Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 9.septembrī

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu medicīnas darbiniekiem

Ministru kabinets 9.septembra sēdē pieņēma rīkojumu “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums, un Ministru kabineta Atzinības raksts (MK Atzinības raksts) piešķirts medicīnas darbiniekiem.

Liepājas reģionālās slimnīcas izglītības un zinātnes virsārstam, Anestezioloģijas un reanimācijas nodaļas vadītājam Ivaram Krastiņam MK Atzinības raksts piešķirts par nozīmīgu ieguldījumu veselības aprūpes sistēmas attīstībā un speciālistu apmācībā.

MK Atzinības raksts par nozīmīgu ieguldījumu veselības aprūpes sistēmas attīstībā piešķirts LU Medicīnas fakultātes profesoram Arnim Vīksnam un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas institūta radiologam diagnostam Aigaram Migalam.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Ivaram Krastiņam, Arnim Vīksnam un Aigaram Migalam pasniedz veselības ministrs Ivars Eglītis.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

FM: Par projektu sagatavošanu veselības un izglītības nozarē

Otrdien, 9.septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi MK noteikumos par kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumentu un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansēto programmu, granta shēmu un individuālo projektu īstenošanai, kā arī veic maksājumus. MK noteikumu projekts paredz samazināt finanšu slogu slimnīcām un valsts augstskolām, kuras apstiprinātas kā finanšu instrumentu projektu īstenotāji.

Projekts paredz, ka veselības aprūpes nozares kapitālsabiedrības, kurās centrālā valsts iestāde ir tās kapitāla daļas turētāja, īsteno finanšu instrumentu finansēto individuālo projektu vai apakšprojektu no saviem līdzekļiem, līdzfinansējuma avansa un valsts budžeta finansējuma daļēja nacionālā līdzfinansējuma apmērā, kas nepārsniedz 7,5% no kopējām projekta izmaksām. Tas pats attiecas uz zinātniskajiem institūtiem un valsts augstskolām, kas ir atvasinātas publiskās personas un budžeta finansētas institūcijas.

Ar grozījumiem MK noteikumos paredzēts valsts slimnīcām, augstskolām un zinātniskajiem institūtiem samazināt finanšu slogu un veicināt lielāku aktivitāti projektu sagatavošanā veselības un izglītības nozarē, tādējādi nodrošinot kvalitatīvākus ārstniecības, izglītības un zinātnes pakalpojumus.

FM: Par līdzekļiem ārvalstu līdzfinansēto projektu īstenošanai

Otrdien, 9.septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali 65 726 850 latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Eiropas Savienības (ES) un ārvalstu līdzfinansēto projektu īstenošanai, ko veic Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija, Labklājības ministrija, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts un FM.

MK rīkojumi sagatavoti, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

• 65 126 566 latus Ekonomikas ministrijai Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu īstenošanai;

• 74 000 latu FM ERAF projektu īstenošanai;

• 501 437 latus Satiksmes ministrijai ERAF, ESF un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai;

• 22 036 latus Labklājības ministrijai ERAF projekta īstenošanai;

• 2 811 latu Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projekta īstenošanai.

Saskaņā ar grozījumiem likumā par valsts budžetu 2008.gadam Ministru kabinetam ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei FM apakšprogrammā “Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos 175 413 594 latus ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par sociālās apdrošināšanas iemaksām bijušo pašvaldību vadītāju pabalstiem

Ministru kabinets (MK) 9.septembrī apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā pašvaldības veic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par personu, kura bijusi pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks un saņem pašvaldības pabalstu.

Noteikumi paredz kārtību, kādā pašvaldība reģistrē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) pabalsta saņēmēju un veic iemaksu 20 procentu apmērā no pabalsta valsts sociālās apdrošināšanas valsts pensiju apdrošināšanai.

Saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikts, ka sociālās apdrošināšanas iemaksu likme ir 33,09 procenti, bet likmes sadalījumu pa apdrošināšanas veidiem nosaka Ministru kabinets katram konkrētajam gadam.

Noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2008.gadā ir noteikts likmes sadalījums pa apdrošināšanas veidiem: pensiju apdrošināšanai – 23,65 procenti, bezdarba apdrošināšanai – 1,75 procenti, darba negadījumu apdrošināšanai – 0,24 procenti, invaliditātes apdrošināšanai – 2,92 procenti, maternitātes un slimības apdrošināšanai – 3,45 procenti, vecāku apdrošināšanai – 1,08 procenti.

Ja persona nav valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieks, tad iemaksas 20 procentu apmērā no iemaksu objekta veido valsts vecuma pensijas kapitālu saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”.

Ja persona ir arī valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieks, tad iemaksu likme fondēto pensiju shēmā ir astoņi procenti no iemaksu objekta, bet iemaksas 12 procentu apmērā veido vecuma pensijas kapitālu saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”.

No valsts pensiju apdrošināšanai noteiktās iemaksu likmes bez vecuma pensijas tiek finansētas arī pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā, izdienas pensijas, apbedīšanas pabalsti, administrēšanas un citi izdevumi.

Likums “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” nosaka, ka pašvaldība veic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai par personu, kurai ir piešķirts un tiek izmaksāts pabalsts un kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu.

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai neveic par laikposmu, kurā persona ir nestrādājošs invalīds. Par savlaicīgi neveiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām pensiju apdrošināšanai netiek aprēķināta nokavējuma nauda.

Kārtību, kādā veicamas un atmaksājamas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai par personu, kura saņem pabalstu, un šo iemaksu apmēru, kā arī kārtību, kādā reģistrējams minēto personu valsts pensijas kapitāls, nosaka Ministru kabinets.

Ministru kabineta noteikumu īstenošanai valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami. Pabalsts un iemaksa pensiju fondā tiks maksāta no pašvaldību budžetiem saskaņā ar likumu “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”. Ņemot vērā, ka pašreiz ir mazāk nekā 100 bijušo pašvaldību vadītāju, kuri varētu pretendēt uz šo pabalstu, tas neatstās būtisku iespaidu uz pašvaldību budžetiem.

Ilze Dišlere, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece

TM: Par pieprasījumu iesniegšanu Centrālajā zemes komisijā

9.septembrī Ministru kabinets pieņēma Centrālajā zemes komisijā (turpmāk – CZK) iesniegto pieprasījumu izskatīšanas kārtību. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta speciālisti saskaņā ar likumu “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”.

Kā teikts noteikumos, CZK izskata iesniegtos bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasījumus par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu. Tādus pašus pieprasījumus CZK var iesniegt personas, kuras līdz 1940.gada 21.jūlijam uzsāka izpirkt Latvijā atstātos vācu izceļotāju nekustamos īpašumus no Vispārējās lauksaimniecības bankas vai Valsts zemes bankas, kā arī šo personu mantinieki.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā būs regulēta CZK iesniegto pieprasījumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu iesniegšanas, izskatīšanas un zemesgabala saņemšanas izlozes kārtība, kā arī lēmuma pieņemšanas un paziņošanas kārtība.

Pašlaik īpašuma tiesību atjaunošanas kārtību bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem uz brīvo, valstij piekrītošo zemi, nosaka CZK lēmums. Tas nosaka dokumentus, pamatojoties uz kuriem CZK atjauno īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, tomēr lēmumā nav noteikts īpašuma tiesību atjaunošanas process.

Atbilstoši CZK rīcībā esošai informācijai, līdz 2007.gada 28.decembrim saņemti 2000 pieprasījumu zemes īpašuma tiesību atjaunošanai.

CZK nepieciešamais finansējums 2009.gadā paredzēts 97 000 latu apjomā, bet 2010.gadā – 29 000 latu apjomā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa