Latvijas Republikas prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem

Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem

Organizācija "Glābiet bērnus" kategoriski pieprasa LR Saeimu neatliekami pieņemt un apstiprināt organizācijas "Glābiet bērnus" iesniegtos papildinājumus un grozījumus Latvijas kriminālprocesā, lai garantētu nepilngadīgo cietušo un liecinieku aizsardzību fiziskas, seksuālas un psiholoģiskas vardarbības gadījumā pret bērnu. Pieprasām mainīt kriminālprocesa kārtību atbilstoši starptautiskām normām.

Organizācija "Glābiet bērnus" visus šos profesionāli sagatavotos priekšlikumus iesniedza LR Saeimai jau 1997.gada martā. Atteikšanās un vilcināšanās pieņemt šos priekšlikumus liecina par klaju nerēķināšanos ar bērnu tiesībām un rupju ANO Bērnu tiesību konvencijas pārkāpumu, kas ir klajā pretrunā ar ES valstu nostāju.

Organizācijā "Glābiet bērnus" ir vērsušies pēc palīdzības daudzi bērni, kas cietuši no vardarbības, diemžēl mūsu juristi daudziem no viņiem nespēj palīdzēt likumdošanas nepilnību dēļ. Bērns, kurš cietis no vardarbības, īpaši no tuvinieku, nezina, kur vērsties pēc palīdzības. Ja viņš tomēr vēršas pēc palīdzības, viņš ir pakļauts neskaitāmām pratināšanām, kas nereti nodara bērnam tikpat lielu kaitējumu kā pats vardarbības akts. Bez tam pāridarītājs netiek izolēts no bērna un ir spējīgs izdarīt psiholoģisku un fizisku spiedienu uz savu upuri, piespiežot bērnu mainīt liecības. Bērnu liecībām arī tiek piešķirta mazāka ticamība nekā pieaugušo liecībām.

Pašreizējais pedofilijas skandāls ir tikai leduskalna smaile, ko redzam virs ūdens tāpēc, ka tā mirdz varbūtēji iesaistīto personu pazīstamības gaismā, taču neizmērojamas ir neskaitāmu bērnu ciešanas, kuri gadiem cieš no garīgām un fiziskām varmāku nodarītām sāpēm, kamēr tā valsts, par kuras patriotiem gribam viņus redzēt, likumdevēju neizdarības dēļ veicina nesodītu bērnu seksuālo izmantošanu un vardarbību pret bērniem.

Inguna Ebela, priekšsēdētāja

Pielikumā — mūsu iesniegtie

labojumi un papildinājumi

Priekšlikumi par nepieciešamajām izmaiņām

Latvijas Kriminālprocesa kodeksā

Sakarā ar to, ka jaunā Latvijas Kriminālprocesa kodeksa izstrādāšana un pieņemšana kavējas, nepieciešams nekavējoties izdarīt izmaiņas spēkā esošajā Latvijas Kriminālprocesa kodeksā, lai nodrošinātu nepilngadīgā apsūdzētā/tiesājamā, cietušā un liecinieka tiesību aizsardzību atbilstoši ANO Konvencijai par bērna tiesībām un Bērnu tiesību aizsardzības likuma projektam, kas ir izskatīts Saeimā 1.lasījumā.

Lūdzu jūs izdarīt šādas izmaiņas iepriekšminētajā kodeksā:

1. 100.pants. Cietušais

Papildināt ar jaunu 5.—9.rindkopu:

Nepilngadīgā cietušā intereses pirmstiesas izmeklēšanā un tiesas sēdē pārstāv zvērināts advokāts.

Nepilngadīgā cietušā pārstāvim — advokātam ir tiesības piedalīties lietā no brīža, kad persona likumā noteiktā kārtībā tiek atzīta par cietušo.

Iztiesājot lietas pirmās instances tiesā nepilngadīgā cietušā pārstāvja — advokāta piedalīšanās ir obligāta. Nepilngadīgajam cietušajam vai viņa vecākiem, aizbildņiem, aizgādņiem ir tiesības prasīt no tiesājamā (notiesātā) atlīdzināt visus izdevumus par saņemto juridisko palīdzību krimināllietā.

Izziņas iestādei, prokuroram un tiesai, kuras lietvedībā ir lieta, kā arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomei Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā ir tiesības cietušo vai viņa vecākus, aizbildņus, aizgādņus atbrīvot no maksas par juridisko palīdzību. Šajos gadījumos advokāta darba samaksas izdevumus sedz no valsts līdzekļiem Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Advokāta darba samaksas izdevumus Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no valsts līdzekļiem sedz arī gadījumā, kad advokāts piedalījies pirmstiesas izmeklēšanā un tiesā pēc norīkojuma. Izdevumu atlīdzināšanu pēc tam var uzlikt notiesātajam, ievērojot šā kodeksa 94.panta noteikumus.

Pamatojums. Bērnam, kurš ir cietis no vardarbības, ļaunprātīgas izmantošanas vai ekspluatācijas, valstij ir jāgarantē kvalificētas juridiskās palīdzības sniegšana no brīža, kad bērns tiek atzīts par cietušo krimināllietā. Par šādas palīdzības nepieciešamību liecina konkrēti gadījumi, kad nepilngadīgā cietušā, kurš no vardarbības ir cietis ģimenē, liecībām neveltī vajadzīgo vērību un pat nepieļaujami ietekmē cietušo un viņa likumisko pārstāvi (piemēram, draud ierosināt krimināllietu par nepatiesa ziņojuma sniegšanu, izplata krimināllietā savākto informāciju cietušā mācību iestādē, u.tml.).

1. 106.pants. Likumiskie pārstāvji

Papildināt ar jaunu 5.rindkopu:

Ja likumiskais pārstāvis ar savu rīcību neievēro pārstāvāmā tiesības un likumiskās intereses, procesa virzītājs pieņem lēmumu par viņa nepielaišanu procesā un pēc aizbildnības iestāžu ieteikuma pieaicina citu likumisko pārstāvi.

Pamatojums. Ir nepieļaujami atstāt nepilngadīgo pirmstiesas vai tiesas procesā bez likumiskā pārstāvja, jo nepilngadīgais sava vecuma un psiholoģisko īpatnību dēļ ne vienmēr spēj pareizi izprast situāciju, un nepilngadīgajam ir jānodrošina iespēja īstenot savas likumā paredzētās tiesības ar sava likumiskā pārstāvja palīdzību. Ja kāda nepilngadīgā procesa dalībnieka likumiskais pārstāvis nepilda savus pienākumus vai izpilda tos formāli, jo faktiski nav ieinteresēts aizstāvēt nepilngadīgā intereses (īpaši gadījumos, kad seksuālās izmantošanas gadījumā cietušā likumiskais pārstāvis ir bērna māte, bet apsūdzētais ir viņas vīrs un bērna māte vēlas ar savu vīru saglabāt labas attiecības).

2. 160.pants. Nepilngadīga liecinieka nopratināšanas kārtība

Papildināt pantu ar jaunu rindkopu:

Ja liecinieka, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu, atkārtota nopratināšana saskaņā ar bērnu psihologa slēdzienu var kaitēt bērnam, liecinieka atkārtota nopratināšana nav pieļaujama, bet sākotnējās liecības, kas ir sniegtas likumiskā pārstāvja vai pedagoga klātbūtnē, var nolasīt tiesas sēdē.

Pamatojums. KPK 159.p.nosaka liecinieka pienākumu sniegt liecības. Tas attiecas arī uz mazgadīgām personām. Reālajā dzīvē, īpaši gadījumos, kad galvenie pierādījumi krimināllietā balstās uz nepilngadīgo cietušo liecībām, šādu liecību sniegšana var apdraudēt bērna drošību, kā arī nopietni garīgi traumēt bērnu, piemēram, lietās, kad pie kriminālatbildības par vardarbību pret bērnu tiek saukti bērna vecāki vai nepilngadīgajam cietušajam vairākkārt ir jāsniedz liecības par netiklu darbību izdarīšanu, izvarošanu, kā arī tad, ja viņi bijuši slepkavības liecinieki.

Sakarā ar to, ka mazgadīgu bērnu vecāki nevēlas psihiski traumēt bērnu, atļaujot viņu 3—4 un vairāk reizes pratināt, ne vienmēr krimināllietu iespējams nosūtīt uz tiesu un vainīgo saukt pie kriminālatbildības. Šī iemesla dēļ nepieciešams izdarīt vajadzīgās izmaiņas likumdošanā atbilstoši ANO Konvencijai par bērna tiesībām un citiem starptautiskajiem dokumentiem, atrodot iespēju bērnu pasargāt no atkārtotas publiskas liecību došanas, un kodeksā jāiestrādā normas, kas paredz iespēju nepilngadīgajam lieciniekam un cietušajam sniegt liecību tikai vienreiz speciāli apmācīta procesa virzītāja pārstāvja klātbūtnē.

3. 163.pants. Konfrontēšana

Papildināt pantu ar jaunu rindkopu:

Nav pieļaujama sešpadsmit gadu vecumu nesasnieguša liecinieka vai cietušā konfrontēšana, ja saskaņā ar bērna psihologa slēdzienu tas var viņam kaitēt.

Pamatojums. Skat. pie 160.p.

4. 285.pants. Cietušā un liecinieka liecību nolasīšana

Papildināt panta pirmo daļu ar jaunu punktu:

5) ja liecinieka vai cietušā, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu, atkārtota nopratināšana saskaņā ar bērnu psihologa slēdzienu var kaitēt bērnam.

Pamatojums. Skat.pie 160.p.

Saskaņā ar ANO Konvenciju un ārvalstu tiesu praksi nepilngadīgais liecinieks un cietušais ir maksimāli jāizolē no apsūdzētā/tiesājamā. KPK paredzētā nepilngadīgā liecinieka un cietušā nopratināšana tiesājamā prombūtnē nepasargā nepilngadīgo no vairākkārtīgu liecību došanas, tādēļ piedāvātās izmaiņas ir nepieciešamas.

5. 122.pants. Nozieguma izdarīšanā aizdomās turētās personas aizturēšanas kārtība

Papildināt panta 5.daļu:

Nepilngadīgā aizturēšanas gadījumā izziņas iestādei par aizturēšanu nekavējoties, bet ne vēlāk kā 3 stundu laikā, jāpaziņo viņa vecākiem vai personām, kas vecākus aizstāj. Gadījumos, ja aizturētā nepilngadīgā vecāki vai personas, kas vecākus aizstāj, ir nozieguma līdzdalībnieces, par nepilngadīgā aizturēšanu ir jāpaziņo bāriņtiesai/pagasttiesai pēc nepilngadīgā dzīvesvietas.

Pamatojums. Nedrīkst pieļaut situāciju, ka bērna vecāki vai personas, kas viņus aizstāj, nezina par viņa atrašanās vietu, pat tajos gadījumos, ja ir pamats domāt, ka vecāki ir alkoholiķi vai viņiem ir vienaldzīga bērna atrašanās vieta.