Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 25.augustā

 

AM: Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku militārpersonu nosūtīšanu uz Gruziju EDSO novērošanas misijas sastāvā

25.augustā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK rīkojuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku militārpersonu nosūtīšanu uz Gruziju Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērošanas misijas sastāvā”.

Saskaņā ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Pastāvīgās padomes 2008.gada 19.augusta lēmumā noteikto un pamatojoties uz likuma “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” normām, uz Gruziju EDSO novērošanas misijas sastāvā tiks nosūtīta viena Nacionālo bruņoto spēku neapbruņota militārpersona.

2008.gada 19.augustā EDSO Pastāvīgā padome ir pieņēmusi lēmumu Nr.PC.DEC/861 palielināt EDSO novērošanas misiju Gruzijā līdz 100 militāriem novērotājiem un nekavējoties nosūtīt uz EDSO novērošanas misiju Gruzijā 20 militāros novērotājus. Plānotais militāro novērotāju uzturēšanās termiņš Gruzijā ir vismaz seši mēneši.

 

AM: Par Latvijas un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām ārzemēs

25.augustā Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi MK rīkojumā Nr.8 “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām ārzemēs 2008.gadā”.

Ņemot vērā izmaiņas prioritātēs NATO kopīgajās militārajās mācībās un izvērtējot 2008.gadā ieplānoto kopīgo militāro mācību sarakstu, apstiprinātie grozījumi nosaka no militāro mācību saraksta izslēgt Krievijas Federācijas rīkotās mācības “Balex Delta”, kas plānotas no šā gada 26. līdz 28.augustam Kaļiņingradā.

“Balex Delta” mācībās plānoja piedalīties septiņi NATO dalībvalstu bruņotie spēki un Krievijas Federācijas bruņotie spēki.

 

AM: Par nesprāgušās munīcijas piesārņotu teritoriju izpētes un sanācijas darbu veikšanu

25.augustā Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas izstrādātie MK noteikumi “Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpētes un sanācijas darbu veikšanas speciālistu sertifikācijas un komersantu licencēšanas kārtība”.

MK noteikumi izstrādāti, lai noteiktu kārtību, kādā tiek licencēti komersanti un sertificēti speciālisti, kas veic ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēti un nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu, kā arī noteikts par licences izsniegšanu maksājamās nodevas apmērs.

Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) likumā noteikto pilnvarojumu NBS Sauszemes spēki veic atrastās nesprāgušās militārās munīcijas neitralizāciju un iznīcināšanu. Tā kā ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nesprāgušo munīciju piesārņotu teritoriju apjomi valstī ir lieli, pašreizējais NBS nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālistu skaits ļauj veikt tikai periodisku, profilaktiska rakstura teritoriju attīrīšanu.

Atsevišķus izpētes un sanācijas uzdevumus nododot privātām institūcijām – licencētiem komersantiem, tiks veicināta un paātrināta potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpētes un piesārņotu teritoriju sanācijas pasākumu veikšana.

Atrasto militāra rakstura sprādzienbīstamo priekšmetu un nesprāgušas munīcijas neitralizācija un iznīcināšana paliks NBS uzdevums.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par kreditēšanas līgumos ietveramo informāciju

25.augustā Ministru kabinets apstiprinājis Ekonomikas ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu”, kas nosaka patērētāja kreditēšanas līgumā ietveramo informāciju; nosacījumus, kad patērētāja kreditēšanas līguma prasības var nepiemērot; gada procentu likmes aprēķinā­šanas metodi un kopējo kredīta izmaksu taisnīgu samazināšanu.

MK noteikumu mērķis ir precizēt kreditēšanas līgumos ietveramo informāciju un nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzību, pieņemot lēmumu par līgumu vai jau slēdzot šādus līgumus.

Noteikumi stāsies spēkā 2008.gada 1.septembrī un aizstās Ministru kabineta 1999.gada 13.jūlija noteikumus Nr.257 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu”. MK noteikumi attieksies uz visiem kredīta devējiem – gan banku, gan nebanku sektoru. Atsevišķiem noteikumu punktiem noteikts pārejas periods, lai kredīta devēji varētu laikus sagatavoties to izpildei. Noteikumu ievērošanu tāpat kā līdz šim uzraudzīs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Ministru kabineta noteikumos precizēta kreditēšanas līguma definīcija, nosakot, ka par kreditēšanas līgumu šo noteikumu izpratnē nav uzskatāmi līgumi par ilglaicīgu pakalpojumu sniegšanu vai preču piegādi, kas paredz norēķinus pa daļām.

Vienlaikus precizētas gada procentu likmes un overdrafta definīcijas, padarot tās skaidrākas un viennozīmīgākas, kā arī MK noteikumi papildināti ar jaunām definīcijām, piemēram, iekļautas aizdevuma procentu likmes un bezprocentu kredīta definīcijas.

Ministru kabineta noteikumi nosaka augstākas prasības patērētāju informēšanai, ieviešot papildu prasības patērētājam sniedzamajai informācijai patēriņa kreditēšanas līgumu reklāmās, nosakot aizliegumu reklāmā veicināt bezatbildīgu aizņemšanos un pienākumu reklāmā ietvert brīdinājumu patērētājam par nepieciešamību atbildīgi aizņemties un izvērtēt spēju atmaksāt kredītu.

Kreditēšanas līgumā norādāmās informācijas saraksts papildināts ar aizdevuma procentu likmes norādīšanas pienākumu, ko nenoteica iepriekšējie noteikumi. Tāpat papildus gada procentu likmei būs jānorāda arī pieņēmumi, kas izmantoti tās aprēķinam, lai patērētājs iegūtu pilnīgāku informāciju par izmaksām, kas iekļautas aprēķinā. Noteikumi precizē patērētājam norādāmās informācijas apjomu līgumos tādiem patēriņa kredīta veidiem kā bezprocentu kredīti, overdrafts, kredītkaršu kredīti, īstermiņa aizdevumi līdz trim mēnešiem. Ņemot vērā bezprocentu kredītu un trīs mēnešu kredītu raksturu un mērķi, noteikumi nosaka atvieglotu kārtību šo kredītpakalpojumu līgumos norādāmajai informācijai, tajā pašā laikā saglabājot patērētājam svarīgākas informācijas apjomu. Līdzīgi precizējumi veikti attiecībā uz kredītkaršu un overdraftu kredītlīgumiem, izslēdzot to informāciju, kuru šo pakalpojumu specifikas dēļ nav iespējams norādīt.

Papildus iepriekš minētajam noteikumi nosaka atsevišķu regulējumu kreditēšanas līgumiem nekustamā īpašuma iegādei un līgumiem, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, precizējot šajos līgumos iekļaujamās informācijas apjomu.

Lai atvieglotu likmes aprēķinu, noteikumi ievieš jaunus pieņēmumus, kas izmantojami gada procentu likmes aprēķinā tādiem kredīta veidiem, kuriem līguma noslēgšanas brīdī nav zināma visa likmes aprēķinam nepieciešamā informācija, piemēram, overdraftiem un kredītkaršu līgumiem, kur līguma slēgšanas brīdī nav zināms, kādu summu patērētājs izņems un kad un cik maksājumos to atdos. Visi aprēķinā minētie pieņēmumi būs jānorāda arī kredītlīgumā.

Galvenās izmaiņas attiecībā uz gada procentu likmes norādīšanu skar hipotekāros kredītus, bezprocentu kredītus un kredītus, kas jāatmaksā trīs mēnešu laikā, jo saskaņā ar jaunajiem noteikumiem šiem kredītlīgumu veidiem gada procentu likme līgumā, kā arī šo pakalpojumu reklāmā turpmāk nebūs jānorāda. Attiecībā uz pārējiem kredītlīgumu veidiem gada procentu likmes norādīšanas pienākums līgumos un reklāmā ir saglabāts.

Papildus jaunajām prasībām kredītlīgumā norādāmajai informācijai noteikumi nosaka kredīta devēja pienākumu informēt patērētāju par izmaiņām procentu likmēs kreditēšanas līguma darbības laikā.

Noteikumi nosaka jaunu prasību arī patērētājam – pienākumu rakstiski informēt kredīta devēju par savu vēlmi atmaksāt kredītu pirms termiņa. Šāds jauninājums ir veikts patērētāja interesēs, lai novērstu jebkādus iespējamos pārpratumus un domstarpības pušu starpā par pirmstermiņa atmaksas veikšanas faktu un laiku.

Atšķirībā no iepriekšējiem Ministru kabineta noteikumiem jaunā redakcija ievieš kompensāciju mehānismu kreditora administratīvo izdevumu kompensēšanai, kas tieši saistīti ar kredīta saistību pildīšanu pirms noteiktā termiņa pārkreditēšanās gadījumā. Kompensācijas apjoms netiek regulēts, tomēr tam jābūt samērīgam un pamatotam, kā arī strīda gadījumā kredīta devējam jāspēj pamatot šīs izmaksas.

Kas attiecas uz kompensāciju par kredīta pirmstermiņa atmaksu visos pārējos gadījumos, jānorada, ka saskaņā ar noteikumiem tā vēl joprojām ir aizliegta.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par jauniem iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidlapu paraugiem

Lai samazinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem iesniedzamo pārskatu un paziņojumu daudzumu, 25.augustā valdība atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus par IIN paziņojumiem. Noteikumi sagatavoti, lai ar jaunajiem paziņojumu veidlapu paraugiem aizstātu iepriekšējos paziņojumu un pārskatu veidlapu paraugus.

Līdz šim spēkā esošā MK noteikumu redakcija paredzēja sešus pārskatu un paziņojumu veidlapu paraugus, kuru izmantojums bija atkarīgs no izmaksātā ienākuma veida un nodokļa maksātāja statusa. Jaunā MK noteikumu redakcija paredz šo skaitu būtiski samazināt. MK noteikumi reglamentē divu veidu IIN paziņojumu veidlapu paraugus:

• paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām;

• paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām (kopsavilkums).

Iepriekšējie paziņojumu un pārskatu veidlapu paraugi nesniedza pietiekamu informāciju par nodokļa maksātāju gūtajiem ienākumiem sadalījumā pa ienākumu veidiem ne nodokļa maksātājam, ne nodokļu administrācijai.

Ar jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem paredzēts samazināt iesniedzamo paziņojumu un pārskatu daudzveidību, tādējādi mazinot administratīvos šķēršļus ienākuma izmaksātājam.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par grozījumiem Vīzu noteikumos

Ministru kabinets 25.augustā veica grozījumus Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.217 “Vīzu noteikumi”, kas paredz, ka vīzu izsniegšana turpmāk notiks tikai tajos robežkontroles punktos, kas atrodas uz Šengenas valstu ārējās robežas.

Grozīts Vīzu noteikumu 2.pielikums, nosakot, ka Latvijas Republikas valsts robežkontroles punkti (RKP), kuros vīzas izsniedz Valsts robežsardzes amatpersonas, ir starptautiskās lidostas “Rīga” RKP, Rīgas ostas RKP, Terehovas RKP, Grebņevas RKP, Zilupes dzelzceļa robežkontroles punkts (DzRKP), Vientuļu RKP, Pāternieku RKP, Silenes RKP, Ventspils ostas RKP, Liepājas RKP, Indras DzRKP, Kārsavas DzRKP, Starptautiskās lidostas “Liepāja” RKP, Mērsraga ostas RKP, Pāvilostas RKP, Rojas ostas RKP, Salacgrīvas ostas RKP, Skultes ostas RKP, Starptautiskās lidostas “Ventspils” RKP.

Vīzas uz valsts robežas var izsniegt tikai gadījumos, kas atrunāti Imigrācijas likuma 13.panta trešajā daļā.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

LM: Par darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošanu

Tuvākajos gados ar Eiropas Savienības fondu atbalstu Labklājības ministrija (LM) pilnveidos invaliditātes noteikšanas sistēmu, veidojot to ērtāku klientiem. Turpmāk invaliditātes sistēmas pamatā būs arī prognozējamas invaliditātes noteikšana, lai cilvēks laikus varētu novērst invaliditātes risku.

Invaliditātes noteikšanas procesā plānots iesaistīt plašāku speciālistu loku – ne tikai ārstus ekspertus, bet arī ģimenes ārstus, sociālos darbiniekus, psihologus, izglītības darbiniekus (ja invaliditāti būs jānosaka bērniem līdz 18 gadu vecumam), rehabilitologus, nodarbinātības speciālistus, kā arī pašus klientus.

Šajā procesā izvērtēs dažādas cilvēka spējas, t.sk. pašaprūpes, pārvietošanās, apmācības, orientācijas, komunikācijas, kā arī spējas kontrolēt savu uzvedību. Turklāt pirms invaliditātes noteikšanas paši klienti varēs novērtēt pašaprūpes un sociālās integrācijas spējas.

Savukārt, lai cilvēkiem ar prognozējamu invaliditāti mazinātu risku kļūt par invalīdiem, turpmāk plānots noteikt arī prognozējamu invaliditāti. Tas ir ļoti būtiski, lai šiem cilvēkiem laikus veiktu intensīvu ārstēšanu, t.sk. medicīnisku rehabilitāciju. Tādējādi viņiem tuvākā vai tālākā nākotnē samazinātos risks kļūt par invalīdiem.

Gadījumos, kad invaliditāte tomēr būs iestājusies, valsts laikus nodrošinās kvalitatīvus rehabilitācijas pakalpojumus. Līdz ar to šiem cilvēkiem būs nodrošināta pēc iespējas pilnvērtīgāka dzīve. 

Vienlaikus ar ES fondu līdzfinansējumu Veselības un darbaspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija pārstrādās invaliditātes noteikšanas kritērijus. Invaliditātes noteikšanā papildus medicīniskiem kritērijiem lielāks uzsvars tiks likts uz sociālajiem kritērijiem – cilvēka pašaprūpes un integrācijas iespējām sabiedrībā. Līdztekus tiks ņemta vērā arī viņa profesija, darbspējas un darba apstākļi.

Lai noskaidrotu, kā darbojas jaunie invaliditātes noteikšanas kritēriji, tos pārejas periodā izmēģinājuma projektā izmēģinās kādā no Latvijas rajoniem. Līdztekus noritēs arī apmācības sociālajiem darbiniekiem, ģimenes ārstiem, ārstiem ekspertiem un rehabilitologiem par iepriekšminētā klasifikatora praktisko izmantošanu.

Paredzams, ka jaunās sistēmas izveidei un ieviešanai komisija piesaistīs gan vietējos, gan ārzemju ekspertus.

Kopumā šīm aktivitātēm paredzēts vairāk nekā miljons latu. Līdz 85% no projekta izmaksām segs no Eiropas Sociālā fonda, bet pārējo – no valsts budžeta.

Tas paredzēts 25.augustā valdībā pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos par ESF aktivitāti “Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana”.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par atbildes rakstiem Satversmes tiesai par administratīvi teritoriālās reformas norisi

Ministru kabinets 25.augustā atbalstīja Tieslietu ministrijas sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju sagatavotos atbildes rakstus Satversmes tiesai saistībā ar deviņu pašvaldību iedzīvotāju iesniegtajiem pieteikumiem, apstrīdot administratīvi teritoriālās reformas norisi.

Baložu pilsētas, Amatas novada, Jersikas pagasta, Lapmežciema novada, Brīvzemnieku pagasta, Inčukalna novada, Siguldas novada, Skrīveru pagasta un Valgundes novada iedzīvotāji iesnieguši konstitucionālo sūdzību par Ministru kabineta 2007.gada 4.septembra noteikumu par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu attiecīgo punktu, ar ko noteikta pagasta, pilsētas vai novada iekļaušana novadā atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101.pantam.

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka MK, nosakot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu, nav konsultējies ar vietējiem iedzīvotājiem un noskaidrojis to viedokļus, līdz ar to nav izpildīts Eiropas Vietējo pašvaldību hartā un Satversmē noteiktais valsts pārvaldes pienākums sabiedrībai svarīgos jautājumos konsultēties ar iedzīvotājiem.

Uz pieteikumā Satversmes tiesai minēto Ministru kabinets skaidro gan administratīvi teritoriālās reformas procesu, gan arī administratīvi teritoriālās reformas gaitā notikušo konsultāciju ar pašvaldībām saturu. Ministru kabinets uzsver, ka dažādos reformas posmos konsultācijas ir notikušas gan ar vietējiem iedzīvotājiem, gan ar vietējo pašvaldību pārstāvjiem.

Tāpat atbildes rakstos akcentēts, ka no Satversmes 101.panta iedzīvotājiem izriet tiesības piedalīties pašvaldību darbā likumā noteiktā veidā un administratīvi teritoriālās reformas gaitā šis veids pamatā ir noteikts Administratīvi teritoriālās reformas likumā. Valdībai ir noteikts pienākums konsultēties ar vietējo varu, savukārt vietējai varai ir pienākums konsultēties ar vietējiem iedzīvotājiem, nosakot konkrētās pašvaldības vietu un statusu kopējā valsts administratīvi teritoriālajā iedalījumā.

MK norāda arī to, ka, vērtējot vietējo iedzīvotāju patiesas līdzdalības un iedzīvotāju viedokļu patiesas izvērtēšanas iespējas, jāņem vērā, ka valstī notiek vienota administratīvi teritoriālā reforma. MK rīcībā nav informācijas, vai konstitucionālo sūdzību iesniedzēji līdz sūdzības iesniegšanas Satversmes tiesā dienai ir izmantojuši savas jau likumos nostiprinātās tiesības paust viedokli par konkrēto pašvaldību apvienošanu un iekļaušanu novados.

 

RAPLM: Par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos

Ministru kabinets 25.augustā pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) priekšlikuma precizēja rīkojumu par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu.

Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu vietējo pašvaldību administratīvā reforma tiek realizēta līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām. Lai pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām savu darbību efektīvi varētu sākt jaunievēlētās novadu domes, administratīvi teritoriālās reformas gaitā laikus jāveic attiecīgi grozījumi likumos, kuriem jāstājas spēkā 2009.gadā.

RAPLM līdz šā gada 1.septembrim bija jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā priekšlikumi nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai tos saskaņotu ar likumu “Par pašvaldībām”.

2008.gada 17.jūlijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par pašvaldībām”, kas stājas spēkā 2008.gada 1.septembrī, paredz, ka Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.novembrim izstrādā un iesniedz Saeimai priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos, lai tos saskaņotu ar likumu “Par pašvaldībām”.

RAPLM līdz 2008.gada 1.novembrim jāsagatavo un jāiesniedz MK informatīvie ziņojumi par doto uzdevumu izpildi un sagatavotajiem likumprojektiem.

 

RAPLM: Par valsts iedzīvotāju interesēm atbilstošu bērnudārzu tīkla attīstības plānu

Ministru kabinets 25.augustā apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavoto pasākumu plānu valsts iedzīvotāju interesēm atbilstošu pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla attīstībai. Plāns paredz konkrētus uzdevumus, kas veicinās gan esošo bērnudārzu attīstību, gan jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecību.

Lai sagatavotu priekšlikumus valdībai par valsts iedzīvotāju interesēm atbilstoša pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla attīstību, ar Ministru prezidenta rīkojumu bija izveidota darba grupa reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra vadībā. Darba grupā bija iekļauti pārstāvji no RAPLM, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Arhitektu savienības, Veselības inspekcijas, Latvijas privāto pirmsskolu biedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Patnis”.

Darba grupas sagatavotais pasākumu plāns paredz vairākus uzdevumus:

• izstrādāt koncepciju principam “nauda seko bērnam” ieviešanai (Izglītības un zinātnes ministrija);

• veikt situācijas analīzi par bērnu pieskatīšanas pakalpojumu attīstību (Bērnu un ģimenes lietu ministrija);

• izstrādāt pētījumu par pirmsskolas izglītības iestāžu un alternatīvu bērnu pieskatīšanas pakalpojumu attīstības prognozēm valstī, kas pamatos finanšu līdzekļu plānošanu un piesaisti pirmsskolas izglītības iestāžu attīstībai (RAPLM);

• izstrādāt atbalsta programmu pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla attīstības veicināšanai (RAPLM);

• veikt grozījumus normatīvajos aktos, kas saistīti ar pirmsskolas izglītības iestāžu higiēnas prasībām, iedzīvotāju nodokļu atvieglojumiem, privāto pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu studiju kredīta dzēšanu (Izglītības un zinātnes ministrija);

• sniegt informāciju par valsts un privātās partnerības mehānisma pielietošanu pirmsskolas izglītības iestāžu attīstībai un ziņot par bērnudārza “Dreiliņi-2” būvprojekta atkārtotas izmantošanas rezultātiem (Ekonomikas ministrija).

Par pasākumu plāna izpildi atbildīgā institūcija ir RAPLM. Ministram ik gadu būs jāsniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par pasākumu plāna īstenošanas gaitu.

Dace Kārkliņa, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre

 

RAPLM: Par programmas “Pārrobežu sadarbība” apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumu

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) izstrādājusi noteikumu projektu Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta programmas “Pārrobežu sadarbība” apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumu.

Noteikumu projekts nosaka Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta programmas “Pārrobežu sadarbība” apakšprojektu atklāta konkursa ietvaros pieejamā līdzfinansējuma piešķiršanas, atklāta konkursa izsludināšanas, to termiņu noteikšanas, apakšprojekta iesnieguma sagatavošanas, iesniegšanas, vērtēšanas, lēmuma pieņemšanas un apakšprojektu ieviešanas un uzraudzības prasības.

Programmas atklāta konkursa ietvaros pieejamais programmas līdzfinansējums apakšprojektiem ir 1,734 latu apmērā.

Programmas apakšprojekti ietver pārrobežu sadarbības aktivitātes vienā vai vairākās finanšu instrumenta prioritātēs, kā vides aizsardzība, ilgtspējīga attīstība, Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana, veselība, bērni ar īpašām vajadzībām, cilvēkresursu attīstība un izglītība, Šengena, tieslietas, reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība, kā arī akadēmiskie pētījumi.

Programmas mērķis ir veicināt vienmērīgu un ilgtspējīgu Latvijas pierobežas reģionu sociālekonomisko attīstību.

Pārrobežu sadarbības apakšprojektu iesniegumu atklātā konkursa nolikums 25.augustā tika apstiprināts Ministru kabinetā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par Starptautiskās jūras organizācijas IMO auditu

Lai saņemtu dažādu pārbaužu atvieglojumus un veicinātu kuģu reģistrāciju zem Latvijas valsts karoga, Starptautiskajā jūras organizācijā ir jāveic IMO audits.

Audits ir nepieciešams, piemēram, lai kuģus varētu atzīt par zema riska – tādiem, kam retāk veic inspekcijas ostas valsts kontroles ietvaros. Par zema riska kuģiem var atzīt tikai tādus, kas reģistrēti valstī, kurā veikts IMO audits. Savukārt kvalitatīva kuģa karoga valsts funkciju izpilde, ko sekmētu audits, var motivēt kuģošanas kompānijas izvēlēties savus kuģus reģistrēt zem Latvijas valsts karoga, kas ir viens no Transporta attīstības pamatnostādņu 2007.–2013.gadam politiskajiem mērķiem.

Plašāk nepieciešamība veikt Apvienoto Nāciju Organizācijas IMO auditu izklāstīta informatīvajā ziņojumā “Par Starptautiskās jūras organizācijas auditu”, kas 25.augustā izskatīts valdībā.

IMO audits nosaka, cik efektīvi dalībvalsts ir ieviesusi un turpina piemērot IMO konvencijas, kurām tā ir pievienojusies. Audita rezultātā ir iespējams uzlabot kuģošanas drošību un samazināt jūras vides piesārņojuma risku. Tas palīdz identificēt un novērst trūkumus nacionālo normatīvo aktu sistēmā un jūrlietu pārvaldes sistēmā.

Lai Latvija pieteiktos IMO auditam, Ministru kabinetam ir jāpilnvaro persona, kas būtu tiesīga Latvijas Republikas vārdā iesniegt oficiālu vēstuli IMO ģenerālsekretariātam.

Tāpēc ir jānosaka iestāde, kas vada un koordinē sagatavošanos minētajam auditam, kā arī jāparedz iestāde, kas darbojas kā IMO kontaktpersona attiecībā uz auditu skarošiem jautājumiem.

Tā kā lielākā daļa IMO konvencijās noteikto pienākumu ietilpst Satiksmes ministrijas kompetencē, vadītāja un koordinatora funkcijas jautājumos, kas saistīti ar IMO auditu, vajadzētu noteikt Satiksmes ministrijai. Bez Satiksmes ministrijas IMO konvencijās noteiktie pienākumi ietilpst arī Aizsardzības, Finanšu un Vides ministrijas kompetencē.

Līdz 2007.gada decembrim IMO auditam bija pieteikušās 37 valstis. Audits bija veikts 18 valstīs, tostarp vairākās Baltijas jūras reģiona valstīs. Latvijā IMO audits varētu notikt 2010.gadā. Tam no valsts budžeta būs nepieciešami aptuveni 7,5 tūkstoši latu.

IMO ir starptautiska organizācija, kuras mērķis ir uzlabot kuģošanas drošību un samazināt jūras vides piesārņojuma risku. Latvija ir IMO dalībvalsts kopš 1993.gada, un aktīva dalība organizācijā ir būtisks nosacījums mērķu sasniegšanai jūrniecības nozarē.

 

SM: Par pasažieru aviopārvadājumu drošības noteikumiem

Lai Latvijas aviopārvadājumu drošība atbilstu Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas noteiktajiem standartiem, ir jāprecizē un jāpapildina drošības uzturēšanas pasākumos iesaistīto iestāžu un komercsabiedrību pienākumi.

To nosaka 25.augustā valdībā izskatītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā tiek veikti civilās aviācijas drošības uzturēšanas pasākumi”.

Jaunie grozījumi papildinās lidostu, gaisa kuģu ekspluatantu un citu Latvijā reģistrēto komersantu pienākumus aviodrošībā un konkretizēs atbildīgo valsts institūciju rīcību, reaģējot uz pretlikumīgām darbībām civilās aviācijas drošības jomā.

Grozījumi noteiks arī sadarbības mehānismu ar ārvalstu atbildīgajām institūcijām un citās valstīs reģistrētiem gaisa kuģu ekspluatantiem, lai risinātu praktiskus aviodrošības jautājumus.

Citu grozījumu starpā jaunā noteikumu redakcija paredz arī to, ka lidostām jāpiedāvā piemērotu drošības pārbaudi personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Šīs prasības jau tiek pildītas starptautiskajā lidostā “Rīga”, taču līdz ar noteikumu precizēšanu tās būs stingrāk jāievēro arī mazajās lidostās. Noteikumi tika pieņemti, izpildot Eiropas Parlamenta un Padomes regulas prasības par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā.

Noteikumu projekts ir saskaņots ar starptautisko lidostu “Rīga” un valsts akciju sabiedrību “Latvijas gaisa satiksme”.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

SM: Par normatīvo aktu virzību AS “Pasažieru vilciens” pārveidei par VKS

Izpildot valdības uzdevumu izstrādāt attiecīgus tiesību aktu projektus AS “Pasažieru vilciens” pārveidei par valsts kapitālsabiedrību (VKS), Ministru kabinetā izskatīti vairāki rīkojumi.

Ar rīkojumu “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” izšķirošās ietekmes izbeigšanu akciju sabiedrībā “Pasažieru vilciens” un akciju sabiedrībā “VRC Zasulauks”” tiek izbeigta VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) tieša izšķirošā ietekme AS “Pasažieru vilciens” (PV) un netieša izšķirošā ietekme AS “VRC Zasulauks”.

Valsts kapitāla daļu turētāja LDz ir Satiksmes ministrija. PV ietilpst vienā koncernā ar LDz, kuram tā līdz šim piederēja pilnībā. Koncernu likuma izpratnē LDz bija netieša izšķirošā ietekme AS “VRC Zasulauks”, jo tajā savukārt 51% akciju pieder PV.

Pēc PV akciju atsavināšanas no LDz “Pasažieru vilciens” paliek 51% akciju īpašnieks uzņēmumā “VRC Zasulauks”, kuru nav paredzēts pārveidot vai citādi mainīt tā statusu.

Lai realizētu LDz akcionāra tiesības, ar valdības rīkojumu “Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” peļņas daļu” tiek noteikts, ka LDz valstij dividendēs izmaksā peļņas daļu par 2007.gadu 65,09% apmērā jeb 13,29 miljonus latu.

Savukārt ar rīkojumu “Par akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” akciju pirkšanu un akciju turētāju” Satiksmes ministrijai tiek atļauts pirkt PV akcijas un slēgt ar VAS “Latvijas dzelzceļš” attiecīgu pirkuma līgumu, kā arī uzdots ministrijai pēc pirkuma līguma noslēgšanas veikt samaksu par AS “Pasažieru vilciens” akciju iegādi 13 miljonu latu apmērā.

Ar šo rīkojumu Satiksmes ministrija arī tiek iecelta par valsts kapitāla daļu turētāju akciju sabiedrībā PV pēc šā uzņēmuma akciju iegūšanas valsts īpašumā.

Izdevumi, kas saistīti ar PV akciju pirkšanu, tiks segti no VAS “Latvijas dzelzceļš” maksājuma par valstij dividendēs izmaksājamo LDz peļņas daļu. Tie tiks piešķirti Satiksmes ministrijai pēc grozījumu izdarīšanas likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam”.

Visi trīs minētie rīkojumi 25.augustā tika izskatīti valdībā.

Jau vēstīts, ka LDz akcionāru sapulcē šā gada 14.jūlijā pieņēma lēmumu izbeigt LDz tiešo līdzdalību uzņēmumā “Pasažieru vilciens”, kā arī piekrita izbeigt netiešo līdzdalību “VRC Zasulauks”. Pēc tam šādus lēmumus pieņēma LDz valde un padome.

 

SM: Par tālruņa numuriem, lai zvanītu par sociālām problēmām

Latvija ieviesīs Eiropā vienoto palīdzības dienesta numuru pazudušiem bērniem, kā arī rezervēs divsimt numurus, lai ierobežotu nevēlamas informācijas izmantošanu noteiktās mērķa grupās.

To paredz Satiksmes ministrijas sagatavotie “Noteikumi par nacionālo numerācijas plānu”, kas 25.augustā tika izskatīti Ministru kabinetā.

Noteikumos iekļauti 116XXX numuru sērijas lietošanas nosacījumi, kas sasaucas ar Eiropas Komisijas 2007.gada 15.februāra lēmumu par iepriekšminēto valsts numuru sērijas rezervēšanu. Šie numuri domāti saskaņotajiem pakalpojumiem ar sociālo vērtību, un klientiem tie būs bezmaksas. Šobrīd numurs 116000 ir rezervēts palīdzības dienestam pazudušiem bērniem.

Šādu numuru piešķiršana ir vajadzīga, lai dalībvalstu iedzīvotājiem būtu iespējams saņemt pakalpojumus ar sociālo vērtību, visā Eiropas Savienībā izmantojot vienotus un atpazīstamus numurus.

Tas nodrošinās, ka jebkurā Kopienas dalībvalstī sniegts konkrēts pakalpojums vienmēr tiks saistīts ar vienu un to pašu numuru.

Tiek plānots ieviest arī papildu īso kodu diapazonus 82XXX, 83XX – 89XX – numuri, kas sāktos ar šiem cipariem, darbotos visu operatoru tīklos. Lai no pārējiem nodalītu tādus pakalpojumus, kuros tiek propagandēta, atainota vai ietverta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija vai azartspēles, to sniegšanai tiks rezervēti divsimt numuri diapazonā 88XX – 89XX. Tas nepieciešams, piemēram, lai vecāki varētu pārliecināties, ka viņu bērni neizmanto materiālus, kas satur šāda veida informāciju.

Noteikumos arī paredzēts piešķirt papildu fiksēto numuru sērijas, ir precizētas normas, kas saistītas ar pāreju uz astoņzīmju numerāciju, kā arī regulēti citi būtiski jautājumi.

Numerācijas lietošanas tiesības piešķir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par grozījumiem Adresācijas noteikumos

Ministru kabinets 25.augustā pieņēma grozījumus Adresācijas noteikumos, kuri paredz palielināt pieļaujamo rakstzīmju skaitu adrešu elementiem.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, Adresācijas noteikumi pašlaik paredz, ka viena adreses elementa garums nepārsniedz 30 rakstzīmes, taču šāds nosacījums apgrūtina iespēju adresācijas objektiem piešķirt adreses, kas satur vēsturiskus nosaukumus vai ievērojumu personu vārdus un uzvārdus.

Lai nodrošinātu iespēju pašvaldībām piešķirt šādas adreses, steidzami jāgroza minētais apakšpunkts, nosakot, ka viena adreses elementa garums nepārsniedz 40 rakstzīmes.

 

TM: Par zemes izpirkuma (pirkuma) līguma slēgšanas kārtību

Ministru kabinets 25.augustā apstiprināja noteikumus par zemes izpirkuma (pirkuma) līguma slēgšanas kārtību.

Kā norādīts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, līdz šim zemes izpirkuma līgumu noslēgšanas kārtību un tipveida līgumus noteica Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora saskaņotie un VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” apstiprinātie noteikumi. Ministru kabineta noteikumi bija nepieciešami, lai VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” likumos “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” un “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” doto deleģējumu valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai sakārtotu atbilstoši Administratīvā procesa likuma prasībām.

Zemes izpirkuma līguma slēgšanas kārtība noteiks vienotu kārtību zemes izpirkšanas līguma noslēgšanai, tipveida līgumu noteikumus, ar līguma slēgšanu saistīto izdevumu samaksas kārtību un apmēru, kā arī VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” faktiskās rīcības un pieņemto lēmumu pārsūdzības kārtību.

 

TM: Par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnēm

Ministru kabinets 25.augustā apstiprināja intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnes 2008.–2012.gadam.

Politikas plānošanas dokuments nosaka Latvijas valdības intelektuālā īpašuma tiesību politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem pieciem gadiem.

Pamatnostādņu mērķis ir situācijas uzlabošana valstī – uzņēmējdarbība ar augstāko pievienoto vērtību intelektuālā īpašuma tiesību jomā, sabiedrības izglītošana, paaugstināts novitāšu aizsardzības līmenis. Lai to paveiktu, jārisina vairākas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā esošas problēmas, piemēram, jānovērš nepilnības izglītībā un sabiedrības informēšanā par šo jomu, jāveicina izgudrotājdarbība, jānovērš nepilnības informācijas apmaiņā starp tiesībaizsardzības iestādēm.

Pamatnostādņu sagatavošanas laikā arī secināts, ka trūkst pētījumu par intelektuālā īpašuma jautājumiem, pastāv nepilnības un neprecizitātes normatīvajos aktos attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, nav pietiekami policijas resursi un iespējas saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību u.c.

Saskaņā ar pamatnostādnēm Latvijas intelektuālā īpašuma tiesību politikas pamatprincipi ir izpratne, sadarbība un attīstība, tas ir – informētība intelektuālā īpašuma tiesību jomā, valsts institūciju un privāto institūciju savstarpēja sadarbība, pētniecības un uzņēmējdarbības jomu sadarbība un jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādes un ražošanas attīstības iespējas.

Lai veicinātu sabiedrības izpratni par intelektuālā īpašuma tiesību jautājumiem, pēc speciālistu domām, izglītības jomā jāpievērš uzmanība pirmsskolas vecuma bērnu un obligātās izglītības vecuma bērnu un jauniešu iepazīstināšanai ar intelektuālā īpašuma tiesībām, intelektuālā īpašuma tiesību jautājumi jāiekļauj augstāko mācību iestāžu programmās, kā arī jāapmāca tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki, piemēram, muitas darbinieki, tiesneši, prokurori.

Izgudrotājdarbības veicināšanai nepieciešams paplašināt dažādu apmācības kursu un mācību līdzekļu veidošanu, konsultācijas un pakalpojumus Patentu valdē. Tāpat jālemj par perspektīvu izgudrojumu patentēšanas izmaksu daļēju samaksu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un universitātēm un atbalstu patentēšanas izmaksu segšanai.

Sadarbības uzlabošanai intelektuālā īpašuma tiesību jomā katrai iesaistītajai institūcijai tehnoloģiski jānodrošina citām institūcijām piekļuve savai informācijas bāzei. Tas būtiski atvieglotu tiesībaizsardzības institūciju sadarbību un cīņu pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. Savukārt sadarbības sistēmas pilnveidošanai starp valsts un privātajām institūcijām nepieciešama muitas iestāžu un uzņēmēju savstarpējās uzticēšanās un sadarbības izvērtēšana.

Veicot pētījumus intelektuālā īpašuma tiesību jomā, būtu jāskaidro uzņēmēju izpratnes līmenis par šiem jautājumiem, jāizzina vēlmes saistībā ar problēmām un nepieciešamajiem uzlabojumiem intelektuālā īpašuma tiesību jomā, kas skar uzņēmējus. Tāpat jānoskaidro sabiedrības izpratnes līmenis par intelektuālā īpašuma tiesībām, jāanalizē Latvijas un Eiropas Kopienu tiesas spriedumi u.c.

Trūkumu un neprecizitāšu novēršanai normatīvajos aktos attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību nepieciešama intelektuālā īpašuma tiesību normatīvās bāzes sakārtošana un pilnveidošana, lai tā atbilstu esošajai praksei un starptautiskajām prasībām. Bet policijas resursu un iespēju palielināšanai saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību jāizstrādā atsevišķs rīcības plāns.

Eksperti aprēķinājuši, ka pamatnostādnēs noteikto intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas īstenošanai no 2008. līdz 2012.gadam nepieciešams kopējais papildu finansējums aptuveni 804 400 latu apmērā.

Pieņemot pamatnostādnes, valdība 25.augustā noteica, ka par dokumenta izpildes koordināciju atbildīga būs Tieslietu ministrija (TM). Pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām reizi gadā līdz kārtējā gada 1.novembrim būs jāiesniedz TM pārskats par uzdevumu izpildi, bet tieslietu ministram reizi divos gados, sākot ar 2009.gadu, līdz 1.februārim būs jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par pamatnostādnēs noteikto uzdevumu izpildi.

Saskaņā ar valdības lēmumu ministrijām pamatnostādņu projekta īstenošana 2008.gadā jānodrošina no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, bet jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2009.gadā un turpmākajos gados tiks izskatīts Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Valdība arī uzdeva TM sadarbībā ar Kultūras ministriju intelektuālā īpašuma tiesību ekspertu grupā izvērtēt Latvijas tiesību normu un prakses efektivitāti intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nodrošināšanā interneta vidē, salīdzināt to ar citu Eiropas valstu pieredzi un līdz 2009.gada 1.oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā attiecīgu informatīvo ziņojumu.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par programmas “Vides politikas integrācijas programma Latvijā” apakšprojektu konkursa nolikumu

25.augustā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas “Vides politikas integrācijas programma Latvijā” apakšprojektu atklāta konkursa nolikums”.

Noteikumi nosaka finanšu instrumenta prioritāšu “Vides aizsardzība” un “Ilgtspējīgas attīstības veicināšana” programmas “Vides politikas integrācija Latvijā” apakšprojektu atklāta konkursa organizēšanas nosacījumus. Programmas mērķis ir vides politikas integrācijas kapacitātes veidošana, pielietojot interdisciplināras izpētes, politikas analīzes metodes un multisektoriālu mērķgrupu iesaistīšanu politikas veidošanā un ieviešanā. Programmas galvenais uzsvars ir sadarbības veidošana starp politikas veidotājiem, zinātniekiem un uzņēmējiem.

Tāpat viens no programmas mērķiem ir aktīvi izvērst vides tehnoloģijas un ekoinovāciju dimensijas, aktīvi pievēršoties Latvijas inovatīvu vides tehnoloģiju veicināšanai.

 

VidM: Par kārtību koku ciršanai ārpus meža zemes

25.augustā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Vides ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 29.augusta noteikumos Nr.717 “Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes””.

Izstrādātie grozījumi precizē iestādes, ar kurām jāsaskaņo koku ciršana ārpus meža zemes. Noteikumi paredz, ka koku ciršana ārpus meža zemēm turpmāk īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā (aizsardzības zonā), ja koki tiek cirsti 50 metru joslā gar virszemes ūdensobjektu vai visā palienes platumā ūdenstilpnei vai ūdenstecei ar izteiktu periodiski applūstošu palieni, un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā jāsaskaņo ar vietējo pašvaldību, nevis ar Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi kā līdz šim. Tā kā vietējā pašvaldība vairumā gadījumu ir iedzīvotājiem pieejamāka institūcija, atbildīgās institūcijas maiņa veicinās koku ciršanas saskaņojuma vienkāršotu iegūšanu vietējiem iedzīvotājiem.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par darba aizsardzības prasībām mežsaimniecībā

Valdība 25.augustā apstiprināja Zemkopības ministrija izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Darba aizsardzības prasības mežsaimniecībā”. Normatīvā akta grozījumi izstrādāti, lai risinātu nereģistrētās nodarbinātības problēmu.

Lai nodrošinātu mežsaimniecībā nodarbinātas personas identificēšanu, grozījumos paredzēts nodarbinātajiem ieviest mežsaimniecībā nodarbinātā apliecību, kuru izsniedz darba devējs un kurā ir jānorāda personas dati, darba atļaujas numurs Latvijā nodarbinātiem ārzemniekiem, kā arī informācija par darba līgumu un darba devēju.

Īstenojot normatīvā akta grozījumu prasības, nodarbinātais, kas veic mežsaimniecības darbus, kontrolējošo institūciju pārstāvjiem uzrāda nodarbinātā apliecību. Savukārt mežsaimniecības darbos strādājošām pašnodarbinātajām personām ir jāuzrāda personu apliecinoši dokumenti vai transportlīdzekļa vadītāja apliecība, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegta nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības kopija vai Uzņēmumu reģistra izsniegta individuālā komersanta reģistrācijas apliecības kopija.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa