Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Agra Reigase. Kriminālsoda – piespiedu darba – saturs un mērķis 

Piespiedu darbs kā Latvijā spēkā esošajā kriminālsodu sistēmā iekļautais pamatsods reglamentēts Krimināllikumā, nosakot gan tā būtību, piemērošanas, aizstāšanas un citus noteikumus (vispārīgā daļa), gan arī paredzot to konkrētu pantu sankcijās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu (sevišķā daļa). Vadoties no Krimināllikuma 35.panta pirmās daļas, kur sniegta soda legālā definīcija, varam teikt, ka piespiedu darbs ir piespiedu līdzeklis, ko personai, kas vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, atbilstoši Krimināllikumam valsts vārdā piespriež tiesa vai –likumā paredzētajos gadījumos – nosaka prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu.

Krimināllikuma 40.pants nosaka, ka “piespiedu darbs ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais vai persona, kurai piespiedu darbs noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, izcieš kā sodu, veicot dzīvesvietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā bez atlīdzības”. Skaidrojot piespiedu darba saturu, juridiskajā literatūrā parasti, ņemot par pamatu likumā sniegto piespiedu darba definīciju, tiek uzsvērts, ka piespiedu darbs nav saistīts ar personas izolāciju no sabiedrības, darbam ir piespiedu raksturs un darbs ir bez atlīdzības.

• Uldis Judinskis. Par nekustamā īpašuma labprātīgas izsoles pirkuma līguma atcelšanu 

Latvijā nereti ir sastopama situācija, kad trešā persona vēršas tiesā ar prasību par citu personu starpā noslēgta nekustamā īpašuma pirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu. Šāda situācija visbiežāk ir sastopama gadījumos, kad trešā persona ir nekustamā īpašuma bijušais īpašnieks, lietotājs vai valdītājs un nekustamā īpašuma atsavināšana ir notikusi, izmantojot prettiesiskas darbības vai apejot trešās personas tiesības, piemēram, pirmpirkuma tiesības.

Taču praksē nācies saskarties ar gadījumu, kad pušu starpā noslēgtu nekustamā īpašuma pirkuma līgumu apstrīd trešā persona, kura nav un nekad nav bijusi nekustamā īpašuma īpašnieks, bet gan ir bijis tikai viens no pretendentiem nekustamā īpašuma labprātīgā izsolē.

• Agnese Beļska. Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse (III) 

Kā norāda profesors P.H.Robinsons, gadu pirms ASV Paraugkriminālkodeksa izstrādes sākšanas lietā Morissette v United States tiesnesis Džeksons sūdzējās par neizprotamo Mens Rea teoriju un haosu pārkāpuma psihes elementa piemērošanā. Jānorāda, ka līdz kodeksa izstrādāšanai varēja saskaitīt aptuveni astoņdesmit dažādus vainas terminus, kuri ASV PKK tika samazināti uz četrām stingri definētām vainas formām.

Tādējādi Mens Rea formas, kādas tās sastopamas lielākajā daļā mūsdienu ASV štatu kriminālkodeksu, pirmo reizi aplūkotas tieši PKK. Arī tajos štatos, kur nav modernu kodeksu, PKK tomēr ir atstājis savu ietekmi un uz to atsaucas arī štatu tiesu praksē. Tikai atsevišķos štatos, piemēram, Kalifornijā un Oklahomā, ir saglabāti agrākie Mens Rea formu apzīmējumi un lietotie termini ir arhaiski angļu valodas termini.

“Jurista Vārda” redakcija