Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 8.septembrī

IeM: Par grozījumiem Pornogrāfijas ierobežošanas likumā

Ministru kabinets 8.septembrī atbalstīja grozījumus Pornogrāfijas ierobežošanas likumā, ar kuriem no likuma tiek svītrots pants, kas paredz pornogrāfiska rakstura materiālu izvērtēšanas komisijas izveidi.

Grozījumus izstrādājusi Iekšlietu ministrija, izpildot Ministru kabineta komitejas šā gada 12.maija sēdē doto uzdevumu.

Pornogrāfijas ierobežošanas likums stājās spēkā 2007.gada 1.jūnijā, un cita starpā tas paredz veidot ekspertu komisiju, kas veic ekspertīzi un sniedz atzinumu, ja pastāv šaubas par to, vai materiāls ir uzskatāms par pornogrāfiska rakstura materiālu. Likums deleģēja Ministru kabinetam izstrādāt kārtību, kādā šī komisija darbojas, savukārt valdība uzdeva Iekšlietu ministrijai izstrādāt attiecīgus Ministru kabineta noteikumus.

Iekšlietu ministrija izstrādāja un pieteica 2007.gada 2.augustā izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par komisiju pornogrāfiska rakstura materiālu ekspertīzes veikšanai”. Taču 2008.gada 12.maija Ministru kabineta komitejas sēdē, izskatot šo projektu, tika nolemts, ka šādas ekspertu komisijas izveide nav nepieciešama, jo procesa virzītāji var nozīmēt pornogrāfiska rakstura materiālu ekspertīzi kriminālprocesa ietvaros Kriminālprocesa likuma un Tiesu ekspertu likuma noteiktajā kārtībā.

Ņemot vērā minēto, Iekšlietu ministrijai tika dots uzdevums sagatavot grozījumus Pornogrāfijas ierobežošanas likumā, izslēdzot no tā normas par minētās komisijas izveidi un darbību.

Grozījumi vēl jāatbalsta Saeimai.

IeM: Par kārtību dzīvnieku izņemšanai krimināllietās

Ministru kabinets 8.septembrī atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 27.septembra noteikumos Nr.726 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu”.

Grozījumi pilnveido noteikumus, iekļaujot dzīvnieka, kas atzīts par lietisko pierādījumu, nodošanas glabāšanā, glabāšanas un realizācijas īpašos nosacījumus.

Pašlaik noteikumi paredz tikai vispārēju kārtību par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu, un nav atsevišķas kārtības par dzīvnieku nodošanu glabāšanā un atbildīgo institūciju rīcību.

Lai dzīvnieki neaizietu bojā īpašnieku vai valdītāju cietsirdīgas rīcības dēļ, tiem nekavējoties jāsniedz nepieciešamā veterinārmedicīniskā palīdzība un jānodod glabāšanā fiziskai vai juridiskai personai, kura nodrošina dzīvnieku turēšanas noteikumu ievērošanu.

Ir nepieciešama operatīva, saskaņota rīcība starp atbildīgajām institūcijām, lai dzīvniekus, kas atzīti par lietiskajiem pierādījumiem, nodrošinātu ar piemērotiem apstākļiem un kriminālprocesa ietvaros nodotu glabāšanā.

Grozījumi paredz, ka dzīvnieki, kuri atzīti par lietiskiem pierādījumiem, nekavējoties nododami glabāšanā fiziskām vai juridiskām personām, lai tie varētu saņemt pienācīgu aprūpi. Dzīvnieku nodošana glabāšanā ir realizējama tikai pēc saskaņošanas ar Pārtikas un veterināro dienestu, kurš nosaka, vai attiecīgā persona var nodrošināt dzīvnieku turēšanas noteikumu ievērošanu.

Projekts arī paredz, ka valsts aģentūra “Materiālās rezerves” slēdz līgumu ar attiecīgo personu un sedz visus ar glabāšanu saistītos izdevumus.

Grozījumi turklāt arī nosaka, ka personai, kas nodrošinājusi dzīvnieku aprūpi, ir priekšroka tos iegādāties, jo jāņem vērā, ka dzīvnieks pierod pie cilvēka, kurš par viņu rūpējas.

Pēdējos trīs gados gadā vidēji ir reģistrēti aptuveni 45 noziedzīgi nodarījumi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, kā arī 263 noziedzīgi nodarījumi par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, taču reāli izņemto un glabāšanā nodoto dzīvnieku skaits ir ļoti mazs, jo procesa virzītājs neizņem dzīvniekus nenoregulētās kārtības dēļ.

Laura Karnīte, Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta Preses centra vadītāja

LM: Par bērnu sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem

Labklājības ministrija (LM) rosina pilnveidot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu piešķiršanas kārtību bērniem, kuri kļuvuši par vardarbības upuriem.

Lai nepieciešamo palīdzību varētu saņemt arī bērni ieslodzījuma vietās vai bērnu aprūpes iestādēs, tiks paplašināts sociālās rehabilitācijas saņēmēju loks.

Tāpat tiks noteikts, ka gadījumos, kuros par vardarbības faktu uzsākts kriminālprocess, bērnam – vardarbības upurim – sniegtais rehabilitācijas pakalpojums institūcijās tiks nodrošināts 60 dienas.

To paredz LM sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, sniedzama nepieciešamā palīdzība.

Grozījumi 8.septembrī apstiprināti Ministru kabineta sēdē.

Jaunā kārtība paredz, ka sociālais dienests sniegs palīdzību ne tikai pēc sociālās rehabilitācijas kursa beigām, bet strādās ar ģimeni jau laikā, kamēr bērns saņem sociālo rehabilitāciju, lai viņš varētu atgriezties drošā vidē.

Lai to nodrošinātu, gadījumos, ja ārstniecības vai medicīniskās rehabilitācijas institūcija sniedz palīdzību bērnam, kurš varētu būt cietis no vardarbības, par šo faktu būs jāziņo ne tikai policijai un bērna dzīvesvietas bāriņtiesai, kā tas ir šobrīd, bet arī sociālajam dienestam.

Atgādinām, ka līdz šim sociālo rehabilitāciju bērni varēja saņemt sociālās rehabilitācijas institūcijā vai savā dzīvesvietā.

LM: Par darba aizsardzības prasībām kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem

Lai pilnveidotu kompetento institūciju un kompetento speciālistu darbu, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi jaunus MK noteikumus par prasībām kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem. Tie aizstās iepriekšējos noteikumus, un to prasības veicinās darba aizsardzības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos.

Lai saņemtu kompetenta speciālista sertifikātu, pretendentiem personāla sertifikācijas institūcijā būs jāiesniedz arī dokumenti, kas apliecinātu zināšanu apguvi par darba aizsardzības jautājumiem ne mazāk kā 100 stundu apmērā pēdējo 5 gadu laikā.

Minētie dokumenti jāiesniedz papildu augstāko izglītību apliecinošam dokumentam vai iepriekšējam sertifikātam un apliecinājumam par vismaz 3 gadu praktisko darbību darba aizsardzības jomā.

Savukārt, lai uzņēmumam būtu garantēta zaudējumu segšana, kas radušies kompetenta speciālista kļūdas dēļ, viņam jāiesniedz derīga apdrošināšanas polises kopija par civiltiesiskās atbildības nodrošinājumu. Tai jāgarantē zaudējumu segšana ne mazāk kā 10 tūkstošu latu apmērā.

Personāla sertifikācijas institūcija neveiks kompetentā speciālista sertificēšanu, ja viņš pēdējo 5 gadu laikā būs vismaz trīs reizes sodīts par nekvalitatīvu darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu, piemēram, risku novērtēšanu “uz papīra” vai pa telefonu.

Lai uzlabotu kompetento institūciju darbības kvalitāti, turpmāk kompetentās institūcijas rīcībā būs jābūt akreditētai laboratorijai vai jāslēdz ar to sadarbības līgums, tādējādi nodrošinot atbilstošu darba vides mērījumu veikšanu.

Lai pārliecinātos par kompetentās institūcijas praktisko darbību, sertifikācijas institūcija ne retāk kā vienu reizi gadā praktiski pārbaudīs to darbību. Piemēram, pārbaužu laikā apmeklēs kādu no uzņēmumiem, kam attiecīgā institūcija veikusi darba vides iekšējo uzraudzību, iegūs informāciju par tās veikto darba vides risku novērtēšanu un sagatavoto darba aizsardzības pasākumu plānu.

Tāpat ir precizēts arī nepieciešamo dokumentu saraksts, kas jāiesniedz vērtēšanas komisijai, lai iegūtu kompetentās institūcijas statusu. Minēto statusu varēs anulēt, ja kompetentā institūcija būs vismaz trīs reizes sodīta par nekvalitatīvu darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu vai arī tai būs anulēts kvalitātes sistēmas sertifikāts.

Jaunie MK noteikumi par prasībām kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos un kompetences novērtēšanas kārtību 8.septembrī apstiprināti valdībā. Tie stāsies spēkā ar 2009.gada 1.janvāri. Savukārt ar 2012.gada 1.jūliju stāsies spēkā prasība kompetentiem speciālistiem apgūt ne mazāk kā 100 apmācību stundu gadā par darba aizsardzības jautājumiem.

Noteikumu projekts izstrādāts LM organizētā darba grupā. Tajā piedalījās Valsts darba inspekcijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Rīgas Stradiņa universitātes Darba un vides veselības institūta pārstāvji.

Šobrīd Latvijā par kompetentām institūcijām ir atzīti 32 komersanti, bet kā kompetenti speciālisti ir tiesīgi darboties 373 cilvēki, kas ieguvuši augstāko profesionālo izglītību darba aizsardzības jomā.

Ilona Jurševska, LM Komunikācijas departamenta direktore; Marika Kupče, LM sabiedrisko attiecību speciāliste

SM: Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību grupām

Turpmāk kapitālsabiedrību grupas varēs sastāvēt ne tikai no privātajām, bet arī no valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām.

Būs iespējams veidot arī tādas kapitālsabiedrību grupas, kurās valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības tieši vai netieši kontrolē citas valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības.

To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, kas pirmdien, 8.septembrī, tika atbalstīti valdībā.

Likuma grozījumi bija nepieciešami, jo atzīts, ka atsevišķos gadījumos valstij vai pašvaldībām var būt lielāks ekonomisks vai citāds ieguvums no valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbības, ja tās ir grupā. Piemēram, secināms, ka optimālāka resursu izmantošana, plānošana, inovāciju īstenošana un peļņas gūšana būtu iespējama gadījumā, ja VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” kontrolētu reģionālās lidostas, balstoties, piemēram, uz koncernu līgumu.

Pieņemot minētos likuma grozījumus, ir radīti priekšnosacījumi vienas nozares uzņēmumu centralizētai vadībai un attīstībai gadījumos, kad kāds no iesaistītajiem uzņēmumiem ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība.

Grozījumi izslēdz iespēju veidot tādas kapitālsabiedrību grupas, kurās valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības varētu nonākt privātu kapitālsabiedrību tiešā vai netiešā kontrolē.

Šobrīd pastāvošais normatīvais regulējums nepieļauj valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību savstarpējo grupu veidošanu. Piemēram, nav pieļaujams vienai valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai nonākt citas valsts kapitālsabiedrības kontrolē, noslēdzot koncerna līgumu vai uz līdzdalības pamata. Attiecībā uz privātajām kapitālsabiedrībām normatīvie akti pieļauj dažādu kapitālsabiedrību grupu modeļu veidošanu.

SM: Par Latvijas Pasta pienākumu sniegt datus par juridisko personu kontiem

Lai samazinātu aizdomīgu darījumu veikšanas iespēju, Latvijas Pastam Valsts ieņēmumu dienestam būs jāsniedz dati par klientu – juridisko personu – kontiem.

Pienākumu pasta pakalpojumu sniedzējam sniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par klienta nosaukumu, vienoto reģistrācijas kodu, pasta norēķinu sistēmas konta numuru, valūtu un konta atvēršanas un slēgšanas datumu paredz Satiksmes ministrijas sagatavotie grozījumi Pasta noteikumos, kas pirmdien, 8.septembrī, tika pieņemti valdībā. Šie dati būs jāsniedz, atverot un slēdzot juridisko personu – Latvijas Republikas rezidentu, kā arī nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā – pasta norēķinu sistēmas kontus.

Līdz šim VAS “Latvijas Pasts” iepriekš minēto informāciju sniedza tikai pasta norēķinu konta īpašniekam vai viņa pilnvarotām personām, kā arī valsts tiesībaizsardzības iestādēm normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Pasta noteikumi papildināti arī ar cita veida regulējumu, nosakot, ka šobrīd spēkā esošā prasība visiem starptautiskajiem pasta sūtījumiem pievienot izvedmuitas deklarācijas veidlapas neattieksies uz tiem sūtījumiem, kas tiek sūtīti uz Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Pasta noteikumu pašreizējais regulējums bija jāmaina, jo Eiropas Kopienu līgums aizliedz visu veidu muitas nodevas, kā arī nepieļauj Kopienas iekšējā tirdzniecībā piemērot tādus dalībvalsts noteikumus, kuros paredzētas izvešanas atļaujas vai citas līdzīgas procedūras tikai attiecībā uz izvedumiem.

SM: Par zemi autoceļa Ādaži–Gaujas tilts rekonstrukcijai

Satiksmes ministrija valsts vārdā pirks nekustamo īpašumu par 160 tūkstošiem latu autoceļa A1 Rīga–Ainaži posma Ādaži–Gaujas tilts rekonstrukcijai.

To paredz Ministru kabineta (MK) rīkojums “Par zemes vienības pirkšanu valsts autoceļa A1 Rīga (Baltezers)–Ainaži (Igaunijas robeža) posma Ādaži–Gaujas tilts rekonstrukcijas projekta īstenošanai”, kas pirmdien, 8.septembrī, tika pieņemts valdībā.

Valsts autoceļa A1 Rīga (Baltezers)–Ainaži (Igaunijas robeža) posma Ādaži–Gaujas tilts rekonstrukcijas projekta vajadzībām plānots atpirkt vienu zemes vienību 8100 m2 platībā Rīgas rajona Ādažu novadā.

Izdevumus, kas saistīti ar nepieciešamā īpašuma pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, paredzēts segt no valsts budžeta 2008.gadam Satiksmes ministrijas budžeta programmas “Kohēzijas fonda finansēto projektu ieviešana autoceļu jomā” projektam “TEN autoceļu tīkla uzlabojumi, 1.projekts” valsts autoceļa A1 Rīga–Ainaži rekonstrukcijai paredzētajiem līdzekļiem.

Elīna Balgalve, Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece

TM: Par atbrīvošanas fonda izveidi ieslodzījumā esošām personām

Personas, kas izcieš cietumsodu, turpmāk savus ieslodzījumā nopelnītos naudas līdzekļus varēs uzkrāt īpašā atbrīvošanas fondā, paredz MK 8.septembrī apstiprinātā kārtība par atbrīvošanas fonda izveidošanu, slēgšanu un izmaksu veikšanu no fondā uzkrātajiem līdzekļiem. MK noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes speciālisti saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksu. Minētajā fondā tiks uzkrāti naudas līdzekļi no ieslodzītās personas personiskās naudas uzskaites kartes. Šādu fondu ieslodzītā persona var lūgt atvērt brīvības atņemšanas iestādes finanšu daļas priekšniekam, uzrakstot iesniegumu. Pēc notiesātā rakstiska iesnieguma saņemšanas brīvības atņemšanas iestādes finanšu daļas darbinieks triju darbdienu laikā pārbaudīs, vai iesniegumā minētā naudas līdzekļu summa ir norādīta notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē. Gadījumā, ja naudas līdzekļu pietiek, tad uzskaites kartē tiks izdarīts ieraksts par naudas līdzekļu pārskaitīšanu fondā.

Noteikumi izstrādāti ar mērķi noteikt kārtību, kādā brīvības atņemšanas iestāde izveidos un slēgs notiesātās personas atbrīvošanas fondu, noformēs, aizpildīs un noslēgs naudas līdzekļu uzskaites karti un izmaksās naudas līdzekļus, notiesātai personai atbrīvojoties no brīvības atņemšanas iestādes.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā būs paredzēta arī kārtība, kādā izmaksās notiesātajai personai atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus, ja tie nepieciešami notiesātās personas veselības aprūpei soda izciešanas laikā, ja brīvības atņemšanas iestādes ārsts būs atzinis, ka šāda veselības aprūpe nepieciešama.

Noteikumu ieviešana veicinās notiesāto nodarbinātību, jo daļu no saņemtā atalgojuma būs iespējams novirzīt atbrīvošanas fondā naudas līdzekļu uzkrājuma veidošanai, kā arī garantēs uzkrāto līdzekļu uzglabāšanu un izmaksu tikai Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteiktajos gadījumos, proti, pēc atbrīvošanās no brīvības atņemšanas iestādes vai īpašos gadījumos – veselības aprūpei.

Ar noteikumu pilnu tekstu var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par administratīvo infrastruktūru “Natura 2000” teritoriju aizsardzībai

8.septembrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma apakšaktivitāti 3.4.1.2.1. “Natura 2000 teritoriju aizsardzības administratīvās infrastruktūras izveide”” (turpmāk – noteikumu projekts).

Vides ministrijas izstrādātais noteikumu projekts nosaka apakšaktivitātes “Natura 2000 teritoriju aizsardzības administratīvās infrastruktūras izveide” (turpmāk – apakšaktivitātes) ietvaros iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam un Vides ministriju kā atbildīgo iestādi. Šīs apakšaktivitātes mērķis ir saglabāt Latvijas dabas vides kvalitāti atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu prasībām, valsts starptautiskajām saistībām un vietējām vajadzībām, kā arī novērst esošos un nākotnes draudus dabas vērtībām, vienlaikus nodrošinot maksimāli efektīvu resursu izlietojumu dabas vērtību saglabāšanā un atjaunošanā.

Apakšaktivitāti īstenos ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, kuras ietvaros tiks atbalstīta administratīvo zīmju un informatīvo stendu izveide un izvietošana dabā. Šajās zīmēs un stendos tiks ietverta pamatinformācija par “Natura 2000” teritoriju.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta iesniedzējs varēs būt Dabas aizsardzības pārvalde un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijas, kas atbilstoši īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem nodrošina informatīvo zīmju izveidošanu un izvietošanu.

Minētās apakšaktivitātes ietvaros īstenotos projektus līdzfinansēs no ERAF līdzekļiem 1 405 608 latu apmērā un valsts budžeta 248 048 latu apmērā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa