Par Eiropas Savienības, Baltijas valstu, Krievijas un Gruzijas attiecībām ārlietu ministru sanāksmē Rīgā
|
Vakar, 2.septembrī, Baltijas valstu ārlietu ministri neformālajā sanāksmē, kas notika Rīgā pēc Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa iniciatīvas, vienojās arī turpmāk koordinēt savu rīcību saistībā ar Krievijas un Gruzijas konfliktu. Tikšanās laikā apspriesti pirmdien, 1.septembrī, Briselē notikušās Eiropadomes ārkārtas sēdes rezultāti. “Sarunas par partnerattiecību un sadarbības līgumu ir apturētas, līdz Krievijas spēki neatkāpsies līdz pozīcijām, kādas tie ieņēma pirms 7.augusta,” teikts ES līderu apstiprinātajā 1.septembra paziņojumā.
Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš pauda cerību, ka: “(..)Krievija ieklausīsies Eiropas Savienības (ES) aicinājumā stingri īstenot tās saistības, kuras tā ir uzņēmusies(..).” Baltijas valstu ārlietu ministri bija vienisprātis, ka ļoti būtiska būs 8.septembrī gaidāmā Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī, Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuela Barrozu un Eiropas Savienības ārpolitikas koordinatora Havjera Solanas vizīte Maskavā.
Attiecībā uz bažām, ka situācija Gruzijā parāda arī Baltijas valstu drošības vārīgumu, kaimiņvalstu ārlietu ministri piekrita Latvijas ārlietu ministra teiktajam, ka Baltijas valstis ir gan ES, gan NATO dalībvalstis.