Par Latvijas Valsts prezidenta un viņa vadītās delegācijas valstsvizīti Horvātijas Republikā 3.–6.septembrī

Vakar, 4.septembrī, Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar augstākajām Horvātijas amatpersonām – Horvātijas Republikas prezidentu Stjepanu Mesiču un Horvātijas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Luku Bebiču. Apspriestas gan abu valstu divpusējo attiecību pilnveidošanas iespējas, gan šābrīža starptautiskās politikas aktualitātes, piemēram, Eiropas reakcija uz militāro konfliktu Gruzijā. 

“Eiropa nedrīkst pieļaut uz rupju militāru spēku un bailēm balstītas starptautiskās politiskās sistēmas atdzimšanu,” teica Valsts prezidents, uzsverot, ka tieši tāpēc nozīmīga ir Eiropas spēja būt vienotai, pārskatot attiecības ar Krieviju. Militāra spēka lietošana konfliktu risināšanā 21.gadsimtā nav pieļaujama, norādīja V.Zatlers, paužot stingru nosodījumu Krievijas agresijai Gruzijā.

Abas puses bija vienisprātis, ka Eiropai ir jābūt aktīvai, veidojot vienotu enerģētikas politiku, kā arī diversificētus enerģijas piegādes avotus un piegādes ceļus.

Valsts prezidents apsveica Horvātijas kolēģi ar šā gada 9.jūlijā parakstīto protokolu par Horvātijas pievienošanos NATO un pauda pārliecību, ka Latvijas parlaments nevilcināsies ar protokola ratifikāciju. To V.Zatlers apliecināja, arī tiekoties ar Horvātijas parlamenta priekšsēdētāju Luku Bebiču. “Dalība kolektīvās drošības sistēmā ir vienīgais ceļš, kā ilgtermiņā nodrošināt mieru, stabilitāti un attīstību kā Adrijas jūras un Balkānu reģionā, tā Eiropā kopumā,” teica Valsts prezidents.

Tiekoties ar augstākajām Horvātijas amatpersonām, Valsts prezidents Valdis Zatlers apliecināja, ka Latvija arī turpmāk atbalstīs Horvātijas integrācijas Eiropas Savienībā centienus un atzīmēja: patīkami, ka Horvātija par noderīgu atzinusi mūsu pieredzi daudzās jomās, piemēram, veicot valsts pārvaldes, muitas, kā arī nodokļu sistēmas reformu. Turklāt abu valstu ciešā parlamentārā sadarbība dos būtisku atspaidu Horvātijai ceļā uz Eiropas Savienību, saskaņojot nacionālo likumdošanu ar ES direktīvām.

Apliecinot turpmākās ekonomiskās sadarbības pilnveidošanas iespējas un potenciālu, abu valstu vadītāju klātbūtnē tika parakstīts saprašanās memorands starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Horvātijas Republikas Tirdzniecības un investīciju veicināšanas aģentūru (Croinvest).

No Latvijas puses memorandu parakstīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietnieks Māris Ēlerts. Minētā dokumenta mērķis ir pilnveidot divpusējās attiecības, kā arī veicināt konstruktīvāku un kvalitatīvāku abu valstu uzņēmēju sadarbību nākotnē.

Līgums paredz: veicināt abu valstu biznesa delegāciju vizītes un ekspertu viedokļu apmaiņu, kā arī ekonomiskās diskusijas un to rezultātu analīzi; organizēt un piedalīties izstādēs, konferencēs, semināros, atbalstīt to organizēšanu; izveidot un paplašināt biznesa kontaktu tīklu, kas vienkāršotu sadarbības iespējas uzņēmējiem; apmaiņa ar ekonomiskajiem datiem, kas uzņēmējiem sniegtu objektīvu priekšstatu par abu valstu turpmāko ekonomisko attīstību un prioritātēm.

Lai sekmētu jaunu kontaktu dibināšanu uzņēmēju starpā, mūsu Valsts prezidents un Horvātijas Republikas prezidents kopīgi atklāja biznesa forumu Zagrebā.

Pēcpusdienā valstsvizītes oficiālās programmas ietvaros Valsts prezidents ar kundzi apmeklēja Zagrebas katedrāli un Sv.Katrīnas baznīcu. Savukārt vakarā Horvātijas prezidenta pilī notika oficiālas vakariņas par godu Valsts prezidentam Valdim Zatleram un Lilitai Zatleres kundzei, ko rīkoja Horvātijas prezidents Stjepans Mesičs un Milka Mesiča kundze.

Šodien, 5.septembrī, apliecinot abu valstu labās divpusējās attiecības kultūrā un izglītībā, Valsts prezidents apmeklē Horvātijas Nacionālās universitātes bibliotēku un tiekas ar Horvātijas Nacionālās universitātes bibliotēkas vadību. Savukārt, lai iepazīstinātu horvātus ar Latviju, Horvātijas Nacionalās universitātes bibliotēkā tiek atklāta Dziesmu un deju svētkus dokumentējoša izstāde, bet Zagrebas Mimara muzejā – izstāde “Viena diena Latvijā”. Latvijas un Horvātijas divpusējo attiecību pilnveidošanas iespējas kultūrā un izglītībā Valsts prezidents iecerējis pārrunāt arī ar Latvijas goda konsulu Horvātijā Davoru Šarinu.

Notiek arī V.Zatlera un Horvātijas premjerministra Ivo Sanadera tikšanās, kuras gaitā plānots lielāku uzmanību vērst uz abu valstu ekonomiskās sadarbības aspektiem, piemēram, turpmāku abu valstu uzņēmēju sadarbību un jaunu biznesa kontaktu veidošanu.

Jāpiebilst, ka apliecinājums sekmīgai abu valstu uzņēmēju sadarbībai būs arī valstsvizītes laikā plānotā, pēc Latvijas kuģniecības pasūtījuma Rijekas kuģu būvētavā “3.maj” izgatavotā kuģa “Ainaži” iesvētīšanas ceremonija, kas arī notiek 5.septembrī.

Šī ir pirmā Latvijas Valsts prezidenta valstsvizīte Horvātijā. Valsts prezidents Valdis Zatlers Horvātiju apmeklē pēc personīga Horvātijas Republikas prezidenta ielūguma, kuru viņš izteica, abu valstu vadītājiem pērn tiekoties Ņujorkā, ANO Ģenerālājā asamblejā.

Valstsvizītē V.Zatleru pavada ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, kultūras ministre Helēna Demakova, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietnieks Māris Ēlerts un citi ārlietu, kultūras un ekonomikas eksperti. Tāpat valstsvizītē piedalās plaša uzņēmēju delegācija.

Valsts prezidenta preses dienests

Vakar, 4.septembrī, Zagrebā: Horvātijas prezidents Stjepans Mesičs, sasveicinoties ar (no kreisās) Latvijas satiksmes ministru Aināru Šleseru, kultūras ministri Helēnu Demakovu, ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu, ārlietu ministru Māri Riekstiņu un citiem Latvijas delegācijas locekļiem; Valdis Zatlers, tiekoties ar Horvātijas parlamenta priekšsēdētāju Luku Bebiču Foto: Anrijs Požarskis, VPK; Valda Kalniņa, A.F.I.

Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna Horvātijas un Latvijas biznesa forumā Zagrebā 2008.gada 4.septembrī:

Jūsu ekselence,

prezident Mesiča kungs,

Godātais Vidoševiča kungs

[Ekonomikas palātas prezidents],

Ekselences, ministri!

Latvijas un Horvātijas uzņēmēji!

Man ir gods un liels prieks atklāt vēsturē pirmo Horvātijas–Latvijas biznesa forumu Zagrebā.

Vēlos pateikties organizatoriem par viņu darbu un iniciatīvu, kuras rezultātā mēs šeit tiekam tik silti uzņemti. Sapulcinājis ievērojamu dalībnieku skaitu, šis biznesa forums ir apliecinājums mūsu kopīgajām ekonomiskajām interesēm un sekmēs mūsu valstu uzņēmēju sadarbības attīstību.

Ekonomiskās sadarbības attīstība ir viena no galvenajām prioritātēm. Mēs jau esam izveidojuši labu juridisko pamatu. Tagad ir jāpārliecinās, kā tas darbojas praksē. Tāpēc šodien šeit ir ieradušies 24 cienījamu Latvijas uzņēmumu pārstāvji, lai izpētītu kopīgas uzņēmējdarbības iespējas un sasniegtu peļņu nesošus rezultātus.

Lai veicinātu mūsu divpusējās ekonomiskās attiecības, divas cienījamas biznesa institūcijas – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Horvātijas Tirdzniecības un investīciju veicināšanas aģentūra – šorīt parakstīja ļoti nozīmīgu sadarbības līgumu.

Prezidenta kungs, dāmas un kungi!

Līdzīgi kā Latvija, Horvātija kopš savas neatkarības atgūšanas ir pieredzējusi pamatīgu ekonomikas pārveidi. Atskatoties uz 18 gadu ilgu pieredzi, es vēlos uzsvērt, ka iestāšanās process Eiropas Savienībā bija būtisks instruments Latvijas tautsaimniecības pārejā no plānotās ekonomikas uz modernu brīvas izvēles tirgus ekonomiku.

Integrācija Eiropā palīdz Horvātijai radīt priekšnoteikumus pievilcīgai investīciju videi un paātrināt valsts tautsaimniecības izaugsmi. Horvātijā veiksmīgi veiktās ekonomiskās reformas kalpo kā labs paraugs arī Rietumbalkānu kaimiņvalstīm.

Mēs stingri atbalstām Eiropas Savienības pilntiesīgas dalībvalsts statusa piešķiršanu Horvātijai. Vēlamies un esam gatavi dalīties ar jums savās eirointegrācijas zināšanās un pieredzē. Iestāšanās process ES Latvijai ne vienmēr bija gluds un viegls. Mēs apzināmies, ka jūs esat jau daudz paveikuši, taču, ja jums ir vajadzīga jebkāda palīdzība vai arī ja jūs meklējat partneri Ziemeļeiropā, nevilcinieties sazināties ar saviem draugiem Latvijā.

Es priecājos, ka šī tikšanās notiek skaistajā un vēsturiskajā Zagrebas pilsētā, kas ir kļuvusi par Horvātijas rūpniecisko centru un reģiona ekonomikas cietoksni.

Esmu pārliecināts, ka Horvātijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO liks jūsu valstij uzplaukt labklājībā un stiprinās tās drošību. Dalība šajās cienījamajās savienībās palīdzēs stiprināt Horvātijas un Latvijas draudzību un valstu divpusējās saiknes.

Ekonomikas rādītāji atklāj lielu neizmantotu mūsu tālākās sadarbības potenciālu. Mums ir jānosaka kopīgās intereses un jāizmanto šis potenciāls abpusēji izdevīgu ekonomisko attiecību izvēršanai.

Latvijas uzņēmumi ir ieinteresēti tirdzniecības un investīciju veicināšanā, kā arī palīdzības sniegšanā Horvātijai ar ES instrumentu palīdzību. Latvijas biznesa delegācijā, kas mani pavada šajā vizītē, ir pārstāvētas tādas nozares kā transports un loģistika, celtniecība, notekūdeņu attīrīšana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, lauksaimniecība un pārtikas pārstrāde, inženierija, metālapstrāde, tūrisms un citas.

Latvijā ir uzņēmumi, kas jau ļoti aktīvi darbojas jūsu tirgū. Kā piemēru es vēlos minēt vienu no pirmajiem SAPARD projektiem Horvātijā – Arba Commerce Labinā, netālu no Rijekas, kas tika īstenots kopīgi ar Latvijas uzņēmumu “Peruza”. Latvijas uzņēmums piegādāja zivju pārstrādes ražošanas līniju un palīdzēja sākt tās ekspluatāciju. “Peruza” joprojām aktīvi strādā Horvātijā, pastāvīgi sadarbojoties ar vairākām zivju pārstrādes ražotnēm Adrijas jūras krastā. Šodien šis uzņēmums ir pārstāvēts mūsu biznesa delegācijā.

Rīt mēs turpināsim vizīti Rijekā, kur piedalīsimies tikko Latvijai uzbūvēta kuģa vārda došanā un tā nolaišanā ūdenī. Šo, kā arī deviņus citus kuģus ražojusi kuģu būvētava “3.maj” pēc Latvijas kuģniecības pasūtījuma.

Vēl viens piemērs ir starptautiskās sadarbības līgums starp Rīgas ostu un Rijekas ostu, kas tiks parakstīts rīt.

Mūsu uzņēmumiem jāgūst labums arī no mūsu ģeogrāfiskā stāvokļa. Latvija atrodas Baltijas jūras reģiona centrā, bet Horvātija – Adrijas jūras krastā, tās abas atrodas dažādu Eiropas tirdzniecības ceļu krustcelēs. Mūsu vēsturiskā pieredze, sadarbojoties ar kaimiņvalstīm, ir vēl viena priekšrocība, ko varam izmantot, lai dotu abpusēju labumu mūsu uzņēmēju sadarbībai. Latvija var kalpot kā ideāla bāze Horvātijas uzņēmumiem, kas tiecas izvērst savu uzņēmējdarbību Baltijas jūras telpā, kā arī Krievijā un NVS. Horvātijas uzņēmumi savukārt varētu palīdzēt Latvijas kompānijām, kas ir ieinteresētas uzņēmējdarbībā Dienvideiropā un Austrumeiropā.

Prezidenta kungs, dāmas un kungi!

Līdzās mūsu valstu tirdzniecības un savstarpējo investīciju veicināšanai svarīgs mūsu attiecību faktors ir arī cilvēku apmaiņa. Tā kā Horvātija ir apveltīta ar skaistu dabu un patīkamu, siltu klimatu, katru gadu arvien vairāk tūristu no Latvijas pavada savas brīvdienas Adrijas jūras krastā.

Vēlos izmantot šo iespēju un aicināt Horvātijas iedzīvotājus apmeklēt Latviju un tās Baltijas jūras piekrasti, lai uzzinātu ko vairāk par mūsu zemi, kurai ir bagāta vēsture, neskarta daba un izcila kultūras dzīve. Es patiesi ceru, ka šī vizīte intensificēs kultūras apmaiņu starp mūsu valstīm, kā arī iedzīvotāju savstarpējos kontaktus.

Mūsu ļoti aktīvais goda konsuls Zagrebā Davors Šarina kungs strādā šeit jau kopš 2005.gada. Viņš priecāsies sniegt sīkāku informāciju tiem, kas ir ieinteresēti dziļāku attiecību veidošanā ar Latviju.

Prezidenta kungs, dāmas un kungi!

Ekonomikas ministrs, satiksmes ministrs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora veitnieks un uzņēmumu pārstāvji iepazīstinās jūs plašāk un sīkāk ar Latvijas ekonomiku, investīciju klimatu un biznesa iespējām.

Mūsu uzņēmēju delegācijai būs arī cits forums, kurā piedalīsies Primorskogoranska rajona uzņēmēji.

Mēs, horvāti un latvieši, varam daudz sasniegt, jo mums ir liela pārliecība par sevi un saviem partneriem.

Izmantosim šo izdevību!

Paldies par uzmanību!