Par Eiropas Savienības, Baltijas valstu, Krievijas un Gruzijas attiecībām

Eiropas Parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis:

3.septembrī Eiroparlamentā notika debates par Helēnes Flotres (Francija) ziņojumu par ES sankciju izvērtēšanu, kas ir daļa no ES kopējās drošības un ārējās politikas instrumentiem. Deputāte aicināja nopietni izvērtēt šo sankciju iedarbības mehānismu, kā arī izstrādāt vienotus principus, kā ES katrā konkrētā gadījumā jārīkojas. 

Ģirts Valdis Kristovskis (Pilsoniskā savienība/Nāciju Eiropas grupa) debatēs sacīja: “Nav šaubu, ka sankcijas pret valstīm jāpielieto elastīgi. Taču, tās nosakot, nav pieļaujami dubultie standarti. Nekonsekvence apdraud ES sankciju politikas uzticamību.”

Ģ.V.Kristovskis uzsvēra, ka ES diemžēl raksturīga atšķirīga izturēšanās pret trešajām valstīm, kad tiek lemts par sankciju piemērošanu. Īpaši, ja tās ir ietekmīgas. Ne velti Eiropas Savienības pieļāvīgā nostāja Gruzijas jautājumā, pat izvairoties apspriest jautājumu par sankciju piemērošanu, Krievijā izraisījusi īstu sajūsmas eksploziju. Viņuprāt, militāra agresija ir īstais cilvēktiesību instruments. Deputāts atgādināja par Krievijas prezidenta Medvedeva šopirmdien sniegto paziņojumu oficiozajiem šīs valsts TV kanāliem, jau pasludinot, ka turpmāk Krievija īstenos savu politiku “tradicionālajos interešu reģionos” un aizsargās savus pilsoņus visā pasaulē, tā būs šīs valsts oficiālās ārpolitikas sastāvdaļa.  

“ES kopējās ārlietu un drošības politikas bezzobainība ir lakmusa papīrs faktam, ka visas ES kopējās vērtības atrodas biznesa interešu pavēnī,” pārliecināts deputāts. “Pragmatiski vērtējot, tas ir saprotams. Diemžēl šī pieeja vairo atsevišķu lielvaru nesodāmības sajūtu un apziņu, ka tās netraucēti var pārkāpt starptautiskās tiesības. Bet šāds noskaņojums provocē militāra spēka lietošanu suverēnu valstu teritorijās, kā arī vairo imperiālistiski domājošo valstu, tajā skaitā Krievijas, fanātismu.”

Ģ.V.Kristovskis uzskata: “Mēs esam liecinieki tam, ka starptautiskajās attiecībās padziļinās krīze, bet nav efektīvu krīzes atrisināšanas līdzekļu, jo Eiropas demokrātija spēj imitēt rīcību, taču tai nereti trūkst apņēmīgas politiskās gribas. Piekrītu ziņojumā uzsvērtajam principam, ka nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos ir jālieto atbilstošas sankcijas, nevis vispirms jāvērtē, kāds varētu būt to iespaids uz pašas ES ekonomikas un tirdzniecības interesēm. Šodien pieļautie dubultie standarti diemžēl radīs vēl daudz problēmu nākotnē.”

Eiropas Parlamenta Nāciju Eiropas grupas informācija

Par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi latvieti Dienvidkaukāzā

3.septembrī darbu ES īpašā pārstāvja Dienvidkaukāzā birojā Tbilisi, Gruzijā, sāka Ārlietu ministrijas pārstāvis Raimonds Vingris, kurš pildīs politiskā padomnieka funkcijas. Ārlietu ministrijas lēmums par diplomāta nosūtīšanu balstās uz līdz šim Latvijas pausto aicinājumu aktīvākai ES iesaistei Krievijas un Gruzijas konflikta noregulēšanā un situācijas Gruzijā normalizēšanā. Ņemot vērā situācijas eskalāciju Gruzijā, Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par ES īpašā pārstāvja Dienvidkaukāzā biroja kapacitātes stiprināšanu.

ES īpašā pārstāvja uzdevums ir veicināt ES dialogu ar Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju, sniegt atbalstu šo valstu reformu procesā, kā arī sekmēt Eiropas Savienības atbalstu miermīlīgam konflikta risinājumam.

Pašlaik paredzams, ka R.Vingris uzturēsies Gruzijā līdz 30.novembrim. Iepriekš R.Vingris Ārlietu ministrijā pildīja Ministra biroja vadītāja vietnieka pienākumus.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments