Raits Černajs, Latvijas Republikas valsts kontrolieris, — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģijas lēmums pieņemts šī gada 2.septembrī ("Latvijas Vēstnesī" publicēts 16.septembrī), tāpēc sīkāk par to nerunāšu. Informāciju par šīs revīzijas rezultātiem esam iesnieguši arī Ģenerālprokuratūrai, lai tā izlemj, vai vainīgos par revīzijā konstatētajiem tiesībpārkāpumiem saukt pie likumā noteiktās atbildības. Līdz 2.oktobrim Valsts kontroles padomei jāizskata arī departamenta kolēģijas lēmumā ierakstītais: iesniegt pieprasījumu lauzt darba līgumu ar Latvijas Medicīnas akadēmijas ekonomikas un pārvaldes prorektori M.Gulmani un galveno grāmatvedi N.Savicku, pamatojoties uz Darba likumu kodeksa 38.pantu.

Vēl gribu atzīmēt tematisko revīziju par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu 1998.gadā sakarā ar valsts pārvaldes institūcijās noslēgtajiem vadības līgumiem. 1997.gada janvārī Ministru kabinets pieņēma noteikumus par vadības līgumiem, ar to cerēdams valsts darbā iesaistīt kvalificētus, radošus, erudītus speciālistus, taču revīziju gaitā atklājās, ka šī iecere nav piepildījusies. Tā pārvērsta formālā piemaksā ierēdņiem, to skaitā par tādu pienākumu veikšanu, kas viņiem ir amata pienākums un par ko maksā algu. Revīzijas veica Valsts kancelejā, Valsts prezidenta kancelejā, 11 ministrijās, 16 ministriju pakļautības iestādēs, Eiropas integrācijas birojā, Valsts pārvaldes reformu birojā un Valsts Civildienesta pārvaldē. Uz noslēgto līgumu pamata (1998.gadā — 890 valdības līgumi) pērn valsts pārvaldes institūcijās no atalgojumam paredzētajiem līdzekļiem izlietoti Ls 1057297, izmaksājot tos 653 iestāžu štata un 30 ārštata darbiniekiem. Amatalgās šiem pašiem darbiniekiem šajā periodā izmaksāti Ls 1 338 965 plus vēl dažādas prēmijas un pabalsti. Kopsummā minētajiem darbiniekiem atalgojumos 1998.gadā tika izmaksāti Ls 2 970 224. Tā kā nav izveidota vienota kārtība vadības līgumu piemērošanā, trūkst kontroles pār tiem, paredzētie līdzekļi izmantoti nelietderīgi, neefektīvi, lai gan algu fonda ietvaros, nepārtērējot kopējos budžeta līdzekļus.

Par šīs nozīmīgās revīzijas rezultātiem Valsts kontrole iesniegusi ziņojumu Saeimas Budžeta komisijai, informējām Ministru kabinetu un ceram, ka līdzšinējā kārtība par vadības līgumu slēgšanu tiks pārskatīta.

Pirmajā pusgadā pabeidzām arī revīzijas par dienesta transporta iegādi un izmantošanu valsts pārvaldes struktūrās. Par rezultātiem jau informēta sabiedrība, kolēģijas lēmums publicēts oficiālajā laikrakstā. Nupat apkopojošu ziņojumu par to nosūtījām Saeimai. Ir gandarījums, ka arī Ministru kabinets uz trūkumiem reaģējis, pieņēmis stingrākus noteikumus un noteicis transporta limitus centrālajā aparātā; tiek strādāts, lai ieviestu noteiktu kārtību šajā jautājumā arī ministrijās un citās valsts pārvaldes iestādēs. Protams, nedaudz pāri miljonam latu, ko gadā valsts centrālais aparāts vidēji tērē automašīnu iegādei, uzturēšanai un izmantošanai, nav tik liela summa salīdzinājumā ar kopējo valsts budžetu, taču arī šajā jomā var ietaupīt un, galvenais, ieviest stingru kārtību, noteikt sankcijas, ja šie noteikumi tiek pārkāpti. Daudzās valstīs dienesta mašīna ir tikai iestāžu pirmajām personām, bet pārējie darbinieki, ja jābrauc dienesta darīšanās, var izmantot taksometra pakalpojumus, par kuriem piešķirti noteikti finansu līdzekļi. Tas ir ievērojami lētāk valstij.

— Joprojām aktuāla ir akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" darbība objektu privatizācijā un privatizācijas fonda izmantošanā. Ko šajā sakarā atklājusi Valsts kontrole?

— Privatizācijas procesa revīzijas departaments šajā gadā pārbaudījis vairākas ministrijas un citas valsts pārvaldes institūcijas par paredzēto privatizācijas fonda līdzekļu izmantošanu. Radies secinājums, ka dažas ministrijas un iestādes no šī fonda tērējušas vairāk, nekā noteikts pēc MK lēmuma, — aptuveni 14 miljonus, ko patiesībā vajadzēja finansēt no valsts budžeta. Tādējādi pazudusi šī finansu kontrole. Galvenais, kas neapmierina, ir tas, ka liela daļa sabiedrības naudas, kas iegūta privatizācijas procesā, tiek izmantota bez Saeimas akcepta. Dažkārt parlamentā strīdas par dažiem tūkstošiem, bet te ir runa par vairākiem miljoniem, ko tērē it kā gan likumīgi — pēc MK lēmuma, bet vai tas ir pareizi no budžeta vadības un prakses viedokļa? Tā citur pasaulē nenotiek. Tāpēc VK gatavo ziņojumu Saeimai par atklātajiem trūkumiem, uzskaites neprecizitāti, par to, ka būtu lietderīgi mainīt likumdošanu, lai ieviestu citādu kārtību privatizācijas fonda izmantošanā.

Gribu pievērsties vēl viena valsts uzņēmuma — sanatorijas "Ķemeri" — privatizācijas likumībai, kura pārbaudi sākām jau agrāk, taču šogad atkal nākas pie tā atgriezties, jo Valsts kontroles iepriekšējā atzinumā konstatētais un kolēģijas ieteikumi nav ievēroti. Tas nozīmē, ka sanatorijas "Ķemeri" privatizācijā ir neatrisināti jautājumi, kas apdraud līgumu izpildi un nenodrošina Latvijas valsts interesēm atbilstīgu tās īpašuma privatizāciju. Valsts uzņēmuma "Ķemeri" privatizācijas noteikumi paredzēja objektu pārdot uz nomaksu trīs gados par 900 000 latiem, nosakot investīciju ieguldījumus par 10 miljoniem latu. Noteiktais lielais investīciju ieguldījuma apjoms nedeva iespēju privatizācijā piedalīties Latvijas uzņēmējsabiedrībām. Sanatoriju privatizēja Itālijā reģistrēta SIA "Ominasis Italia", kura uzņēmējdarbību līdz 1998.gada 5.maijam neveica un kuras pamatkapitāls līdzvērtīgs ...6700 latiem. Investīciju garantiju līgums neatbilst vispārpieņemtajai starptautiskajai investīciju darījumu slēgšanas praksei, jo līgumā ir iestrādāti investīciju mērķi, bet nav noteikta garantētāja un investētāja atbildība, līguma darbības sekas un sankcijas neizpildīšanas gadījumā, kā arī trūkst kontroles mehānisma.

Valsts kontrole, izvērtējot situāciju, kas izveidojusies, slēdzot šo darījumu, konstatēja: Privatizācijas aģentūra rīkojusies nolaidīgi, jo tai kā valsts interešu pārstāvei darījumā, kas attiecas uz ievērojamiem Latvijas arhitektūras un mākslas pieminekļiem, būtu jānodrošinās pret iespējamu darījuma negodprātīgu interpretāciju un izpildi. Tā kā LR likumdošana nereglamentē investīciju jēdzienu ieguldīšanas kārtību, to novērtēšanas metodiku un citus ar investīcijām saistītus nosacījumus, Valsts kontrole iesniegusi ziņojumus gan ekonomikas ministram kā Privatizācijas aģentūras pilnvarniekam, gan arī Labklājības ministrijai.

— Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos pavīdējušas ziņas par to, ka akciju sabiedrībā "Valsts informācijas tīkla aģentūra" (VITA) nav kārtības ar valsts līdzekļu izmantošanu, netiek ņemti vērā Valsts kontroles revīzijās vēl pērngad atklātie trūkumi...

— Jā, šajās dienās nosūtījām ziņojumu Ministru prezidentam sakarā ar to, ka VITA administrācija ignorē VK atklātos trūkumus, ka par revīzijā konstatēto pārkāpumu novēršanu VK saņēmusi formālas atbildes. Līdz šim Valsts kontrolei nav bijis iespējams iepazīties ar 1998.gada grāmatvedības pārskatu, tāpēc nevar atrast skaidras atbildes, kā te izmantotas valsts investīcijas, īstenotas programmas. Jāpārbauda, vai ievērots grāmatvedības likums, un, ja atklāsies, ka tas nav ievērots, varētu ierosināt saukt pie kriminālatbildības arī iepriekšējo direktoru un grāmatvedības speciālistus. Protams, tas nav Valsts kontroles kompetencē, par to jālemj prokuratūrai un tiesai, taču līdz šim nezinu neviena gadījuma, ka kāds iestādes vadītājs būtu ielikts cietumā uz diviem gadiem,— tādu sodu paredz likums par šādu pārkāpumu, tas ir, grāmatvedības likuma neievērošanu.

— Vai ir vēl kas īpaši svarīgs, par ko jūs vēlētos pavēstīt sabiedrībai, mūsu laikraksta lasītājiem?

— Turpinām sadarbību ar "Sigmu", kas ir ES PHARE programmas un ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas centra kopīga iniciatīva palīdzībai pārejas ekonomikas valstīm. Pagājušā gadā kopā ar to sākām īstenot mūsu iestādē Vadības kontroles projektu. Šī gada februārī tika pabeigts mūsu darba izvērtējums. "Sigma" eksperti par Latvijas Republikas Valsts kontroli sniedza iestādes darba analīzi un vērtējumu, no kura citēšu vienu rindkopu: "Valsts kontrolei ir ļoti pārdomāta stratēģija, tai ir labas attiecības ar masu medijiem un tā ļoti sekmīgi veic informācijas izplatīšanu visām ieinteresētajām pusēm. Valsts kontrole, iespējams, ir viena no labākajām valsts kontroles institūcijām Viduseiropas un Austrumeiropas (CEEC) valstīs." Pašlaik eksperti pilnveido VK attīstības un darbības plānu.

Un vēl — nupat bija tikšanās Saeimas Budžeta komisijā, kurā akceptēja VK atzinumu par 1998.gada valsts budžeta izpildes pārskatu. Vienojāmies, ka tiks diskutēts par īpašas komisijas izveidi nākamā budžeta regulārai izpildes analīzei, nepieciešamām korekcijām, par ko es jau stāstīju vienā no mūsu iepriekšējām intervijām. Paredzēts, ka decembrī, kad, cerams, būs pieņemts jaunais — 2000.gada — budžets, kopīgā sēdē ar Saeimas budžeta komisiju jau varēs konkrētāk spriest par jautājumiem, kas saistīti ar VK finansēšanu, struktūru, vadības metodēm, sadarbību ar starptautiskajām organizācijām. Tas būs sākuma posms tam, lai Valsts kontrole dotu savu atzinumu par valsts budžeta līdzekļu mērķtiecīgu izmantošanu, par to, vai paredzētās programmas sasniedz īsto mērķi. Ir gandarījums, ka uzsākts stabils dialogs ar Saeimas deputātiem.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"