Par Zemessardzes attīstību – komisijas secinājumi

Lai nodrošinātu Zemessardzes (ZS) attīstību, nepieciešams veikt izmaiņas likumdošanā, kas garantētu pilnvērtīgu zemessardzes apmācību. Tāpat atvēlētajam finansējumam jānodrošina proporcionāla materiāltehniskās bāzes un ZS kā nacionālo bruņoto spēku rezerves attīstība. Šādi bija galvenie Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas secinājumi izbraukuma sēdē ZS štābā.

“Jautājumā par valsts aizsardzību ir jāizšķiras par katra pilsoņa līdzdalību – par lietām, kas ir brīvprātīgas un kas obligātas, ņemot vērā katra spējas un valsts vajadzības. Likumdošanā skaidri jānosaka, kāds ir uzņēmēju ieguldījums un nosacījumi valsts aizsardzībā,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš.

Izmaiņas likumdošanā, kas dotu iespēju zemessargu iesaukt uz apmācību, kā arī paredzētu sociālās garantijas, nav ātri risināms jautājums, atzina J.Dalbiņš. Jaunajā Zemessardzes likumā plānots noteikt iespēju izņēmuma gadījumos iesaukt zemessargus, lai nodrošinātu paaugstinātas gatavības ieviešanu vienībās, kā arī izslēgt iespēju darba devējiem likt šķēršļus zemessargiem pildīt dienesta uzdevumus. “Tā ir sāpīga lieta, jo darba devēja un zemessargu attiecības nav noregulētas valstiskā līmenī. Vienošanās parasti notiek cilvēcisko kontaktu līmenī,” uzsvēra ZS komandieris pulkvedis Juris Zeibārts. Tādējādi grūti iesaukt uz apmācībām konkrētu vienību un kolektīvā apmācība nav pietiekama. Tajās piedalās tikai 15 procenti no sastāva, norādīja Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Maklakovs.

Runājot par valsts aizsardzības budžetu, tikšanās dalībnieki uzsvēra, ka šogad tam pēdējo gadu ir noteikts divu procentu finansējums no iekšzemes kopprodukta.

Viena no aktuālākajām problēmām ir jauno virsnieku trūkums, kā arī pārcelto vai atvaļināto virsnieku daļēja aizvietošana, informēja ZS komandieris.

Sarežģījumus rada arī nesekmīgie valsts iepirkumu konkursi gan par munīcijas iegādi, gan ēdināšanu.

Palielinās ZS dalība starptautiskajās operācijās un dienests reālā situācijā paaugstina ZS kvalitāti un profesionālās iemaņas, uzsvēra J.Maklakovs.

Šobrīd pieaug ZS iesaistīto cilvēku skaits un šogad plānotā procenta vietā tas sasniegs divus procentus. Pieaug arī jauniešu skaits, un vairāk nekā 30 procentu zemessargu ir jaunāki par 35 gadiem. Tāpat arī pēdējo gadu laikā palielinās ZS mācību intensitāte.

Deputāti nolēma jau tuvākajā laikā kādā no komisijas sēdēm detalizētāk iepazīties ar ZS attīstības plāniem, kā arī novērotāju statusā apmeklēt ZS mācības “Zobens 08”, kas notiks šā gada 26.–28.septembrī.

Saeimas preses dienests