Par Eiropas Savienības, Baltijas valstu, Krievijas un Gruzijas attiecībām

Eiropas Parlamenta pieņemtajā rezolūcijā:

Eiropas Parlaments 3.septembrī pieņemtajā rezolūcijā aicina Krieviju ievērot visas saistības, kas izriet no vienošanās par pamieru, un nekavējoties izvest no Gruzijas karaspēku. Saistību neizpildes gadījumā Parlaments iesaka ES pārskatīt savu politiku attiecībā uz Krieviju. Deputāti arī aicina apsvērt iespēju izvietot Eiropas novērošanas misiju un atvieglot vīzu režīmu ar Gruziju, kā arī uzsver Gruzijas nozīmi enerģijas piegādes drošībā.

Parlaments rezolūciju pieņēma, 549 deputātiem balsojot par, 68 pret, 61 atturoties.

Deputāti atbalsta 1.septembrī Briselē dalībvalstu un to valdību vadītāju pieņemtos secinājumus, tostarp lēmumu atlikt partnerības un sadarbības nolīguma sarunas līdz brīdim, kamēr Krievijas karaspēks tiek atsaukts uz pozīcijām, kādās tas atradās līdz 7.augustam. Deputāti atzinīgi vērtē to, kādu vienotību demonstrēja Eiropas Savienības dalībvalstis, uzņemoties vidutāja lomu abu pušu starpā un palīdzot vienoties par pamieru.

Parlaments aicina Eiropas Savienību pārskatīt savu politiku attiecībā uz Krieviju, ja tā nepilda saistības saskaņā ar vienošanos par pamieru.

Parlaments nosoda Krievijas nepieņemamo un neproporcionālo militāro darbību un iebrukumu dziļi Gruzijas teritorijā.

Tāpat Eiropas Parlaments nosoda arī Krievijas lēmumu atzīt Dienvidosetijas un Abhāzijas apgabalu neatkarību. Vienlaikus dokumentā atzīts, ka konfliktus Kaukāzā nevar atrisināt ar militāru spēku, un asi nosodīti visi, kas ķērās pie spēka pielietošanas un vardarbības.

Parlaments aicina Komisiju ierosināt nolīgumus par vīzu režīma atvieglojumiem ar Gruziju vismaz tādā pašā apjomā kā attiecībās ar Krieviju.

Papildus ANO un EDSO misijām deputāti aicina Eiropas Savienību apsvērt iespēju izvietot arī EDAP (Eiropas drošības un aizsardzības politikas) novērošanas misiju un lūgt ANO mandātu EDAP miera misijai.

Deputātu skatījumā ir arī būtiski “steidzami veikt neatkarīgu starptautisku izmeklēšanu, lai konstatētu faktus un viestu lielāku skaidrību attiecībā uz vairākiem apgalvojumiem”.

Lai nekavējoties varētu sākt atmīnēšanas operācijas un nepieļautu, ka turpmāk cieš nevainīgi civiliedzīvotāji, Parlaments aicina Krievijas un Gruzijas varas iestādes sniegt pilnīgu informāciju par teritorijām, kurās armija nometa kasešu bumbas. 

Ilgtermiņa risinājuma meklējumos Parlaments iesaka turpināt pilnveidot Eiropas kaimiņattiecību politiku, to labāk pielāgojot austrumu partneru vajadzībām, un paātrināt brīvās tirdzniecības zonas izveidi attiecībā uz Gruziju, Ukrainu un Moldovas Republiku. Deputāti arī iesaka sasaukt starptautisku Kaukāza miera konferenci un izveidot īpašu daudzpusēju mehānismu, piemēram, Melnās jūras savienību. Eiropas Komisijai izteikts aicinājums sagatavot par to priekšlikumu.

Parlaments uzsver Gruzijas nozīmi ES energoapgādes drošības uzlabošanā, sniedzot alternatīvu maršrutu enerģijas tranzītam pa Krievijas teritoriju. Deputāti aicina piedāvāt Gruzijai nepieciešamo palīdzību, lai aizsargātu esošo infrastruktūru, un sagaida, ka ES stingri ievēros saistības attiecībā uz “Nabuko” cauruļvada būvi un tas šķērsos Gruzijas teritoriju. Parlaments atzīst, ka “Nabuko” uzskatāms par visnopietnāko alternatīvu tiem projektiem, kuri uzsākti sadarbībā ar Krieviju un kuri visi var vēl palielināt ES dalībvalstu ekonomisko un politisko atkarību no Krievijas. Deputāti arī atkārto aicinājumu turpināt centienus, lai pieņemtu kopēju enerģētikas politiku un dažādotu enerģijas avotus.  

Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas priekšsēdētājs Martins Šulcs pirms balsojuma paskaidroja, ka viņa grupa rezolūciju kopumā atbalstīs, lai gan tajā nav iekļauta atsauce uz Gruzijas rīcību.

Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas deputāts Rihards Pīks, kurš Eiropas Parlamenta oficiālās delegācijas sastāvā apmeklējis Gruziju, uzskata: “Kremlis liek Eiropai pamosties. Pirmais trauksmes zvans izskanēja jau 2006.gada janvārī, kad politisku motīvu vārdā Krievija “piegrieza gāzes krānu” Ukrainai un tādējādi radīja gāzes piegādes traucējumus arī citām Eiropas valstīm. Esmu pārliecināts, ka Krievijas militārā agresija un teritorijas okupācija Gruzijā piespiedīs Eiropas Savienību vienoties un daudz aktīvāk veidot kopēju ārpolitiku, vismaz – attiecībās ar Krieviju. Vienlaikus Gruzijas krīze piespiedīs Eiropas Savienību straujāk veidot kopējo energodrošības politiku.”

Eiropas Tautas partijas un Eiropas demokrātu grupa uzskata, ka Krievijas pilsonības piešķiršana osetīniem, separātistu atbalsts Dienvidosetijā un jūlijā notikušie militārie manevri tieši pie Gruzijas robežas izraisīja nestabilitāti Dienvidosetijā. Šī grupa kopā ar citiem parlamentā pārstāvētajiem spēkiem aicina Krieviju respektēt Gruzijas suverenitāti, teritorijas nedalāmību un starptautiski atzīto robežu neaizskaramību. 

“Krievijas iebrukums Gruzijā, Gruzijas teritorijas okupācija un draudi gāzt likumīgi ievēlēto valdību un prezidentu Saakašvili, lai aizstātu viņus ar Krievijai paklausīgiem politiķiem, nav likumīgi, un nekavējoties jāpārtrauc,” uzstāj eiroparlamentārieši.

Eiropas Parlamenta preses dienests; Mārtiņš Zemītis, R.Pīka ārlietu padomnieks

Baltijas valstu ārlietu ministru sanāksmē:

2.septembrī pēc ārlietu ministra Māra Riekstiņa iniciatīvas Jūrmalā notika neformālā trīs Baltijas valstu ārlietu ministru tikšanās, kurā piedalījās Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets un Lietuvas ārlietu ministrs Petrs Vaitiekūns (skat arī “LV” Nr.136, 03.09.2008.).

Tikšanās laikā ministri apsprieda 1.septembrī notikušās ārkārtas Eiropadomes sanāksmes rezultātus, tai skaitā Eiropas Savienības palīdzības sniegšanas iespējas Gruzijas valsts atjaunošanas procesā. Ministri bija vienisprātis, ka ES un Gruzijai jāstiprina attiecības, piemēram, atvieglojot Gruzijas pilsoņiem ieceļošanu ES.

Ministri pārrunāja Eiropas Savienības un Krievijas turpmāko attiecību perspektīvu, tai skaitā Eiropadomē pieņemto lēmumu atlikt sarunas ar Krievijas Federāciju par Partnerības un sadarbības līguma slēgšanu. Ministri cer, ka Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī vizīte Maskavā 8.septembrī būs rezultatīva. “Sagaidām, ka Krievija ieklausīsies ES stingrajā aicinājumā un pilnībā īstenos tās saistības, kuras paredz noslēgtā sešu punktu vienošanās par pamieru,” norādīja Latvijas ārlietu ministrs.

Ministri pārrunāja arī Baltijas valstu pozīciju saistībā ar gaidāmo NATO ārlietu ministru sanāksmi decembrī, kurā viens no galvenajiem diskusijas tematiem būs Rīcības plāna dalībai NATO piešķiršana Gruzijai un Ukrainai.

Šī Baltijas valstu ārlietu ministru sanāksme norisinājās pirms ES ārlietu ministru neformālās sanāksmes Aviņonā (Francija) 5. un 6.septembrī, kā arī Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministru tikšanās Pērnavā (Igaunija) 8. un 9.septembrī, tādējādi dodot iespēju apmainīties ar viedokļiem par aktuāliem ārpolitikas jautājumiem.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments