Ilona Jansone

Iraīda Jansone

Šonedēļ Rīgā ir notikumu Notikums. Jo ir atkalsastapšanās ar izcilo diriģentu Jansonu dzimtu. Ir atbraukusi Iraīda Jansone — kādreizējā mūsu Operteātra soliste, kuras balsi joprojām atceras ne viens vien opermūzikas cienītājs Latvijā. Liepājas teātrī viņa satikās ar Arvīdu Jansonu, lai paliktu kopā uz mūžu. Taču liktenis bija lēmis šai ģimenei no Latvijas aizbraukt, lai Arvīds Jansons kļūtu par Pēterburgas simfoniskā orķestra diriģentu, plaši pazīstamu mākslinieku, goda viesdiriģentu Tokijā un tās goda pilsoni. Par diriģentu, kas ilgus gadus sadarbojies ar Mančestras simfonisko orķestri, diriģentu, kas bijis cienīts un gaidīts daudzviet pasaulē. Arī Iraīdas un Arvīda dēla Marisa Jansona mājas ir Pē™terburgā. Un ne tikai. Joprojām būdams Pēterburgas simfoniskā orķestra otrais diriģents, viņš vada arī Oslo simfonisko orķestri (un ir izveidojis to par vienu no labākajiem pasaulē), viņš ir Londonas simfoniskā orķestra galvenais viesdiriģents un kopš 1997. gada arī Pitsburgas simfoniskā orķestra galvenais diriģents. Par Marisu Jansonu mēdz teikt, ka viņš ir pasaules un arī savas dzimtas zvaigzne. "Viens no visievērojamākajiem mūsdienu mūziķiem...", "Visspožākais savas paaudzes diriģentu zvaig-znājā...", "Viens no visvairāk pieprasītajiem diriģentiem pasaulē..." — tā raksta pasaules prese. Taču ar šiem vārdiem vien vēl nav izteikta Marisa Jansona īpašā mākslinieka un cilvēka personība.

Savā pirmajā koncertbraucienā ieradusies Marisa meita Ilona Jansone — Pēterburgas konservatorijas un Marijas teātra koncertmeistare. Atbraukusi arī Marisa septiņus gadus vecā mazmeitiņa Anastasija.

Ir Notikums. Un ir Svētki. Mūzikas akadēmijā, klātesot prominencēm un mākslas cienītājiem, tiek atvērta "Likteņstāstu" apgāda izdotā Ingas Rečas grāmata "Jansonu dzimta: Arvīds, Iraīda, Mariss, Ilona". Un, kā sacīja Mūzikas akadēmijas prorektors Arvīds Luste, "pie visa vainīga" "Likteņstāstu" vadītāja Anita Mellupe. Pati izdevēja atzīst, ka sākotnēji bijusi iecere izdot grāmatu tikai par Marisu Jansonu. Taču, tā kā neiespējami izrādījies pārķert viņu tālajos lidojumos no valsts uz valsti, ir tapusi grāmata par Jansonu dzimtu. Un tas acīmredzot ir labākais, kas varēja būt. Jo cilvēku atmiņas veido daudzšķautņainu un reljefu ģimenes portretu.

Grāmatas atvēršanas svētkos bija iespēja dzirdēt koncertmeistari Ilonu Jansoni un viņas audzēkņus— brīnišķīgus dziedātājus Tatjanu Lucko (starp citu, dzimušu Liepājā) un Mihailu Makarovu. Atkal ierakstīta jauna lappuse mūzikas vēsturē. Un arī šo jauno dziedātāju balsis mēs droši vien nākotnē atpazīsim. Tās pašas dienas vakarā līdzīgi svētki bija arī koncertzālē "Ave sol". Bet nākamajās dienās — J.Rozes grāmatnīcā, Salaspils Mākslas skolā un Liepājā.

Pirms pieciem gadiem Pēterburgā iznāca grāmata par Arvīdu Jansonu. Šopavasar Latvijā tapa brīnišķīga videofilma par Marisu Jansonu. Ar nupat Latvijā iznākušo grāmatu kaut daļēji ir atdots parāds izcilajai dzimtai, kuru mūsu valstī daudzus gadus atcerējās ne tik bieži, kā vajadzētu. Diriģents Viesturs Gailis savās atmiņās par abiem izcilajiem diriģentiem raksta: "Marisa mūzikā ir daudz krāsu, temperamenta un ekspresijas. Arvīda sirmajiem matiem līdzi nāca filozofija, emociju dziļums, formas viengabalainība. Ja izmantotu salīdzinājumus no glezniecības, es Marisu Jansonu salīdzinātu ar Gogēnu, bet Arvīdu Jansonu ar kādu no Holandes vecmeistariem, teiksim, Rembrantu. Abi radījuši ģeniālas gleznas, bet katram pilnīgi cita krāsu palete. Mariss pēc dabas daudz impulsīvāks, kontrastaināks, tas izpaužas arī mūzikā. Arvīdam piemita brīnišķīga formas izjūta, viņa interpretācijas bija izlīdzinātas, vienmēr ar dziļu domu piepildītas." Par Ilonu Jansoni vēl rakstīs. Varbūt — arī par Anastasiju.

Armīda Priedīte, "LV" nozares redaktore

Foto: Atis Ieviņš