• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 11.septembrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.09.2008., Nr. 143 https://www.vestnesis.lv/ta/id/181049

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Tiekoties ar Krievijas vēstnieku Latvijā

Vēl šajā numurā

16.09.2008., Nr. 143

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 11.septembrī

EM: Par grozījumiem būvnormatīvā “Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija”

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.256 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-98 “Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija”” un 11.septembrī iesniegusi starpinstitūciju saskaņošanai.

Noteikumu projekts paredz, ka turpmāk daudzdzīvokļu dzīvojamos namos katrā dzīvoklī obligāti būs jāuzstāda aukstā un karstā ūdens patēriņa mērītājs, kā arī karstā un aukstā ūdens patēriņa mērītājs būs jāizvieto ēku ievados vai ūdensvadu tīklu atzaros. Šī norma attieksies uz namiem, kuri tiks būvēti pēc grozījumu spēkā stāšanās.

Pašlaik spēkā esošā kārtība neparedz prasības ūdens patēriņa mērītāju izvietojumam dzīvoklī, līdz ar to nepareizas uzstādīšanas rezultātā varēja rasties neprecizitātes patērētā ūdens uzskaitē.

Vienlaikus noteikumu projektā precizēti punkti attiecībā uz ugunsdrošību atbilstoši jaunajai klasifikācijas sistēmai un apzīmējumiem, kas izriet no Latvijas būvnormatīva par būvju ugunsdrošību.

Paredzēts, ka noteikumi stāsies spēkā 2009.gada 1.maijā, lai būvprojektētāji un personas, kurām šī normatīvā akta prasības būs saistošas, varētu laikus iepazīties ar gaidāmajām izmaiņām. Savukārt būvprojektus, kuri iesniegti akceptēšanai līdz 2009.gada 30.aprīlim, nebūs jāpārstrādā atbilstoši šo noteikumu prasībām.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām

11.septembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

Grozījumi MK noteikumos izstrādāti, lai precizētu iestāžu administratīvo izdevumu un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistīto izdevumu klasifikāciju, kā arī uzlabotu spēkā esošo izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Ar izmaiņām tiesību aktā arīdzan plānots nodrošināt pareizu budžeta izpildes uzskaiti un uzrādīšanu pārskatos, kā arī efektīvu finanšu vadību.

Pamatojoties uz FM veikto analīzi par klasifikācijas kodu pielietojumu 2007.gadā un analizējot to ekonomisko būtību, noteikumu projektā tiks svītroti 117 kodi.

MK noteikumu klasifikāciju plānots papildināt ar 36 kodiem, kas nodrošinātu valsts un pašvaldību sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības kontroli un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.

Ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos plānots veikt arī citus redakcionālus precizējumus.

Ministru kabineta noteikumu projekts tiks saskaņots ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm, pēc tam par to lems valdībā.

 

FM: Par proves uzraudzības iestāžu saraksta papildināšanas kārtību

11.septembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, Šveices Konfederācijas, Turcijas un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilnvaroto un neatkarīgo proves uzraudzības iestāžu sarakstu, kārtību, kādā šīs proves uzraudzības iestādes iekļaujamas sarakstā, un kārtību, kādā atzīstami šo proves uzraudzības iestāžu zīmogi vai proves zīmogi līdz šo iestāžu iekļaušanai sarakstā. Noteikumu projekts izstrādāts, lai izpildītu likumā par valsts proves uzraudzību MK uzdoto deleģējumu.

Dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumu tirdzniecību ES nereglamentē kopējas direktīvas un regulas, tādēļ nepārtraukti notiek nacionālo normatīvo aktu sakārtošana un tuvināšana šajā jomā. Eiropas Kopienas (EK) tiesas spriedums atzīst par pamatotu prasību testēt dārgmetālu izstrādājumus kompetentās un neatkarīgās institūcijās un nosaka par pienākumu savstarpēji atzīt šos testēšanas rezultātus. Patlaban Latvijā šāds kompetentu un neatkarīgo ES institūciju saraksts nav izveidots. Nav noteikta arī kārtība, kādā šo sarakstu papildina un groza.

Ievērojot Eiropas Kopienas tiesas spriedumu, sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts, kas noteiks to iestāžu loku, kuru zīmogi vai proves zīmogi ir atzīti Latvijā, un kārtību, kādā šo iestāžu vai proves zīmogi atzīstami līdz iekļaušanai sarakstā.

Lai iestādi iekļautu sarakstā, tai jāatbilst noteiktiem kritērijiem:

• neatkarība no ražotāja

un patērētāja;

• kompetence dārgmetāla satura

analīžu veikšanā;

• iestādes zīmoga vai

iestādes proves zīmoga

esamība saskaņā ar likumu

par valsts proves uzraudzību.

Projekts reglamentē, ka Valsts proves uzraudzības inspekcija pastāvīgi apkopo informāciju par iestādēm un sagatavo nepieciešamo grozījumu iestāžu sarakstā projektus. Ierosināt grozīt iestāžu sarakstu var jebkura Latvijas vai ārvalstu persona. Lai ierosinātu grozīt iestāžu sarakstu, ieinteresētā persona iesniedz inspekcijā iesniegumu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

LM: Par jaunām specializētām darbnīcām un atbalsta punktiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem

Lai sekmētu cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas struktūrfondu atbalstu tuvākajos gados plāno izveidot jaunas specializētās darbnīcas un atbalsta centrus.

Ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu (ERAF) plānots izveidot piecas jaunas specializētas darbnīcas un piecus atbalsta punktus visā Latvijā. Tādējādi tiks pilnveidota sociālo pakalpojumu kvalitāte, daudzveidība un pieejamība.

Specializētajās darbnīcās cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem var iegūt savu pirmo īsto darba pieredzi un darba tirgum nepieciešamās pamatprasmes un praktiskās iemaņas. Tā, piemēram, šajās darbnīcās var apgūt kokapstrādi, šūšanu, aušanu, pīšanu un citas iemaņas.

Lai izveidotu specializētas darbnīcas un atbalsta punktus, Labklājības ministrija ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu plāno ieguldīt vairāk nekā divus miljonus latu.

Līdz 85% no projekta izmaksām segs ERAF, bet pārējo – valsts budžets.

Lai saņemtu finansējumu, institūcijām būs jāpiedalās atklātā projektu iesniegumu konkursā.

To paredz 11.septembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par Eiropas Reģionālā attīstības fonda aktivitāti “Infrastruktūras pilnveidošana sociālās rehabilitācijas sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem”. Noteikumu projekts vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāpieņem valdībā.

Noteikumu projektā norādītas prasības, kādām jāatbilst projekta iesniedzējam, projektu atlases un vērtēšanas kārtība, kā arī nosacījumi projekta īstenošanai. Noteikumiem pievienota arī projekta iesnieguma veidlapa.

Labklājības ministrija ir viena no ES fondu apsaimniekošanas institūcijām, kas atbild par projektu atbilstību nozares politikai un nodrošina efektīvu struktūrfondu līdzekļu izmantošanu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā.

No 2008. līdz 2013.gadam ar 21 Eiropas Savienības fondu līdzfinansēta projektu konkursa aktivitāšu palīdzību labklājības nozarē plānots iegultīt 93,4 miljonus latu no Eiropas Sociālā fonda un 11,7 miljonus latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par numerācijas lietošanas tiesību ikgadējo valsts nodevu

Lai palielinātu finansējumu sakaru nozares politikas īstenošanai un ierobežotu elektronisko sakaru komersantu vēlmi rezervēt nevajadzīgi daudz tālruņa numuru, ir plānots noteikt valsts nodevu par katra no tiem piešķiršanu.

Ar nodevas ieviešanu tiktu risināts jautājums par komersantiem piešķirto numuru efektīvāku izmantošanu, novēršot situāciju, kad tie ir rezervēti komersantam, bet reāli netiek izmantoti.

Tāpēc ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Par ikgadējo valsts nodevu par numerācijas lietošanas tiesībām”, kas 11.septembrī tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Projekts nosaka ikgadējās valsts nodevas par numerācijas lietošanas tiesībām bāzes likmi, šīs nodevas aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, kā arī atvieglojumus.

Ikgadējās valsts nodevas bāzes likme par numerācijas lietošanas tiesībām ir 12 santīmi gadā par vienu numuru. Nodevas apjomu aprēķina par katru numuru vai kodu, uz kuru ir piešķirtas lietošanas tiesības, ņemot vērā gan tā izmantošanas mērķi (piemēram, papildu samaksas, dalītas samaksas un bezmaksas izsaukuma pakalpojumu numuriem valsts nodeva ir augstāka par standartlikmi, kas tiek piemērota galvenokārt nekomerciāliem numuriem), gan arī laika periodu, uz kādu numurs tiek piešķirts.

Nodevas apjoms pēc noteiktas formulas būs jāaprēķina pašam elektronisko sakaru komersantam. Maksājums būs jāveic reizi ceturksnī. To administrēs Valsts ieņēmumu dienests. Tiek lēsts, ka kopējie valsts pamatbudžeta ieņēmumi no nodevas ieviešanas būs 1,9 miljoni latu gadā.

Nodeva attieksies uz komersantiem, bet ne uz galapatērētājiem. Tā netiks piemērota arī numuru sērijas, kas sākas ar “116”, saskaņotajiem numuriem, jo tie ir paredzēti pakalpojumiem ar sociālo vērtību un valstij ir jānodrošina bezmaksas izsaukumi uz tiem.

Nodeva neatteiksies arī uz komersantiem, kas numerācijas lietošanas tiesības ir ieguvuši izsoles kārtībā.

Noteikumu projekts ir izstrādāts saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu un likumu “Par nodokļiem un nodevām”. Lai tas stātos spēkā un nodeva tiktu ieviesta, projekts vēl ir jāapstiprina valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par ugunsgrēkā cietušā Brasas cietuma remontu līdzekļiem

Lai likvidētu 2008.gada 7.jūnijā Brasas cietumā notikušā ugunsgrēka radītos zaudējumus, Ieslodzījuma vietu pārvaldei nepieciešami 71 200 latu.

Lai šo naudu varētu piešķirt, 11.septembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Tieslietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts. Saskaņā ar šo rīkojuma projektu nauda tiktu piešķirta no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Kā teikts rīkojuma projekta paskaidrojuma rakstā, Brasas cietumā notikušā ugunsgrēka rezultātā tika nopostīta ēka, kurā atradās cietuma medicīnas daļa, mācību telpas, veļas mazgātava un cietuma veikals.

Tāpat ugunsgrēkā cieta cietuma 4.korpuss, kurā bojāta korpusa sakaru un apsardzes sistēma, elektrības, apkures, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas. Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ziņojumu par ugunsgrēku Brasas cietumā sadedzis arī ēkas jumts 1450 kvadrātmetru platībā.

Lai novērstu ugunsgrēka nodarītos zaudējumus un nodrošinātu cietuma darbības funkciju veikšanu pilnā apjomā, papildus nepieciešams 71 200 latu.

Ministru kabineta rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Finanšu ministrijai un Valsts kancelejai.

 

TM: Par instrukciju un ieteikumu projektu saskaņošanas kārtību

11.septembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja instrukciju un ieteikumu projektu saskaņošanas kārtību.

Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti saskaņā ar grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā.

Kā teikts noteikumu projekta paskaidrojuma rakstā, pašlaik dažādu instrukciju un ieteikumu saskaņošanu nosaka iekšējo normatīvo aktu projektu sagatavošanas un saskaņošanas kārtība, kas izdota saskaņā ar 1993.gada jūlijā pieņemto Ministru kabineta iekārtas likumu. Tā kā šis likums zaudēja spēku 2008.gada 1.jūlijā, Ministru kabineta noteikumus par instrukciju un ieteikumu sagatavošanas un saskaņošanas kārtību jāizdod, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Ja saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu instrukciju vai ieteikumu projektu saskaņo ar augstāku iestādi vai Ministru kabineta locekli un TM, to vispirms saskaņo ar augstāku iestādi un pēc tam ar TM.

Augstāka iestāde izvērtē, vai projekts izstrādāts, ievērojot iestādes kompetenci, un atbilst iekšējiem normatīvajiem aktiem, ko izdevusi augstāka iestāde. Savukārt TM saskaņā ar jaunajiem noteikumiem izvērtē, vai projekts atbilst Satversmei, likumiem un citiem ārējiem normatīvajiem aktiem, juridiskās tehnikas prasībām un Eiropas Savienības tiesībām un Latvijas starptautiskajām saistībām.

Noteikumu projektam nav ietekmes uz valsts budžetu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Satiksmes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides un Zemkopības ministrijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam, Latvijas Pašvaldību savienībai, Valsts kancelejai un Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!