Latvijas Bankas noteikumi Nr.19

Rīgā 2008.gada 11.septembrī

Noteikumi par lata naudas zīmēm

Izdoti saskaņā ar likuma “Par Latvijas Banku” 34.panta pirmo un otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka lata naudas zīmju numurēšanu, reģistrāciju, monetāro segumu un kārtību, kādā naudas zīmes izņemamas no apgrozības un bojātās naudas zīmes aizstājamas ar derīgām.

2. Noteikumi attiecas uz tām lata naudas zīmēm, kuras izgatavotas pēc 1992.gada 1.janvāra.

3. Latvijas Banka izlaiž lata naudas zīmes – banknotes, apgrozības monētas, t.sk. īpašās apgrozības monētas ar atšķirīgu dizainu un ierobežotu tirāžu, un jubilejas un piemiņas monētas, kuras izlaiž ierobežotā tirāžā un pārdod par cenu, kas augstāka par to nominālvērtību.

4. Izstrādājot jauna izlaiduma naudas zīmes:

4.1. banknotēm un apgrozības monētām, izņemot īpašās apgrozības monētas, saglabā pamata sižetisko risinājumu un dizainu, mainot izlaiduma gadu;

4.2. banknotēm iestrādā Latvijas Bankas prezidenta parakstu;

4.3. nepieciešamības gadījumā banknotes papildina ar jauniem drošības elementiem;

4.4. banknošu numurēšanu turpina, piešķirot tām nākamo sērijas apzīmējumu.

5. Banknošu drošības elementu izvēli, analizējot viltoto naudas zīmju izplatību, viltojumu raksturu un specifiku, kā arī izvērtējot jaunu drošības elementu izmantošanas iespējas un izmaksas, nosaka Latvijas Bankas prezidents.

6. Ja naudas zīmes morāli noveco vai apgrozībā nonācis liels skaits viltotu naudas zīmju, kas var samazināt sabiedrības uzticību nacionālajai valūtai un radīt draudus Latvijas tautsaimniecībai, kā arī lai paaugstinātu banknošu drošības līmeni atbilstoši jaunākajām tehnoloģiskajām iespējām, Latvijas Bankas padome var lemt par sižetiskā risinājuma un dizaina koncepcijas maiņu un naudas zīmju izņemšanu no apgrozības.

7. Latvijas Bankas prezidents pieņem lēmumu par jauna izlaiduma naudas zīmju laišanu apgrozībā.

8. Latvijas Banka naudas zīmes laiž apgrozībā, tās izsniedzot fiziskajām un juridiskajām personām.

9. Naudas zīmju izņemšana no apgrozības ir naudas zīmju saņemšana atpakaļ Latvijas Bankā no fiziskās vai juridiskās personas.

10. Informāciju par jauna izlaiduma naudas zīmēm Latvijas Banka publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

11. Latvijas Banka nodrošina apgrozībā nepieciešamajā daudzumā visu nominālvērtību naudas zīmes (izņemot īpašās apgrozības monētas un jubilejas un piemiņas monētas).

12. Apgrozībā laistās naudas zīmes neatkarīgi no izlaiduma gada Latvijas Banka maina kā pilnvērtīgu maksāšanas līdzekli neierobežotā apjomā un laika periodā.

II. Naudas zīmju reģistrācija, numurēšana un monetārais segums

13. Jaunu naudas zīmju, izņemot jubilejas un piemiņas monētas, iegādes apjomu apstiprina Latvijas Bankas padome, pamatojoties uz aprēķiniem par naudas zīmju daudzumu apgrozībā un tā pieauguma prognozēm.

14. Naudas zīmes, kas iegādātas, laistas apgrozībā, izņemtas no apgrozības vai iznīcinātas, Latvijas Banka reģistrē elektroniskajā uzskaites sistēmā nominālvērtību dalījumā.

15. Banknotes Latvijas Banka numurē. Banknotes numurs ir unikāls. Tas sastāv no sērijas apzīmējuma – diviem latīņu alfabēta lielajiem burtiem (izņemot Q, W, Y un X) – un septiņu zīmju skaitļa. Katram jaunam izlaidumam ir jauns sērijas apzīmējums un sērijas ietvaros septiņu zīmju skaitli veido augošā secībā.

16. Naudas zīmju monetārais segums ir Latvijas Bankas ārējās rezerves.

III. Naudas zīmju nomaiņa

17. Latvijas Banka lietotās un bojātās naudas zīmes maina šādi:

17.1. banknotes maina pret banknotēm un apgrozības monētām;

17.2. apgrozības monētas maina tikai pret apgrozības monētām;

17.3. vienā apmaiņas reizē pieņem ne vairāk par 200 (divi simti) monētām.

18. Latvijas Banka nemaina stipri bojātas naudas zīmes:

18.1. banknotes, kuru atlikušais lielums ir mazāks par 51% no veselas banknotes lieluma (vienā gabalā vai saplēstas un salīmētas) vai kurām nav saskatāmas drošības pazīmes un nosakāma nominālvērtība.

18.2. apgrozības monētas, kurām nav saskatāma nominālvērtība un atšķirams ģerbonis.

19. Naudas zīmes, kuras Latvijas Banka nemaina, Latvijas Banka pēc iesniedzēja pieprasījuma atdod iesniedzējam atpakaļ, uz banknotes izdarot atzīmi “Apmaiņai atteikts”. Ja ir aizdomas, ka naudas zīme ir viltota, Latvijas Banka neatdod to iesniedzējam, bet nodod policijā.

20. Jubilejas un piemiņas monētas, kurām konstatēti ražošanas defekti, apmaina vai, ja šo monētu tirāža ir pārdota, pircējam atdod naudu saskaņā ar Latvijas Bankas izsniegtu pirkumu apliecinošu dokumentu vai atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai pēdējai vairumtirdzniecības cenai. Pārējos gadījumos jubilejas un piemiņas monētas pieņem un maina atbilstoši nominālvērtībai kā apgrozības monētas.

21. Ja rodas aizdomas, ka apmaiņai iesniegtā naudas zīme ir viltota, vai nav nosakāms atlikušās banknotes lielums, vai ir cits šaubu iemesls (piemēram, banknote ir dedzināta, balināta, mazgāta vai tai trūkst kādas drošības pazīmes), pamatojoties uz iesniedzēja iesniegumu, par naudas zīmes apmaiņu lemj Latvijas Bankas prezidenta apstiprināta ekspertīzes komisija.

22. Latvijas Banka fiziskajām un juridiskajām personām neatlīdzina nekādus zaudējumus, kas radušies viltotu naudas zīmju dēļ.

23. Latvijas Bankas filiāles visas iemaksātās naudas zīmes šķiro apgrozībai derīgās un apgrozībai nederīgās (nolietotās, netīrās un bojātās) naudas zīmēs automatizētā naudas apstrādes procesā. Nolietotības, tīrības un bojājuma līmeni banknošu automatizētai atlasei (šķirošanai) nosaka Latvijas Bankas prezidenta apstiprināta komisija. Apgrozībai nederīgās naudas zīmes nelaiž apgrozībā un iznīcina.

IV. Noslēguma jautājums

24. Atzīt par spēku zaudējušu Latvijas Bankas padomes 2006.gada 16.novembra lēmumu Nr. 131/8 “Par “Noteikumu par lata naudas zīmēm” apstiprināšanu” (Latvijas Vēstnesis, 2006, Nr. 192).

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs