Ministru kabineta noteikumi Nr.618
Rīgā 2008.gada 4.augustā (prot. Nr.55 9.§)
Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu
Izdoti saskaņā ar Notariāta likuma 64.pantu
I. Vispārīgais jautājums
1. Noteikumi nosaka mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanas kārtību.
II. Mantojuma reģistrs
2. Mantojuma reģistru ved elektroniskā veidā.
3. Mantojuma reģistru veido, izmantojot datorprogrammu, kas nodrošina, lai mantojuma lietas numurs un datums reģistrā parādītos automātiski un nebūtu labojams.
4. Mantojuma reģistru sadala ailēs, un tās satur šādas ziņas:
4.1. reģistrācijas numurs;
4.2. ieraksta izdarīšanas gads, diena, mēnesis, stunda un minūte;
4.3. mantojuma atstājēja vārds, uzvārds. Ja mantojuma atstājējs ir citas valsts pilsonis, norāda vārda un uzvārda rakstību oriģinālformā, latīņalfabētiskajā transliterācijā;
4.4. mantojuma atstājēja personas kods (ja tāda nav, dzimšanas gads, diena, mēnesis);
4.5. mantojuma atstājēja miršanas gads, diena, mēnesis;
4.6. tā zvērinātā notāra vārds, uzvārds un prakses vietas adrese, kura lietvedībā atrodas mantojuma lieta;
4.7. mantojuma atklāšanās izsludināšana, tai skaitā pilns sludinājuma teksts;
4.8. piezīmes.
5. Šo noteikumu 4.3., 4.4. un 4.5.apakšpunktā noteiktās ziņas mantojuma reģistrā ieraksta saskaņā ar miršanas apliecību vai ārvalstīs izsniegtu dokumentu, kas apliecina miršanas fakta reģistrāciju. Ja minētie dokumenti nesatur kādu no šo noteikumu 4.4.apakšpunktā minētajām ziņām, tās ieraksta saskaņā ar dzimtsarakstu iestādes izsniegtu norakstu, izrakstu vai izziņu no civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem vai saskaņā ar Valsts vēstures arhīva izsniegtu izziņu, kas apliecina radniecības faktu.
6. Zvērināts notārs uzsāk mantojuma lietu un ieraksta mantojuma reģistrā šo noteikumu 4.punktā minēto informāciju pēc tam, kad saņēmis mantošanas iesniegumu un izpildījis šo noteikumu 18.punkta prasības.
7. Ja mantojuma atklāšanās izsludināta laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, Latvijas Zvērinātu notāru padome ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc sludinājuma publicēšanas nodrošina šo noteikumu 4.7.apakšpunktā minētās ailes papildināšanu ar laikraksta attiecīgā izdevuma numuru, izdošanas gadu, mēnesi un dienu.
8. Par nepieciešamību labot vai anulēt zvērināta notāra lietvedībā esošās mantojuma lietas ierakstu mantojuma reģistrā zvērināts notārs elektroniski paziņo Latvijas Zvērinātu notāru padomei. Paziņojumā norāda labošanas vai anulēšanas iemeslus.
9. Ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc šo noteikumu 8.punktā minētās informācijas saņemšanas Latvijas Zvērinātu notāru padome mantojuma reģistrā veic nepieciešamos labojumus vai izdara atzīmi par lietas anulēšanu un šo noteikumu 4.8.apakšpunktā minētajā ailē ieraksta labošanas vai anulēšanas iemeslus.
10. Tieslietu ministrija nosūta Latvijas Zvērinātu notāru padomei tieslietu ministra rīkojumu par lietu nodošanu citam zvērinātam notāram, ja zvērināts notārs, kura lietvedībā atrodas mantojuma lietas, ir atbrīvots, atcelts vai atstādināts no amata, pārcelts praktizēt citas apgabaltiesas teritorijā vai ir miris. Latvijas Zvērinātu notāru padome saskaņā ar minēto rīkojumu izdara attiecīgu atzīmi mantojuma reģistrā.
11. Zvērināts notārs mantojuma lietai pievieno mantojuma reģistra izdruku.
III. Lietvedības kārtība mantojuma lietās
12. Mantojuma lietai hronoloģiskā secībā pievieno visus dokumentus, kas uz to attiecas, tai skaitā:
12.1. mantojuma apliecības kopiju un apliecības kopiju par laulātā mantas daļu, kas apliecināta lietvedības kārtībā;
12.2. Notariāta likuma 312. un 281.pantā noteikto dokumentu oriģinālus (izņemot miršanas apliecību, dzimšanas apliecību un laulības apliecību) vai kopijas, kas apliecinātas notariāli vai lietvedības kārtībā;
12.3. lietvedības gaitā veikto saraksti un dokumentus, kas saistīti ar pārdzīvojušā laulātā mantas daļas apliecināšanu.
13. Dokumentus lietvedības kārtībā apliecina saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka, kā izstrādājams un noformējams dokuments (oriģināls un tā atvasinājums), lai tas iegūtu juridisku spēku, kā arī prasības pārvaldes dokumentu izstrādāšanai un noformēšanai.
14. Zvērināts notārs rakstisku paziņojumu mantiniekiem vai citām ieinteresētajām personām nodod personīgi vai nosūta pa pastu ierakstītā vēstulē.
15. Mantinieki vai citas ieinteresētās personas ar parakstu uz attiecīgā dokumenta apliecina, ka zvērināts notārs ar mantojuma lietas materiāliem tos iepazīstinājis klātienē.
16. Mantojuma lietā visas lapas numurē, pēc lietvedības pabeigšanas to caurauklo un pievieno slēguma uzrakstu. Slēguma uzrakstā norāda cauraukloto lapu skaitu un lietas arhivēšanas datumu, un zvērināts notārs to apliecina ar savu parakstu un zīmogu.
17. Mantojuma lietas glabā alfabētiskā secībā.
IV. Mantojuma lietas uzsākšana un mantošanas iesniegumi
18. Lai uzsāktu mantojuma lietu, zvērināts notārs pēc mantošanas iesnieguma saņemšanas pārliecinās par mantojuma atstājēja nāvi un par to, ka šādu mantojuma lietu nav uzsācis cits zvērināts notārs un tā nav reģistrēta mantojuma reģistrā, kā arī šo noteikumu 113. un 114.punktā paredzētajos gadījumos noskaidro, vai lieta nav bijusi iesākta tiesā vai valsts notariāta kantorī.
19. Mantošanas iesniegumu sastāda saskaņā ar Notariāta likuma nosacījumiem.
20. Vairākus mantošanas iesniegumus var apvienot vienā.
21. Iesniegumam par apstiprināšanu mantojuma tiesībās pievieno Notariāta likuma 312.pantā noteiktos dokumentus, bet iesniegumam par pēdējās gribas rīkojuma akta spēkā stāšanos – Notariāta likuma 281.pantā noteiktos dokumentus. Ja mantojamās mantas sastāvs un ziņas par mantiniekiem norādītas mantošanas iesniegumā, atsevišķu sarakstu nepievieno. Dokumentus, kurus mantojuma lietā jau ir iesniedzis cits mantinieks, atkārtoti lietai nepievieno.
22. Ja mantinieks mantojuma lietas uzsākšanas dienā mantošanas iesniegumam nevar pievienot visus Notariāta likuma 281. un 312.pantā noteiktos dokumentus, bet zvērināta notāra rīcībā ir miršanas apliecība un ziņas par mantojuma atstājēja pēdējo dzīvesvietu, zvērināts notārs uzsāk mantojuma lietu, izskaidrojot mantiniekam šo noteikumu 102. un 103.punkta nosacījumus.
23. Ja zvērinātam notāram iesniegtais mantošanas iesniegums nav apliecināts saskaņā ar Notariāta likuma 254.pantā noteiktajām prasībām, nav pamata mantošanas lietas uzsākšanai. Ja šāds iesniegums saņemts pa pastu, zvērināts notārs rakstiski izskaidro iesnieguma iesniedzējam nepieciešamību iesniegt jaunu, attiecīgi apliecinātu mantošanas iesniegumu.
V. Mantojuma atstājēja nāvi, pēdējo dzīvesvietu un radniecību ar mantinieku apliecinošie dokumenti
24. Mantojuma atstājēja nāvi apliecina miršanas apliecība vai ārvalstīs izsniegts dokuments, kas apliecina miršanas fakta reģistrāciju.
25. Mantojuma atstājēja un mantinieka radniecības faktu apliecina dzimtsarakstu iestādes izsniegta dzimšanas apliecība.
26. Mantojuma atstājēja un pārdzīvojušā laulātā laulības faktu apliecina dzimtsarakstu iestādes vai garīdznieka izsniegta laulības apliecība.
27. Ja šo noteikumu 24., 25. un 26.punktā minētie dokumenti nav pieejami, mantojuma lietai pievieno dzimtsarakstu iestādes izsniegtus norakstus, izrakstus vai izziņas no civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem vai Valsts vēstures arhīva izsniegtas radniecības faktu apliecinošas izziņas. Pēc ieinteresēto personu lūguma šīs ziņas var pieprasīt zvērināts notārs.
28. Radniecības attiecību vai laulības reģistrācijas faktu apliecina arī spēkā stājies tiesas spriedums par šā fakta konstatēšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
29. Mantojuma atstājēja dzīvesvietu apliecina valsts vai pašvaldības iestādes izziņa vai izdruka no Iedzīvotāju reģistra datubāzes, uz kuras notārs norādījis gadu, mēnesi un dienu, kad izdruka veikta.
VI. Mantojamā manta un tās novērtēšana
30. Mantojuma lietai pievieno mantinieku iesniegtu mantojamās mantas sarakstu un novērtējumu, kas veikts pēc mantojuma atklāšanās. Mantojamās mantas vērtību norāda Latvijas valsts valūtā.
31. Ja mantojamās mantas sastāvā ir nekustamais īpašums, mantojuma lietai pievieno Valsts zemes dienesta izsniegtu izziņu par īpašuma kadastrālo vērtību un mežaudzes vērtību.
32. Kapitālsabiedrību kapitāla daļu vai akciju, cita veida līdzdalības daļu, kā arī vērtspapīru vērtība ir to nominālvērtība. Naudas līdzekļu vērtība ir to nominālvērtība Latvijas valsts valūtā saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu.
33. Ja mantojamās mantas sastāvā ir individuālā komersanta uzņēmums, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, attiecīgo uzņēmumu novērtē sertificēts vērtētājs un novērtējumu pievieno mantojuma lietai.
34. Ja mantojamās mantas sastāvā ir reģistrējama kustama manta, to novērtē sertificēts vērtētājs vai attiecīgās nozares speciālists un vērtējumu pievieno mantojuma lietai.
35. Ja mantiniekus neapmierina novērtējums, kas veikts saskaņā ar šo noteikumu 31., 32., 33. un 34.punktu, mantojuma lietai var pievienot arī mantinieku noteiktu mantojamās mantas novērtējumu. Par mantojamās mantas vērtību uzskata mantojuma lietā iesniegto augstāko novērtējumu.
36. Ja mantojamās mantas sastāvā ir nereģistrējama kustama manta, to novērtē mantinieki vai sertificēts vērtētājs, vai attiecīgās nozares speciālists un novērtējumu pievieno mantojuma lietai. Par mantojamās mantas vērtību uzskata mantojuma lietā iesniegto augstāko novērtējumu.
37. Ja mantojamā manta novērtēta, zvērinātam tiesu izpildītājam vai bāriņtiesai sastādot inventāra sarakstu vai veicot mantojamās mantas apsardzību (Notariāta likuma 291. un 292.pants), par mantojamās mantas vērtību uzskata šo novērtējumu.
38. Ja mantojamais nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā, zvērināts notārs mantojuma apliecības izsniegšanas dienā pārliecinās par ierakstu valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas attiecīgajā nodalījumā un pievieno mantojuma lietai attiecīgu izdruku par nekustamo īpašumu.
VII. Pārdzīvojušā laulātā mantisko tiesību apliecināšana
39. Zvērināts notārs iesniegumu par pārdzīvojušā laulātā daļas izdalīšanu (Notariāta likuma 260.pants) pieņem tikai no pārdzīvojušā laulātā.
40. Šo noteikumu 39.punktā minēto iesniegumu zvērināts notārs pieņem neatkarīgi no tā, vai pārdzīvojušais laulātais kā mantinieks ir pieteicies uz laulātā atstāto mantojumu.
41. Izdalīt pārdzīvojušā laulātā mantas daļu no laulāto kopīgās mantas vai mantas kopības ir iespējams tikai mantojuma lietā.
42. Pārdzīvojušā laulātā iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina iesniegumā minētos faktus. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas pierāda mantojamās mantas sastāvu un kārtību, laulāto mantiskās attiecības, kā arī to, ka manta ietilpst laulāto mantas kopībā vai ir laulāto kopīga manta:
42.1. mantojamās mantas sastāvu un kārtību pierāda ar dokumentiem, kas apliecina īpašuma tiesības (piemēram, zemesgrāmatu apliecības, darījuma dokumenti, iestāžu izziņas);
42.2. laulāto mantiskās attiecības pierāda ar Laulāto mantisko attiecību reģistra izziņu (apliecina to, vai laulātajiem ir bijis noteikts laulāto mantisko attiecību režīms);
42.3. to, ka manta ietilpst laulāto mantas kopībā un nav pārdzīvojušā laulātā atsevišķa manta, pierāda ar dokumentiem, uz kuru pamata izdarīti ieraksti Laulāto mantisko attiecību reģistrā;
42.4. to, ka manta ir laulāto kopīga manta, pierāda ar dokumentiem, kas apliecina, ka laulātie mantu ieguvuši laulības laikā kopīgi vai par abu kopējiem līdzekļiem, vai ar otra laulātā darbības palīdzību.
43. Zvērināts notārs pārdzīvojušā laulātā iesniegumu pieņem arī tad, ja pārdzīvojušais laulātais iesnieguma iesniegšanas dienā nevar pievienot šo noteikumu 42.punktā minētos dokumentus. Ja dokumenti netiek iesniegti līdz dienai, kad Notariāta likumā un šajos noteikumos paredzētajā kārtībā ir izdota mantojuma apliecība, zvērināts notārs Notariāta likuma 39.pantā noteiktajā kārtībā atsaka izsniegt apliecību par laulātā mantas daļu vai iekļaut tajā konkrētu mantu.
44. Zvērināts notārs par saņemto pārdzīvojušā laulātā iesniegumu rakstiski paziņo mantojumu pieņēmušajiem mantiniekiem. Ja mantinieki ierodas zvērināta notāra birojā personīgi, zvērināts notārs paziņojumu nesūta un iepazīstina mantiniekus ar saņemto iesniegumu klātienē.
45. Ja mantojumu pieņēmušajiem mantiniekiem ir iebildumi pret laulātā mantas daļas izdalīšanu, iebildumus iesniedz zvērinātam notāram rakstiski. Ja mantojumu pieņēmušie mantinieki iebildumus neiesniedz, uzskata, ka viņi ir piekrituši pārdzīvojušā laulātā iesniegumam.
46. Ja mantojumu pieņēmušajiem mantiniekiem ir iebildumi pret pārdzīvojušā laulātā mantas daļas izdalīšanu, zvērināts notārs veic darbības, lai tuvinātu pušu viedokļus. Zvērināts notārs noskaidro mantojumu pieņēmušo mantinieku un pārdzīvojušā laulātā viedokļus, kā arī rakstiski uzaicina minētās personas ierasties viņa prakses vietā un izsaka priekšlikumus viedokļu tuvināšanai. Ja vienošanās tiek panākta, par to sastāda notariālo aktu.
47. Nav pieļaujama vienošanās par tādas pārdzīvojušā laulātā mantas daļas noteikšanu, kas atšķiras no mantojuma lietā iesniegtajiem dokumentiem.
48. Apliecību par laulātā mantas daļu izsniedz Notariāta likumā paredzētajā kārtībā, tai skaitā gadījumos, ja pušu vienošanās nav panākta. Ja mantojuma lietā mantinieki nav pieteikušies, zvērināts notārs izsniedz pārdzīvojušajam laulātajam apliecību par laulātā mantas daļu un mantojuma lietu Notariāta likuma 306.pantā noteiktajā kārtībā izbeidz.
VIII. Pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšana un stāšanās likumīgā spēkā
49. Zvērināts notārs, kuram nolasīšanai iesniegts pēdējās gribas rīkojuma akts, pārliecinās par testatora nāvi un uzsāk mantojuma lietu. Par mantojuma lietas uzsākšanu zvērināts notārs rakstiski paziņo visiem mantošanas iesniegumā norādītajiem mantiniekiem un izsludina pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas dienu.
50. Ja pēdējās gribas rīkojuma akts ir nodots zvērinātam notāram glabājumā, bet mantojuma lietas vešana ir piekritīga citam zvērinātam notāram, zvērināts notārs, kura glabājumā nodots pēdējās gribas rīkojuma akts, izsludina tā nolasīšanu, neuzsākot mantojuma lietu.
51. Ja zvērinātam notāram ir ziņas par pēdējās gribas rīkojuma aktu, kas apliecināts pie cita zvērināta notāra, valsts notariāta kantorī, bāriņtiesā (pagasttiesā) vai konsulārajā iestādē, zvērināts notārs pats pieprasa šo aktu attiecīgajai amatpersonai vai no valsts arhīva.
52. Uz pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanu uzaicina visus pēdējās gribas rīkojuma aktā un mantošanas iesniegumā norādītos mantiniekus, personas, kam būtu tiesības mantot pēc likuma, legatārus, mantojuma aizgādņus, testamenta izpildītājus, kā arī lieciniekus, kas piedalījušies pēdējās gribas rīkojuma akta parakstīšanā. Publiska testamenta liecinieku aicināšana nav nepieciešama.
53. Noteiktajā dienā zvērināts notārs, ievērojot Notariāta likuma 272.panta noteikumus, atver un nolasa pēdējās gribas rīkojuma aktu.
54. Par pēdējās gribas rīkojuma akta oriģinālu uzskata šādu zvērināta notāra nolasītu dokumentu:
54.1. izrakstu no testamentu aktu grāmatas;
54.2. izrakstu no notariālo aktu grāmatas;
54.3. notāram, bāriņtiesai (pagasttiesai) vai konsulārajai iestādei glabājumā nodotā testamenta oriģinālu;
54.4. uzrādījuma kārtībā apliecināta mantojuma līguma eksemplāru vai notāra izsniegtu norakstu no uzrādījuma kārtībā apliecināta mantojuma līguma, kas tiek glabāts notāra arhīvā;
54.5. valsts notariāta kantoros apliecināta testamenta oriģinālu;
54.6. privāta testamenta oriģinālu;
54.7. valsts arhīva (tai skaitā bijušā Latvijas Zvērinātu notāru padomes arhīva) izsniegtā dokumenta kopiju.
55. Zvērināts notārs nolasa gan publiskos pēdējās gribas rīkojumu aktus (testamenti, mantojuma līgumi), gan privātos testamentus. Pēc pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas zvērināts notārs aicina klātesošos izteikt iebildumus un paziņojumus.
56. Par pēdējās gribas rīkojuma akta atvēršanu un nolasīšanu taisa notariālo aktu saskaņā ar Notariāta likuma 273.panta noteikumiem.
57. Ja personas, kas piedalījušās pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanā, izteikušas iebildumus, zvērināts notārs iebildumus ieraksta notariālajā aktā par pēdējās gribas rīkojuma akta atvēršanu un nolasīšanu, bet, ja saņemti rakstiski iebildumi, tos pievieno aktam. Aktā par pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanu zvērināts notārs norāda visu, kas pēdējās gribas rīkojumā ir pretlikumīgs.
58. Ja pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanā ir piedalījušies pēdējās gribas rīkojuma akta parakstīšanas liecinieki, šo noteikumu 56.punktā minētajā notariālajā aktā ietver Notariāta likuma 139.5 pantā noteiktajā kārtībā taisītu apliecinājumu par to, ka liecinieki atzīst savus parakstus uz minētā akta, ka viņi testamenta taisīšanas laikā bija spējīgi liecināt, pie testamenta parakstīšanas bija klāt vienlaikus, labprātīgi un pie testamenta parakstīšanas pārliecinājās par testatora personību vai pazina testatoru personīgi (Civillikuma 447. un 448.pants). Šādu apliecinājumu var taisīt atsevišķi un pievienot mantojuma lietai.
59. Ja privāta testamenta liecinieki ir miruši, nav sasniedzami un nav iesniegti citi līdzekļi, kas pierāda rakstiskā privātā testamenta īstumu, zvērināts notārs Notariāta likuma 39.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā atsaka mantojuma apliecības izsniegšanu. Iepriekš minēto atteikumu zvērināts notārs izsniedz arī gadījumos, ja no testamenta liecinieku teiktā izriet, ka pie testamenta parakstīšanas nav ievēroti Civillikuma 447. un 448.panta nosacījumi.
60. Ja tiek iesniegts hologrāfiskais testaments (Civillikuma 451.pants) un priviliģētais testaments (Civillikuma 462.pants), to īstuma pierādīšana tiesā nav nepieciešama.
61. Ja tiesa pēdējās gribas rīkojuma aktu kādā daļā ir atzinusi par spēkā neesošu, zvērināts notārs rīkojas saskaņā ar Notariāta likuma 286.panta nosacījumiem. Ja tiesa pēdējās gribas rīkojuma aktu ir atzinusi par spēkā neesošu pilnā apjomā, mantojuma tiesībās apstiprina likumiskos mantiniekus, bet, ja tādi nav pieteikušies, zvērināts notārs rīkojas Notariāta likuma 306.pantā noteiktajā kārtībā. Mantojuma lietai pievieno tiesas sprieduma norakstu.
62. Pēdējās gribas rīkojuma akti, ar kuriem saskaņā piešķirts legāts, atzīstami par spēkā esošiem atbilstoši šo noteikumu VIII nodaļas nosacījumiem.
63. Ja pēdējās gribas rīkojuma aktā legāts piešķirts tieši un ir izdodams no mantojuma pirms mantinieku daļas nodalīšanas, legatārs iesniedz mantošanas iesniegumu tādā kārtībā, kāda Civillikumā, Notariāta likumā un šajos noteikumos paredzēta testamentārajam un līgumiskajam mantiniekam.
64. Ja pēdējās gribas rīkojumā legātu izpildīt uzlikts legāta izpildītājam vai testamentārajiem mantiniekiem, mantošanas iesniegums no legatāra nav nepieciešams. Ja nepieciešams, legatārs var pieteikt savas pretenzijas šo noteikumu 79.punktā paredzētajā kārtībā.
IX. Pēdējās gribas rīkojuma akti, ar kuriem iecelts pēcmantinieks
65. Ja ar pēdējās gribas rīkojuma aktu ir iecelts pēcmantinieks, pēdējās gribas rīkojuma aktu nolasa vienreiz un tas stājas likumīgā spēkā brīdī, kad pirmmantiniekam apstiprinātas mantojuma tiesības. Pirmmantiniekam pieņemot mantojumu, zvērināts notārs aicina arī pēcmantinieku izteikt savu gribu pieņemt mantojumu, iesniedzot mantošanas iesniegumu.
66. Ja pēdējās gribas rīkojumā ieceltais pēcmantinieks nav noteikti atteicies no testamentārās mantošanas, zvērināts notārs vēršas pie attiecīgās tiesas, lai mantojumam tiktu nodibināta aizgādnība.
67. Mantojuma apliecībā, ko izsniedz pirmmantiniekam, norāda pienākumu izdot mantojumu pēcmantiniekam. Ja mantojamās mantas sastāvā ietilpst nekustamais īpašums, pēdējās gribas rīkojuma aktā noteiktās pēcmantinieka tiesības reizē ar pirmmantinieka īpašuma tiesībām nostiprina zemesgrāmatā.
68. Pēcmantinieka tiesības pārņemt mantojumu apliecina pirmmantinieka miršanas apliecība, bet, ja testamentā ir paredzēti citi mantojuma pārņemšanas apstākļi, – dokuments, kas apliecina šo apstākļu iestāšanos.
69. Ja pēcmantinieks ir arī neatraidāmais mantinieks, zvērināts notārs izskaidro viņa tiesības pieprasīt mantojuma neatņemamo daļu tūlīt pēc mantojuma atklāšanās.
70. Ja pirmmantinieks ir arī neatraidāmais mantinieks, zvērināts notārs izskaidro viņa tiesības pieprasīt mantojuma neatņemamo daļu bez nosacījuma to nodot tālāk pēcmantiniekam.
X. Mantojuma apsardzība un aizgādnība
71. Zvērināts notārs iesniegumu par mantojuma apsardzību pieņem no personām, kas noteiktas Notariāta likuma 289.pantā. Minēto iesniegumu apliecina Notariāta likuma 254.pantā noteiktajā kārtībā. Civillikuma 659.pantā norādītajos gadījumos zvērināts notārs par mantojuma apsardzību gādā pēc savas iniciatīvas.
72. Zvērināts notārs par mantojuma apsardzību negādā, ja apsardzību saskaņā ar Bāriņtiesu likumu ir nodrošinājusi bāriņtiesa.
73. Zvērināts notārs rakstiski uzaicina zvērinātu tiesu izpildītāju vai bāriņtiesu veikt nepieciešamās darbības mantojuma apsardzībai, norādot, kuri no Notariāta likuma 292.pantā minētajiem mantojamās mantas apsardzības līdzekļiem piemērojami, kā arī atbilstoši Civillikuma 660.panta prasībām nosūta tiesai paziņojumu par nepieciešamību mantojumam nodibināt aizgādnību.
XI. Sludinājums par mantojuma atklāšanos
74. Zvērināts notārs izsludina mantojuma atklāšanos saskaņā ar Notariāta likuma prasībām. Ja tiek veikta mantojuma apsardzība vai mantojums tiek pieņemts uz inventāra tiesības pamata, izsludināšana ir obligāta.
75. Šo noteikumu 74.punktā minētajā sludinājumā zvērināts notārs aicina pieteikties iespējamos mantiniekus un citas ieinteresētās personas, norādot uzaicinājuma termiņu saskaņā ar Notariāta likuma 297.pantu.
76. Ja mantošanas iesnieguma saņemšanas dienā līdz likumiskā mantojuma pieņemšanas termiņa beigām ir mazāk par trim mēnešiem, bet izsludināšana ir nepieciešama vai arī to lūdz paši mantinieki, par mantojuma pieņemšanas beigu termiņu atzīstams izsludinātais termiņš.
77. Par mantojuma atklāšanās izsludināšanu un sludinājuma saturu zvērināts notārs rakstiski paziņo viņam zināmajām ieinteresētajām personām (Notariāta likuma 294.pants).
78. Ja mantinieki, kas pieņēmuši mantojumu faktiskā valdījumā, mantošanas iesniegumu iesniedz pēc Civillikuma 693.pantā noteiktā gada termiņa beigām vai pēc pēdējās gribas rīkojuma aktā noteiktā termiņa beigām mantojuma pieņemšanai, notārs pēc sava ieskata mantojuma atklāšanos neizsludina.
XII. Pretenziju iesniegšanas kārtība
79. Neatraidāmie mantinieki, legatāri un kreditori, kas vēlas pieteikt savas pretenzijas uz mantojumu, iesniedz zvērinātam notāram attiecīgu rakstisku iesniegumu. Uz neatraidāmo mantinieku un legatāru iesnieguma zvērināts notārs apliecina iesniedzēja paraksta īstumu.
80. Ar neatraidāmo mantinieku iesniegumu zvērināts notārs iepazīstina testamentāro vai līgumisko mantinieku un uzaicina vienoties par neatņemamās daļas izdalīšanu.
81. Neatņemamā daļa izdalāma saskaņā ar Civillikuma 425. un 426.panta nosacījumiem. Neatņemamo daļu aprēķina naudas izteiksmē, bet pieļaujama arī vienošanās par noteiktas mantas, tai skaitā konkrēta nekustamā īpašuma vai nekustamā īpašuma domājamās daļas piešķiršanu neatraidāmajam mantiniekam. Neatņemamās daļas izdalīšana neietekmē pēdējās gribas rīkojuma aktā novēlētās mantojuma daļas apmēru.
82. Vienošanos par neatņemamās daļas izdalīšanu apliecina notariāli pēc tam, kad notārs atzinis pēdējās gribas rīkojuma aktu par spēkā stājušos.
83. Ja mantinieki nevienojas, zvērināts notārs izskaidro neatraidāmajiem mantiniekiem viņu tiesības pieprasīt pienākošos neatņemamo daļu, ceļot prasību tiesā, un izsniedz viņiem lietvedības kārtībā apliecinātu mantojuma apliecības kopiju.
84. Zvērināts notārs iepazīstina mantiniekus ar mantojuma lietā pieteiktajām kreditoru un legatāru pretenzijām.
85. Zvērināts notārs šo noteikumu 84.punktā minēto pretenziju pamatotību nepārbauda un mantojuma apliecībā tās nenorāda.
86. Zvērināts notārs tiem kreditoriem un legatāriem, kas iesnieguši pretenzijas un minēti aktā, ar kuru pēdējās gribas rīkojuma akts atzīts par spēkā stājušos, izsniedz lietvedības kārtībā apliecinātu mantojuma apliecības kopiju.
XIII. Mantojuma pieņemšana un atraidīšana
87. Ja mantinieks mantošanas iesniegumā norādījis, ka pieņēmis mantojumu faktiskā valdījumā, zvērināts notārs mantošanas iesniegumu pieņem arī pēc Civillikuma 693.pantā noteiktā likumiskā termiņa beigām.
88. Ja mantinieki mantojumu pieņem uz inventāra tiesības pamata, to norāda iesniegumā par mantojuma pieņemšanu. Piešķirt inventāra tiesību katrs mantinieks lūdz atsevišķi. Ja inventāra sarakstu iesniedzis viens no mantiniekiem, to atkārtoti vairs nesastāda.
89. Ja mantinieks pirms gribas izteikšanas par mantojuma pieņemšanu vēlas iepazīties ar mantojuma sastāvu, mantojuma lietu uzsāk, pamatojoties uz mantinieka iesniegumu par izsludināšanu vai uz kādu citu Notariāta likuma 251.pantā minēto mantošanas iesniegumu. Iesniegumā ietver lūgumu, lai zvērināts notārs uzdod tiesu izpildītājam vai bāriņtiesai sastādīt inventāra sarakstu.
90. Apliecinot iesniegumu par mantojuma atraidīšanu, zvērinātam notāram nav jāpārbauda likumiskā mantinieka radniecība ar mantojuma atstājēju.
91. Ja zvērināts notārs saņēmis pārdzīvojušā laulātā iesniegumu vai mantošanas iesniegumu, kurā norādītas ziņas par nepilngadīga vai aizgādnībā esoša mantinieka esību, zvērināts notārs par mantojuma atklāšanos rakstiski paziņo bāriņtiesai.
XIV. Mantinieku uzaicināšana
92. Iesniegumu par mantinieku uzaicināšanu izteikt savu gribu par mantojuma pieņemšanu zvērināts notārs pieņem no Notariāta likuma 301.pantā noteiktajām personām. Iesniegumā iekļauj ziņas, kas paredzētas Notariāta likuma 302.pantā.
93. Zvērināts notārs izsludina mantojuma atklāšanos saskaņā ar Notariāta likuma 297. un 300.panta noteikumiem.
94. Ja iesniegumā par mantinieku uzaicināšanu ir norādīti mantinieki un viņu dzīvesvieta, zvērināts notārs nosūta mantiniekiem rakstisku uzaicinājumu.
95. Pēc izsludinātā mantojuma pieņemšanas termiņa beigām zvērināts notārs tām personām, kas vēlējušās mantinieku uzaicināšanu, paziņo, vai mantinieki ir pieteikušies.
96. Ja mantinieki ir zināmi un uzaicināti (ar zvērināta notāra rakstisku paziņojumu) saskaņā ar Civillikuma 697.pantu, bet noteiktajā termiņā savu gribu neizsaka, zvērināts notārs rakstiski par to paziņo personai, kas lūgusi mantinieku uzaicināšanu.
97. Ja mantinieki ir zināmi un uzaicināti (ar zvērināta notāra rakstisku paziņojumu) saskaņā ar Civillikuma 698.pantu, bet noteiktajā termiņā savu gribu neizsaka, uzskata, ka viņi mantojumu atraidījuši.
98. Ja iesniegumu par mantinieku uzaicināšanu iesniegušas gan Civillikuma 697.pantā noteiktās personas, gan Civillikuma 698.pantā noteiktās personas, bet mantot aicinātais noteiktā termiņā savu gribu neizsaka, uzskata, ka mantojums ir atraidīts.
XV. Likumisko mantinieku apstiprināšana mantojuma tiesībās
99. Zvērināts notārs apstiprina mantinieku mantojuma tiesībās, ja:
99.1. notikusi mantojuma apsardzība;
99.2. izdarīts uzaicinājums;
99.3. tiek mantots nekustams īpašums vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrējama kustama manta;
99.4. mantinieks lūdzis apstiprināt viņu mantojuma tiesībās arī citos gadījumos, tai skaitā gadījumos, ja nav konstatēta mantojuma atstājējam piederoša manta.
XVI. Mantojuma apliecību izsniegšana
100. Pēc mantojuma pieņemšanas termiņa beigām zvērināts notārs pēc mantinieku pieprasījuma nosaka dienu, kad tiks izsniegta mantojuma apliecība. Mantojuma apliecību izsniedz ne agrāk kā septiņas darbdienas pēc mantojuma pieņemšanas termiņa beigām.
101. Ja mantojuma lietā ir tiesas paziņojums par pēdējās gribas rīkojuma akta apstrīdēšanu, zvērināts notārs mantojuma apliecības izsniegšanas dienu nosaka pēc tam, kad viņam iesniegts spēkā stājies tiesas spriedums. Citi mantinieku savstarpēji strīdi, kuru risināšana uzsākta tiesā prasības kārtībā, mantojuma apliecības izsniegšanu neaptur.
102. Tiklīdz kāds no mantiniekiem pieprasa mantojuma apliecības izsniegšanu, mantojuma tiesībās apstiprina mantiniekus, kuri noteiktajā termiņā un kārtībā izteikuši gribu pieņemt mantojumu un pierādījuši savas mantojuma tiesības. Mantinieki, kuri nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, mantojuma tiesībās netiek apstiprināti un netiek ņemti vērā, nosakot mantojuma daļas.
103. Ja Civillikumā un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nav pierādīts privāta testamenta īstums, mantojuma tiesībās apstiprina mantiniekus, kas pierādījuši savas tiesības mantot pēc likuma vai pēc cita pēdējās gribas rīkojuma akta.
104. Izsniedzot apliecību par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā, zvērināts notārs visu, kas testamentā ir pretlikumīgs, saskaņo ar attiecīgiem likumiem vai, ja tas nav iespējams, izslēdz no testamenta (Civillikuma 785.pants) un izdara par to atzīmi mantojuma apliecībā, norādot, ar kādiem normatīvajiem aktiem testaments ir saskaņots.
105. Ja mantinieki nevar vai nevēlas kopīgi ierasties pēc mantojuma apliecības par pēdējās gribas rīkojuma akta spēkā stāšanos, viņi par to informē zvērinātu notāru. Šādā gadījumā zvērināts notārs izsniedz apliecības, ar kurām pēdējās gribas rīkojuma aktu atzīst par spēkā stājušos daļā. Pēdējās gribas rīkojuma akta oriģināls ar zvērināta notāra atzīmēm par spēkā stāšanos daļā glabājas mantojuma lietā līdz brīdim, kamēr tiek izsniegta pēdējā apliecība par pēdējās gribas rīkojuma akta atzīšanu par spēkā stājušos daļā, bet visām iepriekš izsniegtajām apliecībām par pēdējās gribas rīkojuma akta atzīšanu par spēkā stājušos daļā tiek pievienotas pēdējās gribas rīkojuma akta kopijas.
106. Ja nepieciešams papildināt izsniegto mantojuma apliecību, zvērināts notārs notariālā akta formā taisa papildinājumus mantojuma apliecībā.
107. Zvērināta notāra izsniegtā mantojuma apliecība apliecina mantinieka mantošanas tiesības, bet neapliecina īpašuma piederību mantojuma atstājējam.
XVII. Mantojuma dalīšana
108. Mantojuma dalīšana notiek pēc mantojuma apliecību izsniegšanas.
109. Mantojuma dalīšana var notikt arī tad, ja likumiskie mantinieki mantojumu pieņēmuši, bet nav bijusi nepieciešama apstiprināšana mantojuma tiesībās (šo noteikumu 99.punkts) un starp mantiniekiem nav strīda par mantojuma tiesībām.
110. Ja mantojuma sadale notiek tiesā, zvērināts notārs tiesneša uzdevumā sastāda mantas dalīšanas projektu. Projektā pamato mantojuma sadales kārtību.
111. Sastādot mantojuma sadales projektu, zvērināts notārs uzaicina visus līdzmantiniekus un veic darbības, lai tuvinātu pušu viedokļus un panāktu vienošanos.
112. Ja starp mantiniekiem par mantojuma lietā iesniegto vērtējumu strīda nav, atkārtota mantojamās mantas novērtēšana nav nepieciešama.
XVIII. Mantojuma lietu uzsākšanas un apspriešanas kārtība, ja mantojuma atstājējs miris līdz 2002.gada 31.decembrim
113. Ja mantojuma atstājējs miris līdz 2002.gada 31.decembrim, zvērināts notārs pirms mantojuma lietas uzsākšanas nosūta rakstisku pieprasījumu rajona (pilsētas) tiesai pēc mirušā pēdējās dzīvesvietas ar lūgumu sniegt ziņas, vai mantojuma lieta nav uzsākta šīs tiesas lietvedībā.
114. Ja mantojuma atstājējs miris līdz 1992.gada 31.augustam, zvērināts notārs pirms mantojuma lietas uzsākšanas papildus šo noteikumu 113.punktā minētajam pieprasījumam nosūta rakstisku pieprasījumu valsts arhīvam, lai noskaidrotu, vai mantojuma lieta nav bijusi valsts notariāta kantorī.
115. Ja mantojums ir atklājies līdz 2002.gada 31.decembrim un lieta ir rajona (pilsētas) tiesas lietvedībā, zvērināts notārs mantojuma lietu neuzsāk un izskaidro mantiniekam nepieciešamību vērsties tiesā.
116. Ja mantojums ir atklājies līdz 1992.gada 31.augustam un mantinieki mantojumu ir pieņēmuši, iesniedzot attiecīgu iesniegumu valsts notariāta kantorī, bet nav saņēmuši apliecību par tiesībām uz mantojumu pēc likuma vai testamenta, zvērināts notārs pieņem no mantiniekiem iesniegumu par lietvedības atjaunošanu mantojuma lietā un rakstiski pieprasa no valsts arhīva mantojuma lietas kopiju.
117. Ja notiek mantošana pēc testamenta, kurš atrodas no arhīva saņemtajā mantojuma lietā, šo testamentu nenolasa. Zvērināts notārs pēc visu iztrūkstošo dokumentu pievienošanas mantojuma lietai taisa aktu par pēdējās gribas rīkojuma spēkā stāšanos, pievienojot tam izrakstu no arhīva izsniegtās mantojuma lietas – testamenta kopiju, uz kuras izdarīta atzīme par pēdējās gribas rīkojuma spēkā stāšanos.
118. Pabeidzot lietvedību no arhīva saņemtajā mantojuma lietā, zvērināts notārs likumiskajiem mantiniekiem izsniedz mantojuma apliecību par apstiprināšanu mantojuma tiesībās pēc likuma.
119. Ja mantojums atklājies pirms 1992.gada 1.septembra, mantojuma lietas ved saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanos un kārtību” noteikumiem.
XIX. Noslēguma jautājums
120. Šo noteikumu 115.punkts ir spēkā līdz 2008.gada 31.decembrim.
Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs A.Šlesers
Tieslietu ministra vietā – ekonomikas ministrs K.Gerhards
