Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 2.septembrī

VesM: Par medicīniskās izglītības ieguves prasībām

2.septembrī Ministru kabineta sēdē tika skatīts informatīvais ziņojums par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai medicīniskās izglītības ieguves prasības pielīdzinātu Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumiem un efektivizētu ārstniecības personu pārkvalifikāciju. Lai risinātu cilvēkresursu jautājumu veselības aprūpē, Veselības ministrija ir izstrādājusi plānu, kā mazināt speciālistu trūkumu. Iecerēts rezidentūras izglītības programmās apmācību ilgumu pielīdzināt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. Ņemot vērā, ka ir arī nevienmērīgs speciālistu sadalījums starp reģioniem un Rīgu, plānots sadarbībā ar augstskolām nodrošināt rezidentūras norisi reģionālajās slimnīcās, bet atsevišķās rezidentūras specialitātēs – arī lokālajās slimnīcās.

Lai radītu priekšnoteikumus medicīniskās izglītības iestādēs izglītojamo iesaistīšanai ārstniecības procesā, Veselības ministrija ierosina noteikt, pie kādu zināšanu un prasmju apjoma students varētu piedalīties ārstniecības procesā. Arī rezidentiem, pabeidzot konkrētu studiju gadu, būtu jāpiešķir tiesības patstāvīgi veikt noteiktas ārstnieciskās procedūras un veikt jauno speciālistu apmācību.

Tāpat tiek plānots mazināt pārāk šauro specializāciju, pārskatot ārstniecības personu specialitāšu skaitu un sadalījumu, un radīt vieglāku pārkvalifikācijas sistēmu, kas piesaistītu nozarei profesionāļus, kuri nestrādā savā profesijā.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

VidM: Par Emisijas kvotu sadales plānu 2008.–2012.gadam

2.septembrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Vides ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Par emisijas kvotu sadales plānu 2008.–2012.gadam”. Rīkojuma projekts ir sagatavots, lai nodrošinātu Latvijas dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā norādītajos gados.

Šis MK rīkojuma projekts “Par emisijas kvotu sadales plānu 2008.–2012.gadam” apstiprina sagatavoto emisijas kvotu sadales plānu 2008.–2012.gadam, tajā nosakot:

• siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sadales principus;

• emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībniekus Latvijā;

• emisijas kvotu sadali starp iekārtām;

• siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas potenciālu.

Eiropas Komisija (EK) šā gada augustā paziņoja, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistrs sāks darbību šā gada oktobrī. Tādēļ, lai nodrošinātu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību Latvijā un komersantiem dotu iespēju piedalīties emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un neradītu komersantiem zaudējumus, Vides ministrija tika sagatavojusi šo emisijas kvotu sadales plānu.

Emisijas kvotu sadale dalībvalstī stājas spēkā tikai pēc tam, kad EK ir apstiprinājusi dalībvalsts izstrādāto plānu bez iebildumiem. EK vairākas reizes uzsvērusi, ka viens no galvenajiem kritērijiem, pēc kā tiks vērtēti dalībvalstu emisijas kvotu sadales plāni 2008.–2012.gadam, ir kopējā piešķiramā emisijas kvotu apjoma samērotība ar 2005.gada verificētajiem emisijas datiem.

VidM: Par ķīmisko vielu lietošanas ierobežojumiem elektriskajās un elektroniskajās iekārtās

2.septembrī MK sēdē tika apstiprināts Vides ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta noteikumos Nr.723 “Noteikumi par ķīmisko vielu lietošanas ierobežojumiem elektriskajās un elektroniskajās iekārtās””. Ar šo noteikumu projektu Vides ministrija nodrošinās Eiropas Komisijas prasību pārņemšanu Latvijas normatīvajos aktos attiecībā uz izņēmumiem no svina un kadmija izmantošanas ierobežojumiem elektriskajās un elektroniskajās iekārtās, piemēram, kadmija un svina pieļaujamo saturu lodalvās dažādās elektriskajās un elektroniskajās iekārtās.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par platību maksājumu izmantošanu, maksājumu izmaiņām un ar to saistītajām investīcijām lauksaimniecībā

Valdība 2.septembrī izskatīja Zemkopības ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu par platību maksājumu izmantošanu no 2002. līdz 2007.gadam, maksājumu izmaiņām un ar to saistītajām investīcijām lauksaimniecībā. Kopumā platību maksājumos laika periodā no 2002.gada līdz 2007.gadam izmaksāti 417,8 miljoni latu.

Pamatā platību maksājumu izmaksu mērķi ir nodrošināt stabilus lauksaimnieku ienākumus, uzturēt zemi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, saglabāt ainavu un bioloģisko daudzveidību.

Būtiski platību maksājumu apjoms ir pieaudzis kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Lai īstenotu Kopējās lauksaimniecības politikas mērķus, 2007.gadā atbalsta apjoms ir palielinājies 20,7 reizes, salīdzinot ar pirmsiestāšanās periodu 2003.gadā. Lielākā daļa platību maksājumu atbalsts līdz šim izmaksāts no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda.

No platību maksājumu atbalsta apjoma vislielākā daļa finansējuma lauksaimniekiem izmaksāta vienotā platību maksājuma veidā un kā kompensācija par lauksaimniecisko darbību mazāk labvēlīgajos apvidos, tāpat arī izmaksāts atbalsts bioloģiskai lauksaimniecībai un pēdējos divos gados – atbalsts erozijas ierobežošanai.

Pēdējos gados lauksaimniecībā ir veikti ievērojami ilgtermiņa kapitālieguldījumi. Investīciju pieaugumu veicinājis tiešais investīciju atbalsts nacionālo subsīdiju un ES atbalsta veidā un saimniecībām pieejamie platību maksājumu līdzekļi pēc pievienošanās ES.

Lauksaimniecības ražošanai un lauksaimniecības produktu konkurētspējas paaugstināšanai no 2002. līdz 2007.gadam tika izmaksāts investīciju atbalsts 201,7 miljonu latu apjomā, no tā 80,8% tika novirzīts lauksaimniecības ražošanas attīstībai. 

Eiropas Savienības un nacionālā atbalsta rezultātā no 2002. līdz 2007.gadam ir vērojama būtiska pozitīva ietekme uz lauksaimniecības attīstību: saražotās lauksaimniecības produkcijas vērtība pieaugusi 2,1 reizi, bet pievienotā vērtība par 70%, savukārt neto ienākumi lauksaimniecībā palielinājušies 3,4 reizes un neto pievienotā vērtība uz vienu darbaspēka vienību lauksaimniecībā palielinājusies 4 reizes. Šajā laikā investīcijas lauksaimniecībā palielinājušās 5,5 reizes, bet lauksaimniecībā neizmantoto zemju platības samazinājušās 2,3 reizes.

Kaut arī atbalsta apjoms ir būtiski palielinājies, Latvijas lauksaimnieku ienākumi ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā, salīdzinot ar citām dalībvalstīm, ko zināmā mērā rada apstāklis, ka tiešo atbalsta maksājumu līmenis Latvijai ir otrais zemākais Eiropas Savienībā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa