Raits Černajs, Latvijas Valsts kontrolieris, — "Latvijas Vēstnesim"

— Pēc tradīcijas šoreiz mūsu saruna notiek trešā ceturkšņa nogalē. Ko jūs varat pastāstīt par paveikto, uzdevumiem un iecerēm?

— Trešā ceturkšņa darba rezultāti gan nav vēl apkopoti, tāpēc galvenokārt runa būs par pirmajā pusgadā veikto un, protams, aktualitātēm mūsu darbā pašlaik. Pirmajā pusgadā bijām plānojuši uzsākt 119 revīziju lietas un strādāt pie 38 pērn nepabeigtajām revīzijām un pārbaudēm. Tematisko vai atsevišķu revīziju skaits, kuras tiek veiktas vairākās valsts institūcijās par kādu konkrētu jautājumu, nav plānots, tas ir pieņemts par vienu revīzijas uzdevumu katrai tēmai. Ievērojot politisko, ekonomisko un finansiālo situāciju, iesniegtās sūdzības un ierosinājumus un revīziju plāna pietiekamo elastību, pirmajā pusgadā tika izdarītas korekcijas plānā un noteiktas jaunas revīzijas un pārbaudes. Tāpēc no 119 plānotajām reģistrēti uzdevumi 83 lietām, to skaitā nav 55 revīziju uzdevumi dažādās valsts institūcijās, bet 36 revīzijas pašreizējā laika posmā atzītas par neaktuālām. Toties ir sākts strādāt pie 106 neplānotajām revīzijām un uzsāktas 17 revīzijas, kurām sākuma termiņš ir nākamajos ceturkšņos.

Kopsummā Valsts kontrolē (VK) uzsākta 261 lieta, tai skaitā Valsts budžeta revīzijas departamentā — 85, Valsts saimnieciskās darbības departamentā — 47, Privatizācijas procesa revīzijas departamentā — 53, Pašvaldību revīzijas departamentā — 76 lietas. Pārskata periodā kopumā pabeigtas 33 iepriekšējos gados un 207 šī gada pirmajā pusgadā uzsāktās revīziju lietas; 22 lietām beigu termiņš ir trešais ceturksnis, bet 32 netika pabeigtas plānotajā revīzijas uzdevuma noteiktajā termiņā.

Jāpiebilst, ka pārskata periodā 11 gadījumos kolēģiju lēmumi ir nosūtīti LR Ģenerālprokuratūrai, lai tos izskatītu, izvērtētu un lemtu par krimināllietu ierosināšanu un vainīgo saukšanu pie likumā noteiktās atbildības. Divas revīziju lietas un divi VK padomes sēdes protokoli nosūtīti Valsts policijai, bet vienas revīzijas lietā VK padomes lēmums iesniegts Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam.

— Varbūt ir lietderīgi konkretizēt lielāko tematisko vai cita veida revīziju rezultātus un informēšanu par tiem atbilstošas augstākstāvošās instances?

— Jā, pamatojoties uz revīziju rezultātiem, piemēram, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments vien sagatavojis ziņojumus Saeimai par Rīgas pils ansambli, Pašvaldību revīzijas departaments — par pašvaldību revīzijas komisijas darbu, par Rīgas domes ieguldījumiem uzņēmējsabiedrībās, par valsts investīciju programmas izpildi pašvaldībās un par ārvalstu kredītiem pašvaldībām. Savukārt Valsts budžeta revīzijas departaments sagatavojis ziņojumu par nepilnībām Valsts pārvaldes reformas biroja un Valsts civildienesta pārvaldes tiesiskajā statusā un rīcībā ar valsts mantu, par Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļu izlietojumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un tās institūcijās, kā arī vairākus citus, bet Privatizācijas procesa revīzijas departaments — ziņojumu par investīcijām valsts uzņēmumu privatizācijā.

Valsts kontroles revīziju departamenti ir sagatavojuši 45 rakstiskas atbildes uz saņemtajiem iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem.

— Valsts kontrole droši vien saņem visai daudz vēstuļu, arī mutisku signālu no cilvēkiem? Vai ir arī anonīmi vēstījumi?

— Saņemam diezgan daudz iesniegumu, taču liela daļa nav Valsts kontrolei piederīgi, tos pārsūtām citām instancēm, piemēram, policijai, pašvaldībām un citām iestādēm. Taču ir arī tādas vēstules, tostarp pat anonīmas, kas dod vielu pārdomām un ir pamats uzsākt dziļāku izpēti. Protams, anonīms iesniegums nav juridisks dokuments, bet viela pārdomām gan. Turklāt gadu gaitā iegūtā darba pieredze mūsu darbiniekiem liek apjaust, kur ir baumas un kur slēpjas patiesības grauds. Nereti ir prieks saņemt pateicības vēstules, apsveikumus Ziemassvētkos no cilvēkiem, kuriem Valsts kontrole palīdzējusi atrisināt kādu problēmu. Tādas esmu saņēmis no Kalnciema, kur vēstules autors pateicas par palīdzību zemes lietās, citreiz par sarežģījumu atrisinājumu telekomunikācijas lietās. Uz vēstules pamata, piemēram, Valsts kontrole pētīja situāciju valsts meža izsaimniekošanā Kaunatā, kad VK kopā ar mežniecību izdevās atgūt ap 2000 ha valsts meža, par ko zemes komisija bija pieņēmusi nepareizu lēmumu. Līdzīgas vēstules esam saņēmuši no Piltenes, Rugājiem, kur vietējās zemes komisijas visai brīvi rīkojas ar valsts mežu. Kopā ar prokuratūru VK izveidojusi darba grupu un pētām šo situāciju vairākās vietās. Kā zināms, Latvijā aptuveni 40 procentus aizņem meži, no kuriem liela daļa pieder valstij, tāpēc arī viens no Valsts kontroles uzdevumiem ir raudzīties, kā šis zaļais zelts tiek sargāts un izmantots. Par šo tematu 20.oktobrī spriedīsim VK konsultatīvajā padomē, kur pārstāvēti daudzu profesiju pārstāvji, uzklausīsim sabiedrības viedokli šajā jautājumā. Pēc tam domājam apkopot gan mūsu revīziju rezultātus, gan izteikt ierosinājumus speciālā ziņojumā Saeimai un valdībai.

— Kādas pārbaudes jums šķiet īpaši nozīmīgas, kuru ietekmi jutīs turpmākajā laikposmā?

— Pirmām kārtām jāatzīmē pati garākā revīzija Valsts kontroles vēsturē, tas ir, Medicīnas akadēmijā. Tā prasīja daudz enerģijas, pacietības, zināšanu.