Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 18.augustā

 TM: Par Valsts zemes dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi

18.augustā valdība pieņēma grozījumus noteikumos par Valsts zemes dienesta (VZD) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, kas paredz paaugstināt VZD sniegtos maksas pakalpojumus, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem precizēt pakalpojumu nosaukumus.

Kopš VZD reorganizācijas ir pieņemti vairāki jauni VZD darbību reglamentējoši normatīvie akti, kas būtiski ietekmē maksas pakalpojumus, piemēram, noteikumi par apbūvēta zemesgabala vērtības noteikšanu privatizācijas vajadzībām, noteikumi par valsts nodevu par kadastra izziņu, samaksas kārtība par VZD sniegtajiem maksas pakalpojumiem u.c. Līdz ar to bija nepieciešams precizēt pakalpojumu nosaukumus, saskaņojot tos ar normatīvajos aktos lietoto terminoloģiju, kā arī ieviest jaunus un svītrot dažus esošos pakalpojumus.

VZD sniegto pakalpojumu cenas nolemts paaugstināt, jo, izstrādājot izcenojumus 2006.gada 14.februārī pieņemtajam VZD maksas pakalpojumu cenrādim, par pamatu tika ņemtas 2005.gada cenas un situācija valstī. Trīs gadu laikā resursi ir sadārdzinājušies un darbinieku darba samaksa ir būtiski palielinājusies, radot nepieciešamību pārskatīt cenrādi. Maksas pakalpojumu cenas tiks palielinātas vidēji par 10%–25% atkarībā no pakalpojuma izcenojuma struktūras. Pēc grozījumu stāšanās spēkā, piemēram, par ēkas kadastrālās uzmērīšanas un reģistrācijas dokumentu sagatavošanu un apstrādi būs jāmaksā Ls 23,10 līdzšinējo Ls 19,50 vietā.

Ar citiem grozījumiem VZD sniegto maksas pakalpojumu cenrādī var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.

Grozījumu likumā izstrādājuši Tieslietu ministrijas un VZD speciālisti.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par reģionālu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstību

18.augustā Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.5.1.2.2.apakšaktivitāti “Reģionālu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība””.

Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.5.1.2.2.apakšaktivitāti “Reģionālu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība”” Vides ministrija ir izstrādājusi saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 18.panta 10.punktu.

Apakšaktivitātes “Reģionālu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība” mērķis ir izveidot ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, nodrošinot atkritumu apglabāšanu un apstrādi cilvēku veselībai un videi drošā veidā un nodrošinot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamību pilsētās 100 procentiem un lauku teritorijās 80 procentiem iedzīvotāju.

Aktivitātes ietvaros tiks atbalstīta atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izveide atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai atbilstoši reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas plāniem – poligonu un poligonu atbalstošās infrastruktūras izveide, lai nodrošinātu normatīvajiem aktiem atbilstošu atkritumu apglabāšanu un samazinātu atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu.

Aktivitātes ietvaros īstenotos projektus līdzfinansē no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem, komersanta un pašvaldības budžeta līdzekļiem. Aktivitātes ietvaros pieejamais Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 28 182 440 lati, nacionālais finansējums, ko veido komersanta un pašvaldību budžeta līdzekļi, ir 4 973 372 lati.

VidM: Par Vidusdaugavas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2008.–2013.gadam

18.augustā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Vides ministrijas sagatavotais plāna projekts “Vidusdaugavas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plāns 2008.–2013.gadam”.

Plāna galvenais mērķis ir samazināt atkritumu rašanos, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei, un nodrošināt ievērojamu kopējo radīto atkritumu daudzumu samazināšanu, izmantojot labākas atkritumu rašanās novēršanas iespējas, labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu un patērētāju uzvedības veicināšanu.

Vidusdaugavas reģionā, uz kuru attieksies šis atkritumu apsaimniekošanas plāns, ietilpst Jēkabpils rajons, Aizkraukles rajons un daļa Madonas rajona pašvaldību.

Atkritumu apsaimniekošanas plānā ir iekļauta vispārīga informācija par Vidusdaugavas reģionu ar mērķi raksturot atkritumu rašanās avotus, iespējamos radītos atkritumu veidus, kā arī iespējamos atkritumu daudzumus. Plāna projektā ir sniegta informācija par parku un dārzu atkritumiem, ielu slaucīšanas un ceļu tīrīšanas atkritumiem, notekūdeņu attīrīšanas dūņām, veselības aprūpes atkritumiem, nebīstamajiem rūpniecības atkritumiem, šķidrajiem atkritumiem, bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem un lielgabarīta atkritumiem.

Atkritumu apsaimniekošanas plāna ietvaros ir paredzēta poligona “Dziļā Vāda” būvniecība Jēkabpils rajona Mežāres pagastā, kā arī paredzēts uzbūvēt un aprīkot vienu šķirošanas centru Jēkabpils pilsētā. Attiecībā uz poligonā apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu apjomu samazināšanu – plāna ietvaros ir paredzēts uzbūvēt un aprīkot divas pārkraušanas–šķirošanas stacijas kompostēšanas laukumus Aizkraukles novada un Madonas pilsētas teritorijā. Tāpat paredzēts uzbūvēt un aprīkot četrus atkritumu dalītās vākšanas laukumus (Aizkraukles novadā, Madonas pilsētā, Pļaviņu pilsētā, Jēkabpils pilsētā), kā arī veikt 62 izgāztuvju rekultivāciju.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par Lauksaimniecības risku fonda administrēšanas kārtību

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā administrē un uzrauga lauksaimniecības risku fondu, nosaka iemaksu veikšanu un kompensāciju izmaksu no fonda”, kuros noteikta kārtība, kādā administrē un uzrauga lauksaimniecības risku fondu, nosaka iemaksu veikšanu un kompensāciju izmaksu no fonda.

Īstenojot normatīvo aktu Latvijā praksē, sāks darboties Lauksaimniecības risku vadības sistēma. Valsts un lauksaimnieku kopīgi izveidotais finanšu mehānisms lauksaimniekiem daļēji kompensēs nelabvēlīgo laika apstākļu radītos ražas zaudējumus. Tādējādi tiks pārtraukts līdzšinējais princips nelabvēlīgo laika apstākļu radīto zaudējumu kompensēšanai pieprasīt kompensācijas no valsts budžeta, kā arī sistēmas darbība garantēs lauksaimniekam zināmu finansiālu stabilitāti nelabvēlīgos ražas gados.

Lauksaimniecības risku fonda izveide nodrošinās skaidri definētu lauksaimnieku pamatatbildību un līdzatbildību, kā arī tas darbosies kā institucionāla struktūra, kas noteiks visu ieinteresēto pušu sadarbības principus, pienākumus un atbildību, kas, iestājoties ārkārtas situācijai, varēs nekavējoties pieņemt lēmumu un izmantot nepieciešamos finanšu resursus kompensāciju izmaksām. Tāpat tiks nodrošināta paredzama lauksaimniecības ražošanas risku radīto zaudējumu kompensēšana, izmantojot risku vadības principus un radot pamatu kompleksas lauksaimniecības risku vadības sistēmas attīstībai Latvijas lauksaimniecības sektorā.

Lauksaimniecības risku fonda darbības joma ir nelabvēlīgo klimatisko apstākļu – sausuma, karstuma, lietavu, sala, krusas, salnu, vētru, strauju gaisa temperatūras svārstību – radīto zaudējumu daļēja kompensācija lauksaimniecības produkcijas ražotājiem augkopības nozarē. Nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radītos zaudējumus kompensēs, ja tie iznīcinās vairāk nekā 30% no vienas saimniecības attiecīgās kultūras gada ražas, par pamatu ņemot vidējo ražu vai lauksaimnieka deklarētos vidējos ražas rādītājus iepriekšējos trīs gados. Kompensāciju atbalsta intensitāte ir līdz 30% no nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radītajiem zaudējumiem.

Fonda finanšu līdzekļus veidos to juridisko un fizisko personu iemaksas, kuras Lauku atbalsta dienestā (LAD) pieteiksies vienotā platības maksājuma saņemšanai. Fonda finanšu līdzekļus administrēs un uzraudzīs Lauku atbalsta dienests.

Lauksaimnieki, piesakoties uz atbalstu vienotajam platības maksājumam, vienlaikus varēs arī iesaistīties lauksaimniecības risku fondā. Tādējādi, lai kļūtu par fonda dalībnieku un saņemtu kompensāciju, lauksaimniekam katru gadu LAD jāiesniedz iesniegums par iemaksu veikšanu fondā visām ziemāju sējumu platībām un visām vasarāju sējumu, laukaugu, dārzeņu un kartupeļu platībām, par kurām tas ir tiesīgs saņemt vienoto platības maksājumu un kuras pieteiktas vienotajam platības maksājumam. Iesniegumu par iesaistīšanos fondā nevarēs atsaukt.

Riska iestāšanās gadījumā pārbaudes dabā veiks Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), kas to rezultātus iesniegs LAD.

Laukaugiem iemaksu apmērs veidos aptuveni 1,2–7,6 latus par hektāru, kartupeļiem – 18,6–22,2 latus par hektāru, lauka dārzeņiem – 43,02 latus par hektāru. Kārtējā gada iemaksu fondā, pamatojoties uz lauksaimnieka iesniegumu, aprēķinās LAD. Fondā iemaksātie līdzekļi 50% apmērā tiks segti no nacionālajām subsīdijām atbilstoši kārtējā gadā noteiktajai kārtībai.

Ņemot vērā citu valstu pieredzi, tiek plānots, ka pirmajā fonda darbības gadā fondā iesaistīsies aptuveni 30% lauksaimnieku.

Pieteikšanās dalībai risku fondā par vasarāju sējumu, laukaugu, dārzeņu un kartupeļu platībām tiks uzsākta 2009.gadā.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par prasībām pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību

Valdība 18.augustā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība”.

Noteikumi izstrādāti, lai ieviestu un noteiktu prasības pārtikas kvalitātes shēmām. Tie nosaka pārtikas kvalitātes shēmu vispārīgās prasības, prasības nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai un tās sertifikācijai, uzraudzības un kontroles institūciju kompetenci, kā arī nosaka, kādas ir Latvijā atzītas Eiropas Savienības (ES) kvalitātes shēmas.

Pārtikas kvalitātes shēmas sastāv no nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas, bioloģiskās lauksaimniecības shēmām, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu shēmas, kā arī no garantētu tradicionālu īpatnību shēmas.

Normatīvajā aktā noteikts, ka Nacionālā pārtikas shēma ir shēma, kur visi pārtikas aprites posmi ir izsekojami, produkta pirmapstrādes un pārstrādes veicējs ir sertificēts atbilstoši nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām un galaprodukts ir nonācis mazumtirdzniecībā vai tiešai piegādei galapatērētājam. Pārtikas kvalitātes shēmu operators ir fiziska vai juridiska persona, kura piedalās pārtikas kvalitātes shēmu prasībām atbilstoša produkta ražošanā.

Latvijā iespējams ražot augstākas kvalitātes produktus, kuru ražošanā būtu jāievēro papildu prasības Eiropas Kopienā noteiktajām. Ievērojot šīs prasības, ražotājs iegūtu atpazīstamu nacionālās kvalitātes shēmas preču zīmi. Nacionālās kvalitātes shēmas būtu kā garantija patērētājam, ka saražotais produkts ir augstākas kvalitātes produkts.

Kontroles institūcijas funkcijas Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmai veiks Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts, bet kontroles institūciju uzraudzīs un apstiprinās Pārtikas un veterinārais dienests.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par atbalsta piešķiršanas nosacījumiem daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai

Valdība 18.augustā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus ““Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākumam “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai””.

Noteikumi izstrādāti, lai noteiktu valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtību Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākumam “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai”.

Pasākuma “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai” mērķis ir veicināt daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanu, sekmējot komerciālas un konkurētspējīgas saimnieciskās darbības attīstību, tādējādi nodrošinot ienākumu līmeņa palielināšanos lauku reģionos un veicinot lauku sociālekonomiskās telpas attīstību. Pasākuma īstenošanas vieta ir Latvijas lauku teritorija un ieviešanas laiks ir 2008. un 2009.gads.

Normatīvais akts paredz, ka atbalsta pretendents var būt fiziska vai juridiska persona, kuras saimnieciskā darbība galvenokārt ir saistīta ar lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu un kura katru gadu sniedz gada pārskatu vai gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam. Atbalsta pretendenta saimnieciskās darbības neto apgrozījumam, neieskaitot subsīdijas, kas izmaksātas kā valsts vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, par pēdējo noslēgto gadu jābūt vismaz 2108 latiem, bet ne vairāk kā 7028 lati. Savukārt lauksaimnieka ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas jābūt vismaz 50% no kopējās saimnieciskās darbības neto apgrozījuma. Tāpat pretendentam jāizstrādā saimniecības attīstības plāns par pieciem gadiem.

Atbalsts tiks piešķirts kā vienotas likmes summa. Atbalsta maksimālais apjoms saimniecībai būs 1054 latu gadā, un tas tiks maksāts ne ilgāk kā piecus gadus pēc kārtas.

Saistību periodā, kas būs pieci gadi, atbalsta saņēmēja veiktais minimālais ieguldījuma apjoms ir vismaz 5270 lati, bet pirmo trīs gadu laikā vismaz 3162 lati. Saistību perioda ceturtajā gadā Lauku atbalsta dienests (LAD) pārskatīs ieguldījumu atbilstību sagatavotajam saimniecības attīstības plānam. Ja plānā paredzētie ieguldījumi trīs gadu pārskata termiņā netiks veikti, tad turpmāk atbalsts netiks piešķirts, savukārt jau saņemtais atbalsts nebūs jāatmaksā.

Atbalsta pasākums tiks finansēts no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), paredzot Latvijas valsts līdzfinansējumu. Kopējais publiskais finansējums pasākumam “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai” ir 46 019 840 lati, tai skaitā ES līdzfinansējums (75%) ir 34 514 808 lati un valsts līdzfinansējums (25%) ir 11 504 956 lati.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Mēnesi pirms projektu iesniegumu pieņemšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tiks publicēts projektu iesniegumu pieņemšanas datums.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par kompensāciju piešķiršanas kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai

Valdība 18.augustā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība lauku un zivsaimniecības attīstībai kompensāciju maksājumu veidā”.

Noteikumos ietvertas vispārējas normas, kas ir kopīgas visiem Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam (LAP) un Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam pasākumiem, kuriem valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsts tiks piešķirts kompensāciju maksājumu veidā. Dokumentā noteikti pieteikšanās nosacījumi, projektu iesniegumu vērtēšana un lēmumu pieņemšanas kārtība, pārskatu noformēšanas nosacījumi, kā arī maksājumu veikšanas kārtība. Detalizētākas prasības un nosacījumi tiks iekļauti MK noteikumos, kuri tiks izstrādāti atsevišķi katram kompensāciju maksājumu veida pasākumam.

Lai nodrošinātu atbalsta piešķiršanu lauku un zivsaimniecības attīstībai, papildus šim noteikumu projektam tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumu projekti, kas noteiks valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību šādiem LAP pasākumiem: “Lauksaimniekiem un mežsaimniekiem paredzēto konsultāciju pakalpojumu izmantošana”; “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai”; “Ražotāju grupas”; “Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvo pasākumu ieviešana”; “Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizēja apmežošana”. Tāpat arī tiks izstrādāta un noteikta atbalsta piešķiršanas kārtība rīcības programmas pasākumam “Sociāli ekonomiskie pasākumi” aktivitātēm “Kompensācijas zvejas kuģu apkalpes locekļiem (zvejniekiem) zvejas kuģa pastāvīgas zvejas darbības pārtraukšanas gadījumā” un “Pirmstermiņa pensionēšanās zvejas kuģu apkalpes locekļiem (zvejniekiem) zvejas kuģa pastāvīgas zvejas darbības pārtraukšanas gadījumā”, kā arī pasākumam “Ūdens vides maksājumi”.

Lauku un lauksaimniecības attīstības pasākumu īstenošanai nepieciešamais kopējais publiskais finansējums ir 117 222 031 lats, no kuriem Latvijas valsts ieguldījums ir 29 305 508 lati un Eiropas Savienības ieguldījums ir 87 916 524 lati.

Savukārt zivsaimniecības attīstībai ir paredzēti 6 192 700 lati, no kuriem Latvijas valsts ieguldījums ir 4 644 500 lati un Eiropas Savienības ieguldījums ir 1 548 200 lati.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa