Par šā gada pirmajā pusē Tiesībsarga biroja darīto un paveikto

Tāpat kā pagājušā gada otrajā pusē, arī šāgada sešos mēnešos turpināja pieaugt Tiesībsarga biroja darba apjoms – līdz jūlijam tiesībsargam Romānam Apsītim kopumā iesniegtas 2637 sūdzības, no kurām 1213 bija rakstveida, bet 1424 – mutvārdu. Biroja pārstāvji iesaistījušies arī dažādu likumu un normatīvo aktu pilnveidošanā, lai risinātu ar cilvēktiesību ievērošanu saistītus jautājumus.

Iedzīvotājiem svarīgākie jautājumi joprojām ir tiesības uz taisnīgu tiesu (408 sūdzības), tiesības uz mājokli (349 sūdzības), labas pārvaldības princips (258 sūdzības), kā arī tiesības uz sociālo nodrošinājumu (212 sūdzības), diskriminācijas problēmas (186 sūdzības), tiesības uz brīvību un drošību (147 sūdzības), kā arī spīdzināšanas, necilvēcīgas un pazemojošas apiešanās un sodīšanas aizliegums (127 sūdzības) un tiesības uz īpašumu (127 sūdzības).

“Jau iepriekš prognozējām, ka sūdzību skaits Tiesībsarga birojā turpinās pieaugt. Tas liecina, ka iedzīvotāji aizvien vairāk ir informēti par savām tiesībām un to aizstāvēšanas mehānismiem. Gadās, ka sūdzības izskatīšana nav tiesībsarga kompetencē, taču pat šādos gadījumos iedzīvotājiem paskaidrojam, kurā iestādē būtu jāvēršas,” norāda R.Apsītis. Viņš uzsver, ka īpaši nozīmīga loma ir iedzīvotāju informēšanai reģionos, stāstot un konsultējot par viņu tiesībām un to aizsardzības mehānismiem. Kopumā 2008.gada sešos mēnešos organizēti septiņi semināri dažādās Latvijas pilsētās.

Ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju, šogad īpaši aktuāli kļuvuši sociālie jautājumi. Tiesībsargs vairākkārt ir vērsis atbildīgo institūciju uzmanību uz nepietiekamo sociālo nodrošinājumu pensionāriem, kā arī uz nepieciešamību indeksēt visas pensijas neatkarīgi no to apmēra. Tāpēc R.Apsītis ir gandarīts par šāgada 19.jūnijā Saeimas pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, kas paredz indeksēt visas pensijas. Latvijai ir saistoši starptautiskie akti, kas valstij uzliek par pienākumu garantēt iedzīvotājiem sociālo nodrošinājumu, un tiesībsargs arī turpmāk sekos līdzi pensiju sistēmas pilnveidošanas procesam.

Tiesībsarga biroja nozīmīga prioritāte šogad ir bērnu tiesību aizsardzības jautājumi. Maijā Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību departamenta eksperti sāka nopietnu pētījumu par mobingu (emocionāla vai fiziska vardarbība, ilgstoša ņirgāšanās) Latvijas skolās. Tā mērķis ir konstatēt iespējamās nepilnības bērnu tiesību aizsardzības sistēmā izglītības jomā, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu priekšlikumus arī izmaiņām normatīvajos aktos. Pētījuma ietvaros Tiesībsarga birojā tika saņemta informācija par bērnu un vecāku pieredzi Latvijas skolās, kā arī skolu direktori aizpildīja anketas par situāciju un sniedza ieteikumus. Pētījuma rezultātus plānots publiskot septembrī. Tāpat tiesībsargs R.Apsītis pavasarī aicināja bērnus un jauniešus zīmēt un rakstīt esejas konkursam par bēgļu problēmām Latvijā un pasaulē. Savukārt 1.jūnijā tiesībsargs, aizsākot tradīciju, rīkoja Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai veltītu pasākumu. Tajā bērni tika iepazīstināti ar Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību departamenta jauno tēlu – Indriķi XIII no multfilmas “Fantadroms”. Turpmāk tieši šis tēls bērniem saprotamā veidā stāstīs par viņu tiesībām un to pareizu izpratni, tas tiek izmantots arī informatīvajos materiālos.

Tiesībsarga biroja pārstāvji ir vadījuši seminārus bērnunamu audzēkņiem “Patstāvīgu dzīvi uzsākot”, kā arī seminārus bāriņtiesu vadītājiem, ko speciālisti ļoti augstu novērtējuši. Tāpat šobrīd tiek turpināts pētījums ar mērķi izvērtēt, vai prasība skolēnu vecākiem iegādāties mācību grāmatas ir atbilstoša Satversmei. Tiesībsarga biroja viedoklis par dažādiem jautājumiem tika lūgts arī Saeimā, izstrādājot grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

2008.gadā aizvien aktuālākas kļuvušas ar diskrimināciju saistītās problēmas. Pērn par tām saņemtas 304 sūdzības, taču šogad pusgada laikā vien jau 186. Visvairāk sūdzību bijis par diskrimināciju uz rases vai tautības pamata, kā arī uz valodas pamata. Diskriminācija uz etniskā vai dzimuma pamata visbiežāk novērojama nodarbinātības jomā, īpaši privātajā sektorā. Kā sevišķi pozitīva virzība, uz kuras nepieciešamību R.Apsītis norādījis jau iepriekš, ir grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas stājušies spēkā 23.jūlijā. Līdz ar to aizliegts atteikties sniegt pakalpojumu vai pārdot preci dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ. Tāpat aizliegts sniegt pakalpojumu vai pārdot preci uz mazāk labvēlīgiem noteikumiem atkarībā no dzimuma, piederības kādai rasei vai etniskajai grupai. Gan iedzīvotājiem, gan tiesībsargam šādu pārkāpumu gadījumā ir iespēja vērsties tiesā.

Tiesībsarga biroja darbinieki 2008.gada sešos mēnešos organizējuši arī 45 pārbaudes valsts un pašvaldību iestādēs – slēgta un daļēji slēgta tipa iestādēs, kā arī bāriņtiesās, pagasttiesās un izglītības iestādēs. Pārbaužu mērķis ir konstatēt un novērst nepilnības un iespējamos pārkāpumus, kā arī uzlabot konkrēto iestāžu darbu. Rasta iespēja pārbaudes vizītēs uz psihoneiroloģiskajām iestādēm piesaistīt psihiatru, kas ļauj strādāt daudz kvalitatīvāk. Jau ir bijusi tikšanās ar Veselības ministrijas amatpersonām, lai meklētu risinājumu atklātajām problēmām šajās iestādēs. Savukārt maijā tika veikta ilglaicīga monitoringa vizīte Jēkabpils cietumā, un šobrīd noris intensīvs darbs, lai sniegtu ieteikumus atbildīgajām institūcijām situācijas uzlabošanai.

Tāpat R.Apsītis padziļināti pievērsies jautājumiem par cilvēktiesību standartu ievērošanu policijas darbā. Izskatot pārbaudes lietas, konstatētas vairākas problēmas sistēmā kopumā, taču tiesībsargs ir gandarīts par policijas pārstāvju izteikto vēlmi apgūt vispusīgu mācību kursu par cilvēktiesību jautājumiem. Tiesībsarga biroja pārstāvju vadītās apmācības policijas darbiniekiem sāksies septembrī, un īpaša uzmanība tiks pievērsta arī starptautiskajos dokumentos noteiktajam spīdzināšanas un citādas cietsirdīgas izturēšanās aizliegumam.

Tiesībsarga birojs darbu sāka 2007.gada 1.janvārī, pārņemot Valsts cilvēktiesību biroja funkcijas. Tiesībsarga galvenie uzdevumi ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību, veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu, diskriminācijas novēršanu, kā arī sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski un lietderīgi.

Tiesībsarga biroja Informācijas un komunikācijas daļa