Atklāta vēstule

Vai Latvijai ir vajadzīga latviešu valodas mācība Čehijā?

LR Ministru prezidentam Ivaram Godmanim

LR izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei

LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Jānim Strazdiņam

LR Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Čehijas parlamentu priekšsēdētājam Uldim Ivaram Gravam

Latvijas plašsaziņas līdzekļiem

Es esmu čehs, kuram latviešu valodu ir mācījis cits čehs un kurš jau desmit gadus māca latviešu valodu citiem čehiem. Mans profesors Radegasts Paroleks nodibināja letonikas piecu gadu maģistra studijas Prāgas Kārļa universitātes Filozofijas fakultātē 1990.gadā, pārvarot diezgan lielu vienaldzību, jo fakultātes vadībā gandrīz neviens neticēja brīvās Latvijas nākotnei un līdz ar to arī latviešu valodas vajadzībai. Trīspadsmit gadus pēc tam, laikā, kad es jau biju pārņēmis profesora kursus, fakultāte konstatēja, ka Latvija, tāpat kā Čehija, ir kļuvusi par Eiropas Savienības valsti un tāpēc tās valodas mācības ir nepieciešamas (fakultātē tiek pasniegtas visas ES valodas).

Tā kā arī Čehijā humanitārās zinātnes joprojām ir pelnrušķītes lomā, fakultātei pietiek naudas tikai vienam letonikas pasniedzējam, un tāpēc šo specialitāti varēja atvērt tikai reizi piecos, pēc tam trijos gados. Čehu studenti par to izrāda interesi katru reizi (līdz šim kopā 25 studenti), turklāt katru reizi tiek organizēti kursi sabiedrībai (apmēram tikpat lielam interesentu skaitam). Pieprasījums pēc latviešu valodas zināšanām Čehijā katru gadu palielinās, par ko liecina arī manu studentu darbs. Divas studentes nodarbināja Latvijas vēstniecībā Prāgā, četri studenti tulko un izdod latviešu daiļliteratūru, citi palīdz man ar juridiskiem, administratīviem, ekonomiskiem, tehniskiem un citiem latviešu valodas tekstiem (apmēram simts gadā), kā arī tulkojot delegācijām un citiem viesiem no Latvijas. Tā kā nākamajā gadā Čehija būs ES prezidējošā valsts, tulkošanas aģentūras mūs ir brīdinājušas par ievērojamu tulkojumu skaita palielināšanos, turklāt nepieciešami būs arī vairāki čehu–latviešu simultānie tulki.

Mūsu katedrā tiek pasniegtas vienpadsmit baltu un slāvu valodas. Latvija līdz šim ir izrādījusi vislielāko interesi par savas valodas mācībām. Pamatojoties uz līgumu starp Latvijas un Čehijas izglītības ministrijām, Latvijas Universitāti un Prāgas Kārļa universitāti, programmas “Socrates” (“Erasmus”) ietvaros katru gadu notiek studentu un pasniedzēju apmaiņas. Mūsu fakultāti ir apmeklējuši trīs Latvijas izglītības un zinātnes ministri, apsolot Latvijas atbalstu mācībām. Profesoram R.Parolekam un man ir piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.

Mācību kvalitāti ir būtiski paaugstinājusi sadarbība ar Latvijas Valsts valodas aģentūru, kura no pagājušā jūnija līdz šim oktobrim finansē latviešu valodas popularizācijas programmu Čehijas Republikā (vieslektoru lekcijas, popularizējoši materiāli, sarunvārdnīcas, mācību grāmatas un turpmāk arī latviešu–čehu vārdnīcas sastādīšana), bet pagājušajā oktobrī fakultātes svinīgajā sēdē tā atvēra latviešu lektorātu (pirmo ārzemēs). Prāgas Kārļa universitātes prese Latviju izvirzīja par paraugu, kā mazajai valstij jārūpējas par savas valodas mācībām. Balstoties uz šo sekmīgo sadarbību, turpinās divu paralēlo studentu grupu mācības (pagājušajā akadēmiskajā gadā tās izcili vadīja pirmā latviešu lektore Viola Anna Bīriņa), ir akreditēta jauna bakalaura programma un akreditācijai iesniegta jauna maģistra programma.

Latvijas Saeimas lēmumam par līdzekļu samazināšanu Valsts valodas aģentūrai, kas tik efektīvi atbalsta latviešu valodas mācības mūsu fakultātē un citur ārzemēs, varētu būt neatgriezeniskas sekas. Ir skaidrs, ka viens pasniedzējs nevar kvalitatīvi apkalpot visus bakalaura un maģistra programmas priekšmetus, sākot ar praktisko valodu, visu sinhronisko un diahronisko gramatiku un beidzot ar visu laiku literatūru. Turklāt mācību stundu skaits divām studentu grupām veido tieši divas slodzes un arī akreditācija nākotnē rēķinās ar diviem letonikas pasniedzējiem, no kuriem viens ir dzimis latvietis, – citādi šī specialitāte turpmāk nevarēs attīstīties.

Ja letonikas programma Prāgas Kārļa universitātē pēc 21 gada (2011.gadā savas mācības pabeigs pašreizējais 3.kurss) tiks slēgta, tās atjaunošana nākotnē diez vai būs iespējama, jo fakultātes pieticīgās finanses nekavējoties tiks pārdalītas citai specialitātei. Sāpīgi būs arī tas, ka Lietuvas Izglītības un zinātnes ministrija savu lektorātu Prāgā jau dažus gadus stabili līdzfinansē, tā ka no baltu valodām mums paliks tikai puse. Beigsies latviešu valodas un literatūras pētniecība, kuru mūsu fakultātē pagājušajā gadsimtā nodibināja Josefs Zubatijs un Radegasts Paroleks, jauniem čehiem pazudīs vienīgā vieta, kur mācīties šo valodu. Man pašam un maniem studentiem letonikas mācības Čehijā vienmēr ir bijušas vajadzīgas, vai tās vēl vajag pašai Latvijai?

Phil. maģ. Pavels Štolls,

Prāgas Kārļa universitātes Filozofijas fakultātes letonikas programmas vadītājs un pasniedzējs

Prāgā 2008.gada 18.augustā