Par Latvijas tautsaimniecības soļiem

Ar 1999. gada jūnija skatu              &n No Ekonomikas ministrijas sagatavotā ziņojuma

Saturā

Saīsinājumi, mērvienības un nosacītie apzīmējumi

1. Valsts ekonomiskais stāvoklis: īss kopsavilkums

1.1. Makroekonomiskā attīstība un valdības politika

1.2. Galvenie ekonomiskās attīstības rādītāji

2. Ārējā ekonomiskā vide

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.1. Iekšzemes kopprodukts

3.2. Cenas

3.2.1. Privātā patēriņa cenas

3.2.2. Ražotāju cenas, būvniecības un eksporta

cenas

3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības

apgrozījums

3.3.1. Maksājumu bilance

3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa preču

grupām un valstīm

3.3.3. Pakalpojumu eksports un imports

3.3.4. Ārējās tirdzniecības politika

3.4. Investīcijas

3.4.1. Kapitāls, investīcijas un uzkrājumi

3.4.2. Valsts investīciju programma

3.4.3. Ārvalstu tiešās investīcijas

3.5. Monetārā sektora attīstības rādītāji un valūtas

maiņas kurss

3.5.1. Monetārā politika, banku sistēma un

vērtspapīru tirgus

3.5.2. Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji

3.5.3. Valūtas maiņas kurss un Latvijas Bankas

ārējās rezerves

3.6. Valsts fiskālais stāvoklis

3.6.1. Fiskālā politika un valsts parāds

3.6.2. Nodokļu ieņēmumi

3.6.3. Kopbudžeta izdevumi

3.7. Iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība

3.7.1. Iedzīvotāju dzīves līmenis

3.7.2. Iedzīvotāju personīgais patēriņš un

pirktspēja

3.7.3. Nodarbinātība un bezdarbs

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

4.1. Apstrādājošā rūpniecība

4.2. Transports un sakari

4.2.1. Autotransports

4.2.2. Ostu saimniecība un jūras transports

4.2.3. Dzelzceļa transports

4.2.4. Aviācija un lidostas "Rīga" darbība

4.2.5. Sakari

4.3. Būvniecība

4.4. Enerģētika

4.4.1. Attīstības aktualitātes

4.4.2. Energoapgāde

4.4.3. Energoapgādes regulēšanas padome

4.4.4. Cenas un tarifi

4.5. Lauksaimniecība

4.6. Iekšzemes tirdzniecība un maksas pakalpojumi

4.7. Tūrisms

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

5.1. Integrācija Eiropas savienībā

5.1.1. Pašreizējā situācija

5.1.2. Eiropas savienības strukturālie fondi

5.2. Nacionālās programmas

5.3. Privatizācija

5.3.1. Privatizācija un īpašuma struktūra

5.3.2. Valsts īpašuma objektu privatizācija

5.3.3. Akciju publiskais piedāvājums un

nodokļu kapitalizācija

5.3.4. Dzīvojamo māju privatizācija

5.3.5. Pašvaldību īpašuma objektu privatizācija

5.3.6. Zemes privatizācija

5.3.7. Privatizācijas sertifikātu piešķiršana un

izmantošana

5.3.8. Valsts īpašuma privatizācijas fonds

5.4. Uzņēmējdarbības attīstības politika

5.5. Mazie un vidējie uzņēmumi

5.6. Konkurences veicināšana un monopoldarbības

regulēšana

5.6.1. Konkurences veicināšanas politika

5.6.2. Monopolu tarifu regulēšana

5.7. Kvalitātes nodrošināšana

5.7.1. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā

programma

5.7.2. Nacionālā standartizācija un metroloģija

5.7.3. Nacionālā akreditācijas sistēma

5.7.4. Patērētāju interešu aizsardzība

5.8. Reģionālā ekonomiskā attīstība

5.9. Speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas

5.10. Ekonomiskā izglītība un zinātne

5.11. Ēnu ekonomikas aprēķini

6. Rekomendācijas

Turpinājums. Sākums -

"LV" 13.08.1999., Nr.256/257; "LV" 17.08.1999., Nr.258;

"LV" 20.08.1999., Nr.264/267; "LV" 25.08.1999., Nr.270/273;

"LV" 26.08.1999., Nr.274; "LV" 1.09.1999., Nr.281/284;

"LV" 9.09.1999., Nr.295/296; "LV" 17.09.1999., Nr.305/307;

"LV" 21.09.1999., Nr.308/309; "LV" 23.09.1999., Nr.312;

"LV" 24.09.1999., Nr.313/316; "LV" 28.09.1999., Nr.317/318

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

5.1. Integrācija Eiropas savienībā

5.1.2. Eiropas savienības strukturālie fondi

Atbilstoši SPP programmas mērķiem ir izveidotas dažādas starpministriju darba grupas konkrētu uzdevumu veikšanai (Nacionālā attīstības plāna sagatavošana; Finansu vadības nodrošināšana; Juridiskā bāze; Sagatavošanās ISPA; Sagatavošanās SAPARD; Pilotprojekti; Vispārējā administrācija).

Īpaši svarīgs uzdevums ir Nacionālā attīstības plāna izstrāde atbilstoši 1. mērķa grupas valstīm. Šāds plāns Latvijai ir jāsagatavo un jāiesniedz apstiprināšanai Eiropas Komisijai līdz 1999. gada oktobrim. Plāns tiks izstrādāts, lai finansiāli nodrošinātu Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību atbilstoši valdības stratēģijai un noteiktajām prioritātēm. Plāns aptvers laika periodu no 2000. līdz 2002. gadam, un tajā līdzīgi ES dalībvalstu jau izstrādātajiem plāniem (Īrija, Portugāle u.c.), tiks norādīti definēto prioritāšu un ar to saistīto programmu, apakšprogrammu, pasākumu īstenošanai nepieciešamā nacionālā finansējuma, kā arī ES pirmsstrukturālo fondu līdzfinansējuma apjomi. Plānam ir jāgarantē, ka ieguldītie nacionālie un ES resursi nodrošinās konkrētu ekonomisko un sociālo labumu. Paredzams, ka pēc plāna galīgās izstrādes, veicot lielākas vai mazākas korekcijas, Komisija Briselē pieņems lēmumu par Kopienas atbalsta struktūru ( Community Support Framework ). Ievērojot minētā dokumenta prioritātes, tiks izstrādātas un īstenotas, cerams, jau ar 2000. gadu, konkrētas rīcības programmas ( Operational Programmes ).

Šobrīd ir aptuveni skaidra Nacionālā attīstības plāna struktūra. Šajā dokumentā tiks iekļautas sadaļas: Latvijas tautsaimniecības attīstības stratēģija un prioritātes, Uzņēmējdarbības veicināšana, Reģionālā attīstība, Tūrisms, Ekonomikas infrastruktūra, Lauksaimniecības un lauku attīstība, Darbaspēka resursu attīstība, Finansiālais plāns. Šo sadaļu izstrāde pamatā notiek ministriju ietvaros, tas ir, centralizētajā līmenī, taču Eiropas savienības līdzšinējā nostādne gan attiecībā pret savām dalībvalstīm (ES Strukturālo fondu izmantošanas gadījumā), gan arī ES kandidātvalstīm (ES Pirmsstrukturālo fondu izmantošanas gadījumā) ir tāda, ka nacionālais attīstības plāns ir izstrādājams, ievērojot partnerības principu, tas ir, dokumenta izstrādē līdzās centrālajam līmenim iesaistās reģionālās un vietējo pašvaldību struktūras, nevalstiskās organizācijas utt.

Šobrīd reģionālās attīstības aspekts tiek vairāk skarts sadaļā "Reģionālā attīstība", kuru izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Ekonomikas ministrijas kompetencē ir divas sadaļas: "Uzņēmējdarbības veicināšana" un "Ekonomikas infrastruktūra". Uzņēmējdarbības veicināšanas jomā iecerēts akceptēt tādus darbības virzienus, kā mazo un vidējo uzņēmumu attīstības veicināšana, eksporta un ārvalstu tiešo investīciju veicināšana, kvalitātes veicināšana, atbalsts inovācijām un progresīvajām tehnoloģijām. Šajās jomās jau ir izstrādāta valsts politika (piemēram, Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālā programma, Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā programma, turpinās Ārējās tirdzniecības nacionālās programmas izstrāde, šobrīd valstī tiek veidota Inovāciju sistēma utt.), tādēļ, iekļaujot minētās jomas nacionālajā attīstības plānā, tiek domāts par Eiropas savienības līdzekļu piesaisti prioritāšu intensīvākai īstenošanai dzīvē. Vienlaikus ir paredzētas arī tādas aktivitātes, kas iepriekš nav tikušas īstenotas, piemēram, valsts izstrādātas kredītprogrammas ar izdevīgiem nosacījumiem mazo un vidējo uzņēmumu attīstības veicināšanai.

 

5.2. Nacionālās programmas

Saskaņā ar 1994. gada 12. aprīlī pieņemto Nacionālo programmu koncepciju nacionālā programma ir valdības veicamo pasākumu kopums kādā jomā vai nozarē, kuru īstenošana ir nozīmīga vai būtiski nepieciešama Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstībai kopumā. Tādējādi nacionālo programmu izstrādes mērķis ir, balstoties uz esošās situācijas analīzi, noteikt konkrētas jomas vai nozares attīstības stratēģiju turpmākam laika posmam, atspoguļojot tās sasniegšanai iecerētos uzdevumus un aktivitātes, kā arī to īstenošanai nepieciešamos finansu resursus.

Šobrīd nacionālo programmu sarakstā ietvertas 16 nacionālās programmas (skatīt 5.2. ielikumu), tomēr izstrādātas un Ministru kabineta akceptu saņēmušas tikai 6 nacionālās programmas.

5.2. ielikums

Nacionālo programmu saraksts:

1.	Ārējās tirdzniecības nacionālā programma;
2.	Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā programma;
3.	Latvijas enerģētikas attīstības nacionālā programma;
4.	Transporta attīstības nacionālā programma;
5.	Nacionālā programma "Latvijas iedzīvotāji
(Tautas veselība un sociālā drošība)";
6.	Baltijas jūras vides aizsardzības nacionālā programma;
7.	Latvijas reģionālās attīstības nacionālā programma;
8.	Nacionālā programma "Izglītība un zinātne";
9.	Būvniecības nacionālā programma;
10.	Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālā programma;
11.	Nacionālā programma "Biodegvielu ražošana un pielietošana Latvijā";
12.	Nacionālā programma "Informātika";
13.	Tirgus uzraudzības nacionālā programma;
14.	Nacionālā programma "Kultūra";
15.	Latvijas tūrisma attīstības nacionālā programma;
16.	Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma.

 

Kā pēdējā tika izstrādāta un 1999. gada 30. martā Ministru kabinetā akceptēta nacionālā programma "Informātika" . Informācijas, datortehnikas un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstība ļauj informāciju un zināšanas arvien plašāk izmantot darbā un darba attiecībās, mācībās, sadzīvē. Būtiski mainās sabiedriskās attiecības, un veidojas jauns, augstāk organizēts sabiedrības tips - informācijas sabiedrība. Nacionālā programma "Informātika" ir kompleksa mērķprogramma laika posmam no 1999. līdz 2005. gadam, un tās galvenais mērķis ir izveidot informācijas sabiedrību Latvijā. Kopējais šobrīd apzinātais programmas projektu skaits ir 122, un to īstenošanai nepieciešams finansējums aptuveni 243 milj. latu apmērā.

Programmas realizācijas pamats nosprausto mērķu sasniegšanai ir universāla informācijas pakalpojumu koncepcijas realizācija valstī, nodrošinot katram sabiedrības loceklim kvalitatīvu pieeju visa veida informācijai saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. Atbilstoši informācijas pakalpojumu tirgus analīzei vislielākais pieprasījums Latvijā ir pēc vispārējās ekonomiskās un statistikas, likumdošanas un uzņēmējdarbības tiesību, finansu un nodokļu, mācību informācijas. Daudz mazāks pieprasījums ir pēc informācijas par patentiem un standartiem, tūrismu/ceļojumiem, atpūtu/izklaidi (zems sabiedrības pirktspējas līmenis) un darbaspēka tirgu (neskatoties uz augsto bezdarba līmeni). Pietiekami plašs pieprasījums ir gan pēc biznesa/finansu informācijas, gan pēc valsts pārvaldes informācijas. Pašlaik informācijas lietotāji joprojām dod priekšroku tradicionāliem un pārbaudītiem avotiem - grāmatām, žurnāliem un personīgiem sakariem. Taču arī elektroniskie informācijas avoti reizē ar tehnoloģiskās infrastruktūras - datortehnikas, telekomunikāciju un datu pārraides tīklu attīstību stabili ienāk informācijas pakalpojumu tirgū.

1998. gada 16. jūnijā Ministru kabinets apstiprināja nacionālo programmu "Latvijas iedzīvotāji (Tautas veselība un sociālā drošība)" . Nacionālās programmas uzdevums - attīstīt un pilnveidot veselības aprūpes un sociālās drošības sistēmu, nodarbinātības un darba samaksas un darba aizsardzības sektoru.

Lai veicinātu universālas, efektīvas un vienotas veselības sistēmas attīstību, 1998. gadā programmas ietvaros tika izstrādāti noteikumi "Kārtība, kādā tiek nodrošinātas tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību", kurus 1999. gada februārī pieņēma Ministru kabinets. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek nodrošinātas tiesības ikvienam, kurš cietis nelaimes gadījumā vai saslimis, saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tiek izstrādāti arī Latvijas reģionu veselības aprūpes attīstības plāni, likumprojekts "Par sabiedrības veselību", koncepcija "Uztura politikas pamatnostādnes". Lai veicinātu drošas un veselībai nekaitīgas darba vides radīšanu, Ministru kabinets 1999. gada martā pieņēma noteikumus "Par vienkāršām spiedtvertnēm", kas nosaka prasības, kādas jāievēro, projektējot un izgatavojot vienkāršas spiedtvertnes, lai, tās pareizi uzstādot, uzturot un lietojot, novērstu draudus cilvēka veselībai, dzīvībai un videi. Tiek izstrādāta arī koncepcija "Darba aizsardzības valsts politika Latvijā" un likumprojekts "Par darba aizsardzību". Lai attīstītu profesionālo orientāciju un konsultāciju, pēc iespējas iesaistītu ilgstošos bezdarbniekus darba tirgū, veicinātu jauniešu nodarbinātību un integrētu pirmspensijas vecuma bezdarbniekus darba tirgū, tiek izstrādāts likumprojekts "Par nodarbinātības veicināšanu". 1999. gada aprīlī Ministru kabinets apstiprināja "Koncepciju par nodarbinātības veicināšanu valstī". Sociālās drošības sektora attīstības pilnveidošanai Ministru kabinets 1999. gada martā pieņēma noteikumus "Kārtība, kādā valsts pamatbudžeta līdzekļi ieskaitāmi valsts pensiju speciālajā budžetā apgādnieka zaudējuma pensiju izmaksām". Atbilstoši nacionālajā programmā noteiktajiem mērķiem tiek izstrādāts Adopcijas likumprojekts, konceptuāls jautājums par trūcīgo iedzīvotāju ienākumu stabilizāciju.

Kopš 1994. gada tiek īstenota Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā programma (skatīt arī 5.7. nodaļu), lai izveidotu Latvijā Eiropas savienības prasībām atbilstošu infrastruktūru un likumdošanu standartizācijas, metroloģijas (mērījumu vienotības), atbilstības novērtēšanas (testēšanas, sertifikācijas) un tirgus uzraudzības jomās.

Nacionālās programmas ietvaros turpinās kvalitātes nodrošināšanas likumdošanas un infrastruktūras sakārtošana. 1999. gada martā Briselē notika Latvijas likumdošanas analītiskā izvērtēšana par brīvu preču kustību; janvārī tika reorganizēts Latvijas Nacionālais standartizācijas un metroloģijas centrs un izveidota valsts bezpeļņas SIA "Latvijas Standarts", valsts bezpeļņas SIA "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" un Valsts metroloģiskā inspekcija. VBSIA "Latvijas Standarts" izveidots, lai koordinētu standartizācijas attīstību Latvijā un reģistrētu nacionālos standartus. Šogad Latvijas nacionālo standartu statusā adaptēti 300 Eiropas standartu. Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs ir Nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra saistību un tiesību pārņēmējs metroloģijas jomā. Valsts metroloģijas inspekcija veic valsts metroloģisko uzraudzību reglamentētās metroloģijas jomā. Atbilstoši nacionālās programmas vadlīnijām 1999. gada martā parakstīts Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgums par sadarbību atbilstības novērtēšanas jomā importa un eksporta precēm.

Lai veicinātu stabilu un konkurētspējīgu mazo un vidējo uzņēmumu veidošanos, labvēlīgas vides rašanos uzņēmējdarbībai līdzsvaroti visā Latvijas teritorijā, tika izstrādāta un Ministru kabinetā 1997. gada septembrī akceptēta Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālā programma (skatīt arī 5.5. nodaļu). Programmas ietvaros ir izveidots Mazo un vidējo uzņēmumu apmācības un konsultācijas centru tīkls. Esošajos Uzņēmējdarbības atbalsta centros tiek paredzēta valsts finansētu konsultantu darbība, nodrošinot uzņēmējdarbības uzsācējiem pirmo bezmaksas konsultāciju, kā arī uzņēmējdarbību, nodokļu sistēmu, muitas procedūras regulējošus tiesību aktus. Ir prognozēts, ka gada laikā valsts apmaksāti konsultanti sniegs konsultācijas 2,5 līdz 3 tūkst. klientu. Jaunu uzņēmumu veidošanās stimulēšanai un bezdarba līmeņa samazināšanai tiek plānots organizēt apmācības, kuras daļēji subsidētu valsts. Pēc provizoriskiem aprēķiniem, gada laikā dažādos Latvijas reģionos šo pakalpojumu varētu izmantot 600 uzņēmēju.

Lai uzņemtos daļu riska gadījumā, ja perspektīva uzņēmējdarbības attīstības projekta iesniedzējam grūti saņemt kredītu ķīlu trūkuma, nepietiekami ilgās kredītvēstures u.c. iemeslu dēļ, 1998. gadā tika izveidota Latvijas Garantiju aģentūra, no valsts budžeta piešķirot 500 tūkst. latu. 1999. gada aprīlī aģentūra saņēma Eiropas Komisijas paredzēto 700 tūkst. ECU ieguldījumu kapitālā, tādējādi Garantiju aģentūra varēs uzsākt reālu kredītu garantēšanu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Garantiju aģentūras sniegtā garantija segs pat līdz 70% no kredīta summas.

Nacionālās programmas ietvaros šogad tiks uzsākta uzņēmumu pārstrukturizācijas programmas īstenošana, kuras ietvaros sākotnēji palīdzība tiks sniegta 12-15 vidējiem uzņēmumiem, un izveidoti datorvadītās ražošanas un projektēšanas centri tekstilrūpniecības un mašīnbūves sektoru attīstībai.

Ministru kabineta apstiprinātajā Latvijas enerģētikas attīstības nacionālajā programmā ietvertie pasākumi paredz Latvijas stabilu nodrošināšanu ar energoresursiem nepieciešamā apjomā un kvalitātē ar iespējami zemākām izmaksām un mazāku iespaidu uz apkārtējo vidi, vienlaicīgi samazinot neefektīvu energoresursu izmantošanu un primāro energoresursu īpatsvaru valsts importā. Programmas ietvaros turpinās darbs pie Jelgavas siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijas un Daugavpils centralizētās siltumapgādes sistēmas rehabilitācijas. Elektroenerģijas izstrādes pieauguma nodrošināšanai tiek veikta Daugavas kaskādes rekonstrukcija, elektroapgādes drošības paaugstināšanai - augstsprieguma apakšstaciju iekārtu nomaiņa. Lai veicinātu vietējā kurināmā izmantošanu enerģētikā, nacionālās programmas ietvaros tiek izstrādāta Kūdras ieguves un izmantošanas apakšprogramma un analizētas biodegvielu uz rapšu bāzes izmantošanas iespējas. Siltuma zudumu samazināšanai un kurināmā ekonomijai tiek īstenoti nacionālās programmas apakšprogrammā "Ēka - 2000" ietvertie pasākumi.

Ceturto gadu tiek īstenota Transporta attīstības nacionālā programma, kuru 1995. gada novembrī apstiprināja Ministru kabinets. Programmas mērķis ir plānveidīgi uzturēt un attīstīt ilgtspējīgu, efektīvu, integrētu, sabalansētu un multimodālu valsts transporta sistēmu. Kā galvenie stratēģiskie virzieni un uzdevumi mērķa sasniegšanai programmā minēti: uzturēt un attīstīt transporta infrastruktūru, atbalstīt un veicināt visu transporta veidu attīstību kravu un pasažieru pārvadāšanai, veidot efektīvu kravu un pasažieru pārvadājumu sistēmu, attīstīt starptautiskos pārvadājumus, veicināt transporta koridoru darbību, integrēties Eiropas transporta sistēmā, uzlabot un uzturēt augstu satiksmes drošības līmeni, izveidot ar Eiropas savienības prasībām un standartiem harmonizētu transporta likumdošanas sistēmu un pilnveidot institucionālo noteikumu sistēmu.

1999. gadā atbilstoši programmā noteiktajām vadlīnijām Rīgas kuģu satiksmes vadības centrā, lai nodrošinātu kuģu satiksmes vadības sistēmas drošu funkcionēšanu, ir uzstādīta atbilstoša aparatūra 1,2 milj. latu vērtībā, nodots ekspluatācijā automašīnu tehniskās apskates punkts Kuldīgā un izveidota Dzelzceļa administrācija.

 

5.3. Privatizācija

5.3.1. Privatizācija un īpašuma struktūra

Privatizācijas process ir nozīmīgs Latvijas ekonomisko reformu elements. Tas nodrošināja iespēju salīdzinoši ātri pārkārtot tautsaimniecību no centralizētā sadales sistēmā strādājoša sabiedriskā īpašuma modeļa par tādu tirgus ekonomikas sistēmu, kas balstīta uz privāto iniciatīvu un konkurentu uzņēmējdarbības vidi. Pašvaldību mazumtirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu mazo uzņēmumu lielākā daļa un lauksaimniecībā darbojošās kolektīvās un valsts lielsaimniecības pamatā tika privatizētas līdz 1995. gadam.

Privatizācijas programma laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam tika īstenota galvenokārt ar privatizācijas paņēmienu, kurš paredzēja valsts vai pašvaldības objekta (uzņēmuma) iznomāšanu ar izpirkšanas tiesībām vai pārdošanu izsolē. Lauksaimniecībā darbojošās kolektīvās un valsts saimniecības tika privatizētas, pārveidojot uzņēmējsabiedrībās.

1995. gada 21. februārī Ministru kabineta apstiprinātais dokuments "Privatizācijas programma, tās realizācija un turpmākie uzdevumi" paredzēja būtiski paātrināt privatizācijas gaitu valstī, nodrošinot šā procesa kvalitāti un iespēju iegādāties valsts un pašvaldību īpašuma objektus, zemesgabalus un dzīvokļus par Latvijas iedzīvotājiem izsniegtajiem privatizācijas sertifikātiem. Kopš 1995. gada privatizējamo valsts statūtsabiedrību akcijas tiek pārdotas par privatizācijas sertifikātiem un latiem Rīgas Fondu biržā. 1995.-1996. gadā pieņemtie privatizācijas infrastruktūru regulējošie likumi garantē vienādas tiesības vietējiem un ārvalstu investoriem, kā arī ļauj privatizāciju veicošajām institūcijām (valsts a/s "Privatizācijas aģentūra", pašvaldību privatizācijas komisijas) īpašuma objektu privatizācijā izmantot dažādas privatizācijas metodes un paņēmienus. Šīs programmas īstenošana 1998. gada beigās nodrošināja privātā sektora īpatsvaru 65% apmērā no IKP, un tajā bija nodarbināti 68% no Latvijas ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem (skatīt 5.2. zīmējumu un 5.1. tabulu).

5.1. tabula

Privātā kapitāla īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā

(procentos)

	1994	1995	1996	1997	1998
Kopējā pievienotā vērtība bāzes cenās	37	53	59	62	65
no tās pa darbības veidiem:
lauksaimniecība, medniecība
un mežsaimniecība	81	88	91	91	80
zvejniecība	26	37	58	77	79
iegūstošā rūpniecība	18	35	74	85	89
apstrādājošā rūpniecība	24	71	80	90	94
elektroenerģija, gāzes
un ūdens apgāde	1	2	8	8	9
būvniecība	50	91	97	98	98
tirdzniecība	68	93	95	98	98
viesnīcas un restorāni	56	78	88	92	92
transports un sakari	19	25	36	41	44
finansu starpniecība	46	73	80	84	86
operācijas ar nekustamo īpašumu
un cita komercdarbība	39	49	56	67	69
valsts pārvalde un aizsardzība	-	-	-	-	-
izglītība	2	4	4	4	5
veselība un sociālā aprūpe	9	15	22	22	24
pārējie komunālie, sociālie
un individuālie pakalpojumi	17	39	53	58	61

Tādās nozarēs kā lauksaimniecība, apstrādājošā rūpniecība, būvniecība un tirdzniecība privātā kapitāla īpatsvars kopējā pievienotā vērtībā pārsniedz 90%. Par akcionāriem publiskā piedāvājuma rezultātā jau kļuvušas 110 659 Latvijas fiziskās un juridiskās personas. Rīgas Fondu biržā 1998. gada beigās tika kotētas 67 uzņēmumu akcijas, un no tiem 59 bija privatizēti uzņēmumi.

5.2. zīmējums

Privātā sektorā nodarbināto raksturojums Latvijā

 

 

5.3.2. Valsts īpašuma objektu privatizācija

1998. gadā ir pamatā pabeigta mazo un vidējo valsts uzņēmumu privatizācija. No tiem valsts īpašuma objektiem, kas nodoti Privatizācijas aģentūrai privatizācijai līdz 1998. gada 1. janvārim, privatizācijas noteikumi apstiprināti 97% objektu un pirkuma līgumi noslēgti 95% objektu. Atlikušo valsts īpašuma objektu privatizācija ir atkarīga no tiesvedības, denacionalizācijas u.tml. darbībām.

Sekmīgi ir notikusi arī lielo, tautsaimniecībā nozīmīgo uzņēmumu privatizācija, kura bieži ir bijusi saistīta ar visas attiecīgās nozares attīstības stratēģijas izstrādi. Kā labu piemēru var minēt banku sektoru (Unibanka, Latvijas Krājbanka, Latvijas Investīciju banka), transporta sektoru (Nordeka, Air Baltic Corporation), gāzes saimniecību (Latvijas gāze), nozīmīgus rūpniecības uzņēmumus (Ogre, Rīgas kuģu remonta rūpnīca, Toleram Fibers, Valmieras stikla šķiedras rūpnīca).

Ministru kabinets ir pabeidzis valsts uzņēmumu un valsts uzņēmējsabiedrību nodošanu privatizācijai. Pagaidām privatizācijai netiek pakļauti: Latvijas pasts, valsts a/s "Latvijas dzelzceļš", valsts a/s "Lidosta "Rīga"", kā arī aptuveni 50 specifisku nozaru uzņēmumu lauksaimniecībā, sociālajā aprūpē un infrastruktūras apkalpošanā. Daudzi no šiem uzņēmumiem darbojas uz bezpeļņas organizācijas principiem vai var tikt pārveidoti par valdības izpildaģentūrām. Kopumā privatizācijai nodoti vairāk nekā 96% visu valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību.

Līdz 1999. gada 1. janvārim PA nodrošinājusi 38,77 milj. sertifikātu izmantošanu privatizācijā 1085,65 milj. latu nominālvērtībā, tai skaitā, uzņēmumu nomā ar izpirkumu un pārdošanā - 4,3 milj. sertifikātu, publiskajā piedāvājumā - 29,45 milj. sertifikātu, uzņēmumus pārveidojot statūtsabiedrībās - 4,8 milj. sertifikātu, zemes privatizācijā - 0,2 milj. īpašuma kompensācijas sertifikātu (skatīt arī 5.3.7. nodaļu).

No 1999. gada valsts uzņēmumu privatizācija pāriet jaunā, kvalitatīvi citā pakāpē. No uzdevuma kardināli un straujā tempā pārkārtot īpašuma attiecības visā tautsaimniecībā tagad jāpāriet uz atsevišķu svarīgu sektoru (enerģētika, telekomunikācijas, kuģošana) darbības efektivitātes paaugstināšanu kā privatizācijas galveno uzdevumu. Privatizācijas uzdevumu maiņa nozīmē arī citas taktikas, instrumentu un tempa izvēli.

Latvenergo, Lattelekom un Latvijas kuģniecības privatizācijas modeļu izstrādei nepieciešams:

- izstrādāt sektora attīstības ilgtermiņa stratēģiju, kas garantētu stabilu konkurentu vidi un noteiktus skaidrus sektora ietekmēšanas un regulēšanas mehānismus, un radīt attiecīgus tiesību aktus;

- pamatojoties uz sektora attīstības stratēģiju, lemt par uzņēmuma restrukturizācijas un privatizācijas principiem, izvērtējot gan ieguvumus, gan zaudējumus, kas atkarīgi no izvēlētā uzņēmuma privatizācijas modeļa;

- uzņēmumu privatizācijā ņemt vērā dažādu sabiedrības grupu (patērētāju, nodokļu maksātāju, darbinieku, sertifikātu īpašnieku, vietējo un ārvalstu potenciālo investoru) intereses, panākot iespējami sabalansētu rezultātu;

- ņemt vērā privatizācijas programmā iepriekš nospraustos mērķus, tas ir, veicināt kapitāla tirgus attīstību, realizēt privatizācijas sertifikātu programmu, nodrošināt nepieciešamos ieņēmumus valsts budžetā;

- ņemt vērā pašreizējo valsts makroekonomisko situāciju, sekmējot ārvalstu tiešo investīciju piesaisti;

- saņemt politisku atbalstu izstrādātajai privatizācijas politikai;

- uzņēmumu restrukturizācijas un privatizācijas pasākumu izstrādāšanā cieši sadarboties ar ministriju, kura ir atbildīga par attiecīgā sektora attīstību.

Ievērojot minēto, lielo uzņēmumu privatizācija 1998. gada beigās un 1999. gada sākumā noritēja lēnāk nekā plānots. Priekšvēlēšanu gaisotnē un dažādu ekonomisko interešu sadursmē sabiedrībā šis jautājums tika politizēts. Tas izraisīja novirzes no Latvijas valdības solījumiem starptautiskajām finansu organizācijām un negatīvi iespaidoja strukturālo reformu procesa atspoguļojumu starptautisko finansu institūciju ziņojumos par Latviju.

1999. gadā PA turpinās iesāktās programmas, veidojot konkurētspējīgus privātos uzņēmumus. Arī 1999. gadā galvenā uzmanība tiks veltīta stratēģisko investoru piesaistei uzņēmumiem. Turpināsies atsevišķu Aizsardzības ministrijas, Labklājības ministrijas, VNĪA u.c. valsts institūciju valdījumā esošo valsts nekustamā īpašuma objektu nodošana privatizācijai.

1999. gadā paredzēts valsts uzņēmumu privatizācijā nodrošināt privatizācijas sertifikātu izmantošanu kopumā 500 milj. latu nominālvērtībā, kā arī paātrināt zemesgabalu privatizāciju, uz kuriem atrodas privatizējami, privatizētie un denacionalizētie valsts īpašuma objekti. Zemes privatizācijas temps lielā mērā būs atkarīgs no privatizācijas subjektu ieinteresētības un valdības politikas.

5.3.3. Akciju publiskais piedāvājums un nodokļu kapitalizācija

Publiskā piedāvājuma programma.

Latvijā turpinās 1995. gada 30. janvārī uzsāktais privatizējamo valsts uzņēmumu (statūtsabiedrību) akciju publiskais piedāvājums. Līdz 1999. gada 1. aprīlim akciju publiskā piedāvājuma programmas ietvaros par privatizācijas sertifikātiem piedāvātas 79 uzņēmumu akcijas.

5.2. tabula

Valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu

pamatparādu kapitalizācija*

	1996	1997	1998	1999.g.	Kopā
				1.cet.
Saņemti pieteikumi parādu kapitalizācijai
(vairākkārtējas iesniegšanas gadījumā
fiksēts tikai pirmais datums)	66	45	15	3	129
PA valdes lēmumi
par parādu kapitalizāciju	16	50	24	4	94
Privatizācijas noteikumi par parādu
kapitalizāciju	4	57	26	5	92
Kopējā kapitalizējamo un dzēšamo
parādu summa (tūkst. latu)	2 117	26 241	9 049	1 642	39 049
tai skaitā:
pamatparāds	1 250	12 781	5 129	549	19 709
pamatparāda palielinājums	239	5 299	2 300	454	8 292
dzēšamās kavējuma un soda naudas	628	8 161	1 620	639	11 048
Noslēgti pirkuma līgumi par parādu
kapitalizācijas rezultātā
izveidotajām valsts kapitāla daļām:
statūtsabiedrību skaits, kuru valsts
kapitāla daļas tiek pirktas	0	21	27	5	53
noslēgto pirkuma līgumu
maksājumu summa (tūkst. latu)	0	4 539	3 385	472	8 396
maksājumu summa (tūkst. latu)	0	3 580	2 224	316	6 120
maksājumu summa sertifikātos	0	959	1 161	156	2 276
Saskaņā ar maksājumu grafikiem šo
valsts kapitāla daļu pircēji
iemaksājuši (tūkst. latu) :	0	523	3 835	345	4 703
latos	0	341	2 183	268	2 792
sertifikātos	0	182	1 652	77	1 911

* Privatizācijas aģentūras darbības nodokļu parādu kapitalizācijā

 

Paredzams, ka publiskajā piedāvājumā vēl tiks piedāvātas akciju sabiedrības "Lokomotīve", "Rīgas elektromašīnu rūpnīca", "Rīgas starptautiskā autoosta", "Latvijas kuģniecība" un "Latvenergo" akcijas.

Nodokļu pamatparādu kapitalizācija.

Valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizācija turpinās vairāk nekā divus gadus. Lielākie nodokļu parādu apjomi kapitalizēti un dzēsti akciju sabiedrībām "Dauteks", "Ogre" un "Dauer".

Kopumā kapitalizēti un dzēsti uzņēmējsabiedrību valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu parādi vairāk nekā 39 milj. latu apjomā (skatīt 5.2. tabulu)

5.3.4. Dzīvojamo māju privatizācija

Līdz 1999. gada 1. aprīlim valstī sagatavotas un nodotas privatizācijai 9076 valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas un 258907 valsts un pašvaldību dzīvokļi, kas ir 51,27% no kopējā dzīvokļu skaita.

Privatizācijas paziņojumi izsūtīti 168554 dzīvokļu īrniekiem. Līdz dzīvojamās mājas privatizācijai ar lēmumu īpašumā nodoti 90353 dzīvokļi. Pašvaldību dzīvojamo māju sagatavošanu privatizācijai uzsākušas 533 pašvaldību privatizācijas komisijas vai 95% no paredzētajām komisijām. Privatizācijai piedāvāti visi dzīvokļi 53 pašvaldībās. Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijā privatizēti objekti kopsummā par 389,32 milj. latu, tai skaitā 1999. gada 1. ceturksnī - par 58,08 milj. latu.

Labākie panākumi pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijā ir Latvijas rajonu centru pilsētās, kur sagatavoti privatizācijai 82% dzīvokļu. Septiņās lielajās pilsētās privatizācijas gaita ievērojami atpaliek, tur sagatavoti privatizācijai 44% dzīvokļu.

5.3. tabula

Dzīvojamo māju privatizācijas tempi

29 178 361 637 - 11 39

	Izsūtīti privatizācijas	Paātrinātajā *	Paātrinātajā *
	paziņojumi	privatizācijā	un dzīvojamo
		dzīvokļu skaits,	māju privatizācijā
	.	kas ar lēmumu	piedāvāto
	Māju skaits .	Dzīvokļu skaits .	nodoti privatizācijai	dzīvokļu skaits kopā
	Vidēji	% no	Vidēji	% no	Vidēji	% no	Vidēji	% no
	mēnesī	kopējā	mēnesī	kopējā	mēnesī	kopējā	mēnesī	kopējā
		skaita		skaita		skaita		skaita
1. Pašvaldību dzīvojamo māju privatizācija
1996
0,11	462	0,10	2076	0,45	2538	0,56
1997
0,69	3375	0,74	2409	0,53	5784	1,27
1998
1,40	7073	1,55	1745	0,38	8818	1,93
1999
2,47	10628	2,33	2349	0,51	12976	2,84
2. Valsts dzīvojamo māju privatizācija
1997
-	-	-	1133	2,39	1133	2,39
1998
0,21	170	0,36	388	0,82	558	1,18
1999
0,76	478	1,01	1066	2,25	1544	3,26

* Dzīvokļu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

 

5.3.5. Pašvaldību īpašuma objektu privatizācija

Pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācija Latvijā tika uzsākta 1991. gadā, realizējot Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991. gada 20. marta lēmumu "Par valsts īpašumu un tā konversijas pamatprincipiem". No 1991. gada novembra strauji attīstījās tirdzniecības uzņēmumu, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu objektu privatizācija. Līdz 1994. gada augustam tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu objekti tika privatizēti, izmantojot izsoles, piedāvājumu konkursus un nomu fiziskām un juridiskām personām. Šajā laika posmā izsolēs un konkursos tika pārdoti 518 tirdzniecības, 111 sabiedriskās ēdināšanas un 646 sadzīves pakalpojumu objekti.

1994. gada 17. februārī Saeima pieņēma likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", kurš noteica vienotu privatizācijas procesa kārtību. No likuma spēkā stāšanās dienas līdz 1999. gada 31. aprīlim Ekonomikas ministrija ir izskatījusi un pieņēmusi zināšanai 918 privatizācijas projektus par kopējo summu 38,9 milj. latu (tai skaitā privatizācijas sertifikāti 21,6 milj. latu nominālvērtībā). Ekonomikas ministrijā izskatīto pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas projektu sadalījums katrā gadā atspoguļots 5.3. zīmējumā.

5.3. zīmējums

Ekonomikas ministrijā izskatīto un akceptēto privatizācijas projektu skaits

(1994. gada aprīlis - 1999. gada aprīlis)

* līdz 1999. gada 1. aprīlim

 

Latvijas lielākajās pilsētās visstraujāk privatizācijas process attīstās Daugavpilī, Jēkabpilī, Jūrmalā, Rīgā un Ventspilī. Rajonos vissekmīgāk privatizācija noris Cēsu, Dobeles, Jēkabpils, Ogres un Rīgas rajonos, ieilgst - Daugavpils, Gulbenes, Jelgavas, Krāslavas, Ludzas, Preiļu, Saldus, Valkas un Ventspils rajonos.

1997. gadā pašvaldības uzsāka privatizēt zemesgabalus, uz kuriem atrodas privatizētie un privatizējamie pašvaldību īpašuma objekti. Līdz 1999. gada 1. aprīlim Ekonomikas ministrijā ir akceptēti 138 apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu privatizācijas projekti. Pašvaldību īpašuma privatizācijas fondu ieņēmumi no privatizācijas procesa 1998. gadā bija 4,75 milj. latu, izdevumi - 3,48 milj. latu.

 

5.3.6. Zemes privatizācija

Likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un likumā "Par zemes reformas pabeigšanas kārtību lauku apvidos" noteiktajā kārtībā pamatā izskatīti visi lauku apvidus zemes pieprasījumi un pieņemti lēmumi par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, zemes piešķiršanu par samaksu vai nodošanu lietošanā. 98 tūkst. lauku zemes pieprasītāju zemes īpašuma tiesības nav juridiski noformējuši un izpirkuši 600 tūkst. hektāru.

Likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" un likumā "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās" noteiktajā kārtībā 40 tūkst. pilsētu zemes pieprasītāju zemes īpašuma tiesības nav juridiski noformējuši.

Turpinās lēmumu pieņemšana par zemes pirkšanu īpašumā gan lauku apvidos, gan pilsētās.

Privatizācijas aģentūra pārdod valsts zemi privatizēto ēku (būvju) īpašniekiem likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" noteiktajā kārtībā. Līdz 1999. gada 1. aprīlim saņemti 1495 zemes privatizācijas ierosinājumi un apstiprināti 234 zemes privatizācijas noteikumi. Arī pašvaldības veic zemes gabalu privatizāciju un ir nodevušas privatizācijai zemesgabalus ar kopējo kadastrālo vērtību 2,4 milj. latu apmērā. Atbilstīgi likumam "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" un likumam "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" apbūvētos valsts zemes gabalus pārdod arī VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" un VAS "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra".

5.4. tabula

Zemes privatizācija

(līdz 1999. gada 1. aprīlim)

	Privatizācijas	Noslēgto	Platība	Zemes privatizācijā
	veids	līgumu	(ha)	izmantotie
		skaits		sertifikāti .
				privatizācijas	tajā skaitā
				sertifikāti	kompensā-
					cijas sertifikāti
1.	Zemes izpirkšana:	130966	754272,0	6609538,7	84692,9
	tai skaitā:
1.1.	lauku apvidus zeme	96332	750848,6	5785930,0	79037,3
1.2.	pilsētu zeme	34634	3423,4	823608,7	5655,6
2.	Valsts un pašvaldības
	zemes pārdošana	33184	3231,6	461706,9	225878,8
	tai skaitā:
2.1.	pašvaldības zeme*	...	746,3	46707,7	46707,7
2.2.	valsts zeme	3184	2485,3	414999,2	374407,1
	KOPĀ	164150	757503,6	7071245,6	310571,7

*LHZB un Ekonomikas ministrijas ziņas par privatizācijas projektiem un noslēgtajiem līgumiem.

 

5.3.7. Privatizācijas sertifikātu piešķiršana un izmantošana

Līdz 1999. gada 1.aprīlim 2,45 milj. iedzīvotāju ir piešķirti 103,9 milj. sertifikātu par Latvijā nodzīvoto laiku, tai skaitā 762,2 tūkst. sertifikātu politiski represētām personām, kā arī 89,6 tūkst. bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku ir piešķirti 6,4 milj. īpašuma kompensācijas sertifikātu. Fizisko personu kontos ieskaitīti 108,3 milj. sertifikātu, tai skaitā 6,1 milj. īpašuma kompensācijas sertifikātu.

Atbilstīgi likumam "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" līdz 1999. gada 1. aprīlim ir pieņemti pašvaldību lēmumi par lauku apvidus zemes kompensācijas sertifikātu dzēšanu, izmaksājot naudu 7812 personām par kopējo summu 16,8 milj. latu. 3,6% pašvaldību pieņemto lēmumu ir konstatētas kļūdas un neprecizitātes, un tie tiek pārskatīti. Kompensācija izmaksāta 3082 personām 6,7 milj. latu apmērā.

Atbilstīgi Ministru kabineta 1998. gada 29. septembra noteikumiem Nr.377 "Kompensācijas izmaksas kārtība, dzēšot īpašuma kompensācijas sertifikātus, kas piešķirti par administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām atņemto mantu" Valsts kasei nosūtīti saraksti par kompensācijas izmaksu 333 personām 1,5 milj. latu apmērā.

Realizējot valdības Deklarācijas izpildi, ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.326 "Kompensācijas izmaksas kārtība, dzēšot nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem par bijušo zemes īpašumu lauku apvidos piešķirtos kompensācijas sertifikātus."

5.5. tabula

Privatizācijas sertifikātu izmantošana

(līdz 1999. gada 1. aprīlim)

Īpašuma veids	Daudzums	Privatizācijas	t.sk.īpašu-
		sertifikātu	ma kom-
		skaits (milj.)	pensācijas
			sertifikātu
			skaits (tūkst.)
Namīpašuma iegādei	149 tūkst. dzīvokļu	14,1	174,8
Uzņēmumu u.c. īpašumu iegādei	-	5,9	41,7
Kapitāla daļu (akciju) iegādei	-	40,0	932,1
t.sk. publiskajā piedāvājumā	61,4 milj. akciju	34,0	-
Zemes izpirkšanai	134 tūkst. zemes gabalu	7,2	680,2
Kopā		67,1	1828,8
% no emitētajiem sertifikātiem		62,0%	29,5%

 

Līdz 1999. gada 1. aprīlim valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijā izmantoti 67,1 milj. sertifikātu jeb 62% no kopējā emitēto sertifikātu skaita (skatīt 5.4. zīmējumu un 5.5. tabulu).

5.4. zīmējums

Privatizācijā izmantotie privatizācijas sertifikāti

(līdz 1999. gada 1. aprīlim)

 

Fizisko personu kontos ir 34,7 milj. sertifikātu jeb 32,8% no kopējā emitēto sertifikātu skaita, tai skaitā 3,1 milj. kompensācijas sertifikātu (skatīt 5.5. zīmējumu).

5.5. zīmējums

Privatizācijas sertifikātu izmantošana

(līdz 1999. gada 1. aprīlim)

 

Darījumu veikšanai privatizācijas sertifikātu tirgū to īpašnieki var izmantot 53 licencētu starpniecības uzņēmumu pakalpojumus.

Līdz 1999. gada 1. aprīlim starpniecības uzņēmumu kopējais darījumu apjoms bija 160,4 milj. privatizācijas sertifikātu (skatīt 5.6. zīmējumu) un 4,9 milj. īpašuma kompensācijas sertifikātu. 1999. gada 1. aprīlī starpniecības uzņēmumu tirdzniecības kontos bija uzkrāti 6,3 milj. sertifikātu (t.sk. 0,66 milj. kompensācijas sertifikātu).

5.6. zīmējums

Privatizācijas sertifikātu tirgū veikto darījumu apjomi un vidējās cenas

1998. gada aprīlī-1999. gada martā

 

Turpinājums - seko