Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 4.septembrī

EM: Par valsts nodevas likmi par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu un tās maksāšanas kārtību

4.septembrī Ekonomikas ministrija (EM) starpinstitūciju saskaņošanai nodeva Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 28.decembra noteikumos Nr.1068 “Noteikumi par valsts nodevas likmi par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu un tās maksāšanas kārtību”.

Noteikumu projekts paredz samazināt ikgadējo valsts nodevas likmi par katru sabiedrisko pakalpojumu veidu valsts un pašvaldības regulējamās nozarēs Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Saskaņā ar grozījumiem valsts nodevas likme par katru sabiedrisko pakalpojumu veidu valsts regulējamās nozarēs būs 0,18 procenti (iepriekš 0,2), bet katram pašvaldības regulējamās nozares sabiedrisko pakalpojumu veidam – 0,35 procenti (iepriekš 0,40) no komersanta sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma iepriekšējā kalendāra gadā.

Samazinot nodevas likmi par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu valsts un pašvaldību regulējamās nozarēs, attiecīgi samazināsies regulējamo komersantu maksājamās nodevas apjoms, kas tieši ietekmē sniegto regulējamo pakalpojumu tarifus un cenas.

Tādējādi tiks samazināts sabiedrisko pakalpojumu komersantu ekonomiski pamatoto izmaksu pieaugums, kas tiek ņemts par pamatu tarifu pieaugumam.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par Revīzijas konsultatīvās padomes nolikumu

4.septembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par Revīzijas konsultatīvās padomes nolikumu.

Dokuments sagatavots saistībā ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem likumā par zvērinātiem revidentiem, kurā noteikts, ka MK apstiprina Revīzijas konsultatīvās padomes nolikumu, kas reglamentē darba organizācijas un lēmumu pieņemšanas kārtību.

Sanāksmē tika izsludināts arī MK rīkojuma projekts par Revīzijas konsultatīvās padomes sastāvu. Likums nosaka, ka Revīzijas konsultatīvās padomes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Latvijas Grāmatvežu asociācijas, Rīgas Fondu biržas, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Darba devēju konfederācijas un kādas no Latvijas augstskolām.

Revīzijas konsultatīvā padome ir Ministru kabineta izveidota institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt revīzijas pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu. Revīzijas konsultatīvai padomei ir tiesības sniegt priekšlikumus Finanšu ministrijai par nepieciešamajiem grozījumiem revīzijas jomu reglamentējošos normatīvajos aktos.

FM: Par Finanšu sektora attīstības padomes nolikumu

4.septembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par Finanšu sektora attīstības padomes nolikumu.

Tā kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā ir dots deleģējums Ministru kabinetam noteikt padomes funkcijas, uzdevumus un sastāvu, ir jāapstiprina Finanšu sektora attīstības padomes nolikums.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums nosaka, ka koordinējošā institūcija, kuras darbības mērķis ir saskaņot un pilnveidot valsts institūciju un privātā sektora sadarbību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā, ir Finanšu sektora attīstības padome.

Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē MK noteikumu projektu saskaņos ar valsts institūcijām un citām ieinteresētajām pusēm.

FM: Par azartspēļu nodokli un nodevām licenču izsniegšanai

4.septembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli. Likumprojekts paredz par 20% palielināt azartspēļu nodokli un nodevas licenču izsniegšanai, lai sabalansētu nodokļu un nodevu ieņēmumus ar azartspēļu un izložu nozares apgrozījumu.

Kopš 2004.gada nozares apgrozījums ir palielinājies no 73 miljoniem latu līdz 202 miljoniem latu 2007.gadā. Nodevu un nodokļu maksājumi valsts un pašvaldības budžetos 2007.gadā sasniedza 33,3 miljonus latu, kas ir 15% no kopējā apgrozījuma. Azartspēļu nozare ir saistīta ar īpaši augstu sociālo risku un šādu iespējamo negatīvo seku likvidēšana ir jāsedz no azartspēļu organizētāju samaksātajiem nodokļiem. Nodevu un nodokļa palielināšana sekmēs valsts budžeta ieņēmumu palielinājumu atbilstoši reālajai sociālekonomiskajai situācijai valstī un pasaulē.

Grozījumi nosaka, ka par 20% tiks palielināta:

• valsts nodeva par licenci azartspēļu organizēšanai un uzturēšanai;

• valsts nodeva par licences izsniegšanu valsts mēroga izlozēm;

• azartspēļu nodoklis azartspēļu norises vietām un spēļu iekārtām.

Pēc izsludināšanas valsts sekretāra sanāksmē grozījumus likumprojektā saskaņos ar citām valsts institūcijām un ieinteresētajām pusēm. Paredzams, ka izmaiņas varētu stāsies spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

Lai uzlabotu jauno vecāku sociālo drošību, no 2009.gada 1.janvāra par maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu saņēmējiem valsts veiks sociālās iemaksas.

Tas nozīmē, ka par vecākiem, kuri saņem maternitātes, vecāku vai bērna kopšanas pabalstu, sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai tiktu veiktas no valsts budžeta.

Savukārt par tiem cilvēkiem, kuri saņem paternitātes pabalstu, no valsts budžeta tiktu veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, kā arī apdrošināšanai pret bezdarbu.

Līdz ar to šis laiks tiktu ieskaitīts personu apdrošināšanas stāžā un tiktu nodrošināta iespēja saņemt sociālās garantijas, piemēram, bezdarba vai invaliditātes gadījumos.

Tāpat šo laiku ņemtu vērā arī, aprēķinot vecuma pensiju vai nosakot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu un tā apmēru.

To paredz Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem, kas 4.septembrī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl lems valdība.

Grozījumi nepieciešami, lai minētos MK noteikumus saskaņotu ar likumu par valsts sociālo apdrošināšanu.

LM: Par garantēto minimālo ienākumu līmeni

Lai palielinātu visnabadzīgāko iedzīvotāju ienākumus, kā arī lai palielinātu sociālās palīdzības saņēmēju loku, Labklājības ministrija (LM) rosina no 2009.gada paaugstināt garantēto minimālo ienākumu (GMI) līmeni no 27 latiem līdz 45 latiem.

LM rosina GMI līmeni vienam cilvēkam noteikt 50% apmērā no ienākumiem, kas noteikti, lai personu atzītu par trūcīgu. Tas ir puse no valstī noteiktās minimālās mēneša algas. Līdz ar to GMI līmenis tiktu pacelts par 66,7%.

Ņemot vērā, ka no nākamā gada plānots minimālo mēneša darba algu noteikt 180 latus, GMI līmenis cilvēkam mēnesī būtu 45 lati.

Līdz ar to GMI pabalstu varētu saņemt arī ģimenes ar bērniem, pensionāri, cilvēki ar invaliditāti un citas iedzīvotāju grupas, kuras ir visvairāk pakļautas nabadzības riskam, taču zemā GMI līmeņa (27 latu) dēļ nav bijušas GMI pabalsta saņēmēju lokā.

Pēc GMI līmeņa paaugstināšanas pabalstu ik gadu varētu saņemt aptuveni 55 līdz 65 tūkstošiem iedzīvotāju.

To paredz LM izstrādātie grozījumi Ministra kabineta noteikumos par garantēto minimālo ienākumu līmeni un pabalsta apmēru garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai, kas 4.septembrī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl lems valdība.

Lai saņemtu GMI pabalstu, darbspējīgam pabalsta pieprasītājam ir jāslēdz vienošanās par sadarbību ar sociālā darba speciālistu. Šādi iespējams veicināt darbspējīgo iedzīvotāju motivāciju iesaistīties darba tirgū un palielināt savus ienākumus, izkļūstot no GMI pabalsta saņēmēju loka.

LM: Par ikmēneša piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas

Lai palielinātu pensionāru un cilvēku ar invaliditāti ienākumus, no 2009.gada 1.janvāra piemaksa pie vecuma un invaliditātes pensijas būs 70 santīmi par katru līdz 1996.gadam uzkrāto apdrošināšanas stāža gadu.

To paredz LM izstrādātie Ministru kabineta noteikumi par ikmēneša piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas, kas 4.septembrī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē, tie vēl būs jāskata valdībā.

Minētie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka no nākamā gada piemaksu 70 santīmu apmērā par katru līdz 1996.gadam uzkrāto apdrošināšanas stāža gadu saņems gan vecuma, gan invaliditātes pensijas saņēmēji neatkarīgi no pensijas apmēra.

Tādējādi tiks uzlabots vecuma un invaliditātes pensijas saņēmēju materiālais stāvoklis. Lai veicinātu pensionāru dzīves līmeņa tālāku uzlabošanos, LM turpinās strādāt pie pensiju piemaksu paaugstināšanas.

Noteikumi tika izstrādāti, ievērojot šā gada 19.jūnijā Saeimā pieņemtos grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kas vērsti uz pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanu.

LM: Par diskriminācijas aizliegumu dzimuma, rases un etniskās piederības dēļ

Lai veicinātu vienlīdzīgu attieksmi sabiedrībā, turpmāk būs aizliegts dzimuma, rases un etniskās piederības dēļ diskriminēt fizisku personu, kas veic saimniecisku darbību, proti, pašnodarbinātos, individuālos komersantus un citus.

To paredzēs Labklājības ministrijas izstrādāts likumprojekts, lai sekmētu diskriminācijas izskaušanu dzimuma, rases un etniskās piederības dēļ, jo tā Eiropas Savienībā (ES) ir plaši izplatīta.

Šāda diskriminācija ir cilvēktiesību pārkāpums, jo nav vienlīdzīgas pieejas dažādiem pakalpojumiem, mazinās cilvēku integrācija sabiedrībā un paaugstinās sociālās atstumtības risks.

Tāpat diskriminācija kavē ekonomisko attīstību dalībvalstīs, jo uzņēmējiem netiek nodrošināti vienādi apstākļi kopējā tirgū.

Arī Latvijā ir sastopama nepamatota atšķirīga attieksme pret cilvēkiem to dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ. To apstiprina Tiesībsarga birojā apkopotie dati par saņemtajām sūdzībām – pērn Tiesībsarga birojā saņemtas 53 sūdzības par diskrimināciju rasu vai etniskās piederības dēļ, bet 37 sūdzības par dzimumdiskriminācijas gadījumiem.

Jaunais likumprojekts noteiks mehānismus tiesību aizsardzībai, patērētāja tiesības uz zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas, ja saimnieciskās darbības veicējs aizstāv savas tiesības un likumiskās intereses u.c.

Likumprojekts “Fizisku personu, kuras veic saimniecisko darbību, diskriminācijas aizlieguma likums” ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Likumprojektu vēl skatīs valdībā un Saeimā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

ZM: Par trūcīgajām personām paredzēto produktu veidu un izdales daudzumu

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) grozījumu projektu noteikumiem “Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām”, ko 4.septembrī izskatīja valsts sekretāru sanāksmē.

2008.gada 1.jūlijā MK akceptēja ZM informatīvo ziņojumu “Par Eiropas Komisijas programmas vistrūcīgākajām personām īstenošanu 2009.gadā”, kurā ir noteikts, ka 2009.gadā trūcīgajām personām tiks dalītas auzu pārslas, četrgraudu pārslas, makaroni, pankūku milti un vājpiena pulveris.

Grozījumi normatīvajos aktos nosaka šajā programmā paredzēto produktu veidu un izdales daudzumu, nosakot, ka, īstenojot 2009.gada programmu, pārtikas produkti tiek dalīti 12 reizes gadā un vienai personai vienā izdales reizē piešķirs šādus pārtikas produktus: auzu pārslas – 0,5 kg; četrgraudu pārslas – 0,5 kg; makaroni – 1 kg; pankūku milti – 0,4 kg; vājpiena pulveris – 0,4 kg.

Grozījumu projekts stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa