Ministru kabineta komitejas sēdē: 2008.gada 8.septembrī
RAPLM: Par Zemes politikas pamatnostādnēm 2008.–2014.gadam
8.septembrī Ministru kabineta komitejā tika izskatītas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātās Zemes politikas pamatnostādnes 2008.–2014.gadam.
Zemes politikas pamatnostādnes ir politikas plānošanas dokuments, kurā formulēti zemes politikas mērķi, problēmas, kas kavē šo mērķu sasniegšanu, politikas pamatprincipi un politikas rezultāti, rīcības virzieni politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai.
Pamatnostādnēs zeme tiek apskatīta kā resurss tās izmantošanai, plānošanai un attīstībai. Ņemot vērā, ka zemes izmantošanu būtiski ietekmē tiesiskie un ekonomiskie aspekti, zeme tiek skatīta arī kā tiesību un vērtības objekts. Analizējot zemes politikas virzienus, tiek ievērotas publiskās un privātās intereses un vajadzības.
Veicot esošās situācijas analīzi zemes izmantošanā un ar to saistītajās jomās, tika konstatētas vairākas problēmu kopas, kas jārisina, izstrādājot zemes politikas pamatnostādnes. Kā būtiska problēma tika minēta zemes neracionāla izmantošana, nepilnības teritorijas plānošanas sistēmā, kas aizkavē zemju rezervēšanu infrastruktūras attīstībai, kā arī nekontrolēta urbanizācijas izplešanās lauku teritorijā, kas rada “atlūzu” ciematu veidošanos, zemes un ainavas degradācijas draudus.
Tāpat zemes reformas ieilgušais process un nepilnības tiesiskajā regulējumā īpašumu reģistrācijai, īpašumu izmantošanas aprobežošanā, kā arī tiesību atsavināšanā.
Zemes politikas mērķis ir nodrošināt zemes kā unikāla dabas resursa ilgtspējīgu izmantošanu. Šā definētā mērķa izpildi var panākt, izpildot izvirzītos divus galvenos uzdevumus atbilstoši zemes politikā aplūkojamajām jomām, tas ir: nodrošināt racionālu un efektīvu zemes izmantošanu, ievērojot zemes aizsardzības nosacījumus, izveidot efektīvu un stabilu tiesisko, informatīvo un ekonomisko vidi ilgtspējīgas zemes izmantošanas nodrošināšanai.
Zemes politikas realizēšanai ir paredzēts sagatavot vairākus pamatnostādnēm pakārtotus politikas plānošanas dokumentus ainavu jomā, kā arī plānošanas dokumentus, lai īstenotu zemes aizsardzību, novērstu riskus zemes degradācijai un izveidotu finansēšanas sistēmu zemes rekultivācijai, lai pilnveidotu piekrastes teritorijas apsaimniekošanu, vienkāršotu tiesību reģistrācijas procedūras, nodrošinātu tiesiskā regulējuma nepārtrauktību pēc zemes reformas beigām utt.
Pamatnostādņu ieviešanai ir plānots izstrādāt tiesību aktus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai, izstrādāt metodiku teritorijas plānošanas kvalitātes uzlabošanai un zemes kvalitatīvā novērtējuma noteikšanai.
Bez politikas plānošanas un normatīvā regulējuma pilnveidošanas zemes politikas realizēšanai ir paredzēts piemērot finanšu instrumentus, lai mainītu zemes īpašnieku motivāciju zemes izmantošanā, kā arī paaugstinātu zemes īpašnieku zināšanas zemes ilgtspējīgā izmantošanā.
Ilze Dišlere, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece