Ministru kabineta noteikumi Nr.687
Rīgā 2008.gada 25.augustā (prot. Nr.60 31.§)
Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.974 “Dopinga kontroles noteikumi”
Izdoti saskaņā ar Sporta likuma 6.panta piektās daļas 4.punktu
Izdarīt Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.974 “Dopinga kontroles noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 192.nr.; 2006, 49.nr.; 2007, 121.nr.) grozījumu un izteikt 1.pielikumu šādā redakcijā:
“1.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.974
Aizliegtās dopinga vielas un dopinga metodes
1. S1. Anaboliskie līdzekļi:
1.1. S1.1. anaboliskie androgēnie steroīdi (AAS)1:
1.1.1. eksogēnie anaboliskie androgēnie steroīdi2:
1-androstendiol (5α -androst-1-ene-3ß,17ß-diol)
1-androstendione (5α -androst-1-ene-3,17-dione)
bolandiol (19-norandrostenediol)
bolasterone
boldenone
boldione (androsta-1,4-diene-3,17-dione)
calusterone
clostebol
danazol (17 α-ethynyl-17ß-hydroxyandrost-4-eno[2,3-d]isoxazole)
dehydrochlormethyltestosterone (4-chloro-17ß-hydroxy-17 α -methylandrosta-1,4-dien-3-one)
desoxymethyltestosterone (17 α -methyl-5 α -androst-2-en-17ß-ol)
drostanolone
ethylestrenol (19-nor-17 α -pregn-4-en-17-ol)
fluoxymesterone
formebolone
furazabol (17ß-hydroxy-17 α -methyl-5 α -androstano[2,3-c]-furazan)
gestrinone
4-hydroxytestosterone (4,17ß-dihydroxyandrost-4-en-3-one)
mestanolone
mesterolone
metenolone
methandienone (17ß-hydroxy-17 α -methylandrosta-1,4-dien-3-one)
methandriol
methasterone (2α, 17α -dimethyl-5 α -androstane-3-one-17ß-ol)
methyldienolone (17ß-hydroxy-17 α -methylestra-4,9-dien-3-one)
methyl-1-testosterone (17ß-hydroxy-17 α -methyl-5 α -androst-1-en-3-one)
methylnortestosterone (17ß-hydroxy-17α -methylestr-4-en-3-one)
methyltrienolone (17ß-hydroxy-17α -methylestra-4,9,11-trien-3-one)
methyltestosterone
mibolerone
nandrolone
19-norandrostenedione (estr-4-ene-3,17-dione)
norboletone
norclostebol
norethandrolone
oxabolone
oxandrolone
oxymesterone
oxymetholone
prostanozol ([3,2-c]pyrazole-5α -etioallocholane-17ß-tetrahydropyranol)
quinbolone
stanozolol
stenbolone
1-testosterone (17ß-hydroxy-5α -androst-1-en-3-one)
tetrahydrogestrinone (18α -homo-pregna-4,9,11-trien-17ß-ol-3-one)
trenbolone
1.1.2. citas vielas ar līdzīgu ķīmisko uzbūvi vai līdzīgu bioloģisko iedarbību;
1.1.3. endogēnie anaboliskie androgēnie steroīdi3:
androstenediol (androst-5-ene-3ß,17ß-diol)
androstenedione (androst-4-ene-3,17-dione)
dihydrotestosterone (17ß-hydroxy-5α -androstan-3-one)
prasterone (dehydroepiandrosterone, DHEA)
testosterone
1.1.4. metabolīti un izomēri:
5α-androstane-3α,17α-diol
5α-androstane-3α,17ß-diol
5α-androstane-3ß,17α-diol
5α-androstane-3ß,17ß-diol
androst-4-ene-3α,17α-diol
androst-4-ene-3α,17ß-diol
androst-4-ene-3ß,17α-diol
androst-5-ene-3α,17α-diol
androst-5-ene-3α,17ß-diol
androst-5-ene-3ß,17α-diol
4-androstenediol (androst-4-ene-3ß,17ß-diol)
5-androstenedione (androst-5-ene-3,17-dione)
epi-dihydrotestosterone
3α-hydroxy-5α-androstan-17-one
3ß-hydroxy-5α-androstan-17-one
19-norandrosterone
19-noretiocholanolone
Piezīmes.
1 Par dopinga vielas atrašanos paraugā un par nelabvēlīgu analītisko atradni uzskata gadījumus, ja anabolisko androgēno steroīdu organisms var izstrādāt dabiskā veidā un šīs dopinga vielas vai tās metabolīta, vai diagnostiska marķiera koncentrācija vai cits rādītājs sportista paraugā atšķiras no koncentrācijas, kādu normāli konstatē cilvēka organismā un kura nav saistāma ar endogēnu šīs vielas izstrādāšanu. Ja sportists pierāda, ka dopinga vielas vai tās metabolītu, vai marķieru koncentrācija vai citi rādītāji paraugā ir fizioloģiska parādība vai patoloģijas sekas, uzskata, ka paraugā dopinga vielas nav atrastas.
Ja, pamatojoties uz ticamu analītisko metožu (piemēram, IRMS) rezultātiem, laboratorija var pierādīt, ka dopinga viela ir eksogēnas izcelsmes, tad par dopinga vielas atrašanos paraugā uzskata visas atradnes jebkurā koncentrācijā un laboratorija ziņo par dopinga vielas atrašanu paraugā. Šādā gadījumā nav nepieciešami papildu izmeklējumi.
Ja koncentrācija neatšķiras no koncentrācijas, kādu normāli konstatē cilvēka organismā, un izmantotās ticamas analītiskās metodes (piemēram, IRMS) rezultāti nenorāda vielas eksogēnu izcelsmi, bet ir nopietni norādījumi, piemēram, endogēno steroīdu profila salīdzināšana, par iespējamu dopinga vielas lietošanu, vai ja laboratorija ziņo, ka testosterona (T) un epitestosterona (E) attiecība (T/E) sportista urīnā ir lielāka nekā četri pret viens (4:1), un jebkuras izmantotās ticamas analītiskās metodes (piemēram, IRMS) rezultāti nenorāda vielas eksogēnu izcelsmi, atbildīgajai antidopinga organizācijai jāveic papildu izmeklēšana, izvērtējot iepriekšējo pārbaužu rezultātus vai izdarot turpmākas pārbaudes.
Ja šāda papildu izmeklēšana ir nepieciešama, laboratorija ziņo, ka analīzes rezultāts ir netipisks, nevis nelabvēlīgs. Ja laboratorija ziņo, ka izmantotās ticamas analītiskās metodes (piemēram, IRMS) rezultāti norāda vielas eksogēnu izcelsmi, papildu izmeklējumi nav nepieciešami un uzskata, ka paraugā ir dopinga vielas.
Ja ticama papildu analītiskā metode (piemēram, IRMS) nav izmantota un nav pieejami vismaz triju iepriekšējo pārbaužu rezultāti, atbildīgā antidopinga organizācija izveido sportista longitudinālo profilu, veicot trīs pārbaudes triju mēnešu laikā bez iepriekšēja brīdinājuma. Laboratorijas analīzes rezultātu, kas izraisījis šāda longitudinālā profila izveidošanas nepieciešamību, apzīmē kā netipisku. Ja sportista longitudinālais profils minētajās pārbaudēs neatbilst fizioloģiskajai normai, paziņo par nelabvēlīgu analītisko atradni.
Īpaši retos gadījumos endogēnas izcelsmes boldenone var tikt regulāri atrasts urīnā ļoti nelielā koncentrācijā (nanogrami mililitrā (ng/ml)). Ja laboratorija ziņo par boldenone šādā zemā koncentrācijā un jebkuras izmantotās ticamas analītiskās metodes (piemēram, IRMS) rezultāti nenorāda vielas eksogēnu izcelsmi, var veikt papildu izmeklēšanu, veicot turpmākas pārbaudes.
19-norandrostenona gadījumā laboratorijas ziņojums par nelabvēlīgu analītisko atradni uzskatāms par zinātnisku un pamatotu pierādījumu dopinga vielas eksogēnai izcelsmei. Šādos gadījumos nav nepieciešami papildu izmeklējumi.
Ja sportists atsakās piedalīties izmeklējumos, uzskata, ka paraugā atrodas dopinga viela.
2 Eksogēns – viela, kuru organisms nevar izstrādāt dabiski.
3 Endogēns – viela, kuru organisms var izstrādāt dabiski;
1.2. S1.2. citi anaboliskie līdzekļi:
clenbuterol
selektīvie androgēnu receptoru modulatori (SARMs)
tibolone
zeranol
zilpaterol
2. S2. Hormoni un līdzīgas vielas1:
2.1. eritropoetīns (EPO);
2.2. augšanas hormons (hGH), insulīnam līdzīgais augšanas faktors (piemēram, IGF-1), mehāniskie augšanas faktori (MGFs);
2.3. gonadotropīni (LH; hCG), aizliegti tikai vīriešiem;
2.4. insulīns;
2.5. kortikotropīni;
2.6. citas vielas ar līdzīgu ķīmisko uzbūvi vai bioloģisko iedarbību.
Piezīmes.
1 Ja dopinga vielas vai tās metabolīta, vai diagnostiska marķiera koncentrācija vai cits rādītājs paraugā atšķiras no koncentrācijas, kādu normāli konstatē cilvēka organismā un kura nav saistāma ar endogēnu šīs vielas izstrādāšanu, un sportists nevar pierādīt, ka šī koncentrācija ir fizioloģiska parādība vai patoloģijas sekas, uzskata, ka paraugā atrastas dopinga vielas.
Ja laboratorija, izmantojot ticamu analītisku metodi, konstatē, ka dopinga viela ir eksogēnas izcelsmes, tiek uzskatīts, ka paraugs satur dopinga vielu, un laboratorija ziņo par nelabvēlīgu analītisko atradni.
3. S3. Beta-2 agonisti1, 2, 3
Visi beta-2 agonisti, arī to D- un L- izomēri.
Piezīmes.
1 Izņēmums ir formoterola, salbutamola, salmeterola un terbutalīna lietošana inhalācijās, kam ir nepieciešama terapeitiskās lietošanas atļauja (saīsinātā formā).
2 Ja laboratorija ziņo par salbutamola (brīvā un glikuronizētā) koncentrāciju urīnā virs 1000 ng/ml (nanogramiem mililitrā) sportistam, kuram izsniegta terapeitiskās lietošanas atļauja, to uzskata par dopinga vielas atrašanos paraugā, ja vien sportists nepierāda, ka šāda atradne ir sekas salbutamola lietošanai inhalācijās ārstēšanās nolūkos.
3 Beta-2 agonisti uzskatāmi par īpašu vielu4 tikai tad, ja sportists spēj pierādīt, ka šī viela var izraisīt netīšu antidopinga noteikumu pārkāpumu, jo tā ir plaši pieejama medicīnisku produktu sastāvā, vai tā nav uzskatāma par sekmīgi izmantojamu dopinga līdzekli.
4 Īpašas vielas – visi beta-2-agonisti, izņemot salbutamolu (brīvo un glikuronizēto), ja tā koncentrācija urīnā ir lielāka par 1000 ng/ml, un klenbuterolu, kas ietverts 1.2.apakšpunktā – S1.2. citi anaboliskie līdzekļi.
4. S4. Hormonu antagonisti un modulatori:
4.1. aromatāzes inhibitori, tai skaitā anastrozole, letrozole, aminoglutethimide, exemestane, formestane, testolactone;
4.2. selektīvi estrogēnu receptoru modulatori (SERMs), tai skaitā raloxifene, tamoxifen, toremifene;
4.3. citi antiestrogēni savienojumi, tai skaitā clomiphene, cyclofenil, fulvestrant;
4.4. aģenti, kas modificē miostatīna funkcijas, tai skaitā miostatīna inhibitori.
5. S5. Diurētiskie līdzekļi un citi maskējošie līdzekļi:
5.1. diurētiskie līdzekļi1:
acetazolamide
amiloride
bumetanide
canrenone
chlorthalidone
etakrīnskābe
furosemide
indapamide
metolazone
spironolactone
tiazīdi (piemēram, bendroflumethiazide, chlorothiazide, hydrochlorothiazide)
triamterene
citas vielas ar līdzīgu ķīmisko uzbūvi vai līdzīgu bioloģisko iedarbību (izņemot drosperidone, kas nav aizliegts);
5.2. epitestosterone;
5.3. probenecid2;
5.4. alfa-reduktāzes inhibitori (piemēram, finasteride, dutasteride)2;
5.5. plazmas aizvietotāji (piemēram, albumīns, dekstrāns, hidroksietilciete);
5.6. citi līdzekļi ar līdzīgu bioloģisko iedarbību.
Piezīmes.
1 Terapeitiskās lietošanas atļauja zaudē spēku, ja sportista urīns satur diurētisku līdzekli kopā ar citu dopinga vielu, kura ir augstākās atļautās koncentrācijas robežās vai nedaudz zem tās.
2 Alfa-reduktāzes inhibitori un probenecīds uzskatāmi par īpašu vielu tikai tad, ja sportists spēj pierādīt, ka šī viela var izraisīt netīšu antidopinga noteikumu pārkāpumu, jo tā ir plaši pieejama medicīnisku produktu sastāvā, vai tā nav uzskatāma par sekmīgi izmantojamu dopinga līdzekli.
6. M. Dopinga metodes:
6.1. M1. skābekļa transportēšanas funkcijas uzlabošana:
6.1.1. asins dopings, tai skaitā jebkuras izcelsmes autologu, homologu vai heterologu asins vai eritrocītu produktu ievadīšana;
6.1.2. mākslīga skābekļa piesaistes, transportēšanas vai piegādāšanas uzlabošana, tai skaitā perfluora ķīmisko savienojumu, efaproxiral (RSR13), modificētu hemoglobīna produktu (piemēram, asins aizstājēji uz hemoglobīna bāzes, mikroinkapsulēti hemoglobīna produkti) lietošana un citas metodes;
6.2. M2. ķīmiskas un fizikālas manipulācijas:
6.2.1. aizliegta ir dopinga kontroles laikā iegūtā parauga bojāšana vai bojāšanas mēģinājums, lai izmainītu parauga derīgumu un integritāti. Par šādu rīcību uzskata katetrizāciju, urīna aizvietošanu vai izmainīšanu, kā arī citas manipulācijas;
6.2.2. intravenozas infūzijas, izņemot medicīniski pamatotu ārstēšanu akūtos gadījumos, kam nepieciešama terapeitiskās lietošanas izņēmumu atļauja ar atpakaļejošu datumu;
6.3. M3. gēnu dopings – ārstnieciski nepamatota šūnu, gēnu, gēnu elementu lietošana vai gēnu ekspresijas modulēšana, kas spēj uzlabot sportiskos sasniegumus.
7. S6. Stimulatori (ieskaitot to optiskos izomērus (D- un L-), izņemot imidazola atvasinājumus un vielas, kas iekļautas 2008.gada monitoringa programmā1:
adrafinil
adrenaline 2
amfepramone
amiphenazole
amphetamine
amphetaminil
benzphetamine
benzylpiperazine
bromantan
cathine 3
clobenzorex
cocaine
cropropamide
crotetamide
cyclazodone
dimethylamphetamine
ephedrine 4
etamivan
etilamphetamine
etilefrine
famprofazone
fenbutrazate
fencamfamin
fencamine
fenetylline
fenfluramine
fenproporex
furfenorex
heptaminol
isometheptene
levmethamfetamine
meclofenoxate,
mefenorex
mephentermine
mesocarb
methamphetamine (D-)
methylenedioxyamphetamine
methylenedioxymethamphetamine
p-methylamphetamine
methylephedrine 4
methylphenidate
modafinil
nikethamide
norfenefrine
norfenfluramine
octopamine
ortetamine
oxilofrine
parahydroxyamphetamine
pemoline
pentetrazol
phendimetrazine
phenmetrazine
phenpromethamine
phentermine,
4-phenylpiracetam (carphedon)
prolintane
propylhexedrine
selegiline
sibutramine
strychnine
tuaminoheptane
citas vielas ar līdzīgu ķīmisko uzbūvi un līdzīgu bioloģisko iedarbību5.
Piezīmes.
1 Vielas, kas iekļautas 2008.gada monitoringa programmā (bupropion, caffeine, phenylephrine, phenylpropanolamine, pipradol, pseudoephedrine, synephrine), netiek uzskatītas par dopinga vielām.
2 Adrenaline izmantošana ar vietējās anestēzijas līdzekļiem vai lokālai lietošanai (piemēram, degunā, acīs) nav aizliegta.
3 Cathine lietošana ir aizliegta, ja tā koncentrācija urīnā pārsniedz 5 mikrogramus mililitrā.
4 Ephedrine un methylephedrine lietošana ir aizliegta, ja to koncentrācija urīnā pārsniedz 10 mikrogramu mililitrā.
5 Stimulators, kas nav minēts kā piemērs šajā nodaļā, uzskatāms par īpašu vielu6 tikai tad, ja sportists spēj pierādīt, ka šī viela var izraisīt netīšu antidopinga noteikumu pārkāpumu, jo tā ir plaši pieejama medicīnisku produktu sastāvā, vai tā nav uzskatāma par sekmīgi izmantojamu dopinga līdzekli.
6 Īpašas vielas ir cathine, cropropamide, crotetamide, ephedrine, etamivan, famprofazone, heptaminol, isometheptene, levmethamfetamine, meclofenoxate, p-methylamphetamine, methylephedrine, nikethamide, norfenefrine, octopamine, ortetamine, oxilofrine, phenpromethamine, propylhexedrine, selegiline, sibutramine, tuaminoheptane un jebkurš cits stimulators, kas nav minēts S6.grupā, bet sportists pierāda, ka tas atbilst S6.grupā noteiktajām prasībām.
8. S7. Narkotikas:
buprenorphine
dextromoramide
diamorphine (heroin)
fentanyl un tā atvasinājumi
hydromorphone
methadone
morphine
oxycodone
oxymorphone
pentazocine
pethidine
9. S8. Kanabinoīdi1 (piemēram, hašišs, marihuāna).
Piezīme. 1 Kanabinoīdi uzskatāmi par īpašu vielu tikai tad, ja sportists spēj pierādīt, ka šī viela var izraisīt netīšu antidopinga noteikumu pārkāpumu, jo tā ir plaši pieejama medicīnisku produktu sastāvā, vai tā nav uzskatāma par sekmīgi izmantojamu dopinga līdzekli.
10. S9. Glikokortikosteroīdi1:
10.1. visi glikokortikosteroīdi, ja tos lieto orāli, rektāli, intravenozās vai intramuskulārās injekcijās. Šādai lietošanai nepieciešama terapeitiskās lietošanas izņēmuma atļauja;
10.2. visu citu ievadīšanas veidu (intraartikulāras, periartikulāras, peritendinozas, epidurālas un intradermālas injekcijas, kā arī inhalācijas) izmantošanai nepieciešama terapeitiskās lietošanas atļauja (saīsinātā formā);
10.3. vietējas lietošanas glikokortikosteroīdus saturoši medikamenti nav aizliegti, un nav nepieciešama terapeitiskās lietošanas atļauja, ja tos lieto dermatoloģisku (ieskaitot jonoforēzi un fonoforēzi), ausu, deguna, acu, mutes dobuma gļotādu un smaganu un perianālu slimību gadījumos.
Piezīme. 1 Glikokortikosteroīdi uzskatāmi par īpašu vielu tikai tad, ja sportists spēj pierādīt, ka šī viela var izraisīt netīšu antidopinga noteikumu pārkāpumu, jo tā ir plaši pieejama medicīnisku produktu sastāvā, vai tā nav uzskatāma par sekmīgi izmantojamu dopinga līdzekli.”
Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs A.Šlesers
Veselības ministrs I.Eglītis
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 30.augustu.