Kā ceram dzīvot nākamgad

Finansu ministrs Edmunds Krastiņš

Par valsts budžetu 2000. gadam

— preses konferencē:

— Nākamā gada budžeta likumprojekts 1. oktobrī tiks iesniegts Saeimā izskatīšanai. Runāšu pavisam īsi. Par iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu. Augstajam IKP pieaugumam, kāds bija 1997. gadā un 1998. gada pirmajā pusē, pēc Krievijas krīzes sekoja kritums. Optimistiskākās prognozes pašlaik paredz 1 procentu šāgada pieauguma, pesimistiskākās — nulli. Nākamajā gadā mēs plānojam 3,5 procentu pieaugumu, atsākoties tautsaimniecības attīstībai. Mēs esam apkopojuši datus par IKP pieaugumu uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes standartiem ekijos, visās Baltijas valstīs. Šie dati rāda, ka Latvijai joprojām ir zemākais IKP Baltijas valstu vidū uz vienu iedzīvotāju. Tātad Latvijai ir jāattīstās straujāk nekā pārējām Baltijas valstīm, lai mēs spētu sasniegt tos pašus labklājības standartus.

Budžeta projekts 2000. gadam sagatavots, balstoties uz diviem galvenajiem pamatprincipiem. Viens ir tautsaimniecības attīstības veicināšana jeb grūdiens tautsaimniecības attīstībai, un šeit valdība piedāvā samazināt virkni nodokļu uzņēmējdarbībā un paredz nodokļu palielinājumu tikai patēriņa daļā. Tas palīdzētu sabalansēt budžetu un izlīdzināt nodokļu likmes attiecībā pret pārējām Baltijas valstīm, kā arī samazināt tekošā konta deficītu, samazinot importu. Otrs pamatprincips mūsu vēlme, lai 2000. gada budžets iegūtu starptautisku atzinību. Līdz ar to fiskālais deficīts mums jāsamazina zem 2 procentiem no IKP, kas prasa visaptverošu taupības režīmu un nodokļu administrēšanas uzlabošanu. Samazinot nākamgad budžeta deficītu līdz 2 procentiem vai zem tiem, mēs speram būtisku soli, lai izietu no situācijas, kas sakarā ar Krievijas krīzi izveidojusies šogad — pēdējās prognozes rāda, ka budžeta deficīts varētu būt 4 vai pat vairāk procentu. Pārrēķinot iepriekšējo gadu budžeta rezultātus (izslēdzot ieņēmumus no privatizācijas, lai aina būtu salīdzināma), kļūst skaidrs, ka vienīgais gads, kad Latvijai izdevies sasniegt budžetā pārpalikumu, ir 1997. gads.

Uz iepriekšnosauktajiem ekonomiskajiem pamatprincipiem arī balstās mūsu nodokļu prognoze. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā mēs vēlamies atgriezties tādā pašā proporcijā pret IKP, kā tas bija 1998. gadā. Ceram, ka tā arī notiks gan tautsaimniecības attīstības, gan nodokļu administrēšanas uzlabošanas rezultātā.

Muitas nodoklis, pēc mūsu prognozēm, turpinās kristies gan absolūtos skaitļos, gan proporcijās pret IKP, jo sāks darboties Pasaules tirdzniecības organizācijas nosacījumi un Latvijai ir noslēgts pietiekami liels daudzums brīvās tirdzniecības līgumu.

Līdzīgi kā ar (PVN), mēs ceram atgriezties arī 1998. gada ieņēmumu līmenī uzņēmumu ienākuma nodokļa iekasēšanā, tiesa, proporcijai pret IKP krītoties.

Ar akcīzes nodokli arī bijusi līdzīga problēma šajā gadā — proporcijas samazināšanās pret IKP. Gan nodokļu likmju celšanās, gan administrēšanas uzlabošanas rezultātā mēs ceram pārsniegt šo proporciju pret 1998. gadu, līdz ar to uzlabot arī ieņēmumus. Vislielākās problēmas šai ziņā ir ar naftas produktu akcīzi — salīdzinājums rāda, ka šāgada kritums bijis vislielākais. Pārsvarā acīmredzot uz nodokļu nemaksāšanas un kontrabandas rēķina. Virkne pasākumu jau sākti kontrabandas apkarošanai, un ir bijusi jau jūtama pretreakcija, piemēram, negadījums ar finansu policijas inspektoru. Taču šādi incidenti nekādā gadījumā mūsu aktivitāti nemazinās, un cīņa pret kontrabandu, bez šaubām, turpināsies. Vienlaikus arī sadarbībā ar Iekšlietu ministriju mēs esam izvērsuši cīņu pret korupciju muitā. Kā zināt, šajās nedēļās ir aizturēta vesela virkne muitnieku, kuri tiek turēti aizdomās par korumpētību, ir arī pierādījumi. Ja nemaldos, arī trešdien divi muitnieki ar attiecīgiem pierādījumiem aizturēti.

Sociālās apdrošināšanas iemaksu ziņā papildus absolūtajam pieaugumam, kas būs, saglabāsies šāgada proporcija pret IKP. Līdzīgi tas ir prognozēts arī attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas ir pašvaldību galvenais ienākumu avots.

Runājot par izdevumiem, es gribētu izvērtēt ekonomiskās klasifikācijas sadalījumu. Ja kapitālie izdevumi, investīcijas un arī kārtējie izdevumi ir pieauguši nedaudz vai nav pieauguši nemaz šajā gadā, tad ļoti būtisks pieaugums šogad — par 80 miljoniem latu — ir noticis dotācijās iedzīvotājiem, kas no izdevumu viedokļa arī ir radījis šo samērā lielo budžeta deficītu. Nākamajā gadā, kā jau teicu, paredzēti vairāki taupības pasākumi. To rezultātā paredzēts samazināt kārtējos izdevumus — visas valsts institūcijas samazinās savus uzturēšanas izdevumus par 2 procentiem, līdzīgi paredzēts samazināt arī kopējo atalgojuma līmeni, likvidējot liekās institūcijas, dublējošās funkcijas, nepalielinot ierēdņu skaitu. Ar šiem grozījumiem likumā par valsts pensijām un par nodarbinātību paredzēts arī samazināt attiecībā pret šāgada līmeni dotācijas iedzīvotājiem.

Turpinājums — 13.lpp.

— Latvijas televīzijā:

TV tiešraidē ar finansu ministru Edmundu Krastiņu sarunājās žurnālists Mareks Gailītis, kā arī ministrs atbildēja uz skatītāju jautājumiem

— Kādas ir esošās valdības prioritātes?

E.Krastiņš:

— Mūsu prioritātes īstenojas caur budžetu un tiek atspoguļotas nākamā gada budžetā. Pirmkārt, tā būtu tautsaimniecības attīstība, lai mēs izrāptos no tās bedres, kurā mēs šogad zināmā mērā esam iekrituši. Mums ir jāatgūst starptautiskā uzticība, lai mēs varētu piesaistīt investīcijas, radīt jaunas darba vietas, panākt tautsaimniecības attīstību. Attiecībā uz izdevumu jomu mums ir divas prioritātes — aizsardzība un izglītība.

— Par izglītību. Izglītības darbinieki grib rīkot streiku, lai protestētu pret valdības lēmumu nepaaugstināt pedagogu algas ar nākamā gada 1.janvāri, kā tas ir paredzēts jau esošajā likumprojektā.

E.Krastiņš:

— Diemžēl iepriekšējā valdība un iepriekšējā Saeima ir devusi neizpildāmus solījumus, kas prasa tādus līdzekļus, kādi mūsu budžetā nav atrodami. Tādā gadījumā būtu jāaizņemas. Viens no šādiem solījumiem ir par algu paaugstināšanu. Tas prasītu 53 miljonus latu. Protams, mūsu rīcībā tādas naudas nav. Nākošā gada budžetā mēs piedāvājam pakāpenisku šo algu palielināšanu, tādējādi tomēr palēnām izpildot šos solījumus. Valdība arī šajā vislielākajā taupības režīmā ir spējusi atrast papildus 6 miljonus latu, kurus varētu novirzīt pedagogu algu palielināšanai.

— Krastiņa kungs, es jums gribētu atgādināt vairākus solījumus. Valdības deklarācijā ir rakstīts, ka valdība apņemas nodrošināt pedagogu algu būtisku palielinājumu. Tautas partijas priekšvēlēšanu programmā ir rakstīts: "Tikai kvalitatīva izglītība spēj nodrošināt bērnu un ģimenes labklājību." Kāda var būt runa par kvalitāti, ja nav naudas?

E.Krastiņš:

— Kvalitāti var panākt vairākos veidos, tas nebūt nenozīmē izdot 53 miljonus latu. Es, protams, neesmu izglītības ministrs, bet arī mani šokēja Izglītības un zinātnes ministrijas savāktie fakti, kas skaidri un gaiši liecināja par nepieciešamību vairākas lietas mainīt mūsu skolu sistēmā. Piemēram, 7. līdz 9.klases skolēniem mūsu valsts skolās slodze ir 1200 stundas gadā, turpretī Eiropā un ASV skolēnu gada slodze ir 700 līdz 800 stundas. Tas nozīmē, ka mūsu skolēni ir pārslogoti. Kad es parakstīju kredīta ņemšanu no Pasaules bankas Latvijas skolu darbības efektivitātes paaugstināšanai 30 miljonu ekiju apmērā, es redzēju analīzi, kas rāda, ka Latvijā uz vienu skolēnu ir divreiz vairāk telpu nekā Eiropā vai Amerikā, bet uz vienu skolotāju divreiz mazāk bērnu nekā Eiropā vai Amerikā. Tas nozīmē, ka mums ir jāatrod iekšējās efektivitātes rezerves.

— Atgriežoties pie solījumiem — valdības deklarācijā ir rakstīts par izglītības darbinieku algas būtisku palielinājumu. Kāda ir garantija, ka vispār šis algas palielinājums būs?

E.Krastiņš:

— Tādam ir jābūt, par to nav ne mazāko šaubu.

— Tāpat nākamajā gadā nepalielinās pabalstus bērniem. Kāpēc? Šie pabalsti taču nav palielināti vairākus gadus.

E.Krastiņš:

— Protams, ir ļoti jauki dot solījumus pirms vēlēšanām, nezinot, vai tos varēs izpildīt. 1999.gadā pabalstos un pensijās ir paredzēts izmaksāt par 80 miljoniem latu vairāk nekā 1998.gadā. Tie ir milzīgi izdevumi.