Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Vakar, 29.septembrī, Ministru prezidents tikās ar Luksemburgas ārlietu un ārējās tirdzniecības ministri Lidiju Polfēru.

Ministru prezidents informēja Luksemburgas ārlietu un ārējās tirdzniecības ministri par ekonomisko situāciju Latvijā un tās perspektīvo attīstību. Sakarā ar ekonomisko krīzi pasaulē un īpaši Latvijas kaimiņvalstīs ir sagaidāms, ka tautas nacionālā kopprodukta pieaugums varētu būt viens procents, taču šī krīze ir sekmējusi Latvijas ekonomisko pārorientēšanos uz rietumvalstīm.

A.Šķēle informēja par privatizācijas procesa perspektīvām, banku sektora attīstību, kā arī lauksaimniecības nozares perspektīvo attīstību Latvijā. Viņš izteicās, ka Baltijas reģionam ir liela perspektīva Eiropas Savienības (ES) nākotnes ekonomiskās attīstības ziņā, kam vajadzētu piesaistīt pastiprinātu ārvalstu investoru uzmanību.

Pārrunājot problēmas, kas saistītas ar ES paplašināšanās procesu, L.Polfēra izteica pārliecību, ka Latvijai ir lielas iespējas šī gada beigās saņemt uzaicinājumu sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Ministru prezidents izteica cerību, ka par pamatu jaunu kandidātvalstu uzaicināšanai būs to objektīvie vērtēšanas kritēriji un individuālie sasniegumi.

Valdības preses departaments

Vakar, 29.septembrī, Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas pārstāvji tikās ar Luksemburgas Lielhercogistes ārlietu un ārējās tirdzniecības ministri Lidiju Polfēru un delegāciju, kas viņu pavada.

Tikšanās laikā pārrunātas Latvijas un Luksemburgas divpusējo attiecību padziļināšanas iespējas, Baltijas valstu, tostarp Latvijas, integrācija eiroatlantiskajās struktūrās, kā arī iespējamā politiskā attīstība Krievijā pēc Valsts domes un prezidenta vēlēšanām.

Runājot par Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos, L.Polfēra uzsvēra, ka ES, uzaicinot uz sarunām jaunas kandidātvalstis, būtu jāvadās no Luksemburgas kritērijiem, proti, jāņem vērā katras valsts sasniegtais progress. Luksemburgas ārlietu ministre optimistiski izteicās par Latvijas izredzēm Helsinku galotņu tikšanās laikā saņemt uzaicinājumu sākt iestāšanās sarunas.

Tikšanās dalībnieki sprieda arī par Eiropas jaunā drošības un aizsardzības modeļa veidošanu. Abas puses bija vienisprātis, ka NATO ir viens no drošības un stabilitātes garantiem Eiropā, taču arī ES dalībvalstīm vajadzētu pilnveidot un koordinēt savas aizsardzības spējas, racionāli izmantojot to rīcībā esošos līdzekļus, lai kopā ar NATO veiksmīgi darbotos krīzes situācijās.

Sarunas gaitā pārrunātas arī Latvijas un Luksemburgas divpusējās attiecības un sadarbības padziļināšana ekonomiskajā un politiskajā līmenī. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts atzīmēja, ka Latvija ar pateicību atceras Luksemburgas ekspertu palīdzību Latvijas banku sistēmas veidošanā. Daudz būtu darāms, lai veicinātu abu valstu ekonomisko sadarbību, jo, piemēram, tirdznieciskā apmaiņa starp abām valstīm ir samērā niecīga. L.Polfēra informēja Latvijas parlamentāriešus, ka viņas vadītās delegācijas sastāvā ir daudz darījumu aprindu pārstāvju, kas izteikuši vēlēšanos iepazīties ar uzņēmējdarbības vidi Baltijas valstīs, tostarp Latvijā. Abas puses pauda cerību, ka līguma noslēgšana starp abām valstīm par nodokļu dubulto neaplikšanu padarīs Latviju pievilcīgāku Luksemburgas uzņēmējiem.

Tikšanās gaitā skarti jautājumi saistībā ar politisko situāciju Krievijā pirms gaidāmajām vēlēšanām. Viesi vēlējās uzzināt Latvijas parlamentāriešu viedokli par Krievijas Valsts domes un prezidenta vēlēšanu iespējamo ietekmi uz Krievijas iekšpolitisko stabilitāti. G.Krasts pauda domu, ka Valsts domes vēlēšanas, viņaprāt, nekādas pārmaiņas nenesīs, taču prezidenta ievēlēšana varētu iekšpolitisko stabilitāti Krievijā veicināt.

Saeimas preses dienests