Otrdien, 28.septembrī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš darba vizītē apmeklēja Somiju, kur tikās ar Somijas ārlietu ministri Tarju Halonenu. Saruna notika īsi pēc Somijas prezidentūras un Eiropas Komisijas tikšanās noslēguma.

Dienas kārtībā bija jautājumi par Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās procesa attīstību, ES institucionālo reformu, ES Tamperes sanāksmes sagatavošanu, kā arī Ziemeļu dimensiju.

Ārlietu ministrs pauda pārliecību, ka Latvija ir gatava sākt sarunas par iestāšanos ES un sagaida pozitīvu lēmumu par to Helsinku sanāksmē. Somijas ārlietu ministre pauda pārliecību, ka progresa ziņojumus publicēs, kā plānots, 13.oktobrī un tie kalpos par pamatu dalībvalstu lēmumam — kad un ar ko sākt sarunas par iestāju ES. Pēc progresa ziņojumu publiskošanas varētu turpināties dalībvalstu diskusija par kandidātvalstu uzņemšanas grafiku. T.Halonena teica, ka Somijai joprojām ir atturīga attieksme pret konkrētu datumu noteikšanu.

Somijas prezidentūras pārliecība ir, ka ES paplašināšanās procesam ir jāsaglabā ticamība. Ārlietu ministri bija vienisprātis par objektīvo kritēriju izpildes un vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātvalstīm nozīmi. T.Halonena akcentēja, ka, ņemot vērā atšķirīgo sniegumu līdzšinējās sarunās, kā arī atšķirīgo kandidātvalstu progresu, turpmākais sarunu process kļūs arvien individuālāks.

T.Halonena informēja par gatavošanos ES Tamperes sanāksmei šā gada 15. un 16.oktobrī. Tās dienas kārtībā plānotie jautājumi — patvērums un imigrācija, cīņa pret organizēto noziedzību, vienotas Eiropas tiesību telpas veidošana. Sarunā ar I.Bērziņu Somijas ārlietu ministre vērsa uzmanību uz Eiropas ārējās robežas kontroles kvalitātes nozīmi.

Uzsverot Latvijas un Somijas piederību vienam reģionam, Somijas ārlietu ministre atzīmēja Latvijas īpašo lomu ES Ziemeļu dimensijas jautājumā.

— sarunā ar Zviedrijas ārlietu ministri

Vakar, 29.septembrī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš darba vizītē apmeklēja Zviedriju, kur tikās ar Zviedrijas ārlietu ministri Annu Lindu.

Tikšanās dienas kārtībā bija jautājumi par Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās procesa attīstību, ES institucionālo reformu un reģionālās sadarbības nozīmi.

Zviedrijas ārlietu ministre sarunas laikā uzsvēra, ka, Eiropas Savienībai paplašinoties, pieaugs reģionālās sadarbības nozīme.

Vērtējot diskusiju par kandidātvalstu uzņemšanas grafikiem, ministre akcentēja, ka tie varētu atspoguļot ES saistības uzņemt jaunas dalībvalstis. "Objektīvie kritēriji ir jāatalgo," uzsvēra A.Linda. "Ja kandidātvalsts ir veikusi labu darbu, tad jāpieņem adekvāts lēmums." Viņa uzsvēra, ka Latvija ir panākusi lielu progresu un tai būtu jāsaņem uzaicinājums sākt iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību.

Ārlietu ministrijas preses centrs