Par Gruzijas, Dienvidosetijas, Krievijas militāro konfliktu

NATO ārlietu ministru sanāksmē:

19.augustā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksmē Briselē, kuras darbakārtībā bija aktuālā situācija Gruzijā, viedokļu apmaiņa par NATO un Krievijas turpmāko attiecību izvērtēšanu, kā arī NATO un Gruzijas tālāko sadarbību.

Sanāksmes laikā NATO ārlietu ministri bija vienisprātis, ka konflikta risinājumam Gruzijā jābalstās uz starptautisko tiesību un ANO Drošības padomes atzītu Gruzijas neatkarības, suverenitātes un teritoriālās integritātes principu pilnīgu ievērošanu.

Sanāksmes ietvaros ārlietu ministri vienojās uzdot Ziemeļatlantijas padomei tās pastāvīgajā sesijā izveidot NATO–Gruzijas komisiju, kura pārraudzīs Bukarestē sākto procesu saistībā ar Gruzijas integrāciju transatlantiskajā aliansē, kā arī tos pasākumus, par kuriem ārlietu ministri bija vienisprātis sanāksmē.

Galapaziņojumā ministri aicina Krieviju nekavējoties izvest tās karaspēku no Gruzijas teritorijas, ievērojot panākto sešu punktu vienošanos, ko parakstījuši Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs.

Viens no galvenajiem diskusiju tematiem NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksmē bija Krievijas rīcības ietekme uz NATO–Krievijas turpmākajām attiecībām. Ministri bija vienisprātis par NATO attiecību pārskatīšanu ar Krieviju.

“Esam norādījuši, ka nevaram turpināt sadarbību kā iepriekš. Aicinām Maskavu parādīt – kā vārdos, tā darbos –, ka tā var pildīt savas saistības attiecībā uz principiem, uz kādiem esam vienojušies balstīt savas attiecības,” paziņojuši visu NATO dalībvalstu ārlietu ministri.

Ārlietu ministrs M.Riekstiņš norāda, ka galapaziņojums ir gan spēcīgs vēstījums Krievijai, gan arī apliecina stingru NATO atbalstu Gruzijai.

M.Riekstiņš uzsver, ka militārais konflikts nav mainījis Bukarestē pieņemto lēmumu par Gruzijas integrāciju transatlantiskajā organizācijā.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

NATO ārlietu ministru paziņojums Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē

19.augustā Ziemeļatlantijas Padome tikās īpašajā ārlietu ministru sanāksmē, izteica nopietnas bažas par situāciju Gruzijā un apsprieda šīs situācijas plašāku ietekmi uz eiroatlantisko stabilitāti un drošību. Mierīgam un paliekošam konflikta risinājumam Gruzijā jābalstās uz starptautisko tiesību un ANO Drošības padomes atzītu Gruzijas neatkarības, suverenitātes un teritorijas vienotības principu pilnīgu ievērošanu. Mēs paužam nožēlu par kritušajiem, par bojāgājušiem civiliedzīvotājiem un par kaitējumu infrastruktūrai, kas radies konflikta rezultātā. Mēs pašlaik iesaistāmies humanitārās palīdzības sniegšanā. Esam tikušies ar EDSO priekšsēdētāju, Somijas ārlietu ministru Aleksandru Stubu, lai izskatītu galvenos jautājumus, kuri, pēc viņa domām, bija jāapspriež.

Mēs apsveicam vienošanos, kuru ar Eiropas Savienības, EDSO un ASV diplomātisko pūliņu palīdzību panākušas un parakstījušas Gruzija un Krievija, lai pārtrauktu karadarbību un rastu konfliktam politisku risinājumu. Mēs pilnībā atbalstām šos centienus. Mēs uzsveram, ka nepieciešama šīs vienošanās strauja un pilnīga ieviešana savstarpējas uzticēšanās garā, tostarp piemērojot jaunu starptautisku monitoringa mehānismu, lai pārraudzītu šo saistību ievērošanu. Pilnīgi un galīgi jāpārtrauc karadarbība, un bruņotajiem spēkiem jāatgriežas tajās pozīcijās, kurās tie atradās pirms militārā konflikta izraisīšanās. Jāsāk plaša starptautiska diskusija par drošības un stabilitātes priekšnosacījumiem Abhāzijā un Dienvidosetijā. Nedrīkst likt šķēršļus ekonomiskai darbībai Gruzijā, tostarp starptautiskajai aviācijai un kuģošanai.

Mēs esam nopietni nobažījušies par humanitāro situāciju. Dalībvalstu valdības sadarbojas un strādā saskaņā ar starptautiskajām organizācijām un citiem starptautiskās sabiedrības pārstāvjiem, lai panāktu, ka konflikta skartie civiliedzīvotāji saņem nepieciešamo palīdzību, kas apmierinātu gan viņu neatliekamās, gan nākotnē paredzamās humanitārās vajadzības. Mēs aicinām visas iesaistītās puses atbilstoši pienākumiem, kuri tām noteikti starptautisko humanitāro tiesību ietvaros, nodrošināt, lai visiem konfliktā cietušajiem iedzīvotājiem būtu pieejama starptautiskā humānā palīdzība.

Šodien mēs esam arī vienojušies par atbalstu Gruzijai pēc tās lūguma vairākās jomās. Papildus mēs esam vienojušies uzdot Ziemeļatlantijas Padomei tās Pastāvīgajā sesijā steigšus izveidot ar Gruziju NATO–Gruzijas komisiju. Šī komisija pārraudzīs Bukarestē sākto procesu, ieskaitot tos pasākumus, par kuriem mēs šīsdienas sanāksmē vienojāmies. Šo pasākumu nolūks ir palīdzēt Gruzijai, kas ir jau ilgāku laiku augstu novērtēts NATO partneris, lai izvērtētu karadarbībā nodarītos postījumus un lai palīdzētu atjaunot nepieciešamos sabiedriskos pakalpojumus, kas vajadzīgi normālā sabiedrības dzīvē un ekonomiskā darbībā. Aliansei nepieciešama Gruzijas atjaunotne, drošība un stabilitāte. NATO turpinās sadarboties ar Gruziju Partnerības mieram ietvaros, kā arī saskaņā ar Gruzijas Individuālās partnerības rīcības plānu ar NATO un izskatīs jebkurus Gruzijas papildu lūgumus pēc palīdzības.

Konflikts starp Gruziju un Krieviju ir atstājis negatīvu iespaidu uz reģionālo stabilitāti un drošību. Mēs paužam nožēlu par spēka lietošanu Gruzijas un Krievijas konfliktā. Mēs atkārtoti paužam savu nostāju, ka neatrisinātajiem konfliktiem nav militāru risinājumu. Mēs atgādinām visām pusēm, ka miermīlīgs konfliktu atrisinājums ir pamatprincips Partnerības mieram pamatdokumentā.

Mēs joprojām izsakām bažas par Krievijas rīcību šajā krīzē un atgādinām Krievijai par tās atbildību nodrošināt drošību un kārtību teritorijās, kuras tā kontrolē, īpaši saistībā ar atkārtotiem ziņojumiem, ka Krievija apzināti iznīcina civilo infrastruktūru. Krievijas militārie pasākumi ir bijuši neadekvāti un pretrunā ar tās miera uzturētājas lomu, kā arī nesavienojami ar principiem par miermīlīgu konfliktu atrisinājumu, kas norādīti Helsinku galadokumentā, NATO–Krievija dibināšanas dokumentā un Romas deklarācijā. Mēs aicinām Krieviju nekavējoties veikt pasākumus, lai izvestu tās karaspēku no teritorijām, kuras tam jāatstāj saskaņā ar sešu principu līgumu, ko ir parakstījuši prezidents Mihails Saakašvili un prezidents Dmitrijs Medvedevs. Alianse nopietni apsver sekas, kādas Krievijas rīcība atstās uz NATO–Krievijas attiecībām. 2002.gadā mēs izveidojām NATO–Krievijas padomi, sadarbības formātu sarunām ar Krieviju, kurā cita starpā apspriežami jautājumi, kas šķir aliansi un Krieviju. Mēs jau esam norādījuši, ka nevaram turpināt sadarbību kā iepriekš. Mēs aicinām Maskavu parādīt – kā vārdos, tā darbos –, ka tā var pildīt savas saistības attiecībā uz principiem, uz kādiem mēs esam vienojušies balstīt savas attiecības.

Mēs vēlreiz apliecinājām mūsu apņemšanos pildīt valsts galvu un valdību Bukarestes 2008.gada samitā pieņemtos lēmumus, ieskaitot tos, kas attiecas uz Gruzijas eiroatlantiskajiem centieniem, un mēs turpināsim mūsu aktīvo sadarbību ar Gruziju, tā lai decembrī varētu risināt jautājumus, kas saistīti ar Gruzijas pieteikumu uz Rīcības plānu dalībai NATO, ņemot vērā notikumu attīstību līdz tam brīdim.

Briselē, NATO Galvenajā mītnē

2008.gada 19.augustā