu audzēšana
1. Augļus un ogas audzē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrēto audzēšanu augļkopībā.
2. Augļi un ogas ir svaigas, nogatavojušās, ar šķirnei raksturīgu garšu, smaržu un krāsu, tīras, bez blakus piemaisījumiem, kaitēkļu un slimību nebojātas, bez mehāniskiem bojājumiem.
II. Augļu un ogu nektāru un ievārījumu ražošana
3. Augļu un ogu nektāru ražošanā aizliegts izmantot konservantus.
4. Produktu ražošanā var izmantot meža ogas, kas atbilst bioloģiskās lauksaimniecības prasībām vai normatīvajos aktos par pārtikas apriti noteiktajām prasībām.
5. Augļu, ogu ievārījumi un nektāri atbilst tabulā noteiktajiem kvalitātes rādītājiem.
Tabula
Augļu un ogu ievārījumu un nektāru kvalitātes rādītāji
Nosaukums |
Mikrobioloģiskie un ķīmiskie rādītāji |
Augļu saturs produktos, % |
Sausnas saturs, |
pH |
I. Augļu un ogu ievārījumi galapatērētājam un rūpnieciskai pārstrādei |
||||
Zemeņu ievārījums |
1. Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi: a) nepasterizētiem ievārījumiem ne vairāk kā 5 x 103 kvv/1g; b) pasterizētiem ievārījumiem ne vairāk kā 1 x 10 kvv/1g 2. Patogēnie mikroorganismi un zarnu grupas baktērijas nav pieļaujamas 3. Pelējumu sēnīte un raugu šūnas: a) nepasterizētiem ievārījumiem: ne vairāk kā 50 kvv/1g b) pasterizētiem ievārījumiem: nav pieļaujamas |
40 % |
60,0–62,0 |
3,1–3,5 |
Brūkleņu ievārījums |
40 % |
60,0–62,0 |
2,6–3,2 |
|
Meža ogu ievārījums |
40 % |
60,0–62,0 |
2,8–3,2 |
|
Aveņu, ķiršu un lāceņu ievārījums |
40 % |
60,0–62,0 |
3,0–3,4 |
|
Aprikožu ievārījums, aprikožu džems |
46 % |
60,0–62,0 |
3,0–3,4 |
|
Lāceņu ievārījums sieram |
30 % |
52,0–54,0 |
3,3–3,5 |
|
Melleņu, upeņu ievārījums |
40 % |
60,0–62,0 |
2,6–2,9 |
|
Zemeņu ievārījums, zemeņu džems |
35 % |
60,0–62,0 |
3,1–3,5 |
|
Aprikožu ievārījums |
36 % |
60,0–62,0 |
3,0–3,4 |
|
Zemeņu, persiku, meža ogu, melleņu vai ķiršu ievārījums jogurtam |
50 % |
66,0–68,0 |
– |
|
Melno plūmju ievārījums jogurtam |
82 % |
66,0–68,0 |
– |
|
II. Augļu un ogu ievārījumi ar samazinātu kaloriju daudzumu |
||||
Aprikožu ievārījums |
1. Mezofili aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi: a) nepasterizētiem ievārījumiem ne vairāk kā 5 x 103 kvv/1g; b) pasterizētiem ievārījumiem ne vairāk kā 1 x 10 kvv/1g 2. Patogēnie mikroorganismi un zarnu grupas baktērijas nav pieļaujamas 3. Pelējumu sēnīte un raugu šūnas: a) nepasterizētiem ievārījumiem: ne vairāk kā 50 kvv/1g; b) pasterizētiem ievārījumiem nav pieļaujamas |
52 % |
28,0–32,0 |
3,0–3,5 |
Aveņu ievārījums |
52 % |
28,0–32,0 |
3,0–3,2 |
|
Dzērveņu ievārījums |
50 % |
28,0–32,0 |
2,8–3,2 |
|
Ķiršu, zemeņu ievārījums |
52 % |
28,0–32,0 |
3,0–3,4 |
|
Melleņu, meža ogu ievārījums |
50 % |
28,0–32,0 |
3,0–3,4 |
|
Upeņu ievārījums |
40 % |
28,0–32,0 |
3,0–3,4 |
|
Augļu nektāri |
1. Pelējumu sēnītes un raugu šūnas nav pieļaujamas 2. Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz ābolskābi): 0,3–0,9 |
– |
ne mazāk kā 11 % |
ne vairāk kā 4,0 |
6. Produkta ražotājs kvalitātes rādītājus, kas minēti šā pielikuma 5.punktā, nosaka ne retāk kā reizi gadā.
Zemkopības ministrs M.Roze
6.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 18.augusta noteikumiem Nr.663
7.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 18.augusta noteikumiem Nr.663
Iesniegums sertifikācijai Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā
Zemkopības ministrs M.Roze