I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu pasākuma “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)” apakš­pasākumam “Enerģijas ražošana no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas” (turpmāk – apakšpasākums).

2. Pieteikšanās kārtība šajos noteikumos minētajam atbalstam, projektu iesniegumu vērtēšana un atlase, lēmuma pieņemšana un paziņošana, līguma slēgšana un publiskā finansējuma pieprasīšana notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā lauku un zivsaimniecības attīstībai.

3. Apakšpasākuma mērķis – atbalstīt uzņēmumus, kuri nodrošina enerģijas ražošanu no lauksaimnieciskas vai mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas, paredzot saražoto elektroenerģiju realizēt galvenokārt ārpus uzņēmuma.

4. Apakšpasākuma īstenošanas vieta ir Latvijas lauku teritorija.

5. Lauku teritorija:

5.1. līdz 2008.gada 31.decembrim ir visa Latvijas teritorija, izņemot republikas pilsētas un rajonu administratīvo centru pilsētas. Par lauku teritoriju uzskatāma arī lauku teritorija rajonu administratīvo centru pilsētās ar lauku teritoriju;

5.2. sākot ar 2009.gada 1.janvāri, ir visa Latvijas teritorija, izņemot republikas pilsētas un novadu teritoriālās vienības – pilsētas, kurās ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju. Par lauku teritoriju uzskatāma arī novadu teritoriālās vienības – pilsētas ar lauku teritoriju – lauku teritorija, ja attiecīgajā pilsētā ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju.

6. Atbalsta pretendents ir:

6.1. juridiska persona, kas ražo Eiropas Kopienas dibināšanas līguma I pielikumā minēto lauksaimniecības un mežsaimniecības produkciju;

6.2. lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, kas atbilst normatīvajos aktos par kooperatīvo sabiedrību atzīšanu noteiktajiem atbilstības kritērijiem un kuras biedri ražo Eiropas Kopienas dibināšanas līguma I pielikumā minēto lauksaimniecības un mežsaimniecības produkciju;

6.3. šo noteikumu 6.1. un 6.2.apakšpunktā minētā atbalsta pretendenta jaundibināts uzņēmums, kurā 6.1. un 6.2.apakšpunktā minētajam uzņēmumam pieder vismaz 51 % kapitāldaļu un kurš nodibināts pirms projekta iesnieguma iesniegšanas.

7. Uzņēmuma – šo noteikumu 6.punktā minētā atbalsta pretendenta – statusu nosaka saskaņā ar Komisijas 2004.gada 25.februāra Regulas (EK) Nr.364/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr.70/2001, iekļaujot tās darbības jomā atbalstu pētniecībai un attīstībai, I pielikumā noteikto klasifikāciju.

8. Apakšpasākuma ietvaros ir atbalstāmi sākotnējie ieguldījumi materiālos un nemateriālos aktīvos, kas veikti, lai izveidotu jaunu vai paplašinātu esošu ražotni, dažādotu produkciju ar jauniem produktiem vai būtiski mainītu esošās ražotnes ražošanas procesu. Materiālos aktīvos ir atbalstāmas investīcijas jaunu iekārtu iegādē un būvniecībā, tai skaitā rekonstrukcijā, lai nodrošinātu enerģijas ražošanu no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas. Nemateriālos aktīvos ir atbalstāmas tiesības izmantot attiecīgo tehnoloģiju, iegādātās patentu tiesības un licences, kā arī konsultāciju pakalpojumi, kas tieši saistīti ar projekta mērķa sasniegšanu.

9. Atbalsta pretendents atbilst šādiem publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem:

9.1. īstenojot projektu, sasniedz attiecīgā apakšpasākuma mērķi;

9.2. izpilda vismaz vienu no šādām prasībām:

9.2.1. jaunu darba vietu radīšana;

9.2.2. esošo darba vietu saglabāšana;

9.2.3. attīsta un paplašina uzņēmuma saimniecisko darbību;

9.3. investīcijas atbilst attiecīgajiem Kopienas standartiem. Atbilstību šiem standartiem apliecina Eiropas Kopienas atbilstības sertifikāts vai ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja izsniegta atbilstības deklarācija, kas pēc satura un formas atbilst attiecīgajiem normatīvajiem aktiem;

9.4. projekta iesniegumā pierāda ekonomisko dzīvotspēju atbilstoši šo noteikumu 10., 11., 12. un 13.punktā minētajām prasībām;

9.5. šo noteikumu 6.1.apakšpunktā minētais atbalsta pretendents vismaz 50 % no kopējām izejvielām enerģijas ražošanai spēj nodrošināt uz vietas saimniecībā, ražojot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma I pielikumā minēto lauksaimniecības un mežsaimniecības produkciju, šo noteikumu 6.2.apakš­punktā minētais atbalsta pretendents to iepērk no saviem biedriem. Ja atbalsta pretendents ir šo noteikumu 6.3.apakš­punktā minētais jaundibinātais uzņēmums, šis nosacījums attiecas uz jaundibinātā uzņēmuma dibinātāja uzņēmumu, kas minēts šo noteikumu 6.1. vai 6.2.apakšpunktā;

9.6. vismaz 51 % elektroenerģijas, kas saražota, izmantojot šim apakšpasākumam paredzēto atbalstu, projekta uzraudzības laikā tiek realizēta ārpus uzņēmuma.

10. Atbalsta pretendents sagatavo biznesa plānu vismaz trijiem gadiem. Biznesa plānā norāda šādu informāciju:

10.1. uzņēmuma sākotnējā situācija;

10.2. uzņēmuma vadības sistēma;

10.3. uzņēmuma pašreizējā darbība;

10.4. veicamās aktivitātes;

10.5. konkrēti sasniedzami mērķi un sākumpunkti uzņēmuma darbības attīstībai;

10.6. aktivitāšu īstenošanas un mērķu sasniegšanas laika grafiks;

10.7. informācija par nepieciešamajām investīcijām;

10.8. tirgus izpēte un nozares analīze;

10.9. konkurence;

10.10. realizācijas sistēma (elektrības, siltuma realizācija);

10.11. saimniecības stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze;

10.12. saimniecības darbības finanšu analīze un naudas plūsma;

10.13. ražošanas tehnoloģiju apraksts, ražotnes principiālā shēma, plānotās jaudas un nepieciešamais izejvielu sastāva aprēķins, ietverot informāciju par šo noteikumu 9.5.apakšpunktā minētā nosacījuma izpildi, un iegūstamā enerģija;

10.14. detalizēta informācija par citiem Lauku attīstības programmas un valsts atbalsta pasākumiem, kas nepieciešami mērķu sasniegšanai un saimniecības attīstībai (piemēram, apmācības, konsultācijas).

11. Šo noteikumu 6.1. un 6.2.apakšpunktā minētais atbalsta pretendents pierāda uzņēmuma ekonomisko dzīvotspēju pēdējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas. Ekonomiskā dzīvotspēja atbilst diviem no šādiem rādītājiem:

11.1. pašu kapitāls/aktīvu kopsumma ≥ 0,20;

11.2. apgrozāmie līdzekļi/īstermiņa kreditori ≥ 1,00 (no īstermiņa kreditoriem izslēdz īstermiņa nākamo periodu ieņēmumu sastāvā iekļauto valsts un Eiropas Savienības finansiālo atbalstu);

11.3. tīrā peļņa + nolietojums x 50 % ≥ 0.

12. Šo noteikumu 6.1. un 6.2.apakšpunktā minētais atbalsta pretendents pierāda uzņēmuma ekonomisko dzīvotspēju gadā pēc projekta īstenošanas, un ekonomiskā dzīvotspēja atbilst visiem šo noteikumu 11.punktā minētajiem rādītājiem, kā arī palielina vismaz vienu no ekonomiskās dzīvotspējas rādītājiem par 0,05, salīdzinot ar pēdējo noslēgto gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas.

13. Ja atbalsta pretendents ir šo noteikumu 6.3.apakšpunktā minētais jaundibinātais uzņēmums, ekonomiskās dzīvotspējas rādītājs ir pozitīva naudas plūsma projekta iesnieguma iesniegšanas gadā, visos īstenošanas gados un gadā pēc projekta īstenošanas, bet ne mazāk kā trīs gadus pēc kārtas. Naudas plūsmā naudas atlikumam katra mēneša beigās ir jābūt pozitīvam. Projekta iesniegumā norādītā naudas plūsma projekta iesnieguma iesniegšanas gadā, visos īstenošanas gados un gadā pēc projekta īstenošanas demonstrē iespēju projektu ieviest un sasniegt mērķi.

14. Lai pieteiktos atbalsta saņemšanai, atbalsta pretendents personīgi vai elektroniska dokumenta formā saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu iesniedz Lauku atbalsta dienestā:

14.1. projekta iesniegumu (1.pielikums) divos eksemplāros, tajā skaitā biznesa plānu (arī elektroniski);

14.2. deklarāciju par saimnieciskās darbības veicēja atbilstību sīkā, mazā vai vidējā uzņēmuma kategorijai atbilstoši normatīvajiem aktiem par saimnieciskās darbības veicēju deklarēšanos atbilstoši sīko, mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai;

14.3. šo noteikumu 6.1. un 6.2.apakšpunktā minētais atbalsta preten­dents – Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par nodokļu samaksu un vidējo uzņēmumā strādājošo darbinieku skaitu pēdējos divos pārskata gados atsevišķi pa gadiem (izsniegta ne agrāk kā mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas). Ja atbalsta pretendents šo izziņu neiesniedz, Lauku atbalsta dienests to saņem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņā;

14.4. kredītiestādes vai krājaizdevumu sabiedrības izziņu par gatavību izskatīt kredīta piešķiršanu (ja projekta īstenošanai tiks ņemts kredīts). Izziņā norāda kredītdevēja un kredītņēmēja rekvizītus un kredīta summu. Ja projekta īstenošanā atbalsta pretendents plāno ieguldīt privātos vai kādus citus naudas līdzekļus, tas iesniedz dokumentus, kas pierāda naudas līdzekļu pieejamību;

14.5. šo noteikumu 6.3.apakšpunktā minētais atbalsta pretendents – 6.1. un 6.2.apakš­punktā minētā dibinātāja uzņēmuma galvojumu jaundibinātajam uzņēmumam par tā saistībām, kas radīsies, veicot investīcijas;

14.6. šo noteikumu 6.1. un 6.2.apakšpunktā minētais atbalsta preten­dents – gada pārskatu (pilns komplekts) par pēdējo noslēgto gadu pirms projekta iesniegšanas (kopiju (uzrāda oriģinālu)) saskaņā ar Gada pārskatu likumu;

14.7. atbalsta pretendents, kas saskaņā ar Gada pārskatu likumu nesniedz gada pārskatus, – gada ienākumu deklarāciju “Ieņēmumi no saimnieciskās darbības” par pēdējo noslēgto gadu pirms projekta iesniegšanas (kopiju (uzrāda oriģinālu)) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju;

14.8. Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes izsniegtu izziņu par to, kāda piesārņojoša darbība tiks veikta projekta ietvaros, un par to, vai atbalsta pretendentam ir nepieciešama A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums;

14.9. zemesgrāmatu nodaļas izdotu nostiprinājuma uzrakstu (kopiju (uzrāda oriģinālu)) vai zemesgrāmatas apliecību par nekustamo īpašumu (kopiju (uzrāda oriģinālu)), vai ilgtermiņa nomas līgumu, kas reģistrēts zemesgrāmatā vismaz uz septiņiem gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas (kopiju (uzrāda oriģinālu)) – par nekustamo īpašumu, kurā paredzēts īstenot projektu;

14.10. elektroenerģijas sistēmas operatora atzinumu par tehniskajām iespējām uzņemt saražoto elektroenerģiju sistēmā, kurai paredzēts pieslēgt palielināto vai jauno elektroenerģijas ražošanas jaudu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atļaujām elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai;

14.11. pretendējot uz finansējumu jaunai būvniecībai vai rekonstrukcijai – kopā ar projekta iesniegumu papildus iesniedz plānošanas un arhitektūras uzdevumu (kopiju (uzrāda oriģinālu)), ja iesniegšanas dienā nav apstiprināts tehniskais projekts;

14.12. dokumentus, kurus iesniedz kopā ar projekta iesniegumu vai sešu mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas starp Lauku atbalsta dienestu un atbalsta pretendentu:

14.12.1. iepirkuma procedūru apliecinošus dokumentus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūras piemērošanu. Iesniedzot iepirkuma procedūru apliecinošus dokumentus sešu mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas starp Lauku atbalsta dienestu un atbalsta pretendentu, projekta īstenošanu var uzsākt tikai pēc iepirkuma procedūras izvērtēšanas un apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā. Lauku atbalsta dienests iepirkuma procedūru izvērtē un apstiprina mēneša laikā no apliecinošo dokumentu iesniegšanas dienas;

14.12.2. akceptētu būvprojektu (tehniskā projekta stadijā) vai tā kopiju (uzrāda oriģinālu) un būvatļauju (kopiju (uzrāda oriģinālu));

14.12.3. plānotās ražotnes jaudu pamatojošu tehnisko dokumentāciju, ņemot vērā iepirkuma rezultātus. Mainoties plānotās ražotnes jaudai un attiecināmajām izmaksām, tiek veikti grozījumi līgumā starp Lauku atbalsta dienestu un atbalsta pretendentu, bet netiek ņemts vērā līguma pārtraukšanas nosacījums, ja attiecināmās izmaksas mainās vairāk nekā par 30 %, kas ietverts normatīvajā aktā par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā lauku un zivsaimniecības attīstībai. Projekta iesniegumā norādītās attiecināmās izmaksas nevar palielināt.

15. Projekta iesniegumus sarindo pēc projektu atlases kritērijiem (2.pielikums). 3.kritēriju grupā minētās dzīvnieku vienības nosakāmas, izmantojot šo noteikumu 3.pielikumu. Attiecībā uz jaundibinātiem uzņēmumiem piemēro dzīvnieku vienības, kas pieder šo noteikumu 6.1. vai 6.2.apakš­punktā minētajam dibinātāja uzņēmumam. Ja projektu atlasē punktu skaits ir vienāds, priekšroka publiskā finansējuma saņemšanai ir atbalsta pretendentam, kurš projekta ietvaros veic investīcijas pašvaldībā ar mazāku teritorijas attīstības indeksu atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanas kritērijiem pašvaldībām un plānošanas reģioniem Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanā.

II. Publiskā finansējuma veids un apjoms

16. Atbalsta intensitāte šo noteikumu 8.punktā minētajām atbalstāmajām investīcijām ir 40 % no kopējās attiecināmo izmaksu summas.

17. Programmēšanas periodā vienam atbalsta pretendentam kopējā attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz 6 000 000 latu. Kopējo attiecināmo izmaksu summu nosaka, izmantojot ražotnes jaudu un pieņemot, ka investīcijas uz 1 kW elektrības nepārsniedz 3500 latu. Attiecīgo ražotnes jaudu nosaka pēc ražotnes testēšanas akta, ražotni nododot ekspluatācijā un pieslēdzot elektroenerģijas tīklam, vai elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanas atļaujas, vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanas atļaujas, ko izdod par enerģētiku atbildīgā ministrija. Kopējo attiecināmo izmaksu aprēķinam piemēro mazāko norādīto elektroenerģijas ražošanas jaudu.

18. Ja projektā paredzētās jaunas būvniecības vai rekonstrukcijas izmaksas pārsniedz noteiktās maksimālās attiecināmās izmaksas, izmaksu starpību sedz atbalsta pretendents.

19. Ja enerģijas ražošanu paredzēts veikt, izmantojot biogāzi, atbalsta pretendents pēc fermentācijas vai gazifikācijas iekārtas nodošanas ekspluatācijā, pirms uzstādīta koģenerācijas iekārta, var saņemt starpmaksājumu līdz 60 % no piešķirtā publiskā finansējuma, pamatojot to ar izdevumu dokumentiem.

20. Publisko finansējumu šā apakšpasākuma ietvaros neapvieno ar publisko finansējumu citu atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu ietvaros attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām. Šajos noteikumos minētā atbalsta intensitāte ir attiecināta uz kopējo attiecināmo izmaksu summu un nepārsniedz to neatkarīgi no tā, vai publiskais finansējums ir sniegts no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem.

III. Attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

21. Apakšpasākuma ietvaros ir noteiktas šādas attiecināmās izmaksas:

21.1. jaunu ražošanas iekārtu iegāde, kuras tieši nodrošina ražošanas procesu projekta īstenošanas nozarē, kā arī vienreizējas izmaksas, kas saistītas ar iekārtu uzstādīšanu, lai nodrošinātu to normālu darbību;

21.2. jaunas būvniecības un rekonstrukcijas izmaksas, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas atbildīgas par darbu veikšanu;

21.3. būvmateriālu iegāde, pamatojoties uz akceptētu būvprojektu, kas iesniegts kopā ar projekta iesniegumu;

21.4. sīkajiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – vispārējas izmaksas (tai skaitā arhitektu, inženieru un konsultantu honorāri, juridiskie pakalpojumi, tehniski ekonomiskie pamatojumi, patentu un licenču saņemšanas izmaksas), kas tieši saistītas ar projekta sagatavošanu un īstenošanu attiecīgajā ražotnē un nepārsniedz 8 % no izmaksām, kuras minētas šo noteikumu 21.1., 21.2. un 21.3.apakšpunktā;

21.5. lielajiem uzņēmumiem – tikai patentu un licenču saņemšanas izmaksas, kas tieši saistītas ar projekta īstenošanu attiecīgajā ražotnē un nepārsniedz 4 % no izmaksām, kuras minētas šo noteikumu 21.1., 21.2. un 21.3.apakšpunktā.

22. Ja atbalsta pretendents neparedz publisko finansējumu iekārtu uzstā­dīšanai, tās uzstāda un nodod ekspluatācijā atbilstoši normatīvajos aktos par iekārtu uzstādīšanas un lietošanas kārtību noteiktajām prasībām. Publisko finansējumu par minētajām iekārtām saņem tikai pēc to nodošanas ekspluatācijā un apliecinošu dokumentu iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā.

23. Maksimālo attiecināmo izmaksu publiskā finansējuma aprēķinā iekļauj visas ar objekta būvniecību saistītās izmaksas (tai skaitā iekšējo un ārējo ūdensvadu, iekšējās un ārējās kanalizācijas, iekšējās un ārējās elektroapgādes un pieslēguma izmaksas sadales elektrotīkliem, ventilācijas un apkures sistēmu izmaksas, kā arī biomasas uzglabāšanas laukumu izmaksas).

24. Attiecināmas ir tikai tās būvprojekta tāmes pozīcijas un būvmateriāli, kas tiešā veidā saistīti ar apakšpasākuma mērķa sasniegšanu.

25. Par attiecināmajām izmaksām uzskata šādas tieši ar ražošanu nesaistītas izmaksas, ja to summa nepārsniedz 30 % no būvniecības attiecināmo izmaksu kopsummas:

25.1. administratīvo telpu jauna būvniecība un rekonstrukcija;

25.2. apsardzes un caurlaides telpu ierīkošana;

25.3. apsardzes signalizācijas ierīkošana, ieskaitot videonovērošanas sistēmas;

25.4. palīgtelpas, ja ir izskaidrota to funkcionālā izmantošana un nepieciešamība projekta aktivitātes ieviešanas ietvaros;

25.5. personāla telpu ierīkošana;

25.6. teritorijas labiekārtošana (teritorijas asfaltēšana vai cita klājuma ieklāšana, zāliena ierīkošana, ārējās apgaismošanas ierīkošana un žoga izbūve).

26. Publisko finansējumu maksā tikai par iegādātajām precēm, kas ir atbalsta pretendenta īpašumā. Ja preces pērk uz nomaksu, par tām publisko finansējumu izmaksā tikai tad, kad tās ir kļuvušas par atbalsta pretendenta īpašumu.

27. Šo noteikumu 21.4. un 21.5.apakš­punktā minētās vispārējās izmaksas iekļauj uzņēmuma aktīvos un vismaz piecus gadus saglabā uzņēmumā, kas saņem reģionālo atbalstu.

28. Apakšpasākuma ietvaros ir noteiktas šādas neattiecināmās izmaksas:

28.1. procentu maksājumi, maksa par naudas pārskaitījumiem, valūtas maiņas komisijas maksājumi un valūtas kursa svārstību radītie zaudējumi;

28.2. naudas sodi, līgumsodi, nokavējuma procenti un tiesāšanās izdevumi;

28.3. tādu apakšlīgumu slēgšana, kas palielina projekta izmaksas, bet nepievieno projektam attiecīgu vērtību, kā arī ja apakšlīgumos samaksa ir noteikta procentos no kopējām projekta izmaksām;

28.4. izmaksas, kas saistītas ar jebkuru piegādi, pakalpojumu vai darbu, par kuru nav veikta atbilstoša iepirkuma procedūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūras piemērošanu;

28.5. esošo būvju uzturēšanas izmaksas, tehniskās apkopes, rezerves daļu un ekspluatācijas izdevumi;

28.6. atlīdzība personālam;

28.7. investīcijas lauksaimniecības produkcijas ražošanai paredzētu iekārtu, tehnikas un aprīkojuma iegādei;

28.8. izmaksas, kas pārsniedz tirgus cenu, un nepabeigti darbi;

28.9. izmaksas, kas saistītas ar investīcijām, lai sagatavotu enerģijas ražošanā izmantojamās izejvielas;

28.10. citas izmaksas, kas nav attiecināmas saskaņā ar Padomes 2005.gada 20.septembra Regulu (EK) Nr.1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu (EK) Nr.1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr.1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).

29. Pēdējo maksājuma pieprasījumu pretendents Lauku atbalsta dienestā iesniedz pēc ražotnes nodošanas ekspluatācijā (ar ražotnes nodošanu ekspluatācijā šajos noteikumos tiek saprasta iekārtas palaišana un testēšana) un līguma noslēgšanas ar elektroenerģijas sistēmas operatoru par enerģijas pārdošanu. Pēc projekta īstenošanas atbalsta saņēmējs, iesniedzot Lauku atbalsta dienestā pēdējo maksājuma pieprasījumu, iesniedz:

29.1. ražotnes testēšanas aktu;

29.2. atbilstošu A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauju vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojumu (iesniedz kopiju, uzrādot oriģinālu);

29.3. atļauju par jaunu ražošanas iekārtu ieviešanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atļaujām elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai;

29.4. līgumu ar elektroenerģijas sistēmas operatoru par enerģijas pārdošanu (iesniedz kopiju, uzrādot oriģinālu).

30. Projekta uzraudzības laikā – piecus gadus pēc pēdējā maksājuma veikšanas – atbalsta saņēmējs nedrīkst mainīt projekta īstenošanas vietu.

IV. Noslēguma jautājums

31. Lēmumu par projektu iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu Lauku atbalsta dienests pieņem pēc tam, kad Eiropas Komisijā apstiprināta šo noteikumu 17.punktā noteiktā kopējā attiecināmo izmaksu summa vienam atbalsta pretendentam.

Ministru prezidents I.Godmanis

Zemkopības ministrs M.Roze

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 25.augusta noteikumiem Nr. 696

1.Pielikums PDF formātā

Zemkopības ministrs M.Roze

2.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 25.augusta noteikumiem Nr. 696

Projektu atlases kritēriji

Nr. p.k.	Kritēriju grupa	Maksimāli iespējamais punktu skaits grupā	Kritērijs	Kritēriju punktu skaits
1.	Projekta īstenošanas vieta1	30	Atbalsta pretendents īsteno projektu teritorijā ar 4. un 5.grupas attīstības indeksu	30
			Atbalsta pretendents īsteno projektu teritorijā ar 3.grupas attīstības indeksu	15
			Pārējie	0
2.	Akceptēts būvprojekts2	15	Atbalsta saņemšanai pieteikts akceptēts būvprojekts	15
			Pārējie projekti	0
3.	Atbalsta pretendenta īpašumā ir lauk­saimniecības dzīvnieki, kuru skaits atbilst vismaz 70 dzīvnieku vienībām3	25	Ir pretendenta īpašumā	25
			Nav pretendenta īpašumā	0
4.	Starpība starp maksimāli pieļaujamo sabiedrisko finansējumu un projektam pieprasīto sabiedrisko finansējumu	20	Par katru pilnu procentu 1 punkts	≤ 20

Piezīmes.

¹ Teritorijas attīstības indeksu nosaka atbilstoši teritoriju sadalījumam reģionos saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kritērijiem valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām un plānošanas reģionu attīstības aģentūrām Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai.

² Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vispārīgiem būvnoteikumiem.

³ Dzīvnieku vienības nosaka atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumu Nr.696 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību pasākuma “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)” apakš­pasākumam “Enerģijas ražošana no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas”” 3.pielikumam.

Zemkopības ministrs M.Roze

3.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 25.augusta noteikumiem Nr. 696

Dzīvnieku vienības

Nr. p.k.	Lauksaimniecības dzīvnieku suga un vecuma grupa	Dzīvnieku vienības1
1.	Slaucamās govis	0,70
2.	Jaunlopi (līdz 6 mēnešiem)	0,20
3.	Jaunlopi (no 6 līdz 12 mēnešiem)	0,35
4.	Vaislas teles (no 12 mēnešiem)	0,50
5.	Gaļas liellopi (no 6 līdz 12 mēnešiem)	0,50
6.	Vaislas buļļi (no 12 mēnešiem)	0,60
7.	Nobarojamās cūkas (30–100 kg)	0,03
8.	Zīdītājas sivēnmātes ar sivēniem	0,25
9.	Atšķirtie sivēni (7,5–30 kg)	0,007
10.	Kazas (ar kazlēniem), aitas (ar jēriem)	0,09
11.	Zirgi, vecāki par 6 mēnešiem, vai ķēve (ar kumeļiem)	0,40
12.	Broileri	0,0004
13.	Dējējvistas	0,006
14.	Tītari, zosis	0,06
15.	Truši	0,024
16.	Strausi	0,11
17.	Kažokzvēri	0,05
18.	Mazie kažokzvēri (piemēram, ūdeles)	0,018

Piezīme.

1 Tabulā norādītās dzīvnieku vienības aprēķinātas, par dzīvnieku vienību pieņemot nosacītu dzīvnieku, kas gadā saražo 100 kg slāpekļa kūtsmēslos to glabāšanas laikā.

Zemkopības ministrs M.Roze