Par Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu vadītāju sanāksmi

27.augustā Baltijas un Ziemeļvalstu (NB 8) parlamentu priekšsēdētāju tikšanās laikā visplašākās diskusijas bija par militāro konfliktu Gruzijā un tā ietekmi uz politisko situāciju un drošību reģionā.

“Pēdējo nedēļu notikumi Gruzijā atstās iespaidu uz situāciju ne tikai Baltijas jūras reģionā, bet visā pasaulē. Tie ir nostiprinājuši pārliecību, ka mūsu reģionālajai sadarbībai – gan trijām Baltijas valstīm, gan Baltijas un Skandināvijas valstīm kopā – ir liela nozīme,” atklājot debates, teica Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze. Viņš norādīja, ka runa nav par militāro, bet politisko un praktisko sadarbību, jo visi klātesošie politiķi ir atbildīgi par lēmumiem un rīcību, lai nākotnē mūsu valstis nebūtu pakļautas līdzīgām briesmām.

“Vienots, koordinēts viedoklis un rīcība padara mūs spēcīgākus un liek ar mūsu nostāju rēķināties ne tikai Eiropas Savienībai, bet visai starptautiskajai sabiedrībai,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs.

Tāpat tika runāts par NB 8 parlamentu un Eiropas Savienības (ES) sadarbības jautājumiem.

“Šobrīd viens no galvenajiem Eiropas Savienības uzdevumiem ir analizēt iemeslus, kāpēc Īrijas iedzīvotāji referendumā noraidīja Lisabonas līgumu. Šis jautājums ir aktuāls visai Eiropas Savienībai,” norādīja Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze. Viņš arī pauda Latvijas nostāju, ka ES pagaidām var funkcionēt un uzņemt jaunas dalībvalstis uz esošo līgumu bāzes, ievērojot pastāvošo procedūru.

NB 8 parlamentu priekšsēdētāji apsprieda arī ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam, kuras mērķis ir veicināt Baltijas jūras ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju. Saeimas priekšsēdētājs diskusijā uzsvēra, ka Latvijas skatījumā stratēģijai būtu jākoncentrējas uz tādām prioritātēm kā enerģētika, konkurētspēja, vide un sabiedrības drošība. “Attiecībā uz enerģētiku, mūsuprāt, svarīgi ir izmantot stratēģiju, kas ļautu Baltijas valstīm palielināt enerģētisko drošību, veicinot energoresursu piegādes diversifikāciju,” atzīmēja G.Daudze.

Sanāksmē pārrunāta arī sadarbība ar Ziemeļu padomi un Baltijas asambleju, kuras aktīvi atbalsta ideju rīkot NB 8 parlamentu seminārus, lai stiprinātu parlamentu sadarbību šajā reģionā un diskutētu par visiem aktuālajiem jautājumiem. Parlamentu vadītāji konceptuāli atbalstīja ideju par tikšanos un semināru rīkošanu nākotnē, uzsverot, ka tie būtu jārīko, ņemot vērā aktuālos politiskos dienaskārtības jautājumus, lai varētu aktīvi un saskaņoti reaģēt uz notikumiem pasaulē.

28.augustā NB 8 sanāksmes darba kārtībā bija jautājumi, kas saistīti ar enerģētiku un klimata izmaiņām, īpaši pievēršoties energodrošības jautājumiem Baltijas jūras reģionā. Tāpat tika runāts par NB 8 parlamentu kopīgajām iniciatīvām – sadarbību ar Gruzijas, Moldovas un Ukrainas parlamentiem, kā arī par gaidāmajām parlamenta vēlēšanām Baltkrievijā.

No 26. līdz 28.augustam Jūrmalā notiek Baltijas un Ziemeļvalstu (NB 8) parlamentu priekšsēdētāju sanāksme. Ikgadējās sanāksmes mērķis ir veidot ciešāku sadarbību starp mūsu reģiona parlamentiem, pārrunājot aktuālos jautājumus un saskaņojot kopīgās iniciatīvas. Konferencē piedalījās arī Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes prezidenti.

NB 8 parlamentu priekšsēdētāju sanāksmi rotācijas kārtībā ik gadu organizē viena no Baltijas vai Ziemeļvalstīm. Iepriekšējā konference notika 2007.gadā Upsalā, Zviedrijā.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze saviem kolēģiem – Baltijas un Ziemeļvalstu (NB 8) parlamentu priekšsēdētājiem – ikgadējās sanāksmes laikā uzdāvināja Edvīna Šnores veidoto dokumentālo filmu “The Soviet Story” jeb “Padomju stāsts”.

“Šodienas notikumi Gruzijā mums liek domās atgriezties laikā, kad arī Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, aizstāvot savas tiesības uz neatkarību, nācās atgādināt pasaulei savu neseno, bet traģisko vēsturi.

Citu valstu atbalstam bija izšķiroša nozīme arī Baltijas valstu neatkarības atgūšanā. Šodien mums ir tiesības un pienākums rīkoties atbildīgi, lai neļautu Krievijai pārkāpt Gruzijas valsts suverenitāti tās starptautiski atzītajās robežās,” uzsvēra G.Daudze.

Saeimas priekšsēdētājs norādīja, ka ir ļoti svarīgi pēc iespējas plašākai sabiedrībai skaidrot 20.gadsimta vēsturi, kuru daļa pasaules sabiedrības diemžēl aizvien izprot vienpusīgi.

Saeimas preses dienests