Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 21.augustā

EM: Par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas noteikšanas kārtību

21.augustā Ekonomikas ministrija starpinstitūciju saskaņošanai nodeva Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.

Paredzēts, ka MK noteikumi noteiks kārtību, kādā aprēķina maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Papildus iepriekšējiem MK noteikumiem šie noteikumi paredz noteikt arī kārtību, kādā dzīvojamās mājas pārvaldnieks sastāda dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi, paziņo dzīvokļu īpašniekiem par to maksu, paredzētajām mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izmaksām, kā arī sagatavo ikgadēju atskaiti par naudas izlietošanu. Šie noteikumi būs piemērojami dzīvojamā mājā, kura nav nodota pārvaldīšanā un dzīvokļu īpašnieki nav lēmuši par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un maksu.

Noteikumu projekts nosaka, ka ikvienā dzīvojamā mājā organizējama zemesgabala sanitārā kopšana un labiekārtošana, mājas tehniskā apkope, remonta darbi, jānodrošina finanšu uzskaite un lietvedība.

Pārvaldnieka pienākums būs piecu dienu laikā izsniegt tāmi katram dzīvokļa īpašniekam pēc attiecīgā dzīvokļa īpašnieka rakstiska pieprasījuma. Par aprēķināto maksu nākamajam gadam dzīvojamās mājas pārvaldnieks rakstveidā paziņo dzīvokļu īpašniekam līdz 1.oktobrim, paziņojumam pievienojot dzīvojamās mājas tāmes kopsavilkumu un dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumu.

Maksas un remontdarbu plāna apstiprināšanai jānotiek dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē divu mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas. Ja dzīvokļu īpašnieki nav sasaukuši kopsapulci un izlēmuši, tad dzīvojamās mājas pārvaldnieka aprēķinātā maksa stājas spēkā.

Ja dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē noraida pārvaldnieka piedāvāto maksu, tad vienlaikus izlemjams jautājums par attiecīgās maksas noteikšanu vai cita pārvaldnieka izvēli. Pārvaldniekam ir pienākums rakstveidā atbildēt dzīvokļu īpašniekiem par iespējām nodrošināt pakalpojumus par maksu, kādu apstiprinājuši dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē.

Ja pārvaldnieks, sniedzot finansiālu pamatojumu, nevar nodrošināt pakalpojumus par dzīvokļu īpašnieku apstiprināto maksu, dzīvokļu īpašnieki lemj par cita pārvaldnieka izvēli.

Pārvaldniekam ir pienākums paziņot dzīvokļu īpašnieku pilnvarotai personai par remontdarbu veikšanu un pieaicināt veikto darbu pieņemšanā. Pārvaldnieks līdz katra gada 1.martam rakstveidā sniedz atskaiti dzīvokļu īpašniekiem par iepriekšējā gadā iekasēto un izlietoto maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par Latvijas delegāciju Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules bankas pilnvarnieku sanāksmē

21.augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts par Latvijas delegāciju Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Pasaules bankas (PB) pilnvarnieku gada sanāksmē Vašingtonā 2008.gada oktobrī. Rīkojuma projekts ir izstrādāts, lai izveidotu valdības delegāciju Latvijas Republikas pilnvērtīgas dalības nodrošināšanai un valsts interešu sekmīgai pārstāvēšanai šajā pasākumā.

Tā kā Latvijas Banka ir koordinējošā institūcija par SVF jautājumiem, par delegācijas vadītāju izraudzīts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Tāpat sanāksmē piedalīsies finanšu ministrs Atis Slakteris, kurš ir Latvijas pilnvarotais PB. Lai nosegtu gada sanāksmē aplūkojamo jautājumu loku, delegācijā iekļautas atbildīgās amatpersonas no Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Valsts kases, kā arī no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas.

SVF un PB pilnvarnieku gada sanāksme notiks 2008.gada 10.–13.oktobrī Vašingtonā. Sanāksmē tradicionāli piedalīsies SVF un PB dalībvalstu pilnvarnieki, viņu vietnieki un eksperti. Paralēli oficiālajām pilnvaroto sanāksmēm notiks semināri un diskusijas par vairākiem svarīgiem pasaules ekonomikas jautājumiem, kā arī var tikt izmantota iespēja organizēt vairākas dalībnieku divpusējās un daudzpusējās sarunas un tikšanās.

FM: Par trešo valstu sarakstu, kuru normatīvo aktu prasības ir līdzvērtīgas Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām

21.augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par trešo valstu sarakstu, kuru normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā ir līdzvērtīgas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu prasībām.

Par šādām valstīm turpmāk būs uzskatāmas: Amerikas Savienotās Valstis; Argentīnas Republika; Austrālijas Savienība; Brazīlijas Federatīvā Republika; Dienvidāfrikas Republika; Džērsija; Gērnsija; Honkonga; Japāna; Jaunzēlande; Kanāda; Krievijas Federācija; Meksikas Savienotās Valstis; Menas sala; Singapūras Republika; Šveices Konfederācija.

Projekta mērķis ir noteikt tās valstis, pret kuru kredītiestādēm un finanšu iestādēm noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjekti varēs neveikt izpēti, sākot darījuma attiecības.

Iepriekš Eiropas Komisijā tika panākta vienošanās par kritērijiem, kādiem jāatbilst trešajām valstīm, lai to normatīvo aktu prasības tiktu uzskatītas par līdzvērtīgām ES tiesību aktu prasībām.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par Černobiļas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku pabalstu

Lai palielinātu Černobiļas atomelektrostacijas (AES) avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un viņu ģimeņu ienākumus, Labklājības ministrija (LM) rosina ar nākamo gadu līdz 60 latiem paaugstināt valsts sociālo pabalstu Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem.

Tas nozīmē, ka no 2009.gada 1.janvāra Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem noteikta invaliditāte saistībā ar līdzdalību Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbos, kā arī mirušo dalībnieku ģimenes līdzšinējo 45 latu vietā saņemtu 60 latu pabalstu.

To paredz LM izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts sociālo pabalstu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēm. Grozījumi 21.augustā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē un vēl būs jāapstiprina valdībā.

LM rosina no nākamā gada līdz 60 latiem paaugstināt arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

Tā kā valsts sociālais pabalsts Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībniekiem un viņu ģimenēm nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, minētie noteikumi tiktu saskaņoti ar Ministru kabineta noteikumiem par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments