Saeimas 2008. gada 11. septembra sēdes stenogramma (sākums)

Stenogramma — Saeimas Kancelejas
stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi! Sāksim Saeimas rudens sesijas pirmo sēdi.

Pirms sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz šodienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojekta “Grozījumi Zvejniecības likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? (No zāles: “Ir! Ir!”) Deputāti iebilst. Tādā gadījumā mums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā – iekļaut tajā likumprojekta “Grozījumi Zvejniecības likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 8, atturas – 18. Darba kārtība ir grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz šodienas sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Invaliditātes likums””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? (No zāles: “Ir! Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Tādā gadījumā mums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai šodienas sēdes darba kārtībā tiks iekļauts jautājums “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Invaliditātes likums””. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 19, atturas – 9. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības otrajā sadaļā lēmuma projektu “Par Jāņa Tiltiņa apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt Saeimas šodienas sēdes darba kārtību. Pirmā sadaļa – “Prezidija ziņojumi”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Kirgizstānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par terorisma novēršanu” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Šmitam.

 

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Lūdzu nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts ir nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai, un Ārlietu komisija tiek noteikta par atbildīgo komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Nacionālās drošības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ieroču aprites likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Nacionālās drošības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Latvijas–Šveices sadarbības programmas vadības likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augu aizsardzības likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Savienības Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju lēmumu, lai saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību XXI pantu noslēgtu attiecīgus nolīgumus ar Argentīnu, Austrāliju, Brazīliju, Kanādu, Ķīnu, Taivānas, Penhu, Kinmenas un Macu atsevišķo muitas teritoriju (Ķīnas Taipeju), Kolumbiju, Kubu, Ekvadoru, Honkongu (Ķīna), Indiju, Japānu, Korejas Republiku, Jaunzēlandi, Filipīnām, Šveici un Amerikas Savienotajām Valstīm par grozījumiem un nepieciešamajām kompensācijas korekcijām, kas jāveic pēc Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās Eiropas Savienībai” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot”!) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 17, atturas – 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Čepānes, Kalnietes, Šadurska, Laicāna un Druvietes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli par likumprojekta nodošanu komisijām viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Pirmais ir pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis. Viņš runās “pret”. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Pareizi!”) Lūdzu, Dobeļa kungs!

 

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es diemžēl nevaru piekrist Prezidijam. Es nevis aicinātu nodot visām komisijām, bet aicinātu nenodot nevienai komisijai.

Cik ilgi var spēlēties ar valsts pamatlikumu – ar Satversmi?! Es domāju, jebkuram nopietnam deputātam, kas ciena savu valsti, būtu jāciena arī savas valsts pamatlikums. Nupat, nesen, ir notikusi tautas nobalsošana par līdzīgu piedāvājumu. Tas piedāvājums tautas nobalsošanā ir pilnīgi izgāzies. Pilnīgi! Gandrīz miljons Latvijas Republikas pilsoņu nav atbalstījuši tos grozījumus, kas, protams, netika veidoti kā nopietnas izmaiņas pamatlikumā, bet tika veidoti, lai kalpotu par kaut kādu aizsegu varaskāriem politiķiem, neko citu!

Jau pats sauklis “Jums nav jābaidās. Lai viņi baidās!”, kas tika skandēts pirms tautas nobalsošanas, liek padomāt, kuri ir tie “viņi”, kuri ir tie “jūs” un kuri – tie “mēs”. Vai visi tie, kas šeit, zālē, sēž, ir “mēs”, vai starp mums ir “viņi” un “mēs”?

Es domāju, ka tas vispār ir galīgi nepieņemams paņēmiens – nostāties pret savu tautu. Šie ierosinātāji ir kaut kādā ziņā pielīdzināmi tautas ienaidniekiem, jo viņi ir nobalsojuši citādi, nekā ir nobalsojis tautas vairākums. Diemžēl mēs esam aizgājuši tik tālu, ka mums vairs neinteresē mūsu pamatlikums – Latvijas Republikas Satversme. Mēs esam gatavi grozīt savu Satversmi pēc sirds patikas. Iepatikās grozīt – grozi! Vienam iepatīkas viens pants, otram – otrs pants... Un viss!

Varbūt der atgādināt to, ka Satversme paredz līdzvērtīgu varas sadali starp noteiktiem politiskiem spēkiem un noteiktām institūcijām. Pirmām kārtām – starp Valsts prezidentu, Latvijas Republikas Saeimu un Latvijas Republikas pilsoņiem, ko var arī nosaukt par Latvijas tautu. Tur ir iestrādāts zināms līdzsvars. Jebkuras izmaiņas šajā līdzsvarā taču prasa izmaiņas arī citos pantos. Vai tiešām tas nav skaidrs? Šī spēlēšanās šajā laikā jau kļūst bīstama.

Nepietika ar to, ka tika izņemts no Satversmes pants, kas paredz ārkārtējā gadījumā iespēju Ministru kabinetam nopietni strādāt pie likumiem. To izmeta ārā vienkārši tāpat – aiz gara laika.

Tagad, neskatoties uz to, ka tauta ir pateikusi savu attieksmi pret šiem – tieši pret šiem! – grozījumiem, no jauna sākas šī spēlēšanās.

Nu, protams, var jau tikai paraustīt plecus, pasmīnēt un teikt, ka tās ir bērnišķīgas spēlītes ar lupatiņām. Tāpēc, ka diemžēl ir Latvijas Republikas Saeimā deputāti, kuri neprot ar savu darbu sevi parādīt. Tagad viņiem ir sevi jāparāda ar visādām spēlītēm, ar skandālu provocēšanu, ar skandālu taisīšanu –ar kaut ko tādu, lai tracinātu sabiedrību.

Un es neteikšu: lai viņiem veicas! Es teikšu: lai viņiem neveicas!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Annai Seilei.

Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijām viņa ir pieteikusies runāt “par”.

 

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātie Saeimas deputāti! Es runāšu iesniedzēju vārdā. Šo likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” esam sagatavojuši mēs – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti. Mēs esam ievērojuši šo vēlmi, kuru ir izteikusi tauta, savākdama vienas desmitās daļas vēlētāju parakstus, lai izdarītu grozījumus Satversmē, un pēc tam tautas nobalsošanā šo ierosmi ir atbalstījuši vairāk nekā 600 tūkstoši Latvijas pilsoņu, kuriem ir vēlēšanu tiesības.

Kāds ir šā ierosinātā likumprojekta saturs? Frakcija ierosina, ka ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju var ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu. Loģiski – ierosināt var. Bet, lai pieņemtu lēmumu par Saeimas atlaišanu, tautas nobalsošanā ir jāpiedalās vismaz pusei no iepriekšējās vēlēšanās piedalījušamies pilsoņiem un vairākumam ir jānobalso “par”. Tad Saeima ir atlaista un jārīko jaunas vēlēšanas. Šādas normas aktivizētu arī to neaktīvo daļu, kura varbūt negrib atlaist Saeimu, ja Saeima varbūt labi strādā un ja varbūt šī desmitdaļa ir nepamatoti ierosinājusi tās atlaišanu. Un vēlēšanās varētu piedalīties ārkārtīgi liels skaits.

Atbalstu tam, ka tautai varētu dot tiesības ierosināt atlaist Saeimu (es saku – tikai ierosināt atlaist Saeimu), ir izteicis arī Valsts prezidents savās uzrunās un arī gandrīz visu labējo frakciju deputāti, kā arī kreiso frakciju deputāti savās uzrunās pēc šo referenduma sarīkošanai nepieciešamo parakstu vākšanas procedūras.

Un šodien savu projektu par tiesībām atlaist Saeimu ir iesnieguši arī frakcijas “Jaunais laiks” deputāti. Lielas atšķirības abos šajos ierosinājumos būtībā nav, un es ierosinu nodot abus šos likumprojektus visām Saeimas komisijām. Turklāt Saeimas Juridiskajā komisijā ir izveidota vēl arī apakškomisija, kura, strādādama Valsts prezidenta uzdevumā un Saeimas uzdevumā, pārāk ilgi nevar atrisināt šo jautājumu par tautas nobalsošanu, lai varētu rosināt Saeimas atsaukšanu.

Un tas ir zināmā mērā palīgmateriāls. Apvienojot šos likumprojektus, Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijai būs lielākas iespējas izvērtēt visus iespējamos variantus.

Bez tam es gribu atgādināt, ka jau 30.gadu sākumā, jau pirmās brīvvalsts laikā, Latvijas Republikas Saeimā tika sākta diskusija par to, ka tautai būtu jādod šādas tiesības, un bija runa tieši par šīs vienas desmitdaļas ierosinājumu atlaist Saeimu. Diemžēl šis likumprojekts pilnībā izstrādāts netika sakarā ar 1934.gada notikumiem.

Paldies par uzmanību. Lūdzu atbalstīt šo iesniegto likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Par likumprojekta nodošanu komisijām viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Seiles, Čepānes, Kalnietes, Šadurska, Laicāna un Druvietes iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 27, atturas – 23. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Hāgas konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Sēdes vadītājs.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst… Es atvainojos! Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Aijai Barčai.

 

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu šo likumprojektu “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodot arī Sociālo un darba lietu komisijai.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi, ka Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” tiek nodots arī Sociālo un darba lietu komisijai? Deputāti neiebilst. Tātad šis likumprojekts ir nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Circenes, Zaķa, Kampara un Reira iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Solvita Āboltiņa. Lūdzu! (No zāles dep. J.Dobelis: “Rokas nost no Satversmes!”)

 

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! 2.augustā 806 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju atbalstīja to, lai tiktu grozīta Satversme un lai tautai tiktu dotas tiesības ierosināt parlamenta atlaišanu.

Referenduma naktī lielākā daļa no šeit pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem pauda atbalstu šai idejai un tam, ka šāds grozījums Saeimā būtu jāpieņem, izņemot, protams, apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kurai šajā parlamentā diemžēl ir tikai knapi 5 balsis. (No zāles dep. J.Dobelis: “Mēs esam valdībā!”) Arī Saeimas priekšsēdētājs Daudze šonedēļ intervijā Latvijas Radio, jautāts par to, kādi ir šīs Saeimas svarīgākie darbi rudens sesijā, Satversmes grozījumu pieņemšanu nosauca par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem.

Nu “Jaunais laiks” ir iesniedzis likumprojektu, kas tapis jau krietni sen un kas zināmā mērā atbild uz tiem jautājumiem, pret kuriem bija iebildes tajā projektā, par kuru notika tautas nobalsošana. Mēs to piedāvājam kā vienu no idejām, ar kuru varētu strādāt apakškomisija.

Protams, arī šajā likumprojektā ir iespējami uzlabojumi, un es ceru, ka apakškomisija, kura savu darbu jau ir sākusi, to arī veiksmīgi pabeigs, lai mēs varētu izpildīt gan savu 2.augusta naktī doto solījumu, gan Saeimas priekšsēdētāja doto solījumu, ka šādi grozījumi taps un tiks pieņemti iespējami ātri un iespējami kvalitatīvi. No vienas puses, tie dotu reālu iespēju strādāt, bet, no otras puses, neradītu situāciju, ka šādi grozījumi Satversmē varētu kļūt par tādu politisko instrumentu, kas nemitīgi radītu nestabilitāti.

Tā ka es aicinu atbalstīt mūsu frakcijas iesniegto likumprojektu. Mēs pie tā vēl strādāsim, to papildināsim, lai tas tiešām gūtu Saeimas divu trešdaļu atbalstu, jo, kā mēs zinām, ir 5 balsis, kuru nebūs nekad…

Lūdzu, atbalstiet šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijām neviens runāt nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots visām komisijām? (No zāles dep. J.Dobelis: “Ir! Ir! Neatbalstīt! Nost ar provokatoriem!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Āboltiņas, Circenes, Zaķa, Kampara un Reira iesniegtā likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! (No zāles dep. J.Dobelis: “Kauns!”) Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep. J.Dobelis: “Kauns par tādiem deputātiem!”) Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 13, atturas – 20. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Muitas sadarbības padomes nodibināšanas konvenciju un tās grozījumiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – Dienvidu tilta pār Daugavu 3.kārtas būvniecībai” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi, un līdz ar to mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – Dienvidu tilta pār Daugavu 3.kārtas būvniecībai” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Protokolu par Horvātijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Par Protokolu par Horvātijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Protokolu par Albānijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu komisijām? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” nodot Agrāras, vides un reģionālās politikas komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu komisijām? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Maltas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un organizēto noziedzību” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu komisijām? Deputāti neiebilst.

Cienījamie kolēģi! Mēs esam izskatījuši sadaļu “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”, taču Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Plinera, Buhvalova, Sokolovska, Mitrofanova un Buzajeva iesniegumu ar lūgumu, lai Saeimas Prezidijs ziņotu par deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Buhvalova un Mitrofanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Tātad ir lūgums ziņot par tā iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā.

Par šo priekšlikumu viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. Viņš acīmredzot runās “par”.

 

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Simboliski Saeimas rudens sesija sākas, izskatot arī jautājumu par nepilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

EDSO novērotāji, kuri piedalījās gan šīs, gan iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, paziņoja: tas, ka nepilsoņiem ir liegtas tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, liecina par būtisku demokrātijas deficītu mūsu valstī. Ir pienācis laiks atdot parādus. Un, ja mēs šodien sāksim izskatīt šo jautājumu, tad ir cerības jau līdz Ziemassvētkiem izpildīt starptautiskās rekomendācijas.

Mēs piedāvājam iekļaut likumā normas par Latvijas nepilsoņu tiesībām vēlēt pašvaldības un tikt ievēlētiem pašvaldībās. Tāpat tiek plānots piešķirt tiesības vēlēt pašvaldības arī tām personām, kuras nav ES pilsoņi, bet kuru uzturēšanās termiņš Latvijā ir ne mazāks par trim gadiem, kā arī paredzēt tiesības pašvaldībās ievēlēt tās personas, kuru uzturēšanās termiņš Latvijā nav mazāks par pieciem gadiem.

Tiek arī piedāvāts atcelt ierobežojumus kļūt par deputātu kandidātiem pagājušā gadsimta 90.gadu legālās opozīcijas pārstāvjiem, kā arī personām, kuras pagātnē ir bijušas saistītas ar VDK.

Gribētos atgādināt, ka pašreiz ne tikai Latvijas pilsoņiem ir tiesības vēlēt pašvaldības un tikt ievēlētiem par vietējo pašvaldību deputātiem, bet tādas ir arī ārvalstniekiem – ES pilsoņiem. Tajā pašā laikā šādu tiesību nav Latvijas nepilsoņiem, kuri sastāda gandrīz pusi no Latvijas etniskajām mazākumtautībām. Apmēram viena trešdaļa Latvijas nepilsoņu ir dzimuši Latvijā, bet pārējiem nepilsoņiem vidējais uzturēšanās stāžs Latvijā ir aptuveni 40 gadu.

Pēdējo 75 gadu laikā vispārējās alternatīvās pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir notikušas tikai vienu vienīgu reizi – 1989.gada decembrī, bet nākamās četras pašvaldību vēlēšanas par vispārējām nosaukt nevaram. Tādās lielās pilsētās kā, piemēram, Rīgā, Liepājā un Ventspilī, pašvaldību vēlēšanu dalībnieku skaits bija pat mazāks par pieaugušo rīcībspējīgo pilsētnieku skaitu, kuriem vēlēšanu tiesību nebija. Tā rezultātā mazākumtautību deputātu kandidātu skaits 1997.gadā bija tikai 6 procenti, bet 2001. un 2005.gada vēlēšanās attiecīgi 7,6 un 17,4 procenti. Un tas viss ir apstākļos, kad mazākumtautības sastāda aptuveni 40 procentus no visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Nav zināma, cienījamās dāmas un godājamie kungi, neviena starptautiska rekomendācija, kas apsveiktu Latvijas nepilsoņu nepiedalīšanos pašvaldību vēlēšanās. Tajā pašā laikā savu viedokli par nepieciešamību ļaut nepilsoņiem piedalīties vēlēšanās ir paudušas divas ANO komitejas un Eiropas Parlaments, trīskārt to ir darījusi EDSO, bet veselas sešas reizes – Eiropas Padomes struktūras.

Autoritatīvo starptautisko organizāciju viedoklis pēc būtības ir šāds: nepamatotu ierobežojumu nepilsoņiem atcelšanas process, pirmām kārtām arī ierobežojuma atcelšana nepilsoņu dalībai pašvaldību vēlēšanās, sekmēs sabiedrības integrāciju, un tam ir jānorit paralēli ar naturalizācijas procesu. Politiskie ierobežojumi likumā ir pretrunā ar Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, teiksim, lietā “Jānis Ādamsons pret Latviju”.

Līdz ar to aicinu šo likumprojektu iekļaut darba kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

 

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Vieni grib graut Latvijas valsti no vienas puses, raustot Satversmi, otri grib graut Latviju no otras puses, rīdot sabiedrības vienu daļu pret otru.

Iesniedzēji diemžēl, būdami Latvijas Republikas Saeimas deputāti, nav ieskatījušies Latvijas Republikas Satversmē. Nu ko tu no tādiem vispār vari prasīt! Latvijas Republikas Satversme skaidri paredz, kas Latvijā var vēlēt pašvaldības. Kā mēs šeit varam apspriest likumprojektu, kurš ir klajā pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi?

Es domāju, ka par šādu ierosinājumu tā iesniedzējiem ir jāstājas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšā un ka viņi par to ir jāsoda. Kā mēs drīkstam neievērot Latvijas Republikas Satversmi kaut vai vismaz tajos gadījumos, kur tā obligāti ir jāievēro?

Ja ir runa par Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, viņi ir pilnīgi kaut kas cits. Šie pilsoņi šeit uzturas kādu laiku, pilda savus pienākumus un darbojas Eiropas Savienības interesēs, atšķirībā no tiem, kuri Latvijā ir ieradušies nelikumīgi un kuri nebūt bieži nedarbojas Latvijas Republikas interesēs. Es varu tikai simtpirmo reizi atgādināt to, ka kļūt par Latvijas Republikas pilsoni – diemžēl to pieļauj mūsu “mīkstais” Pilsonības likums – var praktiski jebkurš. Tad kāpēc ir šis dancis ap nepilsoņiem un kāpēc ir šis dancis ap Krievijas Republikas pilsoņiem, kas tagad kļūst arvien trakulīgāks? Un vēl šī vairāk nekā dīvainā Krievijas vadītāja izrunāšanās par savu pilsoņu aizstāvēšanu visā pasaulē… Vai tā kaut kur nav sasaukusies ar šādu te rīcību? Es nerunāšu par kaut kādu jocīgu filmiņu it kā demonstrēšanu, it kā nedemonstrēšanu, kas atkal ir domātas tikai tam, lai tracinātu sabiedrību un to sašķeltu. Līdz ar to šad un tad tiem nezinīšiem, kuri nav papūlējušies ieskatīties Latvijas Republikas Satversmē, diezgan stingrā veidā tas ir jāaizrāda.

Protams, šādu ierosinājumu atbalstīt vienkārši nav iespējams, taču šad un tad ir jāpasaka, kāpēc tas tā ir.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Par šā Prezidija ziņojuma iekļaušanu šodienas darba kārtībā viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai Saeimas Prezidijs šodien ziņo par deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Buhvalova un Mitrofanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 65, atturas – nav. Prezidija ziņojums par šo likumprojektu šodienas darba kārtībā netiek iekļauts.

Godātie kolēģi! Pārejam pie darba kārtības nākamās sadaļas – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Deputāts Deņisovs lūdza piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 14.augustā, un Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris. Līdz ar to šis jautājums vairs nav balsojams.

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 55.laidienā