Par (Pret) kāpu izbraukāšanu*

Vides ministrs Raimonds Vējonis:

Pildot “Plāna Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta neatliekamajiem darbiem (no 2007.gada 20.decembra līdz 2008.gada 14.aprīlim)” 16.5.apakšpunktā doto uzdevumu, Vides ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par pārkāpumu statistiku, gadījumu skaitu un būtību, pieejamiem resursiem un situāciju, kas saistīta ar kāpu izbraukāšanu”.

1. Situācijas raksturojums

Viena no aktuālākajām Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes problēmām ir krasta kāpu aizsargjoslas izbraukāšana ar mehāniskajiem transporta līdzekļiem. Problēma skarta arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā konstatētajām problēmām, kas kavē pašvaldību attīstību un teritorijas plānošanu”.

Līdz 2006.gada martam automobiļu vadītājus par neatļautu iebraukšanu kāpu zonā varēja sodīt tikai gadījumos, ja pārkāpējs bija uz vietas, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 248.pantam.

Sākot no 2006.gada marta, kad tika pieņemti Ministru kabineta 2006.gada 7.marta noteikumi Nr.187 “Kārtība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums par transportlīdzekļu pārvietošanās noteikumu pārkāpšanu ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā”, Valsts vides dienesta (VVD) darbinieki bija tiesīgi piemērot sodu arī bez pārkāpēja klātbūtnes, sastādot un atstājot pie transportlīdzekļa protokolu – paziņojumu.

Savukārt kopš 2007.gada augusta iepriekšminētos Ministru kabineta noteikumus aizstāja jauni – Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumi Nr.568 “Kārtība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums par transportlīdzekļu pārvietošanās noteikumu pārkāpšanu ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā”, kas atšķirībā no iepriekšējiem noteikumiem nosaka citu protokolu – paziņojumu administrēšanas kārtību (nodota Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD)).

Administratīvā atbildība par kāpu izbraukāšanu iestājas atbilstoši LAPK 573. pantam.

2. Pārkāpumu būtība

Mehānisko transporta līdzekļu pārvietošanos piekrastē reglamentē Aizsargjoslu likums, kura 36.panta trešās daļas 6.punkts nosaka, ka “krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem ārpus vispārējās lietošanas, uzņēmumu un māju ceļiem, pludmalē, meža un lauksaimniecības zemēs, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību”.

Pārkāpuma būtība ir fakts, ka transporta līdzeklis tiek konstatēts pārvietojamies jeb novietots stāvēšanai krasta kāpu aizsargjoslā ārpus vispārējas lietošanas ceļiem. Atbilstoši likuma “Par autoceļiem” 2.panta pirmajai daļai, “autoceļš ir kompleksa inženierbūve ārpus pilsētas robežām, kas izmantojama transportlīdzekļu satiksmei ar noteikto ātrumu, normatīvos paredzētajām slodzēm un gabarītiem”. No minētā likuma teksta var secināt, ka ar ceļiem ir domātas speciāli izbūvētas būves, kas paredzētas transporta līdzekļu pārvietošanās vajadzībām. Tādējādi, ja transporta līdzeklis ir nobraucis no šādi speciāli izbūvētas teritorijas krasta kāpu aizsargjoslā vai pludmalē, tad ar to ir izdarīts Aizsargjoslu likuma pārkāpums.

Visbiežākie argumenti, kurus pārkāpēji min pārkāpuma konstatēšanas brīdī, ir saistīti ar to, ka personām nav bijusi informācija, ka minētā teritorija ietilpst krasta kāpu aizsargjoslā un ka pastāv ierobežojumi nobraukšanai no ceļiem, vai persona nav zinājusi, ka teritorija, pa kuru tā pārvietojas, nav ceļš normatīvo aktu izpratnē. Kā galvenais pārkāpumu iemesls tiek minēts automašīnu stāvlaukumu trūkums.

Lai uzlabotu informētības līmeni sabiedrībā, Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija ir izsludinājusi konkursu uz projektu vadlīnijas “Dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība” aktivitāti “TV reklāmas filmas un radio reklāmas par kāpu izbraukāšanas aizliegumu izstrāde”, kā arī uz aktivitāti “Informatīvo zīmju un stendu par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikumu prasībām izgatavošana”.

Šobrīd saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta otro daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā jaunus automašīnu stāvlaukumus iespējams veidot tikai pilsētu teritorijā, kā arī ciemu teritorijās, kur bijusi iepriekšējā apbūve. Lai būtu iespējams veikt automašīnu stāvlaukumu būvniecību arī krasta kāpu aizsargjoslā ārpus pilsētām, Vides ministrija ir sagatavojusi grozījumus Aizsargjoslu likuma 36.panta otrajā daļā, paredzot iespēju veikt automašīnu stāvlaukumu un tiem nepieciešamo pievadceļu un teritorijas labiekārtošanai nepieciešamo mazēku būvniecību krasta kāpu aizsargjoslā.

3. Pārkāpumu statistika

Kāpu izbraukāšanai ir izteikti sezonāls raksturs – visbiežāk pārkāpumi tiek konstatēti laika periodā no maija līdz augustam, t.i. četrus mēnešus. Rudens un ziemas mēnešos tiek konstatēti atsevišķi kāpu izbraukāšanas gadījumi, tomēr tiem ir tendence palielināties.

Laika posmā no 2006.gada decembra līdz 2007.gada decembrim Vides ministrijas institūcijas ir konstatējušas 352 pārkāpumus attiecībā uz kāpu izbraukāšanu, par ko piemēroti administratīvie sodi 6990 latu apmērā. 96 gadījumos ir izteikti aizrādījumi un pārkāpumi novērsti. No konstatētajiem pārkāpumiem VVD ir konstatējis 220 pārkāpumus un piemērojis administratīvos sodus 5600 latu apmērā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija konstatējusi 96 pārkāpumus un piemērojusi administratīvos sodus 380 latu apmērā, Slīteres nacionālā parka administrācija konstatējusi 35 pārkāpumus un piemērojusi administratīvos sodus 960 latu apmērā un Ķemeru nacionālā parka administrācija piemērojusi vienu administratīvo sodu 50 latu apmērā.

Veicot krasta kāpu aizsargjoslas kontroli, tiek konstatēti kāpu izbraukāšanas gadījumi, kad pārkāpēji ir jau aizbraukuši no pārkāpuma vietas un nav iespējams sastādīt administratīvo protokolu. Pieaugoša problēma ir kāpu un pludmales izbraukāšana ar kvadracikliem, kurus praktiski nav iespējams aizturēt (2007.gadā sastādīti tikai 2 administratīvie protokoli par kāpu izbraukāšanu ar kvadracikliem).

Tabulā sniegta informācija par pārkāpumu statistiku pa administratīviem rajoniem. 

4. Mūsu pieejamie resursi

Saskaņā ar LAPK un Vides aizsardzības likumu kontroli saistībā ar kāpu izbraukāšanu veic VVD valsts vides inspektori un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju valsts vides inspektori (Vides aizsardzības likuma 20.panta pirmā daļa), kā arī attiecīgo pašvaldību pilnvarotas personas (LAPK 211.3 pants).

Piekrastes rajoni ietilpst VVD četru reģionālo vides pārvalžu (RVP) uzraugāmajās teritorijās: Liepājas rajons – VVD Liepājas RVP; Ventspils, Talsu un Tukuma rajons – VVD Ventspils RVP; Rīgas rajons – VVD Lielrīgas RVP un Limbažu rajons – VVD Valmieras RVP. Turklāt visā Latvijas teritorijā valsts vides inspektora tiesības bez ierobežojumiem var realizēt arī VVD centrālās struktūrvienības (CS) darbinieki.

Praktiski VVD RVP katrā rajonā ir tikai viens valsts vides inspektors dabas aizsardzības jomā. Tātad 6 VVD RVP valsts vides inspektori uz visu piekrasti (apmēram 500 km). Sezonas laikā VVD cenšas palielināt to inspektoru skaitu, kas var kontrolēt kāpu izbraukāšanu piekrastē, maksimāli nodrošinot 13 inspektorus (vidēji viens inspektors uz apmēram 40 kilometriem piekrastes). Tomēr VVD, ņemot vērā ierobežotos autotransporta resursus, piekrastes kontrolei var nodrošināt tikai 6 automašīnas. Turklāt, rēķinoties ar novēroto pārkāpēju agresivitāti, inspektori praktiski pārbaudēs nedodas pa vienam, bet vismaz pa diviem. Uz pārbaudēm tiek pieaicināti arī pašvaldības vai Valsts policijas darbinieki.

Pašreiz piekrastē atrodas 3 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (turpmāk – ĪADT), kurām ir savas administrācijas un valsts vides inspektori (Slīteres un Ķemeru nacionālais parks, kā arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts). Ķemeru nacionālajā parkā uzraudzību veic 3 valsts vides inspektori, Slīteres nacionālajā parkā – 6 valsts vides inspektori (ieskaitot administrācijas direktoru un direktora vietnieku) un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā – 1 valsts vides inspektors.

Gan VVD, gan ĪADT administrācijas iespēju robežās uz pārbaudēm piesaista pašvaldības vai Valsts policijas darbiniekus, kā arī pašvaldību pilnvarotās personas.

Pārbaudes tiek veiktas arī brīvdienās un svētku dienās. Slīteres nacionālā parka administrācijas konstatēto pārkāpumu statistika liecina, ka apmēram 80% pārkāpumu konstatēti brīvdienās un svētku dienās.

Nepietiekama institucionālā kapacitāte – esošais valsts vides inspektoru skaits un tehniskais nodrošinājums (transporta līdzekļi un degviela) – nenodrošina pietiekamu krasta kāpu aizsargjoslas kontroli. Vides ministrijas institūciju darbiniekiem nav iespēju veikt pārbaudes visās iespējamajās pārkāpumu vietās, par ko tiek saņemta informācija vai liecina iepriekšējās pārbaudes.

Vides ministrijas darbība stratēģijā 2007.–2009.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 15.augusta rīkojumu Nr.514 “Par Vides ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam”) nepietiekama institucionālā kapacitāte ir minēta kā problēma, kura risināma pakāpeniski, to palielinot atbilstoši ikgadējam budžetam.

Atbilstoši 2007.gada 28.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.568 “Kārtība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols–paziņojums par mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās noteikumu pārkāpšanu ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā” protokola–paziņojuma veidlapas atbilstoši minētajiem noteikumiem gan VVD darbinieki, gan pašvaldību pilnvarotas personas var izmantot tikai tajās administratīvajās teritorijās, kuru pašvaldības ir noslēgušas sadarbības līgumu ar CSDD, un naudas sods, saskaņā ar noteikumu 9.punktu, tiek iemaksāts attiecīgās pašvaldības budžetā. Līdz 2008.gada 27.jūnijam 14 no 24 piekrastes pašvaldībām bija noslēgušas šādus sadarbības līgumus ar CSDD.

5. Priekšlikumi un rīcība situācijas uzlabošanai

Lai samazinātu kāpu izbraukāšanu ar transporta līdzekļiem un uzlabotu Baltijas jūras un Rīga jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas kontroli, nepieciešams:

1) veicināt informētības līmeni sabiedrībā par kāpu izbraukāšanas ierobežojumiem un kaitīgajām sekām; t.sk. nepieciešams izvietot informācijas zīmes piekrastē un nodrošināt informāciju par autotransporta novietošanas iespējām un piekļūšanu pludmalei, nodrošināt informāciju plašsaziņas līdzekļos;

Lai uzlabotu informētības līmeni sabiedrībā, ir uzsākti Latvijas Vides aizsardzības fonda finansēti projekti: “TV reklāmas filmas par kāpu izbraukāšanas aizliegumu izstrāde (animācijas filma)” un “Kampaņa “Saglabāsim Latvijas Kāpas””.

2) veidot automašīnu stāvlaukumus piekrastē, kā arī sekmēt investīciju piesaisti piekrastes labiekārtošanai. Vienlaikus norobežot piekļuvi kāpām un pludmalei vietās, kur tā rada negatīvu ietekmi uz vidi (barjeru uzstādīšana, aizlieguma zīmju izvietošana);

Lai veicinātu automašīnu stāvlaukumu ierīkošanu piekrastē, Vides ministrija ir iesniegusi Valsts kancelejā likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, kurā paredz 36.panta grozījumus.

Lai informētu sabiedrību par ierobežojumiem krasta kāpu aizsrgjoslā un izglītotu par to nepieciešamību, tiek realizēts Latvijas Vides aizsardzības fonda finansēts projekts “Nē – kāpu izbraukāšanai!”, kura laikā tiks sagatavotas 500 informatīvās zīmes un 48 stendi un piegādāti vietējām pašvaldībām.

3) palielināt valsts un pašvaldību dienestu kapacitāti pārkāpumu novēršanai un vainīgo personu sodīšanai. Nodrošināt valsts un pašvaldību dienestu darbību brīvdienās un svētku dienās, kā arī palielināt kontrolējošo personu skaitu vasaras sezonā. Lai nodrošinātu krasta kāpu aizsargjoslas kontroli, palielināt VVD inspektoru skaitu piekrastē vismaz līdz 20 cilvēkiem un nodrošināt autotransportu vismaz līdz 10 automašīnām un nodrošināt ĪADT vides inspektoru skaitu piekrastē līdz 16 cilvēkiem.

Atbilstoši Vides ministrijas Jaunās politikas iniciatīvām 2009.–2011.gadam iniciatīvai “Vides kontroles institūciju kapacitātes nodrošināšana” papildus nepieciešamie finanšu līdzekļi 2009.–2011. gadam ir 7 849 230 lati, tajā skaitā līdzekļi Valsts vides dienesta materiāli tehniskās apgādes nodrošināšanai un inspektoru atalgojuma palielināšanai un iniciatīvai “Dabas aizsardzības pārvaldes sistēmas pilnveidošana” – papildus inspektoru un vecāko inspektoru amata vietām piekrastes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijās nepieciešamie finanšu līdzekļi 2009.–2011.gadam ir 115 422 lati.

4) veicināt sabiedrisko inspektoru iesaistīšanu krasta kāpu izbraukāšanas kontrolē, organizēt sabiedrisko inspektoru apmācības;

Šajā gadā līdz 10.jūlijam Valsts vides dienests ir noorganizējis 4 sabiedrisko vides inspektoru apmācību seminārus, kuros kopā piedalījušies 58 dalībnieki. Notikušas 3 atestācijas, kurā piedalījušies 28 dalībnieki.

5) veicināt piekrastes pašvaldību aktivitāti kontroles nodrošināšanā un sadarbību starp vides aizsardzības iestādēm un Valsts un pašvaldību policijas darbiniekiem. Koordinēt pārbaužu plānošanu un veikšanu starp valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem.

2008.gada otrajā pusgadā plānotas VVD informatīvās sanāksmes – semināri pašvaldību darbiniekiem.

VVD veic kopīgas krasta kāpu aizsargjoslas kontroles ar Valsts un pašvaldības policijas darbiniekiem.

Minētie priekšlikumi realizējami valsts un pašvaldību budžeta ietvaros. Atsevišķu pasākumu realizācijā iespējams piesaistīt nevalstiskās organizācijas, kā arī privātpersonas.

Vairāki no šiem priekšlikumiem ir realizējami, ilgtermiņā sadarbojoties valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstiskajam un privātajam sektoram. Līdz ar to nav iespējams noteikt vienu atbildīgo institūciju par šo pasākumu, kā arī finansējuma apjomu un izpildes termiņu.

Piemēram, priekšlikums veidot automašīnu stāvlaukumus piekrastē ietver gan normatīvo aktu grozījumus, gan nepieciešamo grozījumu veikšanu vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos, gan to projektēšanu un būvniecību, gan finansējuma piesaisti.

*Ministra informatīvais ziņojums “Par pārkāpumu statistiku, gadījumu skaitu un būtību, pieejamiem resursiem un situāciju, kas saistīta ar kāpu izbraukāšanu” Ministru kabineta 2008.gada 12.augusta sēdē