Vakar, 23. septembrī, notika īpašo uzdevumu ministra

valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās Jāņa Bunkša preses konference

Preses konferencē ministrs dalījās savos secinājumos par reģionālo pašvaldību likumprojekta izstrādi pēc konsultācijām ar rajonu padomju un lielo pilsētu domju priekšsēdētājiem. Ministrs teica:

— Es esmu pabeidzis pirmo konsultāciju ciklu ar visu rajonu un lielo pilsētu vadītājiem, kas ir potenciālie reģionu veidotāji. Tikšanās laikā uzsvars tika likts nevis uz pašu koncepciju, bet gan uz tās realizāciju. Viens no maniem pirmajiem secinājumiem — par šo reformu tiek runāts pārāk maz. Šobrīd ir uzsākts vēl viens sarunu cikls ar 9 ministrijām, kas varētu šīs koncepcijas ietvaros nodot dažas savas funkcijas reģionu pārziņā. Sarunas ar ministrijām tiks pabeigtas ne vēlāk kā 15. oktobrī. Te gan varētu būt viens izņēmums — Finansu ministrija, ar ko kopā nāksies veidot finansu bāzi.

Oktobrī varētu notikt atkārtotas sarunas ar rajonu vadītājiem, jo ir vēl daudz neskaidru jautājumu, kas prasa papildu skaidrojumu un izpēti. Viens no šādiem diskutējamiem jautājumiem ir par reģionu izveides modeli skaitliskā ziņā. Daudzi pašvaldību vadītāji uzskata, ka labāks modelis būtu 4 plus 1 reģions, jo 5 lieliem reģioniem būtu iespējams piesaistīt lielākus līdzekļus no Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem. Manuprāt, šis jautājums par modeļa maiņu būtu adresējams politiskajām partijām, kas to varētu skatīt Saeimā nākamajā gadā. Līdz ar to likumprojekts tehniski ir jāsagatavo tā, lai reģionu skaita maiņa neradītu problēmas.

Mēs esam vienojušies ar pašvaldībām, ka jautājumi, kas attiecas uz reģionu robežām, administratīvajiem centriem, pakalpojumu sniegšanas vietu izvietojumu, būtu jārisina visām pašvaldībām kopā. Es esmu apņēmies līdz 15. oktobrim katrai pašvaldībai nosūtīt aptaujas anketu, lai noskaidrotu, kā katra pašvaldība redz savu vietu reģionā. Visplašākās diskusijas izraisīja jautājums par reģioniem nododamajām funkcijām, piemēram, par sabiedrisko transportu. Pašvaldību vadītāji lūdza precizēt, par kādiem sabiedriskā transporta veidiem ir runa, jo vairākas rajonu pašvaldības rūpējas ne tikai par autobusu satiksmi, bet arī par dzelzceļa, jūras un gaisa transportu.

Atšķirīgi ir viedokļi par vidējo izglītību. Daudzi pašvaldību vadītāji uzskata, ka vidējā izglītība ir jāsaglabā vietējās pašvaldības pārziņā. Taču visi bija par to, ka profesionālā izglītība būtu jānodod reģionu ziņā.

Apspriežot reģionu funkciju nodrošināt primāro un sekundāro veselības aprūpi, pašvaldību vadītājiem diskutējams šķita jautājums, vai slimokasēm arī vajadzētu atbilst plānoto deviņu reģionu teritorijām.

Runājot par reģionālās attīstības plānošanu, pašvaldību vadītāji ierosināja reģionālajām pašvaldībām nodot arī reģionālās attīstības fondu administrēšanu. Tāpat reģionālo pašvaldību funkcijās jāiekļauj arī atkritumu saimniecība, civilā aizsardzība, ugunsdzēsība un glābšana. Reģionālās pašvaldības priekšsēdētājam ir jābūt tiesīgam izsludināt ārkārtējo situāciju sava reģiona teritorijā vai tās daļā.

Sarunās liela vērība tika veltīta reģionālo pašvaldību vēlēšanu principiem. Nebija iebildumu, ka reģionālo pašvaldību vēlēšanās būtu jāakcentē politisko partiju atbildība. Valdības koncepcijā ir rakstīts, ka vēlēšanas notiks pēc partiju sarakstiem. Rietumvidzemes pašvaldību vadītāji ierosināja divu palātu sistēmu, kur otro palātu veidotu vietējo pagastu vadītāji. Taču atbalstīts tika arī mažoritārais princips — no katra vēlēšanu apgabala ievēlē noteiktu skaitu reģionālās pašvaldības deputātu.

Atbildot uz jautājumiem, ministrs pastāstīja, ka modeli 4 plus 1 reģions atbalsta Balvi, Preiļi un Kuldīga. Vēl ir izskanējis priekšlikums par modeli 8 plus 1, izdalot Rīgu. Taču šajā modelī nav skaidrības par Rīgas rajona vietu. Savukārt modelī 4 plus 1 jautājums ir — kas būtu centri Kurzemē un Latgalē. Kurzemē uz centru pretendētu gan Kuldīga, gan Liepāja un Ventspils, bet Latgalē — Rēzekne un Daugavpils. Taču ministrs atkārtoti uzsvēra, ka par reģionu skaitu vēl varētu diskutēt Saeimā.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore