Kā ceram dzīvot nākamgad

Finansu ministrs Edmunds Krastiņš

— preses konferencē:

Turpinājums no 1.lpp.

Tajā pašā laikā tas būs augstāks nekā 1998. gadā. Lai saprastu, kāds ir šis līmenis attiecībā uz subsīdijām un dotācijām iedzīvotājiem Latvijā un Igaunijā, varu teikt, ka Latvijā ir apmēram par 50 procentiem augstāks subsīdiju un dotāciju līmenis iedzīvotājiem nekā kaimiņvalstī Igaunijā. Tas varbūt ir izskaidrojams ar tiem biežajiem pārmetumiem, ka Igaunijā valsts finansē vairāk gan izglītību, gan kultūru, gan vairāk investē. Latvijā liela daļa budžeta līdzekļu tiek novirzīti tieši subsīdijām iedzīvotājiem.

Runājot par dažādām nozarēm, gribu uzsvērt, ka ir nozares, kurām, neraugoties uz nepieciešamību samazināt budžeta deficītu, nākamajā gadā ir paredzēts palielinājums. Pēc valsts konsolidētā kopbudžeta aprēķiniem, vislielākais palielinājums proporcionāli paredzēts aizsardzības jomā, kaut gan absolūtos skaitļos tas nav tik liels. Arī gadu no gada mums ir izdevumu palielinājums izglītībā, kur paredzēts papildu finansējums — vairāk nekā 6 miljoni latu — izglītības darbinieku samaksas palielināšanai, gandrīz viens miljons studentu kreditēšanai, gan arī papildu līdzekļi ārvalstu palīdzības veidā. Neliels samazinājums pret šogadu ir sociālajā apdrošināšanā un sociālajā nodrošināšanā, bet arī tad nākamā gada izdevumi pārsniedz 1998. gada līmeni. Tā rezultātā, ievērojami samazinot budžeta deficītu, mēs ceram, ka nākamais gads būs pēdējais gads, kad būtiski pieaugs valsts parāds, radot iespēju 2001. gadā šo valsts parāda līmeni stabilizēt.

Nākamais jautājums, par ko gribēju informēt, ir tas, ka esam izdarījuši kārtējo eiroobligāciju laidienu 75 miljonu ekiju vērtībā, kuras ir tirgotas par ļoti labu cenu pašreizējos tirgus apstākļos. Nepieciešamība eiroobligāciju laidienam radās sakarā ar to, ka nav piepildījušās prognozes par privatizācijas ieņēmumu saņemšanu 40 miljonu latu apmērā šogad. Tādēļ, lai garantētu valsts budžeta izdevumu pilnīgu finansēšanu, mēs šo brīdi uzskatījām par pareizāko, kad obligāciju laidienu izdarīt. Uzskatām, ka tas noticis veiksmīgi.

Trešais un pilnīgi jaunais fakts ir tas, ka kredītreitinga aģentūra "Fitch IBCA" paziņojusi Latvijas jauno kredītreitingu: ilgtermiņa aizdevumiem ārvalstu valūtā — BBB, īstermiņa aizdevumiem ārvalstu valūtā — F3 un ilgtermiņa aizdevumiem vietējā valūtā — A. Kredītreitings ir saglabājies tādā pašā rangā, kā Latvijai bija līdz šim. Attiecībā uz šo aģentūru mēs esam vienā kredītreitinga grupā ar Igauniju, Ungāriju un Koreju. "Fitch IBCA" uzsver, ka šis kredītreitings Latvijai dots arī tādēļ, ka Latvijas valdība izrādījusi stingru apņemšanos samazināt budžeta deficītu un īstenot stingru fiskālo un monetāro politiku. Aģentūra norāda Latvijas stiprās puses, uz kurām balstoties kredītreitings dots,— jau sevi pierādījusī stabilā valūta, zemais inflācijas līmenis, arī zemais valsts parādu līmenis. Savukārt vājās puses ir augstais fiskālais šāgada deficīts, zemais uzkrājumu līmenis ekonomikā. To, protams, var stiprināt tikai ar stabilu valūtu un stabilu banku, pensiju fonda un apdrošināšanas sabiedrību sistēmu. Kā vājumu aģentūra norāda arī ļoti ciešās saites Latvijā starp biznesu un politiku. Kopumā var teikt, ka šis kredītreitings apliecina Latvijas valdības pareizo kursu, kas tiek starptautiski atzīts, dodot mūsu valstij investīciju kredītreitingu.

Preses konferences turpinājumā Edmunds Krastiņš atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

—

Kā domāts nosegt lielo ārējo parādu nākamajā gadā?

— Cik saprotu — atmaksāšanu? Tā kā ir budžeta deficīts, tad to nosegt būs iespējams, tikai pārfinansējot šos kredītus. Tas ir, vai nu aizņemoties — pārsvarā ārzemēs, jo šīs summas ir pietiekami lielas un mēs negribam izdarīt spiedienu uz procentu likmēm iekšzemē (martā mums jāatdod ārzemju kredīts 30 miljoni latu). Otrs iespējamais avots, bez šaubām, ir arī privatizācijas ieņēmumi, kas ļaus samazināt gan ārējo parādu, gan šī parāda apkalpošanas izmaksas.

— Vai nākamajā gadā sagaidāms atkal jauns eiroobligāciju laidiens?

— Mums ir vairākas iespējas, kā es teicu. Pirmkārt. Visizdevīgākais, kā Latvijai samazināt šos procentmaksājumus, ir privatizācijas ieņēmumu izmantošana ārējā parāda dzēšanai. Nākamais. Tā kā mums būs vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu un mēs pildīsim programmu, par kuru būsim vienojušies, tad mums būs iespēja aizņemties no Pasaules bankas 70—80 miljonus dolāru, kas būs pietiekami, lai nosegtu lielu daļu no atmaksājamiem kredītiem. Trešā iespēja ir kādi jauni eiroobligāciju laidieni. Ja mēs izmantojam papildu eiroobligāciju laidiena iespēju, tad nākamgad tiks sludināti jauni konkursi un, iespējams, mums būs jauni partneri.

— Kā mainīsies finansējums lauksaimniecībai salīdzinājumā ar šogadu?

— Finanses zemkopības sistēmai, lauksaimniecībai salīdzinājumā ar šogadu pieaug. Pamatpieaugums saistās ar to, ka tiek paredzēts saņemt 13 miljonu latu apmērā pirmsstrukturālās iestāšanās fondu naudu.

— Kāda ir nākamā gada budžeta tālākā virzība?

— Budžets ir akceptēts valdībā, pašlaik tas tiek "likts kopā" un gatavoti nepieciešamie paskaidrojuma raksti, un 1. oktobrī paredzēts, ka budžets tiks iesniegts Saeimā.

— Eiroobligāciju laidiens bija paredzēts tikai oktobrī. Kādēļ tas jau izdarīts tagad, septembrī?

— Oktobris jau arī gandrīz ir klāt, un mēs uzskatījām, ka šis ir pareizākais brīdis, nevis gaidīt neatliekamu nepieciešamību un tad gatavot laidienu. Arī cenas pašlaik bija labas, un atlikt uz gada beigām nevēlējāmies — gada beigās aizņemšanās parasti ir apgrūtināta, un, pēc pesimistiskām prognozēm, varētu būt, ka Latvijai nauda vajadzīga jau nākamā gada sākumā. Līdz ar to mēs aizņēmumu izdarījām laikus.

— Kur tiek izmantota nauda, kas iegūta no iepriekšējām eiroobligācijām?

— Tā pakāpeniski tiek izmantota budžeta deficīta segšanai.

— Runājot par eiroobligācijām, vai Latvijai 2004. gadā būs jāatdod milzīgas naudas summas?!

— Tā būs, jā. Bet 2004. gads ir pietiekami ilgs termiņš, lai, Latvijas ekonomikai normāli attīstoties, nebūtu ne mazāko grūtību aizņēmumus pārfinansēt.

— Kredītreitinga aģentūra kā vājo punktu minēja arī politikas un biznesa pārāk ciešo saistību. Vai ir domāts, kā to mazināt?

— Tas nav tik daudz Finansu ministrijas kompetence, bet gan vairāk likumdošanas jautājums, lai šos interešu konfliktus novērstu. Taču šajā sakarā valdība ir akceptējusi Latvijas pievienošanos attiecīgām Eiropas konvencijām, kas, protams, paredz arī iesniegt grozījumus likumdošanā. Tas vēl vairāk un precīzāk reglamentētu politikas un biznesa nodalīšanu — ne tikai korupcijas lietu, bet arī politiskās ietekmes izmantošanu un juridisko personu atbildību par iejaukšanos politikā. Mums ir jāsāk kaut ko darīt, lai redzētu, ko varam izdarīt. Ja mēs nedarīsim neko, tad viss paliks, kā ir pašlaik. Ja darīsim, tad varēsim spert soli aiz soļa un šīs lietas sakārtot.

Rūta Bierande,  "LV" ekonomikas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Valsts konsolidētais budžets 2000. gadam

— Latvijas televīzijā:

Turpinājums no 1.lpp.

E.Krastiņš:

— Līdz ar to mums ir jāizlemj, kuros virzienos šo naudu tērēt. Valdība neatsakās no šī solījuma vispār, bet gan piedāvā to atlikt uz gadu, kad budžets būs sabalansēts un Krievijas radītā krīze būs pārvarēta.

— Tautas partija savā priekšvēlēšanu programmā ir teikusi, ka tautas nākotne ir veseli un laimīgi bērni. Valdības deklarācijā ir rakstīts, ka ir jānodrošina atbalsts ģimenēm ar bērniem. Vai tas ir atbalsts ģimenēm ar bērniem, ja netiek paaugstināti bērnu pabalsti? Vai tādā gadījumā mums dzims veseli un laimīgi bērni?

E.Krastiņš:

— Valdības deklarācijā ir runāts arī par sabalansētu budžetu un tautsaimniecības attīstību. Mūsu mērķiem ir jābūt līdzsvarā. Latvijā pastāv vairāku veidu pabalstu sistēma — ir pabalsti ģimenēm, kā arī nodokļu atvieglojumi. Tātad mums ir divas atbalsta sistēmas. Protams, tas varētu būt nepietiekami, jo diemžēl, kā rāda pēdējie dati, nacionālā ienākuma ziņā uz vienu iedzīvotāju mēs atpaliekam gan no Lietuvas, gan no Igaunijas. Tas nozīmē, ka vispirms mums ir jāveic tautsaimniecības attīstība. Tad, kad mēs tur iegūsim līdzekļus, mēs tos varēsim veltīt sociālajai palīdzībai. Budžets ir jāsabalansē tā, lai mums nebūtu pārmērīgi jāaizņemas ārzemēs.

— Ja 2001.gadā šos pabalstus paaugstinās, uz kā rēķina tas notiks?

E.Krastiņš:

— Pirmām kārtām mēs samazināsim budžeta deficītu, kas ļaus atkopties tautsaimniecībai, uzlabosim nodokļu administrēšanu.

— Kā notiks tautsaimniecības attīstība un nodokļu administrēšana? Mēs visi zinām, kas šobrīd notiek ar Jēkabpils cukurfabriku.

E.Krastiņš:

— Tautsaimniecības attīstībai mēs piedāvājam izdevumu samazinājumu un starptautiskās atzinības nodrošināšanu, kas piesaistītu investīcijas. Mēs veicam pasākumu kompleksu nodokļu administrēšanā, kā rezultātā šodien Rīgā ir sašauts viens no finansu nodokļu inspektoriem. Tāpat mēs cīnāmies pret korupciju muitā, kur pēdējo divu nedēļu laikā ir aizturēti pieci muitnieki. Pasākumi ir, būs un vērsīsies plašumā.

— Kā vienu no prioritātēm jūs minējāt aizsardzību. Nākamā gada budžetā ir paredzēts būtisks palielinājums Aizsardzības ministrijai. Kas tad ir būtiskāks — NATO vai mūsu bērni, kas taču ir mūsu nākotne?

E.Krastiņš:

— Es kā finansu ministrs nevaru jums uz šo jautājumu atbildēt. Mans uzdevums ir sabalansēt budžetu. Valdība vienojās par finansējuma palielinājumu aizsardzībai, un es kā valdības loceklis to atbalstu.

— Bet jūs kā cilvēks, kā tēvs?

E.Krastiņš:

— Ja mēs nespēsim aizsargāt savu valsti un nodrošināt tās neatkarību, tad visam pārējam, ko mēs darām, būs maza jēga.

— Vai ir kādas ziņas, ka kāds taisās mums uzbrukt?

E.Krastiņš:

— Manuprāt, politiski mums ir tikai divas politiskās izšķiršanās — starp Eiropas Savienību un Krieviju. Mēs nevaram runāt par Latviju kā par neitrālu valsti. Vai nu mēs integrējamies Eiropas Savienībā un NATO, vai nu mēs pievienojamies NVS un Krievijai ar visām no tā izrietošajām sekām. Personīgi es uzskatu, ka mums ir jāintegrējas Eiropas Savienībā un NATO. Ja mēs to vēlamies darīt, mums ir jāizpilda zināmas prasības.

— Latvijā ir ļoti slikti dzimstības rādītāji. Ja netiks paaugstināti šie pabalsti, kas varētu būt stimuls vecāku domām par ģimenes pieaugumu, kas tad ies uz NATO?

E.Krastiņš:

— Pabalstu sistēma nav padarījusi laimīgus cilvēkus nevienā pasaules valstī. Ir bīstami padarīt cilvēku atkarīgu no pabalstiem. Ir jārada jaunas darba vietas, ir jāpanāk tāds atalgojums, lai vecāki strādājot varētu nodrošināt savus bērnus — divus vai trīs. Man pašam ir trīs bērni. Ja mēs panāksim tautsaimniecības attīstību, tad varbūt mums arī nebūs vajadzīgs pabalstu palielinājums, jo cilvēki paši varēs nopelnīt, un pabalsti būs vajadzīgi tikai trūcīgajiem.

— Kādas tautsaimniecības nozares tiks attīstītas tuvākajā laikā?

E.Krastiņš:

— Tas būs atkarīgs no katras nozares priekšrocībām. Valdība netaisās iejaukties un mākslīgi attīstīt kādu nozari. Taču ekonomiskajā stratēģijā ir precīzi noteikts, kuras ir Latvijas perspektīvākās nozares. Tā ir, piemēram, kokapstrāde, tātad Latvijas meži. Vēl mums ir ļoti spējīgi programmētāji. Nu, un, protams, tranzīts.

— Valdības deklarācijā rakstīts, ka lauksaimniecības attīstība tiks plānveidīgi īstenota un sabiedrībā apspriesta, tai būs izvērsta valdības atbalsta un subsīdiju politika.

E.Krastiņš:

— Šī atbalsta un subsīdiju politika lauksaimniecībai tiks saskaņota ar Eiropas Savienības prasībām. Lauksaimniecībā šis atbalsts lielā mērā ir saistīts ar reģionālo attīstību, tā ir ne tikai ražošanas, bet arī lauku dzīves attīstīšana.

— Mēs esam saņēmuši vairākas skatītāju vēstules un telefona zvanus, kuros izskan doma, ka mēs pārāk pakļaujamies Eiropas Savienības un NATO spiedienam. Vai tiešām mums savs budžets ir jāveido pēc Eiropas Savienības un NATO noteikumiem?

E.Krastiņš:

— Kā jau es teicu, mums ir divi iespējamie attīstības ceļi, trešais ir bezperspektīvs. Ja mēs gribam nodrošināt savu valstisko neatkarību un iekļauties civilizētajā pasaulē, tad mums ir jāintegrējas Eiropas Savienībā un NATO. Bet tas, protams, mums uzliek zināmus pienākumus.

— Krastiņa kungs, kā jūs domājat — vai cilvēki var ticēt šai valdībai, ja tā nepilda savus solījumus, kā tas ir gadījumā ar skolotāju algām un bērnu pabalstiem?

E.Krastiņš:

— Kā jau es teicu, šos likumus nepieņēma šīs valdības laikā un pat ne šīs Saeimas laikā. Es uzskatu, ka tie ir pieņemti bez pietiekamas atbildības un ir bezatbildīgi solīt to, ko nevar pildīt.

— Bet vai tad tiešām pedagogiem nav vajadzīgs algas palielinājums un bērniem lielāki pabalsti?

E.Krastiņš:

— Es jau teicu, ka nākamajos gados tas varētu notikt. Taču es vēlreiz uzsveru, ka ir jārada nevis cilvēku atkarība no pabalstiem, bet gan sabiedrības ienākumiem ir jākļūst lielākiem.

— Bet šobrīd Latvijā ļoti daudz cilvēku ir atkarīgi no šiem pabalstiem. Krastiņa kungs, vai jūs varat apsolīt, ka 2001.gadā būs algu palielinājums pedagogiem un būs lielāki bērnu pabalsti?

E.Krastiņš:

— Tas ir atkarīgs no tā, kā pildīsies budžets. Man, protams, ir jāapsola šī ieņēmumu daļa.

— Kas notiks ar nākamā gada sociālo budžetu, ja referendumā netiks atbalstīti valdības ierosinātie grozījumi pensiju likumā?

E.Krastiņš:

— Ja referendumā netiks atbalstīti šie grozījumi, tad acīmredzot valdībai būs jānāk klajā ar citiem vai pat būs jāatsakās no šīs progresīvās pensiju sistēmas, kas jau tā priekšvēlēšanu laikā ir pamatīgi sakropļota.

— Tātad kur tiks ņemti līdzekļi? Kam mēs atkal atņemsim vai aizņemsimies?

E.Krastiņš:

— Mēs nevaram aizņemties, mums ir pensijas jāizmaksā no budžetā esošajiem līdzekļiem. Ja šie grozījumi netiek pieņemti, tad valdībai jāmeklē kāds cits risinājums.

— Šodien presē parādījās informācija, ka Labklājības ministrija ir iesniegusi kļūdainus aprēķinus par valdības veiktajiem grozījumiem pensiju likumā. Vai tas neliecina par to, ka šie grozījumi ir bijuši pārsteidzīgi?

E.Krastiņš:

— Veiktie grozījumi nav pārsteidzīgi, jo ir jāsedz tie izkropļojumi, kas radās pagājušajā gadā. Iespējams, ka aprēķinos ir kādas kļūdas, kas radās konkrētajos grozījumos, taču lielos vilcienos tie ir būtiski nepieciešami.

— Pēdējā laikā ir parādījusies informācija, ka valdošā partija ir sākusi konsultācijas par šo grozījumu mīkstināšanu. Pēc manā rīcībā esošajiem datiem, vismaz 80 procenti iedzīvotāju tos neatbalsta.

E.Krastiņš:

— Mans kā finansu ministra pienākums ir panākt budžeta sabalansētību un šī budžeta reālu īstenošanu.

— Vai jūs pieļaujat, ka premjers Šķēle vienkārši noveļ savu atbildību par pārsteidzīgajiem grozījumiem uz Labklājības ministriju?

E.Krastiņš:

— Es kā finansu ministrs nevaru apspriest premjeru.

— Nākamā gada budžeta izskatīšana varētu būt ļoti nopietns pārbaudījums valdības stabilitātei. Vai ir iespējama tās krišana?

E.Krastiņš:

— 1999.gads ir bijis ļoti grūts Latvijas ekonomikai. Es ceru, ka visas frakcijas, kas ļoti aktīvi strādāja pie budžeta projekta sagatavošanas, to arī atbalstīs.

— Vai jūs pieļaujat valdības krišanu budžeta izskatīšanas laikā?

E.Krastiņš:

— Es domāju, ka Latvijai nav labākas alternatīvas par sabalansētu budžetu un arī šo valdību.

— Presē ir parādījusies informācija par Jēkabpils cukurfabrikas slēgšanu. Valdība ir gatava maksāt zemniekiem 350 latu par hektāru, lai viņi iear savas cukurbietes zemē. Zemnieki savukārt piedāvā šo naudu novirzīt fabrikai. Kāpēc tas netiek darīts?

E.Krastiņš:

— Manā rīcībā esošās ziņas liecina, ka līdzekļu novirzīšana Jēkabpils cukurfabrikai varētu draudēt ar šo līdzekļu zaudēšanu. Mēs nevaram ieguldīt ievērojamus līdzekļus maksātnespējīgā uzņēmumā. Ja mēs būtu pārliecināti, ka akcionāri un vadība spēs uzturēt uzņēmumu pie dzīvības, šāds variants būtu pieņemams. Šobrīd mums šādas pārliecības nav. Mēs nevaram pieļaut, ka kārtējo reizi valsts līdzekļi aiziet zemniekiem gar degunu.

— Ko nākamgad darīs tie zemnieki, kas audzē cukurbietes?

E.Krastiņš:

— Iespējams, Latvijai būs jāiztiek ar divām cukurfabrikām, kurām tad būs jāpalielina savas ražošanas jaudas. Varbūt Zemkopības ministrijai būs jāmeklē kāds cits risinājums. Bet es negribētu par to runāt zemkopības ministra vietā.

— Jēkabpils cukurfabrikas slēgšana nozīmē darbavietu zaudējumu.

E.Krastiņš:

— Ja kāds uzņēmums ir maksātnespējīgs, tas automātiski nenozīmē tā slēgšanu. Ir iespējams sanācijas process. Varētu uzņēmums atjaunot savu darbību, ja atrastos cilvēki, kas būtu gatavi pārņemt tā vadību un arī ieguldīt zināmus līdzekļus.

— Atgriežoties pie ārējā parāda. Kādā krievu laikrakstā bija rakstīts, ka katrs Latvijas pilsonis, ieskaitot jaundzimušos, ir 135 latus parādā ārzemju kreditoriem. Vai tas atbilst patiesībai?

E.Krastiņš:

— Manuprāt, šis skaitlis varētu būt pat lielāks. Un skaidrs, ka tas varētu pieaugt, ja mēs nepārvarēsim budžeta deficītu. Un šis skaitlis pieaugs ļoti strauji, un mēs diemžēl varētu nonākt līdzīgā situācijā kā Krievija. Tādēļ ļoti svarīgi ir kontrolēt budžeta deficītu un pakāpeniski to samazināt.

— Kādēļ Latvijas iedzīvotājiem būtu jāatbild par valdības garantētajiem kredītiem?

E.Krastiņš:

— Redziet, ļoti liela daļa budžeta izdevumu tiek novirzīta tieši Latvijas iedzīvotāju vajadzībām. Un, protams, nākamajām paaudzēm šie parādi būs jāatdod. Ja vien mēs negribam sekot Krievijai, kas nolēma šos parādus neatdot.

— Ļoti bieži izskan pārmetumi par skandalozo G-24 kredītu. Un cilvēki jautā, kādēļ mums ir jāmaksā par kaut kādu blēžu izsaimniekotu kredītu?

E.Krastiņš:

— Šogad nauda ir izmantota budžeta deficīta finansēšanai — pensiju izmaksām, skolotāju algām, visam, ko veido budžeta izdevumi. Protams, ir jāuzlabo kontrole pār finansēm. Mēs esam ieviesuši iekšējo auditu visās ministrijās. Saeima ir atļāvusi Finansu ministrijai kontrolēt budžeta līdzekļu izlietojumu.

— Vai valdība negatavojas izgatavot jaunu eiroobligāciju laidienu?

E.Krastiņš:

— Tas jau ir noticis. Tā, protams, ir aizņemšanās, bet, kā jau teicu, šobrīd mums ir budžeta deficīts. No tā mēs nākamgad gribētu izvairīties.

— Mums ir pienākuši daži skatītāju telefona zvani. Piemēram — Latvijā ir pārāk daudz birokrātu. Vai nebūtu jāsamazina birokrātiskais aparāts?

E.Krastiņš:

— Protams. Šobrīd notiek ministriju funkciju revīzijas. Nākošā gada budžetā visām ministrijām ir paredzēts divu procentu samazinājums uzturēšanas vajadzībām. Tiks pārskatīts arī ierēdņu daudzums.

— Skatītāji jautā — vai tas ir ētiski, ka, jums esot finansu ministra amatā, jūsu brālis ieņem amatu Privatizācijas aģentūrā?

E.Krastiņš:

— Es nevaru atbildēt par savu brāli. Man nav nekādas saistības ar Privatizācijas aģentūras padomi, tā ir Ekonomikas ministrijas pakļautībā. Es te neko neētisku nesaskatu, jo mans brālis nestrādā manā ministrijā.

— Agrāk bija mazģimeņu nodokļi, ko maksāja ģimenes, kurām nav bērnu, un šī nauda tika novirzīta bērnu pabalstiem.

E.Krastiņš:

— Jā, šis priekšlikums pavīdēja, izskatot budžetu, taču mēs to noraidījām, lai nediskriminētu cilvēkus. Varbūt pie tā varēs atgriezties nākotnē.

— Vai bija nepieciešams paaugstināt nodokli kafijai?

E.Krastiņš:

— Tas bija piespiedu pasākums, jo mums ir jāsabalansē budžets.

— Vai ar laiku tas varētu tikt atcelts?

E.Krastiņš:

— Kad mēs panāksim sabalansētu budžetu, protams.

— Vai jūs sabalansētu budžetu plānojat jau 2001.gadā?

E.Krastiņš:

— Mēs uz to ceram.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā