Ministru kabineta noteikumi Nr.665

Rīgā 2008.gada 18.augustā (prot. Nr.59  8.§)

Autopārvadājumu kontroles kārtība

Izdoti saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 4.panta otro un trešo daļu un 5.² panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka autopārvadājumu kontroles kārtību.

2. Autopārvadājumu kontroles mērķis ir panākt, lai autopārvadājumi tiktu veikti atbilstoši autopārvadājumus reglamentējošo normatīvo aktu un Latvijai saistošo starptautisko līgumu prasībām un tiktu nodrošināta valsts, pārvadātāju un patērētāju interešu aizsardzība, tostarp bērnu interešu aizsardzība.

3. Autopārvadājumus kontrolē šādi kontroles dienesti:

3.1. pašvaldību noteikti kontroles dienesti (institūcijas vai amat­personas) – normatīvajos aktos par pašvaldību kontroles dienestu veikto autopārvadājumu kontroli noteiktajā kārtībā;

3.2. pārvadātāju kontroles dienesti – saskaņā ar attiecīgā pārvadātāja apstiprinātu iekšējo kārtību;

3.3. Latvijas Republikas robežkontroles punktos uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas, uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas, kā arī ostās:

3.3.1. Valsts robežsardze kontrolē:

3.3.1.1. dokumentus, kas apliecina tiesības vadīt attiecīgās kategorijas transportlīdzekli;

3.3.1.2. transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus;

3.3.1.3. transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas dokumentus;

3.3.1.4. transportlīdzekļa dokumentus par valsts tehniskās apskates derīguma termiņu;

3.3.1.5. regulāro maršrutu atļaujas starptautiskajiem autobusu maršrutiem;

3.3.1.6. pasažieru sarakstu (formulāru), izdarot atzīmi par pārbaudē konstatētās faktiskās situācijas atbilstību pasažieru sarakstā (formulārā) minētajam, izņemot gadījumus, ja pārvadājumu veic saskaņā ar regulāro starptautisko autobusu maršrutu atļauju;

3.3.2. Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes kontrolē:

3.3.2.1. lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadāšanas atļaujas un pārvadājuma atbilstību atļaujā norādītajiem nosacījumiem;

3.3.2.2. kravas nostiprināšanas noteikumu prasību izpildi saskaņā ar gabalkravu izvietošanu;

3.3.2.3. transportlīdzekļa faktisko masu vai ass slodzi un gabarītus;

3.3.2.4. bīstamo kravu pārvadājumu noteikumu ievērošanu, par katru pārbaudīto transportlīdzekli sastādot bīstamo kravu autopārvadājumu pārbaudes protokolu trijos eksemplāros (1.pielikums). Protokola pirmo eksemplāru uzglabā kontroles institūcija, kas sastādījusi protokolu, otro eksemplāru izsniedz pārbaudītā transportlīdzekļa vadītājam, trešo eksemplāru nosūta Autotransporta inspekcijai;

3.3.2.5. saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām starptautiskajiem autopārvadājumiem:

3.3.2.5.1. Latvijas Republikas starptautisko autopārvadājumu atļauju (divpusējiem pārvadājumiem, tranzīta pārvadājumiem uz trešajām valstīm vai no trešajām valstīm) (turpmāk – atļauja) un atļaujā norādītā pārvadājuma atbilstību citiem pārvadājuma dokumentiem un atļauto braucienu skaitam, kā arī izdara atzīmes atļaujas ailē “muitas iestādes zīmogs un datums”, norādot informāciju par robežas šķērsošanas vietu un datumu, simbolu “T”, ja tiek veikts tranzīta pārvadājums, un reģistrē atļaujas sēriju un kārtas numuru muitas informatīvajā sistēmā;

3.3.2.5.2. Eiropas transporta ministru konferences atļaujas esību, kā arī izdara atzīmes minētajai atļaujai pievienotā reģistrācijas žurnāla ailē “Īpašas atzīmes”, norādot robežas šķērsošanas vietu un datumu, un reģistrē atļaujas sēriju un kārtas numuru muitas informatīvajā sistēmā;

3.3.2.5.3. Eiropas Kopienas atļaujas kopijas un Eiropas Kopienas autovadītāja atestāta esību, ja kravas transportlīdzekļa vadītājs nav Eiropas Savienības dalībvalsts piederīgais un veic kravas komercpārvadājumu;

3.3.2.5.4. pašpārvadājuma sertifikāta esību;

3.3.2.5.5. transportlīdzekļa licences kartītes esību;

3.4. Autotransporta inspekcija – atbilstoši šiem noteikumiem un citiem autopārvadājumus reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

4. Kontroles dienestu metodisko vadību nodrošina Satiksmes ministrija.

5. Autotransporta inspekcija, kontrolējot autopārvadājumus, katru gadu organizē pārbaudes tā, lai:

5.1. tās aptvertu vismaz 2 % no darbdienām, kurās strādā to transport­līdzekļu vadītāji, uz kuriem attiecas darba un atpūtas režīma nosacījumi, no 2010.gada 1.janvāra – vismaz 3 % no darbdienām;

5.2. vismaz 30 % no transportlīdzekļu vadītāju darbdienu pārbaužu kopējā skaita tiktu veiktas uz ceļiem un vismaz 50 % – tā komersanta telpās, kurš nodarbojas ar autopārvadājumiem;

5.3. vismaz sešas reizes gadā tiktu veiktas saskaņotas pārbaudes uz ceļiem, ko vienlaikus veic divu vai vairāku dalībvalstu kontroles iestādes katra savas valsts teritorijā.

6. Šo noteikumu 3.1., 3.2. un 3.4.apakšpunktā minēto kontroles dienestu darbiniekiem un ierēdņiem (turpmāk – kontrolieris), pildot dienesta pienākumus, ir klāt dienesta apliecība, kura jāuzrāda pēc pieprasījuma. Šo noteikumu 3.punktā minēto kontroles dienestu kontrolieriem, veicot kontroli, ir tiesības:

6.1. pieprasīt transportlīdzekļa vadītājam vai pārvadātāja pārstāvim uzrādīt autopārvadājumus reglamentējošajos normatīvajos aktos norādītos dokumentus, iekāpt un atrasties transportlīdzekļa kabīnē, kā arī veikt reģistrācijas kontrolierīces un ātruma ierobežotājierīces detalizētu pārbaudi (izņemot transportlīdzekļa kustības laikā) atbilstoši normatīvajiem aktiem par minētajām ierīcēm un to lietošanas kārtību;

6.2. kontrolējot autopārvadājumus reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, atrasties kontrolējamā komersanta teritorijā un telpās atbilstoši šo noteikumu III nodaļas prasībām;

6.3. nemaksājot par braucienu, atrasties transportlīdzekļa salonā tā kustības laikā (izņemot vieglos taksometrus).

II. Kontrole, apturot transportlīdzekli

7. Autotransporta inspekcijas kontrolieri kontrolējamā transportlīdzekļa vadītājam dod norādījumu apturēt transportlīdzekli uz autoceļiem vietās, kur netiek apdraudēta satiksmes drošība.

8. Ja pēc transportlīdzekļa apturēšanas tiek konstatēts, ka apturētais trans­portlīdzeklis neatbilst autopārvadājumus reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajām autobusa vai kravu pārvadāšanai paredzētā transportlīdzekļa pazīmēm un nav pakļaujams pārbaudei, apturētā transportlīdzekļa vadītājam nekavējoties ļauj turpināt ceļu.

9. Pēc transportlīdzekļa apturēšanas Autotransporta inspekcijas kontrolieris transportlīdzekļa vadītājam:

9.1. nosauc kontroles institūciju, savu amatu, vārdu un uzvārdu un pēc pieprasījuma uzrāda dienesta apliecību;

9.2. izskaidro apturēšanas iemeslu.

10. Autotransporta inspekcijas kontrolieris apturēto transportlīdzekli novirza uz autoceļa tuvumā esošām piemērotām vietām (piemēram, stāvlau­kumiem, degvielas uzpildes staciju teritorijām, kravas iekraušanas un izkrau­šanas laukumiem):

10.1. transportlīdzekļa faktiskās masas kontrolei (svēršanai) ar autotransporta svariem, kas verificēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par neautomātisko svaru atbilstības novērtēšanu;

10.2. transportlīdzekļa sakabes stāvokļa kontrolei;

10.3. ja kontrolieris konstatē autopārvadājumus reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus, kas liedz transportlīdzeklim piedalīties ceļu satiksmē.

11. Transportlīdzekļus, kas pārvadā pasažierus, Autotransporta inspekci­jas kontrolieri kontrolē arī autoostās un pieturvietās.

12. Autotransporta inspekcijas kontrolieris, kontrolējot transportlīdzekļus, kuri piedalās ceļu satiksmē, pārbauda:

12.1. transportlīdzekļa vadītāja apliecību;

12.2. transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus;

12.3. attiecīgajam autopārvadājumam nepieciešamos autopārvadājumus reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktos dokumentus.

13. Pēc šo noteikumu 12.punktā noteikto dokumentu pārbaudes Auto­transporta inspekcijas kontrolieris pārbauda autopārvadājuma atbilstību attiecīgo autopārvadājumus reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

14. Pārbaudot bīstamo kravu pārvadājumu noteikumu ievērošanu, Auto­transporta inspekcijas kontrolieris par katru pārbaudīto transportlīdzekli sastāda bīstamo kravu autopārvadājumu pārbaudes protokolu (1.pielikums) divos eksemplāros. Protokola pirmo eksemplāru uzglabā institūcija, kas protokolu sastādījusi, otro eksemplāru izsniedz komersantam.

III. Komersanta kontrole

15. Autotransporta inspekcijas kontrolieris, ja nepieciešams, pirms plānotās komersanta kontroles var paziņot komersantam par kontroles laiku, norādot dokumentus, kas jāsagatavo kontrolei.

16. Komersantam ir pienākums:

16.1. plānotās kontroles laikā nodrošināt komersanta pilnvarotā pārstāvja atrašanos kontroles vietā;

16.2. uzrādīt Autotransporta inspekcijas kontrolieriem autopārvadājumus reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, kas saistīti ar komersanta autopārvadājumu organizēšanu, un nodrošināt apstākļus kontroles veikšanai.

17. Komersantu kontrolē vismaz divi Autotransporta inspekcijas kontrolieri.

18. Ierodoties komersanta telpās, Autotransporta inspekcijas kontrolieri komersanta pilnvarotajam pārstāvim:

18.1. nosauc kontroles institūciju, savu amatu, vārdu un uzvārdu, kā arī uzrāda dienesta apliecību;

18.2. iepazīstina ar kontroles būtību;

18.3. pieprasa pilnvarojuma apliecinājumu komersanta autopārvadājumu vadītājam;

18.4. pārliecinās, vai komersants sagatavojis kontrolei nepieciešamos kontroliera pieprasītos dokumentus;

18.5. pārbauda uzrādītos dokumentus.

19. Pēc saskaņošanas ar komersantu dokumentu kontroli var veikt Auto­transporta inspekcijas telpās. Par dokumentu nogādāšanu uz Autotransporta inspekcijas telpām noformē nodošanas un pieņemšanas aktu. Aktā norāda kontrolei iesniegtos dokumentus.

20. Ja komersanta dokumentu kontrole notiek Autotransporta inspekcijas telpās, kontroles ilgums nedrīkst pārsniegt 10 darbdienas, un pēc šā termiņa beigām divu darbdienu laikā, noformējot nodošanas un pieņemšanas aktu, dokumenti jāatdod komersanta pārstāvim.

21. Komersanta dokumentu kontroles rezultātus ieraksta komersanta kontroles aktā (2.pielikums).

22. Komersanta kontroles aktu paraksta Autotransporta inspekcijas kontrolieri un komersanta pārstāvis. Ja komersanta pārstāvis atsakās parakstīt aktu, minēto faktu ieraksta kontroles aktā. Kontroles akta oriģinālu uzglabā Autotransporta inspekcija, akta kopiju izsniedz kontrolētā komersanta pārstāvim. 

IV. Pašvaldību kontroles dienesti

23. Pašvaldības ir tiesīgas pilnvarot autopārvadājumu kontroles dienestus (institūcijas vai amatpersonas) savā administratīvajā teritorijā kontrolēt:

23.1. pilsētas vai rajona pasažieru pārvadājumu noteikumu ievērošanu (regulārie un neregulārie pārvadājumi);

23.2. vieglo taksometru pārvadājumu noteikumu ievērošanu;

23.3. autovadītājiem noteikto darba un atpūtas laiku un tā reģistrēšanas ierīces lietošanas noteikumu ievērošanu;

23.4. autoostu un citu līnijbūvju stāvokli un darbības atbilstību pasažieru pārvadājumu prasībām.

24. Pašvaldību kontroles dienestiem pēc vienošanās ar Autotransporta inspekciju ir tiesības pašvaldības teritorijā veikt Autotransporta inspekcijas nolikumā minētos uzdevumus, izņemot starptautisko autopārvadājumu noteikumu ievērošanas kontroli.

25. Pašvaldību kontroles dienestiem nav tiesību veikt kontroli, apturot transportlīdzekli uz autoceļiem.

V. Noslēguma jautājums

26. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 24.jūlija noteikumus Nr.517 “Autopārvadājumu kontroles kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 2007, 126.nr.). 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1995.gada 6.oktobra Direktīvas 95/50/EK par vienotu kārtību, kādā pārbauda bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem, ar grozījumiem, ko izdara Padomes Direktīva 2004/112/EK;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Direktīvas 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr.3820/85 un Nr.3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu;

3) Komisijas 2004.gada 13.decembra Direktīvas 2004/112/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 95/50/EK par vienotu kārtību, kādā pārbauda bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem.

Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs A.Šlesers

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 30.augustu.

1.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 18.augusta noteikumiem Nr.665

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

2.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 18.augusta noteikumiem Nr.665

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks