Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 2.septembrī

IZM: Par jauniem mācību priekšmetu standartiem vidējā izglītībā

2.septembrī Ministru kabinetā tika apstiprināti Noteikumi par valsts standartu vispārējā vidējā izglītībā un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem.

Noteikumi paredz pakāpenisku modernizēta mācību satura ieviešanu vispārējā vidējā izglītībā, sākot jau ar 2008./2009.mācību gadu, nodrošinot pēctecīgu pamatizglītības satura izmaiņu turpinājumu vispārējās vidējās izglītības pakāpē. Šajā mācību gadā spēkā stājas jaunie mācību priekšmetu standarti fizikā, ķīmijā, bioloģijā, dabaszinībās, matemātikā, sportā un svešvalodās. Pārējos mācību priekšmetos standarti stāsies spēka 2009./2010.mācību gadā.

Sākot ar 2009./2010.mācību gadu, paredzētas izmaiņas vispārējās vidējās izglītības programmās, palielinot to izglītības programmu skaitu, kurās kā obligāti tiktu iekļauti dabaszinātņu mācību priekšmeti (fizika, ķīmija un bioloģija), kā arī nodrošinot visiem izglītojamajiem iespēju apgūt mākslu jomas mācību priekšmetus: literatūru un pēc izglītības iestādes izvēles arī mūziku vai vizuālo mākslu.

Noteikumos paredzēts, ka, sākot ar 2009./2010.mācību gadu, visās izglītības programmās kā atsevišķus mācību priekšmetus īstenot latviešu valodu un literatūru, akcentējot latviešu valodas apguves nozīmību vispārējā vidējā izglītībā. Noteikumos ir precizēts mācību priekšmeta “Latvijas un pasaules vēsture” nosaukums, kā arī līdzšinējā mācību priekšmeta “kultūras vēsture” vietā tiks apgūts mācību priekšmets kulturoloģija, akcentējot kultūras zinātnes, nevis vēstures jautājumus.

Šajā mācību gadā paliek spēkā līdzšinējā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotajā protokollēmumā ir paredzēts, ka IZM līdz 2009.gada martam sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādās un iesniegs Ministru kabinetā grozījumus pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartos, lai precizētu noteikumu daļu par vērtēšanu.

Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) ir gandarīts par ISEC īstenotā Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētā projekta “Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos” sasniegto rezultātu ieviešanas uzsākšanu jau šajā mācību gadā. Minētā projekta ietvaros tika modernizēts mācību saturs dabaszinātnēs un matemātikā, sagatavoti 2950 skolotāji darbam ar modernizēto mācību saturu, kā arī skolām nodoti apjomīgi skolotāju materiāli, kas ietver materiālus par metožu daudzveidību un to izmantošanu mācību procesā, uzdevumu piemērus, materiālus skolēnu zināšanu un prasmju vērtēšanai, kā arī laboratorijas un pētniecības darbu krājumu. Atbalsta materiālus papildina arī vizuālie materiāli un interaktīvie diski skolēniem, mācību filmas u.c.

ISEC Informācijas birojs

KM: Par daudzfunkcionālu centru izveidi Latvijas reģionos

2.septembrī MK sēdē apstiprināti Kultūras ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi, kas paredz četru nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālu centru izveidi Latvijā, piesaistot ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Ministru kabineta noteikumi nosaka kārtību, kādā tiks īstenota darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.3.1.aktivitāte “Nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālu centru izveide”, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, atbildīgo un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

Par daudzfunkcionālu centru tiek dēvēta tāda sabiedrisko pakalpojumu būve, kas ir piemērota gan daudzveidīgu profesionālās skatuves mākslas pasākumu īstenošanai (teātris, mūzika, deja), gan konferenču un kongresu norisei, gan izstāžu un citu sabiedriski nozīmīgu kultūras pasākumu īstenošanai. Daudzfunkcionālo centru izveides mērķis ir veicināt kultūrvides sakārtošanu un palielināt reģionu pievilcību dzīves un darba apstākļiem, kas sekmētu augsti kvalificēta darbaspēka piesaisti un saglabāšanu, attīstītu teritoriju ekonomisko rosību, kā arī nodrošinātu daudzfunkcionālu infrastruktūru pakalpojumu sniegšanai kultūras, izglītības, brīvā laika pavadīšanas, sabiedrisko pasākumu, uzņēmējdarbības, biznesa un citās jomās.

Centru izveide tiks īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases kārtībā, nosūtot uzaicinājumu projektu iesniedzēju lokam, kas atbildīs noteikumos definētajiem kritērijiem. Projektu iesniegumus atbildīgajā iestādē būs jāiesniedz ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā. Iesniegumu pieņemšanu plānots sākt 2009.gada pirmajā ceturksnī, savukārt apstiprināt – 2009.gada otrajā ceturksnī.

Projekta pieteikumu var iesniegt pašvaldība, kas atbilst šādām prasībām: ir nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centrs; tās administratīvajā teritorijā darbojas vismaz viena profesionālā kultūrizglītības iestāde; pašvaldība ar Kultūras ministriju ir noslēgusi nodomu protokolu par profesionālo kultūras kolektīvu attīstību; pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā plānota daudzfunkcio­nālā centra izveide, nav profesionālo kultūras pakalpojumu sniegšanai piemērotas ēkas ar 700 vai vairāk sēdvietām.

Aktivitāti finansēs no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem. Kopējais pieejamais publiskais finansējums ir 17 517 814 lati, no kuriem ERAF finansējums ir 14 890 142 lati un nacionālais publiskais finansējums – 2 627 672 lati, ko nodrošina finansējuma saņēmējs.

Katrs projekta iesniedzējs varēs saņemt finansējumu tikai viena projekta īstenošanai. Uz finansējumu nevarēs pretendēt projekta iesniedzēji, kuriem ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parādi.

Aktivitātes īstenošanu nodrošinās Kultūras ministrija kā atbildīgā iestāde un Centrālā un finanšu līgumu aģentūra kā sadarbības iestāde.

Kristīne Zvirbule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

LM: Par darba devēja apmaksāto slimības dienu skaitu pēc negadījuma darbā

Lai mazinātu uzņēmumu finansiālo slogu un samazinātu darbaspēka izmaksas, Labklājības ministrija (LM) saīsinās darba devēja apmaksāto darbinieka slimības laiku pēc negadījuma darbā no 14 līdz 10 dienām.

LM izstrādātie grozījumi likumā par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām paredz, ka darbiniekam, kurš cietis nelaimes gadījumā darbā, darba devējs izmaksā slimības naudu tikai par pirmajām 10 kalendārajām darba nespējas dienām.

Tas nozīmē, ka, sākot ar 11.darba nespējas dienu, slimības pabalstu izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).

Gan darba devējs, gan VSAA slimības naudu izmaksā ne mazāk kā 80 procentu apmērā no vidējās darbinieka mēneša izpeļņas.

Paredzēts, ka minētie grozījumi stāsies spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Ja darbiniekam darba nespējas lapa tiks izsniegta līdz 2008.gada 31.decembrim, un darba nespēja turpināsies arī pēc 2009.gada 1.janvāra, tad arī laika periodu no 11. līdz 14.darba nespējas dienai turpina apmaksāt darba devējs.

LM izstrādātie grozījumi likumā par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām 2.septembrī apstiprināti valdībā. Tie vēl būs jāapstiprina Saeimā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par rajona pašvaldības reorganizācijas kārtību

2.septembrī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns Ministru kabinetu iepazīstināja ar izstrādātajiem noteikumiem par rajona pašvaldības reorganizācijas kārtību.

Noteikumi nosaka rajona pašvaldības reorganizācijas plāna izstrādāšanas, grozīšanas un izpildes kārtību, plāna saturu un svarīgākās rajona pašvaldības institūciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību sadales vadlīnijas.

Rajona pašvaldības uzraudzības komisija uzrauga reorganizācijas plāna izpildi un rajona budžeta izlietojumu, kā arī regulē kārtību, kādā 2009.gada otrajā pusē tiks grozīts rajona pašvaldības budžets.

Izstrādātie noteikumi paredz, ka no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim rajona pašvaldības apstiprinātajā budžetā lemj par finansējuma sadalījuma grozīšanu iestādēm vai pasākumiem, ja rajona teritorijā izveido vismaz divus novadus.

Tāpat noteikumi paredz kārtību, kādā piešķiramas mērķdotācijas rajona pašvaldības pārskatu sagatavošanai 2010.gadā un citiem izdevumiem.

Reorganizācijas plāns nosaka rajona pašvaldības mantas, finanšu līdzekļu, institūciju, tiesību un saistību sadali un nodošanu novadu pašvaldībām, jaunizveidoto republikas pilsētu pašvaldībām un plānošanas reģioniem.

Reorganizācijas plāns sastāv no konstatējošās daļas un lēmumu daļas, kur norādīta informācija par rajona pašvaldības institūcijām, rajona pašvaldības nekustamajiem īpašumiem, rajona pašvaldības saistībām, to sadali un nodošanu vietējām pašvaldībām un plānošanas reģioniem.

Rajona pašvaldības administrācija viena mēneša laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās sagatavo reorganizācijas plāna konstatējošo daļu, kurā norāda visas rajona pašvaldības institūcijas, nekustamos īpašumus, tiesības un saistības.

Rajona pašvaldības administrācija aizpilda datus par mērķdotācijas rajona pašvaldības pārskatu sagatavošanai 2010.gadā un citiem izdevumiem aprēķinam.

Lai sagatavotu reorganizācijas plāna konstatējošo daļu, rajona pašvaldības administrācija var piesaistīt vienu vai vairākus zvērinātus revidentus.

Rajona padomes priekšsēdētājs ir atbildīgs par informācijas sagatavošanu un atbilstību faktiskajai situācijai rajona pašvaldībā. Rajona padomes priekšsēdētājs piecu darba dienu laikā no šo noteikumu informācijas sagatavošanas nosūta to pārējiem rajona padomes locekļiem un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) zināšanai.

Noteikumi paredz: lai sagatavotu reorganizācijas plāna lēmumu daļu, rajona padome izveido rajona reorganizācijas komisiju, kuru vada rajona padomes priekšsēdētājs, kas izvērtē reorganizācijas plāna konstatējošās daļas atbilstību faktiskajai situācijai, sagatavo priekšlikumus rajona padomei par reorganizācijas plāna lēmumu daļu, kad un kurai vietējai pašvaldībai vai plānošanas reģionam plāno nodot institūcijas, nekustamos īpašumus, finanšu līdzekļus, tiesības un saistības.

Rajona reorganizācijas komisija var noskaidrot rajonā ietilpstošo novadu, pagastu, rajona pilsētu pašvaldību un attiecīgā plānošanas reģiona viedokli par rajona pašvaldības institūciju, nekustamo īpašumu un saistību pārņemšanu reorganizācijas plāna ietvaros, kā arī informāciju par rajona pašvaldības funkciju un uzdevumu izpildi no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim.

Rajona padome izskata rajona reorganizācijas komisijas iesniegtos reorganizācijas plāna priekšlikumus un apstiprina reorganizācijas plānu.

Rajona reorganizācijas komisija un rajona padome, izstrādājot un lemjot par reorganizācijas plānu, pēc iespējas ievēro šādas mantas, institūciju, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību sadales vadlīnijas:

• rajona pašvaldības iestāžu un struktūrvienību kustama un valdījumā un turējumā esošā nekustamā manta nav dalāma, un saskaņā ar reorganizācijas plānu to pārņem tā vietējā pašvaldība vai plānošanas reģions, kurai iestādi vai struktūrvienību nodod;

• rajona pašvaldības iestādes nav dalāmas, izņemot, ja tām ir teritoriālas iestādes vai struktūrvienības, kurām pēc iespējas nodod to rīcībā esošo kustamo mantu;

• rajona pašvaldībai piederošs vai piekrītošs nekustamais īpašums un no tā izrietošās tiesības un saistības piekrīt tai vietējai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā tas atrodas;

• ja rajona pašvaldībai piederošs vai piekrītošs nekustamais īpašums atrodas republikas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā, tad:

– nekustamais īpašums piekrīt pēc iedzīvotāju skaita lielākajam novadam atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem,

– rajona pašvaldības iestāde un tās valdījumā vai turējumā esošais rajona pašvaldībai piederošs vai piekrītošs nekustamais īpašums piekrīt pēc iedzīvotāju skaita lielākajam novadam atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem. Šajā gadījumā reorganizācijas plānā var lemt arī par kopīgas iestādes izveidošanu;

• no rajona pašvaldības līgumiem izrietošās tiesības un saistības pārņem tā vietējā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā ir līguma izpildes vieta;

• saistības un manta, kas iegūta, īstenojot noslēgtos līgumus par Eiropas Savienības un citu finanšu instrumentu finansējuma vai līdzfinansējuma piešķiršanu, nav dalāma, un tās pārņem tā vietējā pašvaldība, kuras teritorijā ir līguma izpildes vieta. Ja līguma izpildes vietas ir vairākas, saistības un mantu pārņem tā vietējā pašvaldība, kuras teritorijā ieguldīta lielāka finansējuma daļa;

• rajona pašvaldības institūciju pamatdarbības finansēšanai finansējuma apjomu 2009.gadā nevar samazināt, salīdzinot ar 2008.gada rajona pašvaldības budžeta izdevumiem attiecīgajai institūcijai pamatdarbības nodrošināšanai;

• tiesības un saistības, kas izriet no rajona pašvaldības iestādes darbības nodrošināšanas, pārņem reorganizācijas plānā noteiktā vietējā pašvaldība, kurai iestādi nodod.

Ja vietējo pašvaldību priekšsēdētāji nepiekrīt atsevišķu institūciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību pārņemšanai, tad to norāda reorganizācijas plānā.

Rajona pašvaldība kā kapitāla daļu turētājs attiecīgajā kapitālsabiedrībā pieņem lēmumu par rajona pašvaldībai piederošo kapitāla daļu vai akciju nodošanu vietējām pašvaldībām vai plānošanas reģionam saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. 

Izstrādāto Reorganizācijas plānu pieņem un nosūta RAPLM likumā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus ar reorganizācijas plānu rajona pašvaldība nosūta arī informāciju par nepieciešamo mērķdotāciju 2010.gada rajona pašvaldības pārskatu sagatavošanai 2010.gadā un citiem izdevumiem aprēķinam.

Ministrija izvērtē reorganizācijas plānu un sniedz atzinumu rajona padomei par tā atbilstību normatīvo aktu prasībām ne vēlāk kā divu mēnešu laikā.

Reorganizācijas plāns ir saistošs vietējām pašvaldībām un plānošanas reģioniem, attiecībā uz kuriem tas pieņemts.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

RAPLM: Par valsts budžeta mērķdotāciju piešķiršanu pašvaldībām

2.septembrī Ministru kabinets apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos noteikumus par valsts budžeta mērķdotāciju piešķiršanu pašvaldībām, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem pašvaldību publiskajās bibliotēkās bez maksas izmantot internetu un datorus.

Noteikumi nosaka, ka valsts aģentūra “Kultūras informācijas sistēmas” līdz šā gada 15.septembrim aprēķina un ministrijā iesniedz mērķdotācijas apmēru. Pašvaldībām mērķdotācijas tiks piešķirtas, pamatojoties uz MK rīkojumu, kuru sagatavos RAPLM.

Lai attiecīgā pašvaldība saņemtu valsts budžeta mērķdotāciju, līdz šā gada 30.septembrim pašvaldībām Valsts reģionālās attīstības aģentūrā (VRAA) jāiesniedz informācija par konta rekvizītiem, no kura paredzēts veikt izmaksas.

Mērķdotācijas piešķir, lai segtu izmaksas, kas pašvaldībām radušās no šā gada 1.janvārim līdz 31.decembrim, ierīkojot interneta abonēšanas pakalpojumus, nodrošinot datubāzu abonēšanas pakalpojumus, piegādātās datortehnikas, bibliotēku informācijas sistēmas, servera apkopi un uzturēšanu.

Pašvaldībām līdz 2009.gada 1.februārim VRAA jāiesniedz pārskats par piešķirtās mērķdotācijas izlietojumu. Ja pašvaldība piešķirto mērķdotāciju nav izlietojusi, aģentūra nodrošina finansējuma atgūšanu.

Bibliotēku likums nosaka, ka valsts un pašvaldību bibliotēku lietotājiem ir tiesības bez maksas izmantot publiski pieejamos datorus, internetu un vispārpieejamos elektroniskās informācijas resursus.

Lai nodrošinātu iespēju pašvaldībās iedzīvotājiem bibliotēkās bez maksas izmantot internetu un datorus, RAPLM apakšprogrammā “Pašvaldību vienotās informatizācijas sistēmas attīstība un uzturēšana” pieejamais finansējums ir 940 900 latu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par transportlīdzekļu reģistrācijas un tirdzniecības kārtību

Atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem ir precizēta transportlīdzekļu reģistrācijas un tirdzniecības kārtība.

Ir veikti grozījumi divos Ministru kabineta noteikumos – Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumos un Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumos, kas 2.septembrī tika apstiprināti valdībā.

Atbilstoši Eiropas Savienības normatīvu prasībām abos minētajos noteikumos tiek precizēts, ka transportlīdzekļu pirmreizējai reģistrācijai Latvijā ir jāiesniedz dokuments, kas apliecina, ka transportlīdzekļa ievešana Eiropas Savienībā no trešās valsts ir noformēta normatīvajos aktos par muitu noteiktajā kārtībā. Tas nozīmē, ka šāds dokuments ir jāiesniedz arī par tiem transportlīdzekļiem, kuri ir ievesti no Eiropas Ekonomikas zonas valstīm (Lihtenšteinas, Norvēģijas un Īslandes).

Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumos vēl ir noteiktas izmaiņas, kas skar transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmju izmantošanu. Grozījumi precizē to, ka CSDD piešķirto valsts reģistrācijas numuru turpmāk cita transportlīdzekļa reģistrācijai varēs izmantot tikai transportlīdzekļa reģistrētais īpašnieks, turētājs vai valdītājs. Līzingā ņemtā transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmi līzinga ņēmējs – transportlīdzekļa turētājs – arī turpmāk varēs izmantot citam sev piederošam automobilim. Īpašniekam (turētājam, valdītājam) joprojām saglabājas tiesības gada laikā pēc valsts reģistrācijas numura nomaiņas reģistrēt pēdējo nomainīto numuru citam īpašumā vai turējumā esošam transportlīdzeklim.

Reģistrācijas noteikumos ir iestrādāta norma, kas nosaka, ka piešķirtā valsts reģistrācijas numura tālāka realizācija ir aizliegta. Minētie grozījumi ir veikti, jo pēdējā laikā ir aktivizējusies valsts reģistrācijas numuru tirdzniecība, taču nelikumīga numura zīmju realizācija ir sodāma saskaņā ar Krimināllikumu.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par Valsts zemes dienesta institucionālās reorganizācijas rezultātiem

Ministru kabinets 2.septembrī uzklausīja informatīvo ziņojumu par Valsts zemes dienesta (VZD) institucionālās reorganizācijas rezultātiem.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, valdība 2005.gada 14.jūlijā apstiprināja VZD institucionālās attīstības koncepciju. Dokumentā tika paredzēta dienesta reorganizācija, nosakot funkciju pārdali, proti, ka mērniecības pakalpojumu sniegšana jānodod valsts kapitālsabiedrībai, kartogrāfijas un ģeodēzijas funkcija – Aizsardzības ministrijai, bet Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra un ar to saistītās funkcijas turpina pildīt VZD. Vienlaikus koncepcijā tika norādīts, ka ir jālemj, kura ministrija turpmāk nodrošinās ar zemes administrēšanu saistīto nozaru politikas veidošanu un attīstību. Pagājušā gada septembrī valdība apstiprināja grozījumus Valsts zemes politikas koordinācijas padomes nolikumā, nosakot, ka šīs padomes darbību nodrošina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka jau 2005.gada novembrī tika pieņemts lēmums par VSIA “Latvijas Valsts mērnieks” (LVM) dibināšanu. LVM kapitāldaļu turētājs ir Tieslietu ministrija (TM). Savukārt tā paša gada decembrī valdība lēma par VA “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” izveidošanu. Aģentūra ir Aizsardzības ministrijas pārraudzībā.

Kā norādīts informatīvajā ziņojumā, izveidojot LVM un nododot tai VZD zemes ierīcības un mērniecības funkcijas, atrisināta VZD statusa neatbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likumam un novērsta konkurence starp VZD kā tiešās pārvaldes iestādi, no vienas puses, un privāto sektoru, kas arī sniedz mērniecības pakalpojumus, no otras puses. Savukārt, izveidojot minēto aģentūru Aizsardzības ministrijas pārraudzībā un nododot tai VZD kartogrāfijas un ģeodēzijas funkcijas, ir vienkāršota valsts finansējuma piešķiršana kartogrāfijas un ģeodēzijas nozarei.

2006.gadā LVM izpildīja par 32% mazāk pasūtījumu zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem un par 34% mazāk pasūtījumu topogrāfiskiem un ģeodēziskiem darbiem, salīdzinot ar VZD izpildītajiem pasūtījumiem 2005.gadā. LVM ieņēmumi par iepriekš minētajiem pakalpojumiem 2006.gadā bija par 22% mazāki nekā VZD 2005.gadā. Taču, izvērtējot minēto informāciju, ir jāņem vērā konkurences pieaugums, ko radīja jaunu uzņēmumu ienākšana mērniecības tirgū.

LVM 2006.gadā vidējā sniegto pakalpojumu cena ir saglabājusies VZD 2005.gada noteikto cenu līmenī, bet 2007.gadā šī cena ir pieaugusi vidēji par 10 – 15%. Tādējādi reorganizācijas rezultātā kopumā novērstas galvenās koncepcijā izvirzītās problēmas un sasniegti izvirzītie mērķi.

Vēl viena koncepcijā minētā problēma bija nepieciešamība nodrošināt straujāku zemes reformas darbu pabeigšanu. 2006.gadā saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu un Ministru kabineta noteikumiem par lauku zemes izpirkšanas reģistru VZD ir veicis darbus zemes reformas pabeigšanas nodrošināšanai – zemes izpirkšanas pieprasījumu pieņemšanu, izvērtēšanu un reģistrēšanu Lauku zemes izpirkšanas reģistrā un minētā reģistra kārtošanu un uzturēšanu.

Veicot dienesta reorganizāciju, ir nodrošināta zemes reformas darbu nepārtrauktība, kā arī mērniecības darbu izpildes metodiskā vadība, pārraudzība un sākta mērniecības darbu kontroles sistēmas izveide, teikts informatīvajā ziņojumā.

Izvērtējot VZD reorganizācijas rezultātus un tendences zemes administrēšanā citās Eiropas Savienības valstīs, TM stratēģijā 2007.–2009.gadam noteiktas divas vidēja termiņa prioritātes nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošanai – vienkārša, ērta, efektīva darījumu ar nekustamo īpašumu veikšana, kā arī uzticami un pilnīgi ar nekustamo īpašumu saistīto publisko reģistru dati.

Šo mērķu sasniegšanai VZD izvirzījis vairākus uzdevumus, kuru apraksts arī iekļauts informatīvajā ziņojumā.

Informatīvais ziņojums par VZD reorganizācijas rezultātiem bija iekļauts jau valdības 2007.gada 18.decembra sēdes darba kārtībā, taču toreiz jautājuma izskatīšana tika atlikta.

Ministru prezidents uzdeva TM atkārtoti saskaņot informatīvo ziņojumu ar iesaistītajām ministrijām, kā rezultātā tas atkārtoti tika nosūtīts saskaņošanai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Zemkopības, Vides un Finanšu ministrijai.

Par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Zemkopības ministrijas un Vides ministrijas atzinumos izteiktajiem iebildumiem tika organizēta starpministriju sanāksme, kurā netika panākta vienošanās ar Zemkopības un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju par VZD institucionālās padotības jautājumu.

TM norāda, ka VZD jāpaliek TM padotībā, Zemkopības ministrija uzskata, ka VZD jānodod Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas padotībā, bet Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas viedoklis ir, ka jautājums par VZD institucionālo padotību jāpārskata 2011.gadā pēc zemes reformas procesa pabeigšanas.

TM: Par materiālo palīdzību personām, kuras tiek atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm

2.septembrī Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos par materiālo palīdzību personām, kuras tiek atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm. Grozījumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes speciālisti.

Grozījumi paredz, ka personām, kas tiek atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādes, atbrīvošanas dienā vairs neizmaksās vienreizējo materiālo pabalstu.

Kā norāda grozījumu projekta autori, jau vairākus gadus Latvijā veiksmīgi darbojas Valsts probācijas dienests, kas sniedz nepieciešamo palīdzību personām, kas tiek atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādes, ja persona ar dienestu noslēgusi līgumu par postpenitenciārās palīdzības sniegšanu. Postpenitenciārās palīdzības ietvaros bijušie notiesātie var dzīvot sociālās rehabilitācijas centrā, ja tiem nav dzīvesvietas, kā arī saņemt cita veida palīdzību, kas vērsta uz personas integrāciju sabiedrībā pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas. Tādējādi ir izveidota valsts atbalsta sistēma personām pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes.

Ministru kabineta noteikumos tāpat kā līdz šim būs noteikts, ka personām, kas tiek atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādes, tiek segta braukšanas maksa līdz dzīvesvietai vai darbavietai, kā arī persona tiek nodrošināta ar sezonai atbilstošu apģērbu un apaviem.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā vienreizējā materiālā pabalsta izmaksai piešķirtos līdzekļus Ls 118 300 apmērā paredzēts novirzīt notiesāto uzturēšanās izdevumu apmaksai brīvības atņemšanas iestādēs.

TM: Par Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma saistību izpildi

Ministru kabinets 2.septembrī izskatīja informatīvo ziņojumu par Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma saistību izpildi. Ziņojumu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, Latvija starp citām ES dalībvalstīm šobrīd atrodas 7.vietā direktīvu pārņemšanā.

Salīdzinot ar situāciju 2008.gada maijā, kad TM iepazīstināja valdību ar līdzīgu ziņojumu, nepārņemto direktīvu skaits samazinājies par divām direktīvām, un pašlaik Latvija nav pārņēmusi 23 ES direktīvas. Vēl 57 direktīvām pārņemšanas termiņš iestāsies tuvāko trīs gadu laikā. Kaut arī šo direktīvu pārņemšanas beigu termiņš vēl nav pienācis, ministrijas tiek aicinātas veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu savlaicīgu ES direktīvu pārņemšanu un tādējādi varētu izvairīties no jaunu pārkāpumu procedūru sākšanas pret Latviju.

Kopumā deviņas nepārņemtas direktīvas ir Ekonomikas ministrijai, četrām no tām pārņemšanas termiņš jau iestājies. Finanšu ministrija ir atbildīga par desmit direktīvu ieviešanu Latvijas normatīvajos aktos, trim no tām pārņemšanas termiņš jau iestājies. Iekšlietu ministrijai jāievieš piecas ES direktīvas, divu pārņemšanas termiņš jau iestājies. Izglītības un zinātnes ministrija un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts katrs atbildīgi par četrām direktīvām ar iestājušos pārņemšanas termiņu, bet Aizsardzības ministrijai jāievieš viena direktīva, kuras pārņemšanas termiņš vēl nav iestājies.

Apkopotā informācija liecina, ka Kultūras ministrijai jāievieš viena direktīva, kuras pārņemšanas termiņš vēl nav iestājies. Labklājības ministrijas atbildībā ir četru direktīvu pārņemšana un Satiksmes ministrijas atbildībā ir 11 ES direktīvas, no kurām katrai ministrijai ir divas direktīvas ar iestājušos pārņemšanas termiņu. TM jāatbild par piecu direktīvu pārņemšanu, no kurām trim pārņemšanas termiņš jau iestājies. Četras direktīvas ir Veselības ministrijas kompetencē, pārņemšanas termiņš nokavēts jau trim. Savukārt Vides ministrijai jāatbild par 13 direktīvu pārņemšanu, kuru pārņemšanas termiņš nav iestājies nevienai.

26 ES direktīvas jāievieš Zemkopības ministrijai, taču sešām direktīvām jau ir iestājies pārņemšanas termiņš.

Vienlaikus informatīvajā ziņojumā arī sniegta informācija par pārkāpuma procedūrām, kas uzsāktas pret Latviju.

Kā teikts TM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, vēl joprojām ir septiņas direktīvas, kurām bija jābūt pārņemtām 2004.gadā un 2006.gadā, taču tas līdz šim nav izdarīts. Septiņām direktīvām bija jābūt pārņemtām 2007.gadā, savukārt septiņām direktīvām bija jābūt pārņemtām līdz 2008.gada augustam. Tāpat negatīvi vērtējams fakts, ka vēl aizvien ir desmit nepārņemtas direktīvas, par kurām jau sāktas pārkāpuma procedūras par to, ka Latvija nav izpildījusi uzņemtās saistības un nav veikusi šo direktīvu pārņemšanu savā nacionālajā tiesību sistēmā.

Lai turpmāk izvairītos no jaunu pārkāpumu procedūru sākšanas pret Latviju un sekmētu savlaicīgu Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā noteikto saistību izpildi, Ministru kabinets 2.septembrī pieņēma lēmumu, saskaņā ar kuru atbildīgajām institūcijām tiek uzdots noteiktajā termiņā veikt nepieciešamos valsts izpildes pasākumus, kas saistīti ar to jaunpieņemto direktīvu pārņemšanu nacionālajā tiesību sistēmā, kuru pārņemšanas termiņa iestāšanās vēl sagaidāma nākotnē.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa