Par NATO un ES drošības garantijām Latvijai

10.septembrī Eiropas Parlamenta Ārlietu un drošības komitejas sanāksmē tiekoties ar Eiropas Savienības augsto pārstāvi Kopīgās ārlietu un drošības politikas jomā (KĀDP) Havjeru Solanu, Latvijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis Eiropas Nāciju grupas vārdā uzdeva jautājumu par nepieciešamību konkretizēt Latvijas un Baltijas valstu drošības pasākumus pēc tam, kad Krievija izraisījusi karu Gruzijā, turklāt atkārtoti izteikusi draudus postpadomju telpā ietilpstošajām Baltijas valstīm.

Atbildot Ģ.V.Kristovskim, H.Solana atkārtoti apstiprināja, ka Latvijas drošību pilnā mērā garantē NATO un ES līgumos noteiktās juridiskās saistības.

Nevar būt šaubu par šo līgumu spēku un nozīmīgumu. H.Solana izteicās, ka jauni pasākumi arī pašreizējā situācijā neesot lietderīgi, lai gan attiecības ar Krieviju ir jāpārskata.

Ģ.V.Kristovskis, komentējot saņemto atbildi, vērtē: “Solanas viedoklis, kā vienmēr, ir ļoti piezemēts, jo viņam jāievērtē un jāpārstāv visu 27 ES dalībvalstu politisko aprindu dažādie, bieži vien pretējie viedokļi. Solana nekad nepārsteigsies, un var saprast viņa neapskaužamo misiju. Taču vienlaikus ES augstā pārstāvja atbilde šodien kārtējo reizi apliecina NATO un ES drošības garantiju izšķirošo nozīmi Latvijas drošības garantēšanai.”

 “ES augstā pārstāvja Solanas teiktais jāanalizē pēdējā laikā Latvijas politiķu sniegto paziņojumu kontekstā,” uzskata Ģ.V.Kristovskis. “Solanas izteikumi liecina, ka mums nav pamata histērijai. Drošības garantēšanā jēga un nozīme ir tikai Latvijas bruņoto spēku vienībām NATO un ES spēju kontekstā. Mūsu valsts aizsardzības ministra Vineta Veldres tikko sniegtais paziņojums par bruņumašīnu iegādi, lai tā stātos pretī iespējamai Krievijas agresijai, ir nepārdomāts un pilnīgi izrauts no ES un NATO lēmumu un konsultāciju procesa konteksta. Tas nosaka NATO spēku attīstības mērķus un līdzsvarotu kopējo militāro spēju attīstību. Uzsvars jāliek uz augstāka līmeņa politiskajām sarunām, kurās tiek izvirzītas stingras prasības par Baltijas valstīm kopīga aizsardzības plāna nepieciešamību. Tā pamatā jābūt konkrētām NATO vienībām, kas ir dalībvalstīs. Šādai ir jābūt ES un NATO atturēšanas politikai pret Krievijas agresīvajiem plāniem. Steigā iegādātas bruņumašīnas Latvijai nepalīdzēs, taču nauda būs izmesta vējā.”

Jau ziņots, ka pēdējo nedēļu laikā vairāki Rietumu eksperti izteikušies par nepieciešamību pilnveidot Baltijas valstu drošības un aizsardzības pasākumu sistēmu.

Aija Dulevska, EP Eiropas Nāciju grupas preses administratore