Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 2.septembrī

EM: Par grozījumiem Rotaļlietu drošuma noteikumos

2.septembrī Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus “Rotaļlietu drošuma noteikumos”. Grozījumi nosaka konkrēta brīdinājuma uzraksta obligātu pievienošanu rotaļlietām, kas satur vai sastāv no viena vai vairākiem magnētiem vai magnētiskām detaļām. Prasība attiecas uz visām rotaļlietām bērniem līdz 14 gadiem, kas satur vai sastāv no magnētiem, kuru lielums un forma ir tāda, ka bērni tos var norīt.

Prasība brīdinājuma uzrakstu pievienošanai nepieciešama bērnu aizsardzībai. Tādējādi tiks pievērsta lielāka vecāku uzmanību šādu rotaļlietu bīstamībai un sniegtas norādes par nepieciešamo rīcību, ja bērns norijis vai ieelpojis magnētus vai magnētiskas detaļas. Paredzams, ka brīdinājumu uzrakstu lietošana uz rotaļlietām samazinās šādu negadījumu skaitu.

Ar rotaļlietās esošajiem magnētiem saistītais risks kļūst aizvien lielāks to spēcīgā pievilkšanās spēka dēļ. 2006. un 2007.gadā vairāki rotaļlietu ražotāji sāka plašu rotaļlietu ar magnētiem atsaukšanu no tirgus, kopumā atsaucot vairāk nekā 18 miljonus rotaļlietu ar magnētiem visā pasaulē. Norijot vairāk nekā vienu magnētu vai magnētu un kādu metāla priekšmetu, tie var savstarpēji pievilkties un izraisīt zarnu perforāciju, infekciju vai nosprostojumu, kas var būt nāvējoši. Arī šādu magnētu ieelpošana var radīt bīstamus ievainojumus, kad nepieciešama nopietna ķirurģiska iejaukšanās.

Noteikumu grozījumi izstrādāti saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko dalībvalstīm pieprasa nodrošināt, lai tirgū laistām vai pieejamām rotaļlietām ar magnētiem būtu brīdinājuma uzraksts par to radīto risku veselībai un drošībai.

Pēc noteikumu grozījumu publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” visām Latvijas tirgū esošajām rotaļlietām, kas satur vai sastāv no magnētiem vai magnētiskām detaļām, kā arī šāda veida rotaļlietām, kas tiek ievestas Latvijā laišanai apgrozībā, ir jābūt pievienotam attiecīgam brīdinājuma uzrakstam saskaņā ar noteikumu 3.pielikuma 7.punktu.

EM: Par grozījumiem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā

2.septembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēti grozījumi Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā, nosakot tiesības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītajām institūcijām pieņemt lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu nepietiekoša finansējuma gadījumā, kā arī precīzi atrunājot lēmuma ar nosacījumu pieņemšanas kārtību.

Grozījumus likumā rosināja Ekonomikas ministrija, jo Ministru kabineta noteikumu par ES fondu aktivitāšu izstrādes procesā tika konstatētas sistēmas problēmas Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma neprecīzā regulējuma dēļ.

Likums nosaka, ka lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu pieņem, ja tas neatbilst vērtēšanas kritērijiem. Taču likumā nav noteiktas tiesības projekta iesniegumu noraidīt, pamatojoties uz to, ka nepietiek finansējuma.

Finansējuma pietiekamība tiek konstatēta tikai pēc tam, kad visi projekta iesniegumi ir sarindoti un izvērtēti, līdz ar to nav iespējams vērtēšanas procesā konstatēt, vai projekta iesniegumam pietiek/nepietiek finansējuma.

Vienlaikus akceptētie grozījumi likumā nosaka: lēmumu ar nosacījumu pieņem, ja tas neatbilst Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, bet neatbilstību novēršana neietekmē Eiropas Savienības projekta iesniegumu pēc būtības.

Lēmumā noteikto nosacījumu neizpildes gadījumā ES projekta iesniegumu uzskata par noraidītu. Attiecīgais regulējums nosaka ierobežojumus Ministru kabineta noteikumos par aktivitātes/apakšakivitātes īstenošanu noteikt gadījumus, kad tiek pieņemts lēmums ar nosacījumu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma izvērtēšanas termiņu

2.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais priekšlikums par Ministru kabineta 2007.gada 25.septembra sēdes protokollēmuma “Likumprojekts “Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums”” izpildi. Tā kā vēl nepieciešams panākt vienošanos par normatīvo aktu grozījumu projektiem, valdība pagarināja uzdevuma izpildes termiņu līdz 2008.gada 31.decembrim.

Pērn MK uzdeva visām ministrijām un īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem izvērtēt likumprojekta ietekmi uz to kompetencē esošajiem normatīvajiem aktiem un, ja nepieciešams, līdz 2008.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā normatīvo aktu grozījumu projektus.

Pēc FM aicinājuma valdība pagarināja normatīvo aktu grozījumu iesniegšanas termiņu līdz šā gada beigām.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departamnets

FM: Par administratīvo izmaksu kārtības pilnveidošanu, īstenojot Eiropas Savienības fondu projektus

2.septembrī Ministru kabinets apstiprinājis īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunda Broka priekšlikumus, kas vērsti uz administratīvo izmaksu kārtības pilnveidošanu, īstenojot Eiropas Savienības fondu projektus. Tādējādi pēc administratīvo izdevumu nemainīgās likmes aprēķināšanas metodikas izstrādes Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu ieviesēji no šā fonda varēs segt izdevumus, kas saistīti ar projekta īstenošanu. Savukārt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda finansējuma saņēmēji – valsts budžeta iestādes – administratīvos izdevumus varēs iekļaut projekta kopējā summā kā neattiecināmās izmaksas.

ES fondu projektu administratīvās izmaksas saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) Regulā 1081/2006 noteikto ir projekta netiešās izmaksas jeb projekta vadības nodrošināšanas izdevumi – personāla piesaistes un atalgojuma izdevumi, grāmatvedības nodrošināšanas, telefona, komunālo izdevumu u.tml. segšana.

Diskusijas par administratīvo izmaksu iekļaušanu vai neiekļaušanu ESF projektos, kā arī šo izdevumu attiecināšanu vai neattiecināšanu jau turpinās vairākus gadus. Turklāt tās skārušas ne tikai Latviju, bet arī Slovēniju, Lietuvu un Igauniju. EK auditori norādījuši, ka projekta apstiprinātais budžets ir projektam pieejamais maksimālais finansējums, bet izdevumu deklarācijās jānorāda izdevumi, kuri ir reāli radušies. Minētais konstatējums attiecas uz projekta administrāciju, proti, projekta administrēšanas izmaksām. Līdz ar to Slovēnijai, piemēram, netiks atmaksāti 8,8 miljonu eiro, Latvijai EK ir aizturējusi deklarēto administratīvo izdevumu atmaksu 9,4 miljonu eiro apmērā.

“Jāatzīst, ka mums fondu apguves “skola” maksā dārgi. Turpmāk (ES fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā) nav pieļaujams pakļaut Latviju šādam riskam – valstij nesaņemt finansējumu par sekmīgi pabeigtiem projektiem,” sacīja N.Broks.

“Tāpēc piedāvāju valdībai ieviest skaidru, caurskatāmu un vienkāršu kārtību projektu īstenošanai nepieciešamajām administratīvajām izmaksām, tas ir, nemainīgo administratīvo izmaksu likmi. Tā tiks noteikta, izvērtējot līdzīgu finansējuma saņēmēju (līdzīgos projektos) pamatoto administratīvo izmaksu apjomu un fiksējot nemainīgu attiecību starp projekta tiešajām (īstenošanas) izmaksām un netiešajām (piemēram, administrācijas) izmaksām. Šādu izmaksu apjomu (kā % no tiešajām izmaksām) varēs iekļaut katrā atmaksas pieprasījumā bez atsevišķa netiešo izmaksu pamatojuma.”

Par to, ka Eiropas Sociālā fonda projektu īstenotājiem – it īpaši nevalstiskajām organizācijām – nepieciešams finansējums projekta ieviešanai, ministrs pārliecinājies, tiekoties ar NVO pārstāvjiem. “Mēs sagaidām, ka NVO būs aktīvas gan ar fondu apguvi saistīto dokumentu projektu izvērtētājas, gan projektu īstenotājas. Tajā pašā laikā finansējums šo uzdevumu veikšanai netiek piešķirts. Līdz ar to NVO tiek izslēgtas no spēles, jo no pašu ieņēmumiem to nav iespējams segt,” sacīja N.Broks.

“Tāpēc, lai izvairītos no situācijas, ka nemainīgas administratīvo izmaksu likmes noteikšanas brīdī vairs nav pieejams ESF finansējums, ierosināju, ka līdz 2009.gada 1.martam projektu iesniegumi tiek pieņemti un apstiprināti ne vairāk kā par 90% no kopējā aktivitātei vai apakšaktivitātei pieejamā finansējuma. Tādā veidā tiks izveidota finanšu rezerve, kuru pēc 2009.gada 1.marta varēs izmantot vai nu administratīvo izmaksu segšanai atbilstoši noteiktajai nemainīgai likmei, vai arī papildu projektu atbalstīšanai, vai arī palielinot budžetu esošajiem projektiem.”

Finanšu ministrijas ES fondu vadošā iestāde

IZM: Par jauno zinātnieku piesaisti darbam zinātniskajos institūtos

Lai veicinātu jaunu doktorantu, maģistrantu, medicīnas rezidentu piesaisti zinātnei, nodrošinot Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu šīs aktivitātes ietvaros vismaz 1000 zinātniskajiem darbiniekiem, 2.septembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos noteikumus “Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.1.1.2.aktivitāti “Cilvēkresursu piesaiste zinātnei””, kas paredz Eiropas Sociālā fonda finansējumu jauno zinātnieku darba atbalstam zinātniskajos institūtos un Latvijas zinātnieku reemigrācijas procesa veicināšanai.

Valdība ir apstiprinājusi, ka līdz 2013.gadam šiem izvirzītajiem uzdevumiem tiks izlietoti vairāk nekā 37 miljoni lati. Šo summu veido ESF līdzfinansējums 31 766 741 lata apmērā jeb 85 procenti no kopējās projekta attiecināmo izmaksu kopsummas, kā arī 15 procenti – valsts budžeta finansējums 5 605 895 lati.

MK noteikumi paredz, ka valsts zinātniskie institūti, valsts augstskolas vai valsts augstskolu zinātniskie institūti atklātu projektu iesniegumu konkursā, kas tiks organizēts vairākās kārtās, varēs iesniegt projektu pieteikumus, kuru minimālā summa ir 140 560 latu, bet maksimālā projekta attiecināmo izmaksu kopsumma ir 1 405 608 lati.

Projektu iesniedzējiem ir paredzēts atbalsts jaunu zinātnisko grupu veidošanai un zinātnieku sadarbības veicināšanai ar augstskolām, pētniecības centriem un uzņēmumiem. Īpaši tiks atbalstītas jauno zinātnieku grupas, kas zinātniskajam un pētniecībam darbam piesaistīs ārvalstu zinātniekus, kā arī tos Latvijas zinātniekus, kas no ārvalstīm atgriežas darbā Latvijā.

Finansējums galvenokārt paredzēts jaunajās zinātniskajās grupās iesaistīto darbinieku atalgojumam – projekta zinātniskajam vadītājam ir paredzēta samaksa līdz 15 latiem stundā, bet projekta izpildītājiem līdz 10 latiem stundā. Atalgojums projektu ietvaros ir paredzēts arī zinātniskajā grupā iesaistītajam tehniskajam personālam.

Projektos atbalstīs arī jauno zinātnieku komandējumu izmaksas, tai skaitā ar pētījuma veikšanu saistīto zinātnisko konferenču vai semināru dalības maksu un projekta zinātnisko pētījumu publicēšanas izmaksas. Jaunajām zinātniskajām grupām tiks nodrošināta darba vietas izveide un pētījumiem nepieciešamo materiālu iegāde vai noma, kā arī ar pētījumu veikšanu saistīto grāmatu un zinātniskās literatūras iegāde, tai skaitā nodrošinātas elektronisko datubāzu pieejas licenču iegādes izmaksas. Organizējot sadarbības pasākumus ar komersantiem, projektu ietvaros tiks atbalstīta jaunās zinātniskās grupas dalībnieku stažēšanās uzņēmumos, pieredzes apmaiņa un informatīvie pasākumi, kas nepieciešami projekta īstenošanai.

Noteikumu projekts ir izstrādāts konstruktīvā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sociālajiem partneriem – Latvijas Zinātnes padomes ekspertiem un Jauno zinātnieku apvienību.

IZM: Par speciālistu skaitu, kuriem no valsts budžeta tiks dzēsts studiju un studējošo kredīts

2.septembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja divus Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos MK rīkojuma projektus, kas precizē speciālistu skaitu, kuriem tiks dzēsts studiju un studējošo kredīts no valsts budžeta līdzekļiem.

Ar MK 2007.gada 22.augusta rīkojumu Nr.534 “Par studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem” un MK 2007.gada 22.augusta rīkojumu Nr.533 “Par studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem” tika noteiktas profesijas un speciālistu skaits šajās profesijās, kuriem sāks kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Speciālistu skaits katrā no profesiju grupām tika noteikts, ņemot vērā visu ministriju iesniegto informāciju par pretendentiem.

Gada laikā dažādu apstākļu dēļ mainās speciālistu skaits, kuri var pretendēt uz kredītu dzēšanu. Piemēram, speciālisti no valsts iestādēm pāriet strādāt uz privāto sektoru, vai arī valsts un pašvaldību iestādēs atnāk strādāt jaunie speciālisti, kuri var pretendēt uz kredīta dzēšanu. Ņemot to vērā, ir izstrādāti grozījumi minētajos MK rīkojumos, lai pēc iespējas lielākam skaitam speciālistu varētu sākt kredītu dzēšanu.

Tā kā uz studējošā kredīta dzēšanu pieteicās mazāk speciālistu (214), nekā tika prognozēts (240), turklāt trīs speciālisti vēl nav nostrādājuši vienu gadu pēc izglītības ieguves, studējošo kredīts tiks dzēsts 211 speciālistiem. Atbilstoši iesniegtajiem pieteikumiem mainās arī sadalījums pa profesiju grupām.

Studiju kredīta dzēšanai no valsts budžeta līdzekļiem pieteikumu skaits bija lielāks (523), nekā tika plānots (423). 71 speciālists vēl nav nostrādājis vienu gadu pēc izglītības ieguves – viņi uz studiju kredīta dzēšanu varēs pretendēt pēc jauna MK rīkojuma par kredītu dzēšanu pieņemšanas.

Tāpēc, ņemot vērā, ka uz studējošo kredītu dzēšanu pieteicās par 29 speciālistiem mazāk, nekā plānots, ir pārdalīts finansējums un kredītu dzēšana tiks sākta 452 speciālistiem, mainoties sadalījumam arī pa profesiju grupām atbilstoši pieteikumu skaitam kredītu dzēšanai.

Kredīti tiek dzēsti šādu jomu speciālistiem: izglītība (skolotāji, speciālie pedagogi, logopēdi, sociālie pedagogi, izglītības psihologi), valsts dibināto augstākās izglītības iestāžu un valsts dibināto zinātniskās pētniecības institūtu un centru speciālisti (lektori, asistenti, pasniedzēji, metodiķi, inženieri, laboranti, laboratoriju vadītāji, pētnieki, tehniķi), sociālā joma (sociālie darbinieki, sociālie aprūpētāji, sociālie rehabilitētāji, sociālās palīdzības organizatori, nodarbinātības aģenti un organizatori), kultūras joma (aktieri, bibliotekāri, vokālisti, diriģenti, koncertmeistari, koru vadītāji, mūziķi, muzeju vecākie speciālisti, kultūras iestāžu vadītāji, producenti), veselības aprūpe (ārsti, funkcionālie speciālisti, sabiedrības veselības speciālisti, farmaceiti, zobārsti, medicīnas māsas, radiologa asistenti), kā arī valsts pārvaldes vecākie speciālisti, juriskonsulti, teritorijas plānotāji un Tiesībsarga biroja speciālisti.

Studiju kredīta dzēšanai no 2008.gada valsts budžeta ir atvēlēts finansējums 40 364 lati, bet studējošo kredīta dzēšanai – 21200 latu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa