Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 28.augustā

FM: Par kārtību, kādā reģistrē personiskos zīmogus dārgmetāla izstrādājumiem

28.augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumi par kārtību, kādā reģistrējami saimnieciskās darbības veicēju ar dārgmetāla izstrādājumiem personiskie zīmogi. MK noteikumu projekts izstrādāts, ņemot vērā veiktos grozījumus likumā par valsts proves uzraudzību.

Šogad ar grozījumiem likumā par valsts proves uzraudzību tika paplašināts personu loks, kuri var zīmogot savus dārgmetāla izstrādājumus ar Valsts proves uzraudzības inspekcijā reģistrētu personisko zīmogu, kā arī pagarināts zīmoga pārreģistrācijas termiņš.

Līdz šim MK noteikumi paredzēja, ka personisko zīmogu izgatavoja, reģistrēja, pārreģistrēja reizi gadā un savus dārgmetāla izstrādājumus zīmogoja tikai dārgmetāla izstrādājumu izgatavotāji. Jaunie noteikumi reglamentē, ka to varēs darīt arī citi saimnieciskās darbības veicēji, turklāt personisko zīmogu pārreģistrē Valsts proves uzraudzības inspekcijā reizi piecos gados.

Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē noteikumu projektu vēl saskaņos ar valsts institūcijām un citām ieinteresētajām pusēm.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par Latvijas augstākās izglītības sistēmas modernizēšanu

Izmantojot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) turpinās pilnveidot un modernizēt Latvijas augstākās izglītības sistēmu atbilstoši vienotās Eiropas austākās izglītības telpas prasībām, īpaši ņemot vērā Latvijas dalību Boloņas procesā.

Plānots, ka veiktie uzlabojumi sekmēs mūsu augstākās izglītības attīstību, tās internacionalizāciju, veicinās studentu un mācībspēku mobilitātes iespējas, nodrošinās Latvijā iegūto diplomu un izglītības rezultātu ērtāku salīdzināmību ar citām ES valstīm.

Kopumā Boloņas procesa principu ieviešanai augstākajā izglītībā plānots izlietot 2 811 216 latus, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu – 2 389 534 latus un nacionālo publisko finansējumu – 421 682 latus. Plānots, ka ar šiem līdzekļiem līdz 2013.gada 31.decembrim atbilstoši Boloņas procesa principiem tiks uzlabotas un pilnveidotas 440 augstākās izglītības programmas, kā arī veiktas citas darbības, lai attīstītu Latvijas augstākās izglītības sistēmu un veicinātu tās konkurenci starptautiski.

Šos rezultātus paredz sasniegt 28.augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais un starpinstitūciju saskaņošanai nodotais IZM izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.1.2.2.2.apakšaktivitāti “Boloņas procesa principu ieviešana augstākajā izglītībā””. Tādējādi tiks nodrošināta pāreja uz studiju rezultātos balstītu augstākās izglītības programmu sistēmu, ar kvalifikāciju sistēmu saskaņotu studiju rezultātu augstākajā izglītībā, iekļaujoties Boloņas procesā.

Noteikumu projekts paredz finansējumu augstākās izglītības iestādēm studiju programmu pilnveidei un studiju rezultātu formulēšanai saskaņā ar Eiropas kvalifikāciju ietvaru, kā arī nepieciešamo vadlīniju un rezultātu vērtēšanas metodikas izstrādei gan studiju programmu, gan atsevišķu kursu līmenī. Šā uzdevuma veikšanai tiks atbalstīta arī ārvalstu ekspertu piesaiste un akadēmiskā personāla apmācība. Noteikumu projekts paredz atbalstu metodikas izstrādei arī iepriekšējā izglītībā iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanai atbilstoši Eiropas studiju kvalifikācijai.

Aktivitātes ietvaros plānots atbalsts arī augstākās izglītības institūciju iekšējās kvalitātes sistēmu izstrādei un ārējās kvalitātes vērtēšanas sistēmas pilnveidei, īpaši doktora studiju programmu vērtēšanai. Tāpat augstākās izglītības iestādēm ļoti būtisks ir aktivitātes ietvaros plānotais atbalsts ar augstākās izglītības internacionalizāciju saistītiem pasākumiem – kopēju studiju iespēju nodrošināšanai un reklamēšanai, izstādēm ārzemēs, sadarbībai ar citu valstu augstskolām, kas ir vērsta uz kopīgo vai dubulto grādu piešķiršanu.

Boloņas process ir starpvaldību vienošanās par Eiropas augstākās izglītības telpas veidošanu, lai veicinātu pilsoņu nodarbinātību, mobilitāti un Eiropas augstākās izglītības konkurētspēju pasaulē. Iekļaušanās kopējā Eiropas augstākās izglītības studiju kvalifikācijas sistēmā ļaus Eiropas darba devējiem adekvāti novērtēt mūsu augstskolu beidzēju kvalifikāciju un veicinās arī mūsu augstskolu konkurētspēju.

IZM: Par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu Gulbenes ģimnāzijai

Lai veicinātu valsts ģimnāziju tīkla attīstību, valsts ģimnāzijas statusu plānots piešķirt arī Gulbenes ģimnāzijai. 28.augustā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts “Par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu”, virzot to apstiprināšanai uz MK.

Valsts ģimnāziju tīkls tiek veidots tā, lai tiktu aptverti visi Latvijas novadi. Šobrīd Latvijā darbojas 18 valsts ģimnāzijas, kas īsteno arī reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas.

Valsts ģimnāzija garantē augstākas prasības vidējās izglītības kvalitātes nodrošināšanā, lai absolventi būtu pilnībā sagatavoti augstākās izglītības iegūšanai ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstu augstskolās, kā arī nodrošina iespējas skolēniem padziļināti apgūt plašāku mācību priekšmetu klāstu radošā līmenī.

Pēc valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas Gulbenes ģimnāzijas darbība tiks nodrošināta valsts budžetā paredzētā finansējuma ietvaros.

Kritērijus un kārtību, kādā tiek piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, reglamentē MK 2001.gada 20.marta noteikumi Nr.129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji”.

IZM: Par atbalstu profesionālās izglītības pedagogiem

Lai stiprinātu profesionālās izglītības kvalitāti, atbalstītu profesionālās izglītības pedagogus un lai veicinātu darba tirgus prasībām atbilstošu profesionālās izglītības absolventu sagatavošanu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodrošinās atbalstu profesionālajā izglītībā strādājošo pedagogu tālākizglītībai un kvalifikācijas celšanai.

To plānots īstenot ar ES atbalstu, nodrošinot pedagogiem gan teorētisko zināšanu apguvi, gan iespējas stažēties modernos uzņēmumos, tādējādi stiprinot profesionālās izglītības saikni ar darba tirgu.

Sasniegt šos rezultātus paredz 28.augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais un starpinstitūciju saskaņošanai nodotais IZM sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.1.1.2.apakšaktivitāti “Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana””.

Kā liecina statistikas dati, vairāk nekā 2/3 profesionālās izglītības pedagogu ir vecumā virs 40 gadiem.

Tas nozīmē, ka lielākā daļa no pedagogiem beiguši augstskolas pirms vairāk nekā 15 gadiem un viņiem bijis maz iespēju iepazīties ar modernajām ražošanas tehnoloģijām, kas strauji attīstījušās tieši pēdējos gados.

Izstrādātais noteikumu projekts paredz atbalstu kursu izstrādei un īstenošanai, kas nodrošinās sākotnējā profesionālajā izglītībā un tālākizglītībā iesaistīto pedagogu un prakses vadītāju kompetences paaugstināšanu un jauno pedagogu sagatavošanu atbilstoši modernizētajam profesionālas izglītības saturam, profesionālās izglītības attīstības vajadzībām un darba tirgus prasībām.

Atbalsts paredzēts arī prakses vadītāju stažēšanās un pieredzes apmaiņas pasākumiem uzņēmumos, darba devēju organizācijās un citās profesionālās izglītības iestādēs, kā arī inovatīvu risinājumu izstrādei un ieviešanai profesionālās izglītības pedagogu un prakses vadītāju sagatavošanā un tālākizglītībā.

Apakšaktivitātes īstenošanai plānots izlietot 7 441 454 latus. No tiem Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums ir paredzēts 6 325 236 latu jeb 85% apmērā no kopējām projektu attiecināmām izmaksām, bet valsts budžeta finansējums – 1 116 218 latu jeb 15% apmērā. Izmantojot šo finasējumu, trīs gadu laikā 5000 profesionālās izglītības pedagogiem plānots nodrošināt kompetences un kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālo apmēru pašnodarbinātajiem

Labklājības ministrija (LM) rosina nākamajā gadā minimālo ienākumu summu, no kuras jāveic sociālās iemaksas gan pašnodarbinātajiem, gan tiem, kuri brīvprātīgi pievienojušies sociālajai apdrošināšanai, noteikt 180 latus mēnesī jeb 2160 latus gadā. Šogad šī ienākumu summa ir 150 lati mēnesī jeb 1800 lati gadā.

To paredz LM izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai, kā arī jaunie noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru pašnodarbinātajam. Grozījumi 28.augustā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē, par tiem vēl lems valdība.

No 2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim tiek atcelts obligāto un brīvprātīgo sociālo iemaksu maksimālais apmērs. Tā kā pensijas un sociālās apdrošināšanas pabalstu, piemēram, vecāku un bezdarbnieku pabalstu, apmērs ir tieši atkarīgs no ienākumiem, no kuriem veiktas sociālās iemaksas, nenosakot ienākumu maksimālo apmēru, tiek palielināts arī sociālo garantiju apjoms.

Brīvprātīgās iemaksas var veikt no brīvi izvēlētiem līdzekļiem, piemēram, no laulātā ienākumiem vai no mantojuma tie cilvēki, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu un nav jau pakļauti obligātajai sociālajai apdrošināšanai (nav pašnodarbinātie vai darba ņēmēji).

2008.gadā sociālās apdrošināšanas iemaksu likme, lai uzkrātu vecuma pensiju, ir 23,65%, bet pašnodarbinātā laulātajam – 31,10%.

Sociālajai apdrošināšanai brīvprātīgi var pievienoties, iesniedzot reģistrācijas pieteikumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.

LM: Par ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas saņemšanas kārtību

Lai atvieglotu un paātrinātu dokumentu noformēšanu ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem (1. un 2.grupas invalīdiem), Labklājības ministrija (LM) rosina atcelt normu, kas paredz personu ievietot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā uz četriem mēnešiem.

Vienlaikus tiktu izslēgta norma, kas paredz pašvaldības apliecinājumu, ka pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanas gadījumā personai tiks nodrošināta izmitināšana pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Tas nozīmē, ka cilvēks ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijā tiktu ievietots uz nenoteiktu laiku un šajā gadījumā apliecinājums no pašvaldības nav nepieciešams.

To paredz LM izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību, kas 28.augustā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl lems valdība.

Lai izvērtētu nepieciešamību veikt grozījumus minētajos noteikumos, Labklājības ministrija organizēja diskusiju arī ar pašvaldībām, kuras ir iesaistītas Eiropas Reģionālās attīstības fonda nacionālās programmas “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošana” pusceļa māju un grupu dzīvokļu projekta realizācijā (Rīga, Liepāja, Daugavpils un Jelgava).

Minētās pašvaldības atbalsta tūlītēju pakalpojuma piešķiršanu vai cilvēka uzņemšanu rindā pakalpojuma saņemšanai bez pašvaldības rakstiska apliecinājuma.

Pašlaik, ja tiek pieprasīts valsts finansētais ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, pašvaldības sociālais dienests izvērtē personas atbilstību pakalpojuma saņemšanai un vienlaikus ar citiem dokumentiem Sociālo pakalpojumu pārvaldē iesniedz apliecinājumu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldi

Visi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras aktīvi, tostarp zeme, ir jānodod vienai juridiskajai personai.

Šāds viedoklis ir pausts Satiksmes ministrijas izstrādātajā koncepcijā par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldi, kas 28.augustā tika izsludināta valsts sekretāru sanāksmē.

Līdz ar valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” pārveidošanu par valsts akciju sabiedrību 1994.gadā infrastruktūras objekti, kas tika ieguldīti sabiedrības pamatkapitālā, kļuva par sabiedrības īpašumu. Savukārt zeme, uz kuras atradās un atrodas “Latvijas dzelzceļa” īpašumā esošie infrastruktūras objekti, netika ieguldīta VAS pamatkapitālā un līdz pat šim brīdim ir valsts īpašums.

Ņemot vērā, ka zemes klātne, dzelzceļa nodalījuma josla un pārējie dzelzceļa infrastruktūras objekti veido nedalāmu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, Satiksmes ministrija uzskata, ka būtu lietderīgi paredzēt, ka visi dzelzceļa infrastruktūras aktīvi piederētu vienai juridiskai personai.

Lai definētu turpmāko rīcību, tika izvērtēti trīs pārvaldes modeļi, kas balstīti uz citās valstīs pastāvošo pieredzi. Pirmais modelis paredz, ka visa dzelzceļa infrastruktūra pieder valstij un to pārvalda valsts aģentūra, otrais – valsts infrastruktūra, ko pārvalda VAS “Latvijas dzelzceļš”, bet trešais modelis paredz saglabāt infrastruktūru VAS “Latvijas dzelzceļš” (kas turpinās būt arī tās pārvaldītājs) īpašumā. Vienlaikus ir paredzēts uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīt arī šobrīd valstij piederošo zemi, uz kuras ir izvietota uzņēmumam piederošā dzelzceļa infrastruktūra.

Pirmā modeļa, kas nodrošinātu tiešu valsts kontroli pār pārvaldītāju un tā veikto darījumu caurskatāmību, priekšrocība ir tā, ka ir sagaidāma infrastruktūras apsaimniekošanas izmaksu samazināšana atsevišķos reģionos un noteiktiem pakalpojumiem, kur tirgū ir pietiekama konkurence. Tomēr tā trūkums ir augstas ieviešanas un administrēšanas izmaksas (valsts budžeta izmaksas, atpērkot pamatlīdzekļus, lēšamas 135,717 miljonos latu, bet, veicot īpašuma nacionalizāciju, – 47,2 miljoni latu).

Vismaz pusotrs gads būtu nepieciešams tiesību aktu izstrādei, līdz septiņiem gadiem – īpašumu reģistrācijai un vismaz gads – aģentūras izveidei un pamatlīdzekļu pārreģistrācijai.

Otrais modelis nodrošinātu pārvaldītāja un galvenā apsaimniekotāja kontroli no valsts puses. Tomēr ieviešanas un administrēšanas izmaksas valsts budžetam ir tikai nedaudz zemākas nekā pirmajā modelī un, atpērkot pamatlīdzekļus, tās būtu 133,317 miljoni latu, bet, veicot īpašuma nacionalizāciju, – 44,8 miljoni latu. Arī, izvēloties šo modeli, tiesību aktu izstrādei būtu nepieciešams vismaz pusotrs gads un līdz septiņiem gadiem īpašumu reģistrācijai.

Trešā modeļa galvenā priekšrocība – praktiski nav papildu izmaksu valsts budžetam, tomēr infrastruktūras un modernizēšanas projektu finansējuma kredītprocenti pie līdzīgiem pārējiem nosacījumiem varētu nedaudz sadārdzināt infrastruktūru. Kopējās modeļa ieviešanas izmaksas ir 7,324 miljoni latu, tostarp no valsts budžeta būtu jāsedz tikai 0,024 miljonus latu. Tiesību aktu izstrādei būtu nepieciešami vismaz deviņi mēneši. Atšķirībā no pirmajiem diviem modeļiem, kas var sākt darboties tikai pēc īpašumtiesību sakārtošanas, šis darbojas uzreiz, bet zemes reģistrāciju un nodošanu VAS “Latvijas dzelzceļš” īpašumā var veikt pakāpeniski, līdzīgi kā pārējos modeļos – septiņos gados.

Satiksmes ministrija uzskata, ka šābrīža apstākļos visoptimālākais ir trešais pārvaldes risinājuma variants. Lai to realizētu, līdz 2009.gada 30.decembrim ir jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā koncepcijas īstenošanai nepieciešamie tiesību aktu projekti. Savukārt, lai izstrādātu publiskās lietošanas dzelzceļa finansēšanas kārtību un līdz 2010.gada 1.februārim valdībā iesniegtu informatīvo ziņojumu, ir jāizveido darba grupa, iekļaujot tajā ne vien Satiksmes, bet arī Finanšu ministrijas pārstāvjus.

Saskaņā ar Eiropas Dzelzceļa kopienas (CER) datiem 2006.gada maijā ilgtermiņa līgumi starp valsti un infrastruktūras pārvaldītāju bija noslēgti Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Šveicē, Francijā, Īrijā, Itālijā, Rumānijā un Lielbritānijā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par grozījumiem Kriminālprocesa likumā

28.augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus Kriminālprocesa likumā (KPL). Tos izstrādājusi Tieslietu ministrijā speciāli izveidota darba grupa, kurā bija pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Valsts policijas, Tiesu administrācijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, Eiropas Komisija ik gadu sniedz ziņojumu par to, kā Eiropas Savienības dalībvalstis ievieš Eiropas Padomes Ietvarlēmumu par Eiropas apcietināšanas orderi un nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm. Ziņojumā tiek norādīts uz problēmām, kas jārisina, lai veiksmīgi ieviestu minēto ietvarlēmumu. Lai novērstu ziņojumā aktualizētās problēmas, izstrādāti grozījumi KPL.

Precizējumi tiks veikti KPL C.daļā “Starptautiskā sadarbība krimināltiesiskajā jomā” attiecībā uz personas izdošanas kārtību un kriminālspriedumu izpildi Latvijā un kriminālspriedumu nosūtīšanu izpildei Eiropas Savienības dalībvalstij.

Likumprojekta autori norāda, ka personas izdošanu var lūgt, ja ir pamats uzskatīt, ka ārvalstī atrodas persona, kas Latvijā notiesāta ar brīvības atņemšanu vai arestu. KPL tiks papildināts ar iespēju tiesai, kas kontrolē sprieduma vai lēmuma pilnīgu izpildi, vērsties Ģenerālprokuratūrā ar rakstveida ierosinājumu lūgt ārvalstij personas izdošanu. Grozījumus paredzēts veikt arī attiecībā uz gadījumiem, kad Latvija lūdz izdot personu no ES dalībvalsts, kura ir Eiropas apcietinājuma lēmuma izpildes valsts pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, un šī dalībvalsts lūdz Latviju sniegt garantiju, ka persona tiks nodota atpakaļ soda izciešanai pēc notiesāšanas. Šādu garantiju sniegs Ģenerālprokuratūra.

Grozījumos arī iekļauta kārtība, kādā mantas konfiskācijas rezultātā iegūti naudas līdzekļi vai manta tiek sadalīta ar citu ES dalībvalsti. Proti, saņemot informāciju no ES dalībvalsts par nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi, Tieslietu ministrija 30 dienu laikā lūgs ES dalībvalsti lemt par mantas konfiskācijas rezultātā iegūtu naudas līdzekļu vai mantas sadali.

Grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu un Izglītības un zinātnes ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Ģenerālprokuratūrai un Valsts kancelejai.

TM: Par tiesneša amata kandidāta atlases kārtību

28.augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtības projektu. To izstrādājusi darba grupa, kuras sastāvā bija pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Tiesu administrācijas, kā arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas.

Kā teikts projekta anotācijā, pašlaik nav normatīvā akta, kas regulētu pirmo reizi izvirzītu apgabaltiesas, rajona (pilsētas) tiesas un zemesgrāmatas nodaļas tiesneša amata kandidātu atlasi, stažēšanos un kvalifikācijas eksāmena kārtošanu.

Jaunajā kārtībā noteikta atlases uzsākšanas un tiesneša amata kandidātu iesniegto pieteikumu izskatīšanas kārtība. Tajā cita starpā būs noteikts, ka Tiesu administrācijai ir pienākums no attiecīgajām institūcijām pieprasīt informāciju, lai pārbaudītu, vai nepastāv likumā “Par tiesu varu” noteiktie ierobežojumi konkrētajai personai ieņemt tiesneša amatu.

Tiks noteikta atlases komisijas izveidošanas kārtība un tās kompetence, paredzot, ka tajā ietilpst gan izpildvaras, proti, Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas, gan arī tiesu varas pārstāvji. Atlases komisija veiks tiesneša amata kandidātu atlasi, kas sastāvēs no divām kārtām – strukturētās intervijas, kuras ietvaros novērtē tiesneša amata kandidātu prasmju piemērotību tiesneša amatam, un profesionālās sagatavotības pārbaudes, kuras mērķis ir pārbaudīt tiesneša amata kandidāta profesionālās zināšanas.

Strukturētās intervijas laikā komisijas priekšsēdētāja pieaicināti speciālisti novērtēs sešas tiesneša amata kandidāta prasmes. Savukārt profesionālās sagatavotības pārbaude sastāvēs no testa un esejas prezentācijas. Eseja būs jāsagatavo par Latvijas tiesu iekārtu, tiesnešu ētiku vai aktuāliem tiesību jautājumiem. Tests sastāvēs no 30 jautājumiem, kuru mērķis būs pārbaudīt tiesneša amata kandidāta vispārējo erudīciju un juridisko loģiku, kā arī pamatzināšanas administratīvajās tiesībās, civiltiesībās un krimināltiesībās, Eiropas Savienības tiesībās un tiesību teorijā.

Projektā regulēta arī tiesneša amata kandidāta stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtība, uzsverot, ka pirms atļaujas došanas tiesneša amata kandidātam kārtot kvalifikācijas eksāmenu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai jāizvērtē tiesneša amata kandidāta piemērotība tiesneša amatam. Kvalifikācijas eksāmens noritēs mutvārdos, taču pirms tā norises tiesneša amata kandidātam būs tiesības izmantot sagatavošanās laiku, kas nebūs mazāks par vienu stundu.

Paredzēts, ka noteikumi stāsies spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par atbalstu lauku ekonomikas dažādošanai un dzīves kvalitātes veicināšanai

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai pasākumam “Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” un pasākumam “Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā””, ko 28.augustā izskatīja valsts sekretāru sanāksmē.

Normatīvā akta projekts izstrādāts un atbalsta pasākumi tiek noteikti, pamatojoties uz Latvijas lauku attīstības valsts stratēģijas plānu 2007.–2013.gadam un Latvijas Lauku attīstības programmu 2007.–2013.gadam.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai paredzētu atbalstu konkurētspējas veicināšanai, lauku ekonomikas dažādošanai un dzīves kvalitātes uzlabošanai vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam atbalsta pasākuma “Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” un pasākuma “Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanos teritorijā” ietvaros, piešķirot finansējumu no Eiropas Savienības un Latvijas valsts finanšu līdzekļiem.

Normatīvā akta projekts nosaka pasākuma ietvaros atbalsta saņemšanas nosacījumus, pieteikšanās kārtību, publiskā finansējuma apjomu un intensitāti, attiecināmās un neattiecināmās izmaksas, projektu vērtēšanas un lēmuma pieņemšanas kārtību.

Atbalsta pasākumu mērķis ir atbalstīt vietējo iedzīvotāju iniciatīvu paaugstināt lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārstrādes nozares konkurētspēju un veicināt lauku ekonomikas dažādošanu un dzīves kvalitātes paaugstināšanos vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā.

Pasākumu ietvaros atbalstāmās aktivitātes ir attiecināmas, ja tās ir ietvertas vietējā attīstības stratēģijā, kas apstiprināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai.

Noteikumu projekts paredz, ka atbalstu varēs saņemt biedrības vai nodibinājumi, pašvaldības, citas juridiskas vai fiziskas personas, kuras īstenos projektu vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā.

Projektu iesniegumu pieņemšana notiks kārtās. Biedrība vai nodibinājums, kas saņēmusi atbalstu vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem, pēc saskaņošanas ar Lauku atbalsta dienestu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un attiecīgā reģiona laikrakstā mēnesi iepriekš izsludinās datumu, kad tiks sākta projektu iesniegumu pieņemšana, attiecīgajai kārtai un rīcībai piešķirto atbalsta apmēru un projekta atbilstības vietējai attīstības stratēģijai kritērijus katrai rīcības plānā iekļautajai rīcībai, kuras ietvaros notiek projektu iesniegumu pieņemšana, un minimālo punktu skaitu, kas jāiegūst, lai par projektu sniegtu pozitīvu atzinumu. Tāpat arī biedrība vai nodibinājums iesniegs vietējās rīcības grupas nosaukumu un adresi, kur var iepazīties ar vietējo attīstības stratēģiju un iesniegt projektu iesniegumus.

Noteikumu projekts paredz, ka projektu iesniegumus vietējā rīcības grupa pieņems vienu mēnesi no iesniegumu pieņemšanas sākšanas dienas. Ja projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā kādai no vietējās attīstības stratēģijas rīcības plānā ietvertajām rīcībām projektu iesniegumus iesniedz par mazāku summu nekā pieejamais atbalsta apmērs, atlikušo finansējuma daļu pārcels uz projektu iesniegumu pieņemšanas nākamo kārtu.

Viena atbalstāmā projekta atbalsta apjoms nepārsniegs 14 000 latus. Atbalsta intensitāte no projekta kopējās attiecināmo izmaksu summas būs līdz 90% biedrībām un nodibinājumiem, līdz 75% pašvaldībām un līdz 50% citām juridiskām un fiziskām personām.

Atbalsta pasākumi tiks finansēti no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, paredzot Latvijas valsts līdzfinansējumu.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa