Eiropas Parlaments: Par 23.augustu kā staļinisma un nacisma upuru atceres dienu

4.septembrī Eiropas Parlamentā Briselē pieņēma rakstveida deklarāciju par 23.augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu. Tās iniciatore kopā ar vairākiem citu valstu un politisko partiju pārstāvjiem bija Latvijas deputāte Inese Vaidere.

1939.gada 23.augustā Padomju Savienībai un Vācijai parakstot Molotova–Ribentropa paktu, Eiropa ar šā pakta slepenajiem papildprotokoliem tika sadalīta divās interešu sfērās.

Šī diena ir arī 1989.gada baltiešu grandiozās vienotības akcijas “Baltijas ceļš” gadadiena, tas tika rīkots tieši pakta gadadienā.

Šo rakstisko deklarāciju “Par 23.augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu” (tekstu skat. zemāk) 2008.gada 7.maijā Eiropas Parlamentā iesniedza vairāki deputāti: igauniete Marianne Miko, brits Kristofers Bīzlijs, latviete Inese Vaidere, ungāriete Zita Gurmai un vācietis Aleksandrs Alvaro.

Inese Vaidere pie deklarācijas pieņemšanas cītīgi strādāja vairākus mēnešus, jo Latvijai šis lēmums ir īpaši svarīgs lielā upuru skaita dēļ.

Molotova–Ribentropa paktu noslēdza Staļina PSRS un Hitlera Vācija pašā Otrā pasaules kara priekšvakarā, sadalot Austrumeiropu padomju un nacistu ietekmes zonās un nodrošinot arī Latvijas okupācijas iespējamību.

Alise Ķezbere, EP deputātes I.Vaideres palīdze

Rakstveida deklarācija par 23.augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā ANO Konvenciju par noilguma termiņu nepiemērošanu kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci,

– ņemot vērā šādus Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pantus: 1.pants. Pienākums ievērot cilvēktiesības, 2.pants. Tiesības uz dzīvību, 3.pants. Spīdzināšanas aizliegums un 4.pants. Verdzības un piespiedu darba aizliegums,

– ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Rezolūciju Nr.1481 (2006) par komunistisko režīmu noziegumu nosodīšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 116.pantu:

A. tā kā, Padomju Savienībai un Vācijai 1939.gada 23.augustā parakstot Molotova–Ribentropa paktu, Eiropa ar šā pakta slepenajiem papildprotokoliem tika sadalīta divās interešu sfērās;

B. tā kā staļinisma un nacisma agresijas ietvaros veiktās masu deportācijas, slepkavības un apspiešana ir klasificējamas kā kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci;

C. tā kā saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem uz kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci neattiecas noilguma termiņi;

D. tā kā Eiropā ir maz zināms par padomju režīma un okupācijas ietekmi un nozīmi bijušo komunistisko valstu pilsoņu dzīvē;

E. tā kā ar programmu “Eiropa pilsoņiem”, kuru izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr.1904/2006/EK, tika uzsākta darbība “Aktīvi piemiņas pasākumi Eiropā”, kuras mērķis ir nepieļaut nacisma un staļinisma noziegumu atkārtošanos;

1. ierosina pasludināt 23.augustu par staļinisma un nacisma noziegumu upuru atceres dienu, lai paturētu atmiņā masu deportāciju un iznīcināšanas upurus, vienlaikus nostiprinot demokrātiju, mieru un stabilitāti mūsu kontinentā;

2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo deklarāciju kopā ar parakstītāju vārdiem dalībvalstu parlamentiem.