Tieslietu ministrija: Par izmaiņām Latvijas kriminālsodu sistēmā

Tieslietu ministrija ir izstrādājusi un Valsts kancelejā iesniegusi Kriminālsodu politikas koncepciju, kas izstrādāta, lai sagatavotu konceptuālus priekšlikumus izmaiņām kriminālsodu sistēmā, kas sekmētu efektīvāku tiesisko līdzekļu piemērošanu kriminālsodu politikas mērķu sasniegšanai.

Koncepcija ietver gan priekšlikumus par tādiem jauninājumiem, kuru ieviešana var notikt samērā īsā laikā, gan arī tādus, kuru ieviešanai jāparedz pārejas periods līdz pat septiņiem gadiem.

Dokumentā saglabāta aresta kā kriminālsoda ieviešana, lai nodrošinātu personu izolāciju no sabiedrības līdz trim mēnešiem, kas būtu bargāks sods nekā sabiedrībā izciešamie soda veidi. Arestu varētu piemērot arī tad, ja persona ļaunprātīgi izvairās no piespiedu darba pildīšanas vai nevar samaksāt naudas sodu.

Noteikts, ka naudas soda kā papildsoda apmēram jābūt atkarīgam no noziedzīgā nodarījuma smaguma, proti, jo smagāks nodarījums, jo lielāka naudas soda minimālā robeža.

Koncepcijā ieteikts paplašināt iespējas piemērot kriminālsodu – tiesību ierobežošana, paredzot tiesai iespējas piemērot tiesību ierobežošanu ne tikai uz laiku, bet pat uz mūžu, piemēram, par noziegumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību un noziegumiem pret satiksmes drošību.

Līdz 2015.gadam policijas kontroli paredzēts aizstāt ar probācijas uzraudzību, lai sodītās personas atturētu no jaunu noziedzīgu nodarījumu pastrādāšanas.

Koncepcijā norādīts, ka Krimināllikumā jābūt detalizētākiem norādījumiem, kas katrā konkrētajā gadījumā palīdzētu izvēlēties taisnīgu sodu. Piemērojot brīvības atņemšanas sodu, tiesai īpaši rūpīgi jāmotivē pieņemtais lēmums.

Dokumentā piedāvāts atbildību mīkstinošos apstākļus sagrupēt divās grupās: tādos, kuri jāatzīst par atbildību mīkstinošiem, un tādos, kurus par tādiem var atzīt. Tāpat tiek piedāvāts paplašināt atbildību pastiprinošo apstākļu uzskaitījumu.

Lai aizsargātu sabiedrisko drošību, mazinātu smagu un sevišķi smagu noziegumu recidīva līmeni, koncepcijā tiek piedāvāts jauns krimināltiesību institūts – sabiedriskās drošības piespiedu līdzekļi. Tiek paredzēts Krimināllikuma vispārīgo daļu papildināt ar jaunu nodaļu, paredzot tajā sabiedriskās drošības piespiedu līdzekļu piemērošanu personai, kura izdarījusi Krimināllikumā paredzēto nodarījumu, bet pēc soda izciešanas nav sasniegusi resocializācijas mērķus vai nav saukta pie kriminālatbildības vai atbrīvota no tās, kā arī gadījumā, ja personai vairs netiek piemēroti medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi, bet tā joprojām var apdraudēt sabiedrības drošību. Minētos piespiedu līdzekļus varēs piemērot personām, kuras izdarījušas vairākus dzimumnoziegumus, ar vardarbību saistītus smagus vai sevišķi smagus noziegumus u.c. 

“Ceru, ka sabiedriskās drošības piespiedu līdzekļu ieviešana ļaus sekmīgāk cīnīties ar recidīvu un pasargās sabiedrības locekļus no personām, kuras pat pēc soda izciešanas varētu būt bīstamas un pastrādāt jaunus noziedzīgus nodarījumus,” norāda tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Dokumentā ieteikts veikt vairākas izmaiņas, kas attiecas arī uz soda noteikšanu par vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, sodu saskaitīšanu un aizstāšanu, nosacītu notiesāšanu, nepilngadīgo kriminālatbildību un citiem jautājumiem.

Koncepcijas īstenošanai būs jāizstrādā grozījumi vairākos normatīvajos aktos, kā arī līdz 2018.gadam koncepcijas īstenošanai vidēji gadā būs nepieciešams papildu finansējums 2,5 miljonu latu apmērā.

Inga Saleniece, tieslietu ministra preses sekretāre