Par Latvijas piemērošanos klimata pārmaiņām*

Vides ministrs Raimonds Vējonis:

Pildot valdības rīcības plāna “Deklarācija par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” (atbalstīts ar Ministru kabineta 2008.gada 19.februāra protokollēmumu (prot.Nr.11, 4.§) 1.14.punktu (jo īpaši sekmēt vides jautājumu integrāciju sektoru politikā, bet klimata pārmaiņas un piemērošanās tām ir starpinstitucionāli risināms jautājums pēc būtības), kā arī ņemot vērā gan zinātnieku pētījumus, gan pieredzes rezultātā iegūtos faktus par arvien būtiskākajām klimata pārmaiņu radītajām ietekmēm, Vides ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par piemērošanos (adaptāciju) klimata pārmaiņām.

1. Risināmā jautājuma būtība

Galvenais iemesls, kāpēc radās nepieciešamība sākt aktīvu, globāli visaptverošu un koordinētu politisko procesu saistībā ar piemērošanos (adaptāciju) klimata pārmaiņām, ir globālās vidējās temperatūras celšanās, kas ietekmē daudzas ekosistēmas visos kontinentos, pasaules okeāna ūdens līmeņa celšanās, arvien pieaugošie dabas katastrofu seku apmēri (gan cilvēku upuru, gan finanšu ziņā). Zinātniskie pētījumi gan Latvijā, gan visā pasaulē apstiprina, ka klimata pārmaiņas notiek, arvien straujāk pieaugot arī ekstremālu jeb neraksturīgu dabas parādību (piemēram, vētru, plūdu, liela karstuma vai aukstuma, ilgstoša sausuma u.c.) izpausmju skaitam un apmēriem, kas rada būtiskus zaudējumus dabai, cilvēku radītajai videi, tautsaimniecībai, cilvēku veselībai un drošībai.

Eiropas zinātnieki izpētījuši, ka no visa Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju skaita viena trešdaļa dzīvo 50 km piekrastes zonā. Jūras ūdens līmenim ceļoties par vienu metru, ietekmēti tiktu vairāk nekā 13 miljoni cilvēku, bet potenciālās ikgadējās izmaksas, sedzot klimata pārmaiņu radītos zaudējumus, pēc britu ekonomista Nikolasa Sterna ziņojumā par klimata pārmaiņu un ekonomikas savstarpējo mijiedarbību paustā, svārstītos no 5% globālā iekšzemes kopproduktā (IKP) līdz pat 20% IKP reģionālā līmenī. Ziņojumā norādīts, ka klimata pārmaiņas ir būtisks apdraudējums cilvēcei, tāpēc tikai stingra, agrīna pasaules sabiedrības reakcija uz klimata pārmaiņām būtiski atsvērs bezdarbības izmaksas, kuras tikai pieaugs. Rīcības izmaksas, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un klimata pārmaiņu ietekmes, Sterna ziņojumā, savukārt varētu ierobežot 1% apjomā no globālā IKP katru gadu.

Labs paraugs, kā valsts risina jautājumu par piemērošanos klimata pārmaiņām, ir Somijas izstrādātā Nacionālā adaptācijas stratēģija, kura ir integratīva daļa Nacionālajā enerģētikas un klimata stratēģijā. Izstrādes procesu (2003.–2004.) koordinēja Lauksaimniecības un meža ministrija, ieviešanas process paredzēts no 2005.gada līdz 2012.gadam. Stratēģija saistīta ar šādiem sektoriem: lauksaimniecības un pārtikas ražošanu, meža nozari, zivsaimniecību, medību saimniecību, ūdens resursiem, bioloģisko daudzveidību, rūpniecību, enerģētiku, transportu un komunikācijām, zemes lietošanu, sabiedrības labklājības nodrošināšanu, būvniecību, veselības aizsardzību, tūrismu un dabu kā rekreācijas resursu, kā arī apdrošināšanu.

Somijas adaptācijas stratēģijā formulētas darbības piemērošanās kapacitātes paaugstināšanai, kā arī klimata pārmaiņu pozitīvās ietekmes sniegto iespēju pilnīgai izmantošanai. Stratēģija balstās uz pieejamo zinātnisko pētījumu rezultātiem, izvirzot nepieciešamību pēc turpmākiem mērķorientētiem specifiskiem pētījumiem vairākos sektoros. Stratēģijas pārskatīšana plānota reizi sešos līdz astoņos gados, bet klimata pārmaiņu ietekmes dažādos sektoros un nepieciešamie pasākumi (rīcība) paredzēti līdz 2080.gadam.

Apvienotajā Karalistē kopš 1997.gada realizē Klimata ietekmju programmu, tajā iesaistot gan plašu sabiedrību, gan privātsektoru, gan tautsaimniecības nozares, lai novērtētu klimata pārmaiņu iespējamās ietekmes uz būvniecību, bioloģisko daudzveidību, veselību, pakalpojumu sektoru, pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem u.c.

Londonas pilsētai ir izstrādāta sava piemērošanās klimata pārmaiņām stratēģija. Tajā atbilstoši pilsētā identificētajiem riskiem, ko rada klimata pārmaiņas, – karstākām un sausākām vasarām, siltākām un mitrākām ziemām, arvien biežāk sastopamām ekstrēmi augstām temperatūrām un spēcīgām lietusgāzēm, augšņu izkalšanai vasarās, jūras ūdens līmeņa celšanās (jo īpaši vētru laikā), lielākiem vēja ātrumiem – galvenā uzmanība pievērsta plūdu, karstuma viļņu un gaisa piesārņojuma risku pārvaldībai, ūdens resursu pārvaldībai, starpsektoru jautājumu risināšanai un jaunu iespēju izmantošanai.

Nīderlandē, ņemot vērā, ka ap 50% no valsts teritorijas atrodas zem jūras līmeņa un valsts atrodas trīs upju deltās, šobrīd izstrādā piemērošanās klimata pārmaiņām stratēģiju; līdz šim adaptācijas politika un pasākumi tikuši integrēti citu sektoru politikās, jo īpaši akcentējot katra sektora specifisko apdraudējumu novērtējumu (piemēram, ūdens sektorā).

Francija savā adaptācijas stratēģijā (to veidoja starpministriju grupa, ietverot pārstāvjus no sabiedriskajām organizācijām) tuvākajos desmit gados plāno ieguldīt vairāk nekā miljardu eiro ūdens infrastruktūras, enerģijas ražošanas un pārvades infrastruktūras, transporta infrastruktūras uzlabošanā, kā arī aizsardzībā pret dabas katastrofām, pilsētvides, mājokļu un arhitektūras uzlabošanā.

Lai mazinātu zinātniskās neskaidrības par klimata pārmaiņu ietekmēm un rastu konkrētus risinājumus adaptācijas politikai, Eiropā tikuši vai tiek izstrādāti vairāki būtiski starptautiski projekti: Baltijas jūras reģiona INTERREG IIIB programmas (2000–2006) projekts (2002–2005) “Jūras līmeņa izmaiņas un Baltijas reģiona telpiskā attīstība” (SEAREG); “Baltijas jūras reģiona projekts (2005–2007), kurā piedalījās Somija, Vācija, Igaunija, Lietuva, Polija, Zviedrija un Latvija, “Izstrādājot politikas un adaptācijas stratēģijas klimata pārmaiņām Baltijas jūras reģionā” (ASTRA); Eiropas Komisijas un Tindāla centra klimata pārmaiņu pētniecībai kopīgi rīkotais projekts (2006–2009) “Adaptācijas un samazināšanas stratēģijas: atbalstot Eiropas klimata politiku” (ADAM); Eiropas Komisijas Sestās pētniecības un tehnoloģiskās attīstības ietvarprogrammas ietvaros notiek starptautisks projekts “Klimata ietekmju pētījumu koordinācija Eiropai” (CIRCLE ERA–NET).

Eiropas Komisijas Zaļajā grāmatā Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Adaptācija klimata pārmaiņām Eiropā. ES rīcības varianti” (turpmāk – ES Zaļā grāmata) uzsvērts, ka “ES un tās dalībvalstīm var nākties veikt reaģējošu neplānotu adaptāciju, steidzami risinot arvien biežākas krīzes un katastrofas, kas ir dārgāk un apdraud Eiropas sociālās un ekonomiskās sistēmas un drošību. Tāpēc adaptācija tām pārmaiņām, par kurām ir pietiekami daudz prognožu un informācijas, jāsāk nekavējoties”.

Ja klimata mainības radītie riski netiks laikus identificēti un radītas alternatīvas šo risku novēršanai vai efektīvai piemērošanās rīcībai:

• valsts var būt spiesta maksāt milzīgas kompensācijas gan atsevišķiem sektoriem (jo īpaši lauksaimniecībā un mežsaimniecībā), gan iedzīvotājiem par dabas parādību nodarītajiem postījumiem viņu īpašumiem, veselībai vai pat dzīvībai;

• šie riski var kropļot dabīgo konkurenci tirgus ekonomikā un nopietni apdraudēt atsevišķas tautsaimniecības nozares vai to apakšnozares (lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, ostu sektoru), klimata pārmaiņas var ietekmēt invazīvo sugu izplatību un lauksaimniecības kultūru kaitēkļu migrāciju;

• sabiedrības un vides veselības jomā šīs pārmaiņas var izsaukt līdz šim reģionam netipisku slimību, piemēram, malārija u.c., parādīšanos, kā arī, iespējams, pieaugs ērču pārnēsāto slimību biežums un izplatība, var pieaugt ar pārmērīgu vasaras “karstuma viļņu” iedarbību saistītu veselības traucējumu gadījumu skaits, t.sk. veicinot arī saslimstības pieaugumu ar sirds un asinsvadu slimībām, hroniskām elpceļu slimībām īpaši jutīgajām iedzīvotāju grupām (hroniskiem slimniekiem, bērniem un gados vecākiem cilvēkiem) un var palielināties ar šiem faktoriem saistīto nāves gadījumu skaits;

• siltāks klimats pastiprinās ne tikai Baltijas jūras, bet arī iekšzemes ūdeņu eitrofikācijas procesus (viena no tās negatīvākajām izpausmēm ir zilaļģu “ziedēšana”), pasliktinot šo ūdeņu rekreācijas potenciālu (vispirms jau peldūdeņiem);

• biežākas dabas katastrofas (vētras, plūdi) var radīt industriālas avārijas, piemēram, bīstamo ķīmisko vielu noplūdes, kas var apdraudēt iedzīvotāju veselību;

• negatīvi var tikt ietekmēta bioloģiskā daudzveidība, piemēram, apstiprinājums tam ir Eiropas ligzdojošo putnu klimatiskajā atlantā atspoguļotā informācija par prognozējamo putnu daudzveidības samazināšanos Latvijā XXI gadsimtā;

• klimata pārmaiņu vispārējā iedarbībā saasināsies konflikti par neatjaunojamiem resursiem, jo īpaši tur, kur piekļuve šiem resursiem ir saistīta ar valsts politiku;

• šajā gadsimtā pasaulē notiks lielas izmaiņas sauszemes teritorijā, tādējādi, iespējams, radot vairāk strīdu par zemes un jūras robežām un citām tiesībām uz teritoriju;

• var rasties sociāli ekonomiskās problēmas, ko var izsaukt iedzīvotāju migrācija no klimatiski nelabvēlīgajiem pasaules reģioniem uz reģioniem, kur klimata pārmaiņu izpausmes nebūs tik krasas vai nelabvēlīgas;

• netiks pildītas Eiropas Savienības tiesību aktos un politikas plānošanas dokumentos, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas (tālāk tekstā – ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Kioto protokolā noteiktās saistības.

Tajā pašā laikā jāatzīmē arī iespējamie ieguvumi enerģētikā (uzstādītajām ģenerējošām jaudām), kurus iniciētu tādas klimata pārmaiņu tiešās izpausmes kā gaisa temperatūras paaugstināšanās, ūdens vidējā caurplūduma palielināšanās, palielinoties nokrišņu daudzumam, u.c. Tas atsauktos uz energoresursu patēriņa samazināšanos apkurei (kontekstā ar energoefektivitātes pasākumiem), hidroelektrostaciju pieaugošās caurplūdes nodrošinātu lielāku elektroenerģijas izstrādi un samazinātu atkarību no importētajiem energoresursiem.

Pozitīvas ietekmes saistāmas ar temperatūras izmaiņām un to ietekmēm uz biosfēru: temperatūras pieaugums vispirms ietekmēs salnu varbūtības samazināšanos un izraisīs būtisku augšanas sezonas ilguma palielināšanos, bet, pateicoties maigākam klimatam ziemas mēnešos, mērenā platuma grādos samazināsies cilvēku mirstība no aukstuma.

Jomas, kurām pievērsta īpaša uzmanība saistībā ar piemērošanās klimata pārmaiņām politiku, ir cilvēku veselība un labklājība; lauksaimniecība un mežsaimniecība; enerģētika; bioloģiskā daudzveidība; ūdens aprites cikls un ūdens pārvaldība; jūras resursi un piekrastes teritorijas, ietverot tūrismu un rekreāciju šajās teritorijās; reģionālā attīstība un plānošana; pilsētvides plānošana, būvniecība; nacionālā drošība un civilā aizsardzība; apdrošināšanas sektors.

2. Starptautisko tiesību konteksts

ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (1992) norādīts, ka dalībvalstīm jāveic aizsardzības pasākumi, lai paredzētu un novērstu vai neitralizētu klimata pārmaiņu cēloņus un mazinātu to kaitīgo ietekmi. Konvencija nosaka, ka dalībvalstīm ir jāsadarbojas, gatavojot pielāgošanās pasākumus klimata pārmaiņu negatīvajai ietekmei, jāizstrādā piemēroti un vienoti plāni piekrastes zonas apsaimniekošanai, ūdens resursu un lauksaimniecības zemju izmantošanai, sausuma, kā arī plūdu apdraudētu teritoriju aizsardzībai un atveseļošanai. Tāpat iespēju robežās jāņem vērā ietekmes izvērtējums, kas formulēts un noteikts valsts mērogā, lai samazinātu klimata pārmaiņu kaitīgo ietekmi uz ekonomiku, sabiedrības veselību un vides kvalitāti, apņemoties realizēt projektus un pasākumus, kas mazinātu klimata pārmaiņu sekas vai atvieglotu pielāgošanos tām.

ANO lēmumā 1/CP.10 par Buenosairesas darba programmu pielāgošanās un atbildes pasākumiem (2005) uzsvērts, ka līdztekus jau aprobētiem adaptācijas pasākumiem (piemēram, aizsargdambjiem pret plūdiem, hidromezglu ierīkošanai, upju gultņu tīrīšanai, stāvkrastu nostiprināšanai u.c.) jāstimulē inovatīvi pasākumi un tehnoloģiju attīstība. To varētu veikt, pateicoties finanšu atbalsta fondiem (Globālajam vides fondam, Speciālajam klimata pārmaiņu fondam, Adaptācijas fondam, Vismazāk attīstīto valstu fondam), daudzpusējām finansiālām institūcijām, starptautiskajai emisiju tirdzniecībai u.c.

ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām dalībvalstu konferencē Nairobi (2006) tika pieņemta Piecu gadu darba programma par klimata pārmaiņu ietekmi, to radītajiem apdraudējumiem un pielāgošanos tām. Minētā programma skar ar klimata mainību saistītos riskus un ārkārtējās parādības; piemērošanās plānošanu un praktiskos pasākumus; pielietotās metodes, instrumentus un tehnoloģijas jaunajai politikai; sociāli ekonomisko informāciju un ekonomisko diversifikāciju (dažādošanu) resursu ieguvei, noieta tirgiem, ražošanas tehnoloģijām, produktiem un pakalpojumiem; datu un novērojumu tīklus, monitoringa veidus un ziņošanu starptautiskajām institūcijām; pētījumus un ar klimata mainību saistīto modelēšanu un scenāriju veidošanu.

Pirmo politisko pieteikumu par piemērošanās klimata pārmaiņām nepieciešamību – ES Zaļo grāmatu “Adaptācija klimata pārmaiņām Eiropā. ES rīcības varianti” – Eiropas Komisija publiskoja 2007.gada 29.jūnijā. Tajā uzsvērts, ka adaptācijas politikas un instrumenti jāmeklē jau esošajā arsenālā, jo īpaši attīstot krīzes situāciju un risku pārvaldību, veicinot adaptācijas pasākumus visos līmeņos (gan nacionālajā, gan reģionālajā, gan lokālajā), integrējot politikas un to realizācijas instrumentus galvenajos tautsaimniecības sektoros, īpašu uzmanību veltot ūdenssaimniecībai un ūdensapgādei, veselībai, lauksaimniecībai, teritoriju plānošanai, enerģētikai, transportam, ekosistēmām, ietekmes uz vidi izvērtējumam, stratēģiskajam ietekmes uz vidi izvērtējumam, kā arī civilās aizsardzības un agrās brīdināšanas sistēmu pastiprināšanai preventīvu pasākumu nodrošināšanā.

Zaļā grāmata kā prioritāru izvirza savlaicīgu rīcību, lai izstrādātu piemērošanās stratēģiju nozarēs un jomās, kur šābrīža zināšanas ir visvājākās; globālo piemērošanās vajadzību integrēšanu ES ārējās attiecībās; zināšanu trūkuma vai nepilnību par piemērošanās jautājumiem novēršanu, pateicoties pētījumiem un informācijas apmaiņai ES līmenī; Eiropas pārraudzības grupas izveidi, lai analizētu koordinētu stratēģiju un rīcību.

ES dalībvalstīm līdz 2007.gada 30.novembrim bija jāatbild uz Zaļajā grāmatā uzdotajiem 28 jautājumiem. Atbildes tika saņemtas gandrīz no visām problēmas risināšanā iesaistītajām ministrijām un institūcijām; tās apkopojot un papildinot tika izstrādāta sākotnējā Latvijas pozīcija “Par Komisijas Zaļo grāmatu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Adaptācija klimata pārmaiņām Eiropā. ES rīcības varianti”” (29.11.2007.), kā arī elektroniskā veidā nosūtītas atbildes Eiropas Komisijai, kura, apkopojot visu dalībvalstu viedokļus, 2008.gada beigās plānojusi publiskot Balto grāmatu par piemērošanos klimata mainībai.

3. Situācija Latvijā

Baltijas jūras reģiona zinātnieki kā nozīmīgākās klimata pārmaiņu tiešās izpausmes šajā reģionā min: jūras līmeņa paaugstināšanos, kas savukārt paaugstina plūdu riska iespējas; siltākas un īsākas ziemas, ko nosaka globālās vidējās temperatūras pieaugums; biežākas un intensīvākas vētras ar palielinātu vēja ātrumu, radot zaudējumus apdzīvotajās teritorijās, kā arī palielinot jūras plūdu un krasta erozijas risku; izmaiņas nokrišņu sadalījumā, ieskaitot spēcīgu lietusgāžu un kopējā nokrišņu daudzuma palielināšanos, nokrišņu samazināšanos vasarās, toties pieaugumu ziemās, izmaiņas ūdensapgādē, kā arī upju, ezeru plūdus un vispārēju upju ūdens līmeņa paaugstināšanos.

Latvijas Universitātes zinātnieku pētījumi liecina: ir novērots statistiski būtisks temperatūras pieaugums janvārī, februārī un martā. Latvijā kopumā pēdējos 50 gados atmosfēras nokrišņu gada summai ir tendence palielināties (nokrišņu daudzums visvairāk ir palielinājies janvārī, februārī un martā); ir samazinājies dienu skaits ar sniega segu; palielinājies ziemas noteces apjoms Latvijas upēs, savukārt maksimālie caurplūdumi ir samazinājušies (pieauguši minimālie caurplūdumi); kopumā pieaudzis veģetācijas perioda ilgums. Zinātnieki atzīmē, ka īpaši dramatiskas klimata pārmaiņu ietekmes var būt zemieņu reģionos, pie kuriem pieskaitāma arī Latvija.

Klimata pārmaiņu ekonomisko zaudējumu apmērus raksturo lauksaimniecībā agroklimatisko apstākļu radīto zaudējumu kompensācijas, kas 2000.gadā bija 630 080 latu; stihisko dabas parādību un nelaimju gadījumos (vētrā, plūdos, ugunsgrēkā) radīto zaudējumu kompensācijas personām, kas nodarbojas ar zveju piekrastē un iekšējos ūdeņos vai zivkopību, 2001.gadā bija 19 101,42 lati; 2004.gadā kopējā agroklimatisko apstākļu radīto zaudējumu kompensācija bija 221 908 lati, bet 2005.gadā – 44 0641,94 lati (tai skaitā kompensācija par dzīvniekiem, kas krituši no knišļu kodumiem – 131 091,50 latu, bet plūdu radīto materiālo zaudējumu segšanai – 309 550,44 lati).

2006.gadā nelabvēlīgu agroklimatisko apstākļu dēļ lauksaimniecības produkcijas ražotājiem tika nodarīti vēl būtiskāki zaudējumi. Lai nodrošinātu kompensāciju izmaksu par sausuma radītiem zaudējumiem lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, pamatojoties uz 2006.gada 19.septembrī Ministru kabinetā apstiprināto informatīvo ziņojumu “Par ārkārtas situāciju lauksaimniecībā”, subsīdiju programmai papildus tika piešķirts finansējums 25,8 miljoni latu. 2006.gadā veiktas šādas atbalsta izmaksas saistībā ar sausuma radītajiem zaudējumiem: 1) augkopības nozarē izmaksāts finansējums 18,81 miljons latu, 2) lopkopības nozarē – 5,76 miljoni latu, 3) mežsaimniecībā – 0,48 miljoni latu.

Pārmērīgs sausums, stipri vēji ļoti palielina meža degamības vai ugunsgrēka izcelšanās iespēju, piemēram, 2006.gadā, kas bijis viens no kritiskākajiem meža uguns apsardzībā, reģistrēts lielākais meža ugunsgrēku skaits valstī – 1929 (kopējie zaudējumi no meža ugunsgrēkiem tika aprēķināti 1,96 miljoni latu). Ekstrēmu dabas apstākļu dēļ cieš mākslīgi atjaunotie meža stādījumi – 2006.gadā ugunsgrēki nopostīja 564 hektārus jaunaudžu, 2006.gada pavasara sausums un vasaras karstums bija galvenie iemesli, kāpēc ap 25% no tajā gadā iestādītajām platībām bija jāpārstāda.

Latvijā gar atklātās Baltijas jūras un Rīgas līča krastu 5–10 km platā joslā dzīvo vairāk nekā miljons cilvēku (tā ir vislielākā cilvēku koncentrācija piekrastes joslā no kopējā valsts iedzīvotāju skaita starp Baltijas jūras valstīm). Ap 67% no 496 km garās krasta līnijas ir jutīgi pret noskalošanu vētru laikā. Pēdējo 70 gadu laikā, vētrās noskalojot no 50 līdz 200 m platu pamatkrasta joslu, Latvija kļuvusi mazāka par 1000 hektāriem. Zinātnieku modeļaprēķini liecina, ka ziemā vidējais vēja ātrums virs jūras var pieaugt par 18%, proporcionāli pieaugot vētru spēkam un atkārtojamībai. Tādējādi gaidāms, ka Baltijas jūras piekrastē vētru uzplūdu radītās ūdens līmeņa izmaiņas ievērojami pārsniegs globālās jūras līmeņa celšanās ietekmi, bet vētru biežuma un spēka palielināšanās, kā arī ledus trūkums izraisīs vēl izteiktāku krasta eroziju.

Paaugstināta plūdu riska teritorijas ir Daugava un tās pietekas, Lielupes un Gaujas lejteces, Lubānas ezers un tā baseina teritorija, Bārta pie ietekas Liepājas ezerā. Jo īpaši aktuāla klimata pārmaiņu radīto risku novēršana ir Daugavā, jo Daugavas HES kaskāde (Pļaviņu HES, Ķeguma HES un Rīgas HES) ir atzīta par Nacionālas nozīmes plūdu riska teritoriju. Tāpēc svarīgs plūdu riska novēršanas faktors ir hidrotehnisko būvju pareiza uzraudzība, uzturēšana tehniskā kārtībā, kā arī to ekspluatācijas režīma stingra ievērošana.

2005.gada janvāra vētra, kas skāra ne tikai Latviju, bet visu Ziemeļeiropu, nodarīja milzīgus postījumus. Saskaņā ar ES kritērijiem, noformulētiem Padomes 2002.gada 11.novembra Regulā (EK) Nr.2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (turpmāk – ESF), kopā nodarītie zaudējumi Latvijā tika novērtēti par aptuveni 192 miljoniem eiro (ESF piešķīra 9,487 miljonus eiro), Igaunijā – par 48 miljoniem eiro (ESF piešķīra 1,29 miljonus eiro), Lietuvā – par apmēram 15 miljoniem eiro (ESF piešķīra 0,379 miljonus eiro). Sevišķi lieli postījumi tika nodarīti Zviedrijā – tie novērtēti gandrīz par 2,3 miljardiem eiro (ESF piešķīra 81,725 miljonus eiro).

2005.gadā Finanšu ministrijas izstrādātajā un Ministru kabineta apstiprinātajā Informatīvajā ziņojumā “Par vētras nodarītiem zaudējumiem pa nozarēm valsts, pašvaldību un privātajā sektorā 2005.gada 8.–9.janvārī” kopējie zaudējumi aprēķināti 154,2 milj. latu apmērā. Informācijā tika norādīti gan kopējie vētras radītie zaudējumi nozarē, tajā skaitā valsts sektoram radītie, gan atsevišķi izdalītas izmaksas vētras seku likvidēšanai, norādot līdzekļus infrastruktūras un ierīču tūlītējai atjaunošanai enerģētikai, ūdensapgādei un kanalizācijai, telekomunikācijām, transportam, veselības aprūpei un izglītībai, kā arī nepieciešamo finansējumu pajumtes nodrošināšanai cietušajiem iedzīvotājiem, atbildīgo dienestu glābšanas darbu nodrošināšanai, aizsargājošās infrastruktūras tūlītējai atjaunošanai, kultūras mantojuma tūlītējai glābšanai un dabas stihijas piesārņoto teritoriju tūlītējai attīrīšanai.

2007.gada 11.aprīlī Ministru kabinets pieņēma Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (tālāk – RAPLM) izstrādātu “Informatīvu ziņojumu par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pašvaldībām 2007.gada 14.un 15.janvāra vētras seku likvidācijai skolās un bērnudārzos, kā arī pašvaldību objektos, kas nepieciešami būtisku pašvaldību funkciju izpildes nodrošināšanai”. Tajā minēts, ka līdz 2007.gada 16.martam no pašvaldībām tika saņemti dokumenti, kas apliecināja pašvaldībām radušos zaudējumus 69 infrastruktūras objektos par kopējo summu 836 330 latu (tika piešķirti 315 316 lati).

Latvijā ar klimata pārmaiņu un to ietekmju zinātniskās izpētes jautājumiem nodarbojas Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes, LU Bioloģijas fakultātes, LU Bioloģijas institūta, Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieki. Latvija piedalījās Baltijas jūras valstu projektā “ASTRA: Klimata pārmaiņu seku prognozēšana Baltijas jūras reģionā”, kura mērķis bija izvērtēt klimata pārmaiņu ietekmes Baltijas jūras reģionā, kā arī izstrādāt stratēģiju un politiku adaptācijas procesiem. Projekta ietvaros tikušas izdotas vairākas publikācijas, veikti pētījumi un modelēšana par reģiona valstu telpiskās plānošanas procedūrām, adaptācijas stratēģijām, vides risku identificēšanas un pārvaldības, kā arī citiem saistītiem jautājumiem.

Adaptācijas politikas izstrādē cieša sadarbība notiek ar zinātniekiem, kas piedalās Valsts pētījumu programmā “Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi” (2006–2009). Programmas rezultāti paredz Latvijas ūdeņu vides monitoringa, pētījumu īstenošanu; priekšlikumu iestrādi Latvijas nacionālās attīstības plānošanas, vides politikas un sektoru normatīvajos aktos un plānošanas dokumentos, lai mazinātu klimata maiņas ietekmes uz ūdens vidi negatīvās sekas.

Ar INTERREG IIIB projekta ASTRA, Valsts pētījumu programmas “Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi” un Latvijas zinātņu padomes atbalstu Latvijas Universitāte 2007.gadā sagatavoja un izdeva zinātnisko rakstu krājumu “Climate Change in Latvia” (redaktors profesors M.Kļaviņš). Ar Valsts pētījumu programmas “Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi” atbalstu ir sagatavota un 2008.gada martā izdota jauna grāmata “Klimata mainība un globālā sasilšana”. Pie tās strādājis deviņu autoru kolektīvs profesoru M.Kļaviņa un A.Andrušaiša vadībā. Grāmatā ir raksturots Zemes klimats un to veidojošie faktori, klimata mainības raksturs, aplūkota globālā sasilšana un tās sekas. Īpaša vērība pievērsta klimata pārmaiņu izpausmēm Latvijā, klimata tehnoloģijām un klimata politikai.

2008.gada 13.martā Latvijas Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija (SAK) sadarbībā ar Dānijas Karalistes vēstniecību Latvijā un Dānijas kultūras institūtu rīkoja apaļā galda diskusiju “Sabiedrības zināšanas un attieksme pret klimata pārmaiņām: Latvijas un Dānijas pieredze”. SAK 2008.gada vidū paredzējusi izdot interdisciplināru pētījumu “Klimata pārmaiņas: izaicinājumi Latvijai starptautiskajā vidē”.

4. Piedāvātais risinājums

4.1.Pašreiz sasniegtais

Nacionālajā attīstības plānā 2007.–2013.gadam (Ministru kabinetā pieņemts 2006.gada 4.jūlijā ar noteikumiem Nr.564) kā viens no drošas un stabilas attīstības priekšnosacījumiem minēts – saprātīgi izmantota un saglabāta dabas vide; savukārt kā viens no risināmajiem uzdevumiem ir veicināt dabas, to skaitā klimata pārmaiņu, un rūpniecisko risku izvērtēšanu, mazināšanu un monitoringu.

Latvijas nacionālajā Lisabonas programmā 2005.–2008.gadam (Ministru kabinetā pieņemta 2005.gada 19.oktobrī ar rīkojumu Nr.684) noteikts: lai samazinātu potenciālos nenovēršamo klimata pārmaiņu radītos zaudējumus, nepieciešams novērtēt klimata pārmaiņu ietekmi uz valsts ekonomiskajiem, sociālajiem un dabas resursiem un izstrādāt piemērotus pielāgošanās pasākumus.

Nacionālajā vides politikas plānā 2004.–2008. gadam (Ministru kabinetā pieņemts 2004.gada 4.februārī ar rīkojumu Nr.81) ir noteikti politiskie mērķi mazināt globālo klimata pārmaiņu kaitīgo ietekmi. Šobrīd Vides ministrijā sākts darbs pie “Vides politikas pamatnostādņu” izstrādes, kurās atsevišķā sadaļā par klimata pārmaiņām tiks ietverta arī piemērošanās klimata pārmaiņām politikas nepieciešamība.

Līdzšinējās Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēs (Ministru kabinetā pieņemtas 2002.gada 15.augustā ar rīkojumu Nr.436) definēti valsts ilgtspējīgas attīstības mērķi, ieskaitot nepieciešamību nodrošināt drošu un veselību neapdraudošu vidi pašreizējai un nākamajām paaudzēm. Dokumentā noteikts politiskais mērķis, kas saistīts ar vides risku samazināšanu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai šobrīd strādājot pie jaunās Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, kura ir ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments līdz 2030.gadam, ar klimata pārmaiņām saistītie riski un to pārvaldība pilnā politiku veidošanas ciklā ir jāietver kā būtiski labklājību apdraudoši riski.

Atbilstoši ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola 17.pantā paredzētajam, lai pildītu Kioto protokola 3.pantā noteiktās saistības, Latvija ir pieņēmusi lēmumu piedalīties starptautiskajā emisiju tirdzniecībā (SET). SET rezultātā iegūto līdzekļu izlietojumu nosaka likums “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” (stājās spēkā 2007.gada 13.decembrī). Likuma mērķis ir veicināt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām un sekmēt Kioto protokolā LR noteikto SEG emisijas samazināšanas saistību izpildi, izmantojot Kioto protokola elastīgos mehānismus.

Integrēta ir pieeja attiecībā uz ūdens vidi, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra Direktīvu 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību, kas nosaka, ka plūdu komponente jāietver Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (tās prasības nacionālā līmenī ietvertas Ūdens apsaimniekošanas likumā), paredzētajos upju baseinu apsaimniekošanas plānos. Jaunā Direktīva paredz veikt plūdu riska sākotnējo novērtējumu visā valsts teritorijā, uz tā pamata nosakot plūdu apdraudētās teritorijas un sagatavot plūdu riska pārvaldības plānus katram upju baseinu apgabalam. Tādējādi Vides ministrija izstrādāja un Ministru kabinets 2007.gada 20.decembrī ar rīkojumu Nr.830 pieņēma Plūdu risku novērtēšanas un pārvaldības nacionālo programmu 2008.–2015.gadam (turpmāk – Programma). Ņemot vērā Direktīvas prasības, Programmā definēti kritēriji plūdu risku novērtēšanai, izvērtēti plūdu riski Latvijas teritorijā, veikta īsa plūdu vēsturisko seku un materiālo zaudējumu analīze un noteikts prioritāro plūdu riska vietu saraksts, kurās jāveic detalizēti izpētes vai pretplūdu aizsardzības pasākumi. Programma ietver arī pasākumu plānu apdraudējuma samazināšanai prioritārajos objektos, nepieciešamo papildu finansējumu šo pasākumu veikšanai un atbildīgās institūcijas.

Eiropas Savienības finanšu plānošanas periodā 2007.–2013.gadam ir plānota Nacionālā programma Eiropas Reģionālā attīstības fonda apguvei aktivitātē “Vides risku samazināšana”, lai novērstu plūdu draudus. Finansējums paredzēts infrastruktūras uzlabošanas pasākumiem un jaunas infrastruktūras izveidei plūdu novēršanai nacionālas nozīmes paaugstināta applūšanas riska teritorijās.

Zemkopības ministrijas izstrādātā un ar Ministru kabineta 2007.gada 22.novembra rīkojumu Nr.729 apstiprinātā koncepcija “Par lauksaimniecības risku vadības politiku” risina jautājumu visizplatītāko valstisko risku vadības instrumentu lauksaimniecībā – dabas faktoru radīto zaudējumu kompensācijas ražotājiem, samazinot tiešo valsts atbalstu, bet iesaistot pašus ražotājus risku apdrošināšanā un zaudējumu segšanā. Koncepcija balstīta uz pamatprincipu, ka valsts atbildība vai līdzatbildība ir saistāma tikai ar nelabvēlīgu laika apstākļu, epizootiju un dabas katastrofu radītajiem riskiem.

Civilās aizsardzības likumā (05.10.2006.) un Valsts civilās aizsardzības plānā (2007) vispilnīgāk minētas (definētas) dabas katastrofas (vētras, viesuļi, zemestrīces, lietusgāzes, plūdi, krusa, stiprs sals, sniega vētras, apledojums, sniega sanesumi un ledus sastrēgumi, liels karstums, sausums, mežu un kūdras purvu ugunsgrēki) un rīcība, kā arī iesaistīto institūciju funkcijas šo katastrofu pārvaldībā.

Atbilstoši Valsts materiālo rezervju likuma (21.06.2007.) prasībām civilās aizsardzības sistēmas ietvaros ir pienākums veidot un uzglabāt valsts materiālās rezerves, lai tās izmantotu valsts apdraudējuma gadījumā. Būtiski, ka materiālo rezervju plānošanu nodrošina gan ministrijas (iesaistot to padotībā esošās iestādes), gan pašvaldību institūcijas, gan komersanti.

Teritorijas plānošanas likumā (22.05.2002.) starp citiem pamatprincipiem noteikts ilgtspējības princips, kas liek nodrošināt “esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību un saglabāšanu”, kā arī uzdevums “radīt priekšnoteikumus vides kvalitātes un teritorijas racionālas izmantošanas nodrošināšanai, rūpniecisko un vides risku novēršanai”.

Vides riskus (ar to saprotot ne tikai antropogēnas izcelsmes riskus, bet dabiskos, ar klimata pārmaiņām saistītos) paredzēts ietvert arī jaunajā nacionālās drošības koncepcijā.

Aizsargjoslu likuma (05.02.1997.) uzdevums līdz šim ir bijis “samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas”. Pastarpināts risinājums klimata pārmaiņu ietekmju mazināšanai šobrīd tiek iekļauts, runājot par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu.

4.2.Turpmākā rīcība

Piemērošanās klimata pārmaiņām politika ir jāuztver kā līdzvērtīga un tikpat nepieciešama kā klimata pārmaiņu samazināšanas politika. Tas nav atsevišķi skatāms jautājums (problēma), bet jāuztver kā ilgtspējīgas attīstības integrāla sastāvdaļa. Tādējādi tā jāiekļauj nacionālajos politikas plānošanas dokumentos un sektoru politikās ar jaunām un inovatīvām pieejām šo politiku formulējumos un ieviešanā, iesaistot visdažādākos partnerus gan nacionālā, gan Eiropas Savienības, gan globālā līmenī.

Ar klimata pārmaiņām saistīto risku apzināšana un vadība, paralēli izveidojot vai pilnveidojot nepieciešamās datubāzes, adekvātu monitoringa sistēmu, regulāri atjaunojot riska objektu kartes, izvērtējot sociāli ekonomiskos efektus no izmaksu un ieguvumu analīzes viedokļa, atvieglotu risku identificēšanas un novērtēšanas (ieskaitot finansiālo) procesu, pilnveidotu dažādu prognožu un attīstības modeļu sistēmas veidošanu, ieskaitot tās sistēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņu ietekmju uz dažādām dabas ekosistēmām un bioloģisko daudzveidību, cilvēku veselību un labklājību kopumā izvērtējumu.

Viens no būtiskākajiem, kaut arī sarežģītākajiem, instrumentiem ir riska apdrošināšana, turklāt tādas jaunas apdrošināšanas sistēmas veidošana, kas būtu piekritīga ne tikai privātajam biznesam vai vienpusējām valsts subsīdijām (piemēram, lauksaimniekiem izmaksātās kompensācijas par ekstremālu laikapstākļu nodarītajiem zaudējumiem), bet jaukta tipa – valsts un privātā sektora veidota. Aptaujājot Latvijas apdrošinātājus, viņi atzina, ka līdz šim riski netiek izvērtēti klimata pārmaiņu griezumā, bet tas būtu jādara, mainot metodiku, gūstot papildu informāciju.

Lai preventīvi samazinātu potenciālos riskus biznesam un tautsaimniecībai kopumā un racionāli pielāgotu savu saimniecisko darbību, būtu nepieciešams arī privātajam sektoram sadarbībā ar valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību un ārvalstu speciālistiem izstrādāt pasākumu plānus šo risku novēršanai vai mazināšanai, pielāgojot tehnoloģijas un plānojot iespējamos ar klimata pārmaiņām saistītos riskus. Šo risku pārvaldība, kaut arī sākotnēji prasīs zināmus ieguldījumus, ilgtermiņā ļaus samazināt uzņēmumiem vai tautsaimniecībai kopumā radušos zaudējumus. Iespējamās sadarbības un attīstības formas paredzēts izstrādāt protokollēmumā minētajās darba drupās. Liela uzmanība būtu jāpievērš savlaicīgai sabiedrības izglītošanai un informēšanai par klimata izmaiņām, to radītajiem apdraudējumiem, kā arī par gatavību rīkoties katastrofu vai krīžu situācijās.

Akcentējams reģionālais un vietējo pašvaldību līmenis saistībā ar piemērošanos klimata pārmaiņām, jo šajos līmeņos ir pieejama visprecīzākā informācija par vietējo dabu un iedzīvotāju dzīves apstākļiem, kā arī par vides pārmaiņas kavējošiem vai veicinošiem apstākļiem, līdz ar to klimata pārmaiņu radītās un sagaidāmās sekas ir vieglāk un detalizētāk novērtējamas. Tas savukārt dod iespēju izstrādāt vietēja mēroga pasākumu plānus un teritoriju plānojumus, kas nodrošinātu konkrēto teritoriju piemērošanos klimata pārmaiņām, kā arī sagatavošanos nākotnē sagaidāmiem klimata pārmaiņu radītiem riskiem. Nozīmīga loma ir teritoriju plānošanai (ieskaitot pašvaldību teritorijas plānojumus), kas nosaka apdzīvojuma struktūras veidošanos, līdz ar to ir būtiski teritorijas plānošanas procesā ņemt vērā klimata pārmaiņu sagaidāmās ietekmes un iespējamos riskus infrastruktūrai un dažāda veida apbūvētām teritorijām.

Būtiska ir dabisko biotopu (dabisko (mazskarto) mežu, palieņu pļavu un jūras piekrastes kāpu) nozīme plūdu riska mazināšanā vai novēršanā.

Svarīgi, lai pasākumi, kas veikti klimata pārmaiņu seku vājināšanai, piemēram, pretplūdu aizsardzība, pārmaiņas lauksaimniecībā vai atjaunojamo energoresursu ieguve, nekaitētu ekosistēmām un bioloģiskajai daudzveidībai. Jāņem vērā, ka dabiskie biotopi (īpaši meži un purvi) kalpo par oglekļa dioksīda novadnēm. Ja šie biotopi tiek būtiski traucēti (pat tad, ja tas tiek darīts klimata pārmaiņu vājināšanas nolūkā), kopējais ieguvums var neatsvērt biotopa kā oglekļa dioksīda novadnes zaudējumu. Īpaši rūpīgi izsverama biodegvielas lietderība un tās ieguves ietekme uz ekosistēmām. Nepieciešams organizēt zinātniskus pētījumus un monitoringu, lai sekotu bioloģiskās daudzveidības pārmaiņām, ko rada klimata pārmaiņas.

Plānošanu atvieglos 2007.gadā mērniecības un teritorijas plānošanas firmas “Metrum” (ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu) realizētais projekts “Apbūves un krastu erozijas konstatācija Latvijas teritorijas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, fiksējot to ortofoto kartēs”, konstatējot galvenās erozijas riska zonas, kā arī apbūves problēmteritorijas. Iegūtie dati būs izmantojami teritorijas plānojumu izstrādē un īstenošanas uzraudzībā, piekrastes pašvaldību ikdienas darbā, aizsargjoslu un īpašuma robežu precizēšanā, aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldībā, ostu attīstības plānošanā, apbūves izmaiņu turpmākai kontrolei u.c.

Lielu atbalstu riska zonējuma veidošanā varētu sniegt aizsardzības ministra pakļautībā esošā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, izstrādājot valsts teritorijas digitālo virsmas modeli dažādos mērogos plūdu un citu risku modelēšanai.

Likuma “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” 8.pants, kas nosaka SET rezultātā iegūto līdzekļu izlietojumu, paredz Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta izveidi un līdzekļu izlietošanu šādu projektu finansēšanai zemkopības, transporta, enerģētikas, mežsaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas, rūpniecības un citās tautsaimniecības nozarēs:

1) kuri veicina SEG un citu piesārņojošo vielu emisijas samazināšanu vai ierobežošanu ar: energoefektivitātes paaugstināšanu; atjaunojamo energoresursu, īpaši biomasas, izmantošanas palielināšanu; vides tehnoloģiju izstrādi un izmantošanu, veicinot energoefektivitātes paaugstināšanu vai atjaunojamo energoresursu izmantošanu; klimata pārmaiņu samazināšanas politikas izstrādi un ieviešanu; izglītojošiem pasākumiem un zinātniskiem pētījumiem, veidojot sabiedrības izpratni par klimata pārmaiņām; pasākumu izstrādi un ieviešanu, kuri veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām;

2) kuri ievērojami uzlabo vides kvalitāti, tai skaitā samazina pārrobežu gaisa piesārņojumu, ūdens piesārņojumu un cilvēku veselībai bīstamu piesārņojumu, palielina oglekļa dioksīda savākšanu un uzglabāšanas iespējas.

Visaptverošas problēmas, kuru atrisināšanu prasa piemērošanās klimata pārmaiņām, ir: zinātnisko prognožu nenoteiktību novērtēšana un samazināšana; visu partneru, ieinteresēto pušu iesaistīšana; finanšu resursu nodrošināšana pētījumiem un politikas izstrādei; ieguvumu un zaudējumu analīze; zaudējumu segšanas avotu noteikšana; bezdarbības izmaksu novērtēšana; koordinācija starp sektoriem, organizācijām un institucionālajām struktūrām.

Latvija turpinās aizstāvēt sākotnējā pozīcijā “Par Komisijas Zaļo grāmatu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Adaptācija klimata pārmaiņām Eiropā. ES rīcības varianti”” (29.11.2007.) pausto, proti:

1) ES līmenī tiek izstrādātas galvenās vadlīnijas piemērošanās klimata pārmaiņām politikai un pasākumiem;

2) ES līmenī tiek noteikti finanšu mehānismi, ieskaitot apdrošināšanas sistēmas, vides (klimata) risku pārvaldībai;

3) ES līmenī tiek izstrādāta klimata pārmaiņu radīto risku analīzes un vadības rokasgrāmata, attiecīgi mainot arī ietekmes uz vidi novērtējuma un stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras;

4) ES un globālajā līmenī tiek veikti integrētie ar klimata pārmaiņu riskiem un piemērošanos tiem saistītie pētījumi, akcentējot sociāli ekonomisko ietekmju izpēti, un izstrādāti modeļi ticamiem ES reģionu attīstības scenārijiem nākotnē.

Procesa koordinēšanai un sistēmas radīšanai turpmāk paredzēts izveidot divas darba grupas – starpministriju un ekspertu. Starpministriju darba grupa izvērtēs adaptācijas jautājumu iekļaušanu politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos. Savukārt ekspertu darba grupa noteiks prioritāros rīcības virzienus, kādos nepieciešams veikt pētījumus piemērošanās (adaptācijas) klimata pārmaiņu jomā, kā arī iesniegs priekšlikumus starpministriju darba grupai. Vides ministrija gada laikā pēc Eiropas Komisijas Baltās grāmatas par piemērošanos (adaptāciju) klimata pārmaiņām pieņemšanas izstrādās un iesniegs Ministru kabinetā koncepciju par piemērošanos klimata pārmaiņām.

*Ministra informatīvais ziņojums “Par piemērošanos (adaptāciju) klimata pārmaiņām” Ministru kabineta 2008.gada 5.augusta sēdē