Par Latvijas Valsts prezidenta un viņa vadītās delegācijas valstsvizīti Horvātijas Republikā 3.–6.septembrī

Horvātijas Republikas premjerministrs Ivo Sanaders, 5.septembrī sirsnīgi sveicot Latvijas Republikas Valsts prezidentu Valdi Zatleru; Horvātijas Nacionālās universitātes bibliotēkas vadītājs prof. Tihomils Maštrovičs, sagaidot Valdi Zatleru un Lilitu Zatleri pie universitātes ēkas Zagrebā Foto: Valda Kalniņa, A.F.I.; Anrijs Požarskis, VPK

Turpinot valstsvizīti Horvātijā, piektdien, 5.septembrī, Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar Horvātijas Republikas Ministru prezidentu Ivo Sanaderu, kā arī, apliecinot Latvijas un Horvātijas labo sadarbību kultūrā un izglītībā, apmeklēja Horvātijas Nacionālās universitātes bibliotēku, kur atklāja Latvijas Dziesmu un deju svētku izstādi un tikās ar bibliotēkas vadību, kā arī apmeklēja Mimara muzeju, kur būs skatāma fotoizstāde “Viena diena Latvijā”.

Valsts prezidenta un Horvātijas Republikas premjerministra tikšanās laikā pārrunāts kopīgais abu valstu vēsturē, apspriestas draudzīgās abu valstu divpusējās attiecības un to turpmākas pilnveidošanas iespējas. Abas puses bija vienisprātis: lai gan Latvijas un Horvātijas divpusējās attiecības vērtējamas kā ciešas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma, vienmēr iespējami arī turpmāki uzlabojumi. Īpaši tas attiecināms uz abu valstu ekonomiskās sadarbības pilnveidošanas iespējām, piemēram, tūrisma, transporta, īpaši gaisa satiksmes, un tirdzniecības jomā. V.Zatlers bija pārliecināts, ka valstsvizītes laikā notiekošie biznesa forumi Zagrebā un Opātijā liks pamatu jauniem kontaktiem un kontraktiem abu valstu uzņēmēju starpā.

Amatpersonu sarunas gaitā pozitīvi novērtēta Latvijas līdzšinējā palīdzība Horvātijas reformu ceļā, kā arī apspriests turpmākais Latvijas atbalsts Horvātijai, veicot nepieciešamās reformas un likumdošanas saskaņošanu ES iestāšanās sarunu procesā. “Valsts, kura sekmīgi slēgusi visas sarunu sadaļas, ir tiesīga nekavējoties kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Mums, kas savulaik saņēmuši būtisku atbalstu reformu ceļā, tagad ir ne tikai iespēja, bet pienākums palīdzēt Horvātijai,” teica V.Zatlers.

Valsts prezidents tikšanās gaitā ar Horvātijas Republikas premjerministru, līdzīgi kā iepriekšējās dienas sarunās ar citām augstākajām Horvātijas amatpersonām, pauda pārliecību, ka jau tuvākajā laikā Latvijas parlaments ratificēs šā gada 9.jūlijā parakstīto protokolu par Horvātijas pievienošanos NATO.

Tikšanās gaitā apspriesti arī aktuāli starptautiskās politikas jautājumi – situācija Gruzijā un notikušā militārā konflikta radītās konsekvences. “Militāra spēka izmantošana konfliktu risināšanai 21.gadsimtā nav pieņemama. Militāra agresija rada naidu, cilvēcīgas sāpes un vēlmi atriebties, ne rast risinājumu problēmām. Turklāt šāda Krievijas rīcība ir klajā pretrunā gan ar vispārcilvēciskām vērtībām, gan arī ar starptautiskajām tiesībām. Mēs, eiropieši, to nedrīkstam pieļaut,” teica V.Zatlers, uzsverot, ka arī turpmāk Gruziju redz kā ekonomiski plaukstošu, demokrātisku, eiroatlantiskajai telpai piederošu valsti. Tieši tāpēc Eiropai jābūt vienotai, nosodot Krievijas rīcību Gruzijā.

Notikušais mudina pēc būtības risināt Eiropas enerģētiskās neatkarības jautājumus, kā dažādojot enerģijas piegādes ceļus, tā arī izvēloties dažādus enerģijas piegādātājus, sarunas gaitā norādīja Valsts prezidents.

Savukārt apliecinot abu valstu veiksmīgo sadarbību kultūrā un izglītībā, Valsts prezidents apmeklēja Horvātijas Nacionālās universitātes bibliotēku, kur tikās ar bibliotēkas vadītāju profesoru Tihomilu Maštroviču un atklāja Dziesmu un deju svētkiem veltītu fotoizstādi. Tiekoties ar Horvātijas Nacionālās universitātes bibliotēkas vadītāju, abas puses bija vienisprātis, ka līdzšinējā abu valstu nacionālo bibliotēku sadarbība bijusi auglīga, ko apliecina gan Latvijā notikušās Horvātijas Nacionālās universitātes bibliotēkas unikālo grāmatu izstāde Latvijā, gan arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāde Zagrebā. Sarunas gaitā V.Zatlers norādīja, ka konstruktīvam divu valstu politiskajam dialogam pamats tiek likts draudzīgās un savstarpējā izpratnē balstītās cilvēku attiecībās. Turklāt vislabāk citam citu iepazīt tieši caur nacionālajām kultūras vērtībām. Tāpēc, lai iepazīstinātu horvātus ar Latviju un mūsu valsts pēdējos 20 gados piedzīvotajām pārmaiņām, Valsts prezidents un Horvātijas Republikas prezidents Mimaras muzejā Zagrebā atklāja fotoizstādi “Viena diena Latvijā”. Izstādes atklāšanā klātesošos ar latviešu tautas mūzikas tradīcijām iepazīstināja populārā folkgrupa “Iļģi”.

Turpmākas Latvijas popularizēšanas iespējas Horvātijā Valsts prezidents apsprieda, tiekoties ar Latvijas goda konsulu Horvātijā Davoru Šarinu. Tišanās gaitā Valsts prezidents pateicās goda konsulam par personīgo ieguldījumu kā abu valstu kultūras, tā biznesa kontaktu stiprināšanā.

Apliecinājums abu valstu produktīvajai sadarbībai ekonomikā bija vizītes laikā pēc Latvijas kuģniecības pasūtījuma Rijekas kuģu būvētavā “3.Maj” tapušā kuģa “Ainaži” iesvētīšanas ceremonija. Tāpat labu pamatu turpmākai abu valstu ostu sadarbībai lika valstsvizītes laikā līguma parakstīšana starp Rīgas brīvostu un Rijekas ostu.

Valsts prezidenta valstsvizīte Horvātijas Republikā notika no 3.augusta līdz 6.augustam. Vizītes laikā notikušas Valsts prezidenta tikšanās ar Horvātijas Republikas augstākajām amatpersonām – Horvātijas Republikas prezidentu Stjepanu Mesiču un Horvātijas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Luku Bebiču. Sarunu gaitā apspriestas gan abu valstu divpusējo attiecību pilnveidošanas iespējas, gan šā brīža starptautiskās politikas aktualitātes, piemēram, Eiropas reakcija uz militāro konfliktu Gruzijā.

Turpmākai abu valstu ekonomiskās sadarbības veicināšanai abu valstu vadītāju klātbūtnē tika parakstīts saprašanās memorands starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Horvātijas Republikas Tirdzniecības un investīciju veicināšanas aģentūru (Croinvest). Minētā dokumenta mērķis ir pilnveidot abu valstu divpusējās attiecības, kā arī veicināt konstruktīvāku un kvalitatīvāku abu valstu uzņēmēju sadarbību nākotnē.

Savukārt aktīvu biznesa kontaktu veicināšanai Zagrebā notika biznesa forums, kuru atklāja abu valstu vadītāji. Savā uzrunā klātesošajiem Valsts prezidents pozitīvi novērtēja jau izveidoto ciešo sadarbību tādās jomās kā kuģubūve un mašīnbūve, kā arī Latvijas kompāniju sniegtās zināšanas un palīdzību horvātu kolēģiem, apgūstot SAPARD projektu līdzekļus. Taču, kā norādīja Valsts prezidents, abu valstu ekonomiskās sadarbības iespējas vēl ne tuvu nav izsmeltas.

Valsts prezidenta preses dienests

Apliecinot un stiprinot ekonomisko sadarbību: Latvijas satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, Rijekas ostas pārvaldes izpilddirektors Bojans Hlača un Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs pēc līguma parakstīšanas starp Rīgas brīvostu un Rijekas ostu un pēc Latvijas kuģniecības pasūtījuma Rijekas kuģu būvētavā “3.Maj” tapušā tankkuģa “Ainaži” iesvētīšanas Foto: Valda Kalniņa, A.F.I.

Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera tosts oficiālajās vakariņās Horvātijas prezidenta pilī 2008.gada 4.septembrī:

Augsti godātais prezidenta kungs [Stjepans Mesičs]!

Cienītā prezidenta kundze [Milka Mesiča]!

Ekselences! Dāmas un kungi!

Vispirms, prezidenta kungs, atļaujiet man jums un jūsu kundzei no sirds pateikties savā un manas dzīvesbiedres vārdā par silto un sirsnīgo uzņemšanu jūsu skaistajā zemē. Man ir patiess prieks un liels pagodinājums pirmo reizi viesoties Horvātijā. Šī ir arī pirmā Latvijas prezidenta valstsvizīte Horvātijā mūsu divpusējo attiecību vēsturē.

Horvāti un latvieši ir senas indoeiropiešu tautas, kas, spītējot vēstures dramatiskajām kolīzijām, ir spējušas saglabāt dziļu un savdabīgu kultūru. Mūsu tautu likteņos ir daudz kopīgu iezīmju, tādēļ mūsu attiecībās valda savstarpēja sapratne un uzticēšanās. Teicienu “caur ērkšķiem uz zvaigznēm” simboliski var attiecināt arī uz mūsu tautu likteņiem.

Horvāti tāpat kā latvieši gadsimtiem ilgi ir atradušies svešu varu pakļautībā. Mūsu tautas vienlaikus piedzīvoja nacionālo atmodu 19.gadsimtā. Horvātu tautas 800 gadu ilgais sapnis pēc brīvības un neatkarības piepildījās 1991.gadā, savukārt Latvija šoruden svinēs valsts dibināšanas 90.gadadienu.

Tomēr pirms 70 gadiem totalitāro režīmu noslēgtā noziedzīgā vienošanās uz vairākiem gadu desmitiem pārtrauca Latvijas valstiskumu de facto. Tai sekojušais Otrais pasaules karš bija dziļu ciešanu laiks gan Latvijas, gan Horvātijas tautai. Un tikai 20.gadsimta beigās mēs atkal guvām pilntiesīgas balss iespējas pasaulē.

Mēs guvām iespējas patstāvīgi izvēlēties mūsu valstu attīstības ceļus un ārpolitiskās prioritātes. Priecājos par to, ka gan Latvijas, gan Horvātijas izdarītā izvēle sakrīt.

Augsti godātais prezidenta kungs!

Horvātija bija viena no pirmajām, kas Latvijai grūtajā 1991.gada augustā atzina mūsu valsts neatkarību. Savukārt Latvija atzina Horvātiju ne mazāk dramatiskajā 1991.gada oktobrī, kad Horvātija bija spiesta cīnīties ar ārēju agresiju, lai aizstāvētu savu suverenitāti.

Kopš tā laika mūsu valstis ir daudz paveikušas, gan nostiprinot savas pozīcijas starptautiski, gan arī īstenojot iekšpolitiskās reformas, lai veicinātu demokrātisko vērtību saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību.

Šo gadu laikā mūsu divpusējā sadarbība ir kļuvusi cieša un intensīva visos līmeņos: notikusi augsta līmeņa vizīšu apmaiņa, ieskaitot jūsu oficiālo vizīti Latvijā pirms pieciem gadiem; aktīva ir sadarbība kultūrā. Tūkstošiem Latvijas tūristu ir iemīļojuši bezgalīgi zilo Adrijas jūru, viesmīlīgo Horvātijas tautu un tās seno kultūru.

Kultūras sakari starp Latviju un Horvātiju pēdējos gados ir kļuvuši sevišķi intensīvi un sniedz lielisku iespēju Latvijas un Horvātijas tautām iepazīt vienai otru, neskatoties uz 2000 kilometru attālumu, kas tās šķir vienu no otras.

Latviešu valodā ir iznākuši slaveno horvātu rakstnieku un dzejnieku – Antuna Gustava Matoša, Tīna Ujeviča, Vladimira Nazora un Petara Preradoviča – darbi.

2007.gada rudenī Horvātijas Nacionālajā universitātes bibliotēkā tika eksponēta LNB starptautiskā izstāde “Latvijas grāmatu māksla”. Pirms tam Latvijas Nacionālajā bibliotēkā bija apskatāma izstāde “Grāmatu māksla Horvātijā”. Šādas sadarbības piemēru ir daudz, un solos darīt visu, lai tā turpinātos arī nākotnē.

Ceru, ka labs papildinājums mūsu kultūras saišu stiprināšanā būs divas fotoizstādes, kuras manas vizītes laikā var apskatīt Zagrebā – viena veltīta Latviešu dziesmu svētkiem, otra dod iespēju salīdzināt vienas dienas notikumus Latvijā ar 20 gadu atstarpi 1987. un 2007.gadā. Priecājos, ka Zagrebā šobrīd muzicē arī latviešu populārā tautas mūzikas grupa “Iļģi” .

Veiksmīgi attīstās mūsu sadarbība ekonomikā. Kopš 2000.gada ir nepārtraukti audzis mūsu divpusējās tirdzniecības apgrozījums, tomēr vēl joprojām saglabājas ievērojams attīstības potenciāls.

Par mūsu interesi paplašināt kontaktus starp Latvijas un Horvātijas uzņēmējiem liecina fakts, ka Horvātijā mani pavada ekonomikas un satiksmes ministrs, kā arī plaša Latvijas uzņēmēju delegācija. Esmu pārliecināts, ka biznesa forums, kas notiek valstsvizītes ietvaros, veicinās jauna posma sākšanos mūsu divpusējās ekonomiskajās attiecībās.

Īpaši vēlos atzīmēt ļoti veiksmīgo Latvijas un Horvātijas sadarbību kuģubūvē. Rīt plānoju apmeklēt arī kuģubūvētavu “3.Maj”, kas izvietota Adrijas jūras pērles Rijekas pilsētā un kurā noslēgumam tuvojas Latvijas kuģniecības pasūtīto desmit tankkuģu izbūves darbi. Ceru, ka šādu biznesa sadarbības piemēru nākotnē būs arvien vairāk.

Augsti godātais prezidenta kungs!

Latvijai un Horvātijai ir lieliska divpusējo attiecību vēsture, attīstīts politiskais dialogs un ekonomiskās attiecības. Mūs sagaida vēl intensīvāka un vēl aktīvāka sadarbība jau tuvākajā nākotnē – vienotās, brīvās un demokrātiskās Eiropas ietvaros.

Latvija kā neviens cits izprot Horvātijas ES integrācijas procesu, tā radītos izaicinājumus un iespējamos zemūdens akmeņus: nākamā gada 1.maijā apritēs pieci gadi, kopš Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu ES locekli.

Mēs labi atceramies, cik grūts un sarežģīts bija pievienošanās process. Tagad, kad mūsu mērķis ir sasniegts un Latvija pilnā mērā var izmantot ES sniegtās iespējas, esam gatavi dalīties savā reformu pieredzē ar valstīm, kas gatavojas pievienoties ES.

Man ir prieks un liels gandarījums par to, ka Latvijas valsts iestādes ir sākušas ES integrācijas pieredzes nodošanu Horvātijas ES pievienošanās sarunu dalībniekiem. Ticu, ka nodotā pieredze palīdzēs Horvātijai pēc iespējas labāk sagatavoties dalībai ES.

Mūsu valsts nostāja attiecībā uz Horvātijas pievienošanos ES ir nemainīga: tai ir jānotiek, tiklīdz ir slēgtas visas pievienošanās sarunu sadaļas. Diskusija par Lisabonas līgumu nedrīkst apdraudēt Horvātijas pievienošanās procesu. Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai būs labākais apliecinājums tam, ka ES paplašināšanās process turpinās.

Tas būs arī nozīmīgs signāls pārējām Rietumbalkānu valstīm. Horvātijas kaimiņvalstis rūpīgi seko Horvātijas reformu procesam un tam, cik strauji Horvātija tuvojas jūsu valsts stratēģiskajiem mērķiem – pilntiesīgai dalībai ES un NATO. Jūsu ceļš kalpo par dziļas iedvesmas avotu citiem.

Atļaujiet man arī atzīmēt jūsu valsts nozīmīgos ārpolitiskos panākumus: Horvātijas ievēlēšana ANO Drošības padomē nepastāvīgā locekļa statusā ir apliecinājums jūsu valsts starptautiskajam novērtējumam.

Sirsnīgi sveicam jūs ar NATO pievienošanās protokola parakstīšanu šā gada 9.jūlijā. Tas nozīmē, ka jau nākamā gada pavasarī NATO samitā man būs iespēja tikties ar jums, prezidenta kungs, kā NATO dalībvalsts vadītāju.

Esmu pilnībā pārliecināts, ka Horvātijas NATO pievienošanās protokola ratifikācijas process visās 26 pašreizējās dalībvalstīs būs ātrs un bez sarežģījumiem. Latvijas parlaments tikko ir atsācis darbu pēc vasaras pārtraukuma, un Horvātijas NATO pievienošanās protokols būs viens no pirmajiem izskatāmajiem jautājumiem.

Augsti godātais prezidenta kungs!

Kopā mēs esam sākuši rakstīt jaunu mūsu valstu vēsturi, kas ir iezīmēta ar piederību eiroatlantisko tautu brālībai, miera, stabilitātes un drošības telpai, kas arvien paplašinās.

Latvijas un Horvātijas tautas vieno savstarpējas simpātijas un solidaritāte, kā arī demokrātijas, cilvēkmīlestības un etniskās iecietības pamatvērtības. Mūsu vētrainās un sarežģītās vēstures gaitā mēs esam spējuši ne tikai saglabāt šīs vērtības, bet arī ievērojami tās nostiprināt.

Prezidenta kungs!

Es paceļu šo glāzi par Latvijas un Horvātijas valstu draudzību un veiksmīgu sadarbību vienotā Eiropā, mūsu tautu nākotnes un labklājības vārdā! Par jūsu, prezidenta kungs, un jūsu kundzes veselību!

Valstsvizīte kopsavilkumā

Latvijas un Horvātijas ekonomiskās sadarbības dažādošana un pilnveidošana, Latvijas atbalsts Horvātijas ceļā uz Eiropas Savienību un NATO, kā arī viedokļu apmaiņa par starptautiskās politikas aktualitātēm – militārā konflikta Gruzijā radītās konsekvences un Balkānu reģiona nākotne bija galvenie sarunu temati, Valsts prezidentam Valdim Zatleram tiekoties ar Horvātijas Republikas augstākajām amatpersonām.

Trīs dienas ilgušo valstsvizīti Horvātijā Valsts prezidents vērtē kā veiksmīgu un izdevušos. Turklāt gan atbildīgo nozaru – satiksmes un ekonomikas – ministru divpusējās tikšanās, gan arī valstsvizītes laikā notikušie biznesa forumi Zagrebā un Opātijā liks pamatu turpmākai sadarbības aktivizēšanai abu valstu uzņēmēju starpā, uzskata Valsts prezidents. Savukārt kā labs apliecinājums jau nostiprinātiem biznesa kontaktiem bija valstsvizītes laikā notikusī pēc Latvijas kuģniecības pasūtījuma tapušā kuģa “Ainaži” iesvētīšanas ceremonija. Labu pamatu turpmākai abu valstu ostu sadarbībai liks valstsvizītes laikā plānotā līguma starp Rīgas brīvostu un Rijekas ostu parakstīšana, bet abu valstu vadītāju klātbūtnē parakstītais saprašanās memorands starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Horvātijas Republikas Tirdzniecības un investīciju veicināšanas aģentūru (Croinvest) veicinās konstruktīvāku un kvalitatīvāku abu valstu uzņēmēju sadarbību nākotnē.

Apliecinājums abu valstu ciešajām un draudzīgajām attiecībām bija Valsts prezidenta tikšanās ar Horvātijas Republikas augstākajām amatpersonām – Horvātijas Republikas prezidentu Stjepanu Mesiču, Horvātijas Republikas premjerministru Ivo Sanaderu, kā arī Horvātijas parlamenta priekšsēdētāju Luku Bebiču. Sarunu laikā tika pārrunāts kopīgais abu valstu vēsturē, līdzīgais redzējums turpmākai valstu sadarbības pilnveidošanai, kā arī aktuālie starptautiskās politikas jautājumi. Sarunu gaitā puses bija vienisprātis, ka pēc Krievijas militārās agresijas Gruzijā nopietnāk nekā jebkad agrāk Eiropai jāpievēršas vienotas enerģētikas politikas veidošanai, dažādojot gan enerģijas piegādes ceļus, gan piegādātājus. Tāpat sarunās ar Horvātijas augstākajām amatpersonām Valsts prezidents pauda nosodījumu Krievijas agresijai, norādot, ka militāra spēka lietošana problēmu risināšanā 21.gadsimtā nav pieļaujama un ir pretrunā gan ar vispārcilvēciskām vērtībām, gan starptautiskajām tiesībām.

Amatpersonu sarunās pozitīvi novērtēta Latvijas līdzšinējā palīdzība Horvātijas reformu ceļā, kā arī apspriests turpmākais Latvijas atbalsts Horvātijai, veicot nepieciešamās reformas un likumdošanas saskaņošanu ES iestāšanās sarunu procesā. Valsts prezidents apliecināja, ka Latvija arī turpmāk ir gatava palīdzēt Horvātijai tās reformu ceļā un ir gatava turpināt veiksmīgi iesākto sadarbību, piemēram, aizsardzības jomā.

Tāpat Valsts prezidents sarunu gaitā apsveica Horvātijas pusi ar šā gada 9.jūlijā parakstīto protokolu par Horvātijas pievienošanos NATO un bija pārliecināts, ka jau tuvākajā laikā Latvijas parlaments šo dokumentu ratificēs. “Latvija ne vien Horvātiju, bet arī citas Balkānu reģiona valstis redz kā pilntiesīgas NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis. Tikai integrācija eiroatlantiskajās struktūrās garantēs mieru, stabilitāti un turpmāku ekonomisko izaugsmi kā Balkānu reģionā, tā Eiropā kopumā,” uzskata Valsts prezidents.

Apliecinot Latvijas un Horvātijas labo sadarbību kultūras un izglītības jomā, Valsts prezidents apmeklēja Horvātijas Universitātes Nacionālo bibliotēku, kur atklāja Latvijas Dziesmu un deju svētku izstādi un tikās ar bibliotēkas vadību. Kopā ar Valsts prezidentu Horvātijas Nacionālo universitātes bibliotēku apmeklēja arī Latvijas kultūras ministre Helēna Demakova un Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks. Valsts prezidents uzskata, ka konstruktīvam divu valstu politiskajam dialogam pamats tiek likts draudzīgās un savstarpējā izpratnē balstītās cilvēku attiecībās. Turklāt vislabāk vienam otru iepazīt tieši caur nacionālajām kultūras vērtībām. Tāpēc, lai iepazīstinātu horvātus ar Latviju un mūsu valsts pēdējos 20 gados piedzīvotajām pārmaiņām, Valsts prezidents un Horvātijas Republikas prezidents Mimaras muzejā Zagrebā atklāja fotoizstādi “Viena diena Latvijā”. Izstādes atklāšanā klātesošos ar latviešu tautas mūzikas tradīcijām iepazīstināja populārā folkgrupa “Iļģi”.

Valsts prezidenta valstsvizīte Horvātijas Republikā notika no 3.septembra līdz 6.septembrim, un tā bija pirmā Latvijas Valsts prezidenta valstsvizīte Horvātijā. Valstsvizītē Valsts prezidentu pavadīja ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, kultūras ministre Helēna Demakova, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietnieks Māris Ēlerts, kā arī plaša uzņēmēju delegācija.

Valsts prezidenta preses dienests