Ministru kabineta rīkojums Nr.496

Rīgā 2008.gada 20.augustā (prot. Nr.59 1.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu Jūrmalā, Jaunķemeru ceļā 2

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas Būvniecības sabiedrība” (vienotais reģistrācijas Nr.40003523739, juridiskā adrese – Rīga, Tirgoņu iela 7, LV-1050) 2006.gada 29.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 29.augustā ar Nr.1.352.).

2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas Būvniecības sabiedrība” ierosina privatizēt valstij piederošu īpašuma objektu Jūrmalā, Jaunķemeru ceļā 2.

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. nekustamais īpašums Jūrmalā, Jaunķemeru ceļā 2 (kadastra Nr. 1300 025 0205), sastāv no zemesgabala 2166 m² platībā un nedzīvojamās ēkas (kadastra apzīmējums 1300 025 0205 001) (turpmāk – valsts īpašuma objekts). Saskaņā ar 2002.gada 14.jūnija būves tehniskās inventarizācijas lietu minētā nedzīvojamā ēka (kadastra apzīmējums 1300 025 0205 001) inventarizēta kā nomas punkts;

3.2. valsts īpašuma objekts 2002.gada 2.augustā ierakstīts Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.100000074258 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā;

3.3. valsts īpašuma objekts atbilstoši Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr.100000074258 III daļas 1.iedaļas ierakstam atrodas Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, kas noteikta atbilstoši Aizsargjoslu likuma 6.panta otrajai daļai;

3.4. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktu krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā;

3.5. Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punkta normas mērķis ir nodrošināt to, ka zeme Rīgas jūras līča jūras aizsargjoslā tiks saglabāta valsts īpašumā tās īpaši aizsargājamā statusa dēļ;

3.6. atbilstoši Civillikuma 968.pantam “uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu”;

3.7. likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 13.pants nosaka, ka ēkas (būves), kas saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.pantu ir patstāvīgs nekustamais īpašums un atrodas uz svešas zemes, ierakstāmas zemesgrāmatā vispārējā kārtībā;

3.8. pamatojoties uz minēto un to, ka ēka Jūrmalā, Jaunķemeru ceļā 2, nav patstāvīgs īpašuma objekts un zeme pieder valstij, nav iespējams zemesgrāmatā jau ierakstītu ēku nodalīt no zemes un ierakstīt zemesgrāmatā kā patstāvīgu īpašuma objektu;

3.9. ņemot vērā šā rīkojuma 3.3., 3.4., 3.6., 3.7. un 3.8.apakšpunktu, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 3.punktu nav nepieciešams noskaidrot privatizācijas ierosinātāja viedokli, jo Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punkts aizliedz atsavināt valsts īpašumā esošu zemi krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šā valsts īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6.panta pirmo daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas izveidotas, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.

6. Ņemot vērā šā rīkojuma 3.3. un 3.4.apakšpunktā konstatēto, ka valsts īpašuma objekts atrodas krasta kāpu aizsargjoslā un valsts īpašumā esošo zemi krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē atsavināt ir aizliegts, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 65.panta pirmo daļu Ministru kabinetam nav jāvērtē, vai atteikums nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu ir lietderīgs un vai valsts īpašuma objekts ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai, jo iestādei nav rīcības brīvības

7. Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktu un Civillikuma 968.pantu, Ministru kabinets nolemj atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu.

8. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs A.Šlesers

Ekonomikas ministrs K.Gerhards