Klāt 1.septembris – Zinību diena, kad mācības sāk gan mazs, gan liels, gan skolēns, gan students

Izglītības un zinātnes ministrija: Par finansējumu skolu mācību grāmatu iegādei

Lai nodrošinātu Ministru kabineta (MK) noteikumos noteikto – pašvaldības piešķirtajam finansējumam kopā ar valsts piešķirto finansējumu mācību grāmatu un periodisko izdevumu iegādei kopš 2006.gada ir jāveido 7 latus uz vienu skolēnu un pedagogu, – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ik gadu, veidojot nākamo valsts budžeta projektu, ir pieprasījusi finanšu līdzekļus, lai no valsts budžeta nodrošinātu paredzēto summu pilnā apmērā.

IZM ar lielu interesi gaida oficiālo Tiesībsarga biroja informāciju (skat. zemāk) saistībā ar mācību grāmatu iegādi un cer, ka nākamajos gados kopīgi ar iesaistītajām institūcijām un partneriem no valsts budžeta izdosies nodrošināt normatīvajos aktos paredzēto finansējumu. IZM uzskata, ka skolēni ir pilnībā jānodrošina ar mācību grāmatām, tāpēc, veicot grozījumus 2008.gada valsts budžetā, IZM panāca un nodrošināja, ka finansējums mācību grāmatām netika samazināts.

Saskaņā ar valsts budžetu 2008.gadā finansējums uz vienu skolēnu un pedagogu mācību līdzekļu iegādei ir 4,12 lati. Pagājušajā gadā tas bija 3,87 lati, bet 2006.gadā – tikai 1,86 lati. Salīdzinājumā ar 2007.gadu šogad finansējums netika palielināts un vidējā skaitļa pieaugums ir saistīts ar skolēnu skaita samazināšanos. Gatavojot 2008.gada valsts budžeta projektu, IZM prasīja piešķirt 10 latu uz vienu skolēnu un pedagogu jeb aptuveni 3,5 miljonus latu, taču šim mērķim piešķīra 1 028 000 latus. Strādājot pie nākamā gada budžeta projekta, IZM mācību literatūras iegādei 2009.gadā ir pieprasījusi 1,9 miljonus latu, lai nodrošinātu normatīvā noteiktos 7 latus uz vienu skolēnu un pedagogu.

Mācību grāmatu iegādei skolas finansējumu saņem no valsts budžeta, kā arī no skolas dibinātāja – pašvaldības, tāpēc rodas situācijas, ka piešķirtais finansējums grāmatu un periodisko izdevumu iegādei dažādās pašvaldībās ir atšķirīgs. Tomēr IZM akcentē, ka skolas uzdevums ir rūpīgi plānot mācību grāmatu lietojumu.

MK noteikumi paredz, ka skolas direktors, gatavojoties jaunajam mācību gadam, ne vēlāk kā divas nedēļas pirms kārtējā mācību gada beigām apstiprina izglītības programmas īstenošanai izmantojamās mācību literatūras sarakstu turpmākajiem trim gadiem. Turklāt IZM apkopotie statistikas dati liecina, ka 2007./2008.m.g. dienas skolās uz vienu skolēnu vidēji ir 27 mācību grāmatas. Ņemot vērā iepriekš minēto, situācijai, ka skolēnu vecākiem jāiegādājas mācību grāmatas, vajadzētu rasties retos gadījumos. Cits jautājums – ja vecāki bērna ērtībai vēlas iegādāties otru mācību grāmatu komplektu lietošanai mājās.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

Tiesībsargs: Par mācību grāmatu iegādi par vecāku līdzekļiem

Situācijās, kad vecāki ir spiesti iegādāties mācību grāmatas par personiskajiem līdzekļiem, tiek pārkāptas bērnu tiesības uz bezmaksas izglītību, pabeidzot pārbaudes lietu, secinājis tiesībsargs Romāns Apsītis. Valsts pienākums ir nodrošināt izglītojamos ar mācību līdzekļiem, tostarp arī mācību literatūru.

“Gan Latvijas Republikas Satversmē, gan vairākos Latvijai saistošos starptautiskajos dokumentos noteiktas tiesības uz bezmaksas izglītību, kas nozīmē arī nodrošināšanu ar mācību materiāliem. Taču ne visas skolu bibliotēkas var pilnībā apgādāt audzēkņus ar mācību grāmatām un citiem mācību procesā nepieciešamajiem līdzekļiem,” uzsver tiesībsargs Romāns Apsītis.

Ministru kabinets noteicis, ka no 2006.gada 1.janvāra skolu bibliotēkām grāmatu iegādei jāatvēl ne mazāk kā septiņi lati uz vienu skolēnu un pedagogu. Šobrīd saskaņā ar 2008.gada budžetu valsts finansējums mācību līdzekļu iegādei uz vienu izglītojamo ir Ls 4,12. Pērn šī summa bija Ls 3,87, bet 2006.gadā – Ls 1,86. Turklāt šogad finansējums mācību līdzekļu iegādei nav palielināts – vidējā rādītāja pieaugums skaidrojams ar skolēnu skaita samazināšanos.

Lai nodrošinātu noteikto finansēšanas normatīvu septiņu latu apmērā, paredzēts, ka trūkstošo daļu sedz katra pašvaldība no saviem līdzekļiem.

Pašvaldību piešķirtais finansējums šim nolūkam ir atšķirīgs, tādējādi visās pašvaldībās nav nodrošināti vienlīdzīgi apstākļi izglītības iegūšanai. Valsts kontrole secinājusi, ka 71% no revīzijā iekļautajām pašvaldībām 2006.gadā nebija nodrošinājušas valdības noteikto finansējuma apjomu – septiņus latus uz vienu skolēnu un pedagogu. Taču, piemēram, Ventspilī un Jūrmalā skolēni vairumā gadījumu tomēr ir nodrošināti ar bezmaksas mācību grāmatām.

Tiesībsargs arī norāda, ka valsts noteiktais finansējuma apjoms mācību grāmatu iegādei – septiņi lati – šobrīd ir nepietiekams, ņemot vērā faktiskās cenas. Tāpat arī pašvaldību iespējas līdzfinansēt grāmatu iegādi ne vienmēr ir pietiekamas. Tāpēc tiesībsargs Romāns Apsītis vērsīsies Ministru kabinetā un Saeimā, norādot, ka šāda situācija ir nepieļaujama, un aicinās rast adekvātu risinājumu, lai nodrošinātu skolēnus ar bezmaksas mācību grāmatām.

Šo jautājumu būtu jāskata arī 2009.gada valsts budžeta kontekstā.

Turklāt, attīstoties izpratnei par tiesībām uz bezmaksas izglītību, būtu jāvērtē arī skolēnu apgādāšana ar bezmaksas mācību burtnīcām un citiem nepieciešamajiem mācību palīgmateriāliem.

Citās valstīs, piemēram, Igaunijā, Somijā un citviet, skolēni vismaz pamatskolās pilnībā nodrošināti ar mācību grāmatām, savukārt vidusskolas posmā daļa izdevumu jāuzņemas vecākiem. Igaunijā, sākot ar šo mācību gadu, tiks nodrošinātas arī bezmaksas darba burtnīcas.

Tiesībsarga biroja Informācijas un komunikācijas daļa

Bērnu un ģimenes lietu ministrs: Par drošībai veltītām mācībām

Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks uzskata: “Zināšanām par apdraudējumiem, kas skolēnu var pavadīt gan mājās, gan ārpus tām – ceļā uz skolu, baseinu, pulciņu, ir jābūt ikvienam skolēnam, īpaši tiem, kuri pirmo gadu sāk skolas gaitas.”

Svarīgi ir laikus stāstīt ne vien bērniem, bet arī viņu vecākiem par bērna personisko drošību, piemēram, par saskarsmi ar nepazīstamiem cilvēkiem, par to, kā sevi pasargāt uz ceļa, kā arī par ierīcēm, kas var apdraudēt vai apdraud (tostarp sadzīves tehnika, elektrība, gāze) bērna veselību un pat dzīvību. Ne vienmēr šīs prasmes tiek iemācītas ģimenē, tāpēc ir būtiski pamatlietas apgūt skolā.

“Situācija, ka gandrīz katru dienu kāds bērns cieš vai pat iet bojā, ir dramatiska,” atzīst Baštiks un piebilst, “tāpēc drošības mācība ir svarīga, lai maksimāli samazinātu traumas guvušo un bojāgājušo bērnu skaitu.” Saskaņā ar Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras datiem 2007.gada pirmajā pusgadā traumas guva 847 bērni vecumā no 0 – 9 gadiem, bet 2008.gada šādā pašā laika periodā – 1016! Ceļu satiksmes drošības direkcija informē, ka šā gada septiņos mēnešos ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo cilvēku skaits ir samazinājies par 20,5% nekā pērn šādā pašā laika posmā, tomēr nav izdevies samazināt uz ceļiem bojāgājušo bērnu skaitu – septiņos mēnešos ir gājuši bojā seši bērni līdz 14 gadu vecumam, no kuriem trīs bija gājēji. “Acīmredzot šobrīd spēkā esošie Izglītības satura un eksaminācijas centra izstrādātie izglītības standarti nesasniedz mērķi,” norāda A.Baštiks.

Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija: Par autobusiem skolēnu pārvadāšanai

Pēdējos divos gados pašvaldības, saņemot valsts atbalstu, iegādājušās 84 autobusus skolēnu pārvadāšanai, tādējādi sekmējot drošu un ērtu skolēnu nogādāšanu uz mācībām izglītības iestādēs.

Saskaņā ar pašvaldību priekšlikumiem ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna rīkojumiem šogad pašvaldībām autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai piešķirti 2,46 miljoni latu no valsts vienreizējās dotācijas novadus veidojošajām pašvaldībām.

Kopumā šogad atbalstīta 58 autobusu iegāde.

Vēl 26 autobusu iegāde par nedaudz vairāk nekā vienu miljonu latu atbalstīta 2007.gadā. Finanšu līdzekļus autobusu iegādei no vienreizējās dotācijas novadus veidojošajām pašvaldībām paredzēts piešķirt arī 2009.gadā.

Vēl vairāk nekā 60 autobusus skolēnu pārvadāšanai paredzēts iegādāties, īstenojot Latvijas–Šveices sadarbības programmu par ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanu paplašinātajā Eiropas Savienībā.

Iegādātie autobusi pašvaldībām varētu tikt piegādāti nākamgad.

Situāciju pašvaldību nodrošinājumā ar transportu skolēnu pārvadājumiem ir izvērtējusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) vadītā darba grupa, kurā bija pārstāvji arī no Satiksmes ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, VSIA “Autotransporta direkcija”.

Analizējot rajona pašvaldību sniegto informāciju, darba grupa konstatēja, ka reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos, kurus apstiprina attiecīgā rajona padome, sabiedriskais transports nevar nodrošināt visu skolēnu pārvadājumus. Līdz ar to tika izteikts priekšlikums pašvaldībām paplašināt skolēnu pašpārvadājumus šajos maršrutos, kā arī veidot šim nolūkam jaunus maršrutus.

Pašvaldības norādījušas: lai paplašinātu skolēnu pašpārvadājumus, tām būtu nepieciešami aptuveni 260 dažādas ietilpības autobusi. Pēc VSIA “Autotransporta direkcija” sniegtās informācijas vairāk nekā 230 pašvaldības ar autobusiem, kuriem izsniegts pašpārvadājumu sertifikāts, veic skolēnu pārvadājumus.

Izvērtējot valsts budžeta iespējas un citus iespējamos variantus skolēnu pārvadājumu problēmas risināšanai, kā optimālāko variantu darba grupa atzina iespēju pašvaldībām iegādāties autobusus no vienreizējās dotācijas.

Tāpat darba grupa secinājusi, ka esošais normatīvais regulējums gadījumiem, kad jānodrošina skolēnu pārvadājumi, ir pietiekams.

Par darba grupas secinājumiem un līdz šim atbalstītajām pašvaldību iniciatīvām skolēnu pārvadājumu organizēšanā ministrs E.Zalāns vēstulē informējis Ministru prezidentu.

Dace Kārkliņa, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre