Ministru kabineta rīkojums Nr.554

Rīgā 2008.gada 12.septembrī (prot. Nr.61 2.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda””

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis sabiedrības ar ierobežotu atbildību “JS Riska vadības grupa” (vienotās reģistrācijas Nr.40003732998) 2006.gada 31.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā ar Nr.3.34).

2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “JS Riska vadības grupa” ierosina privatizēt sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda””.

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda”” (turpmāk – kapitālsabiedrība) 1991.gada 28.maijā ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā ar Nr.000300513. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2004.gada 11.oktobra rīkojumu Nr.743 “Par bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda”” pārveidošanu par valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību”, kapitālsabiedrība 2004.gada 30.decembrī ir pārreģistrēta komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003005137 (juridiskā adrese – Rīgas rajons, Sigulda, Šveices iela 13,
LV-2150). Kapitālsabiedrības pamatkapitāls ir 3 313 570 latu, vienas kapitāla daļas nominālvērtība – viens lats. Valstij piederošo kapitāla daļu turētāja ir Izglītības un zinātnes ministrija;

3.2. kapitālsabiedrības pamatkapitālā ir ieguldīts nekustamais īpašums (kadastra Nr. 8015 002 4214) – zemesgabals 11 6975 m² platībā un 13 ēkas (būves) – Siguldā, Šveices ielā 13, un nekustamais īpašums (kadastra Nr. 8015 003 0932) – zemesgabals 1 697 m² platībā un trīs ēkas – Siguldā, Bērzu ielā 1a (turpmāk – valsts īpašuma objekts);

3.3. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2., 5. un 6.punktu publiska persona komercdarbību var veikt nozarē, kurā pastāv dabiskais monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgā pakalpojuma pieejamību, stratēģiski svarīgā nozarē, kā arī nozarē, kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt augstāku kvalitātes standartu;

3.4. saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 19.panta trešo daļu kapitāla daļu turētāja pārstāvim valsts vai pašvaldības kontrolētajā kapitālsabiedrībā jāveicina likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošana;

3.5. saskaņā ar Sporta likuma 5.panta pirmo daļu Izglītības un zinātnes ministrija pilda valsts pārvaldes funkcijas sporta nozarē. Sporta politikas pamatnostādnēs 2004.–2009.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 15.septembra rīkojumu Nr.632 “Par Sporta politikas pamatnostādnēm 2004.–2009.gadam”), kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas vidēja termiņa plānošanas dokumentā “Izglītības un zinātnes ministrijas darbības stratēģija 2007.–2009.gadam” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2007.gada 12.jūlija rīkojumu Nr.433 “Par Izglītības un zinātnes ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam”) ir identificēta būtiska problēma, kura nopietni apdraud sporta nozares attīstību, proti, nepietiekams sporta būvju skaits valstī. Arī Nacionālajā sporta attīstības programmā 2006.–2012.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838 “Par Nacionālo sporta attīstības programmu 2006.–2012.gadam”) ir norādīts, ka nepieciešams attīstīt sporta bāzes;

3.6. kapitālsabiedrība, pārvaldot valsts īpašuma objektu, nodrošina tā uzturēšanu un attīstību atbilstoši prasībām, kādas izvirza valsts īpašuma objektam piešķirtais Latvijas nacionālās sporta bāzes statuss. Kapitālsabiedrība atbilstoši sabiedrības interesēm nodrošina augstāku kvalitātes standartu sporta jomā saskaņā ar galveno darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriju – apstākļu nodrošināšana Latvijas sportistu sagatavošanai olimpiskajām spēlēm, pasaules un Eiropas čempionātiem un citām starptautiskām sacensībām kamaniņu sportā, bobslejā un skeletonā;

3.7. kapitālsabiedrībai 2007.gadā no valsts budžeta programmas 09.00.00 “Sports” apakšprogrammas 09.04.00 “Sporta būves” piešķirti 204 010 latu un no apakšprogrammas 09.21.00 “Augstas klases sasniegumi sportā” – 92 000 latu. 2008.gadā no valsts budžeta programmas 09.00.00 “Sports” apakšprogrammas 09.04.00 “Sporta būves” piešķirti 199 000 latu un no apakšprogrammas 09.21.00 “Augstas klases sasniegumi sportā” – 132 833 lati;

3.8. saskaņā ar Sporta likuma 1.panta 1.punktu sporta bāze ir speciāla sportam būvēta vai piemērota būve vai tās daļa, kā arī vide (piemēram, laukumi, celiņi sporta nodarbībām, veselības takas). Saskaņā ar Sporta likuma 12.panta pirmo daļu sporta bāzes tiek veidotas un uzturētas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar sportu, un valsts vai pašvaldību īpašumā esošās sporta bāzes izmanto, lai sniegtu iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus sportā. Saskaņā ar Sporta likuma 12.panta otro daļu sporta bāzēm, kuras atbilst starptautisko sporta federāciju prasībām un kurās regulāri notiek starptautiska mēroga sacensības, var piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu, pamatojoties uz Latvijas Nacionālās sporta padomes atzinumu, savukārt nacionālās sporta bāzes statusu nosaka speciāls likums;

3.9. saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 3.novembra lēmuma “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu” (turpmāk – Augstākās Padomes lēmums) 1.punkta 5.apakšpunktu kapitālsabiedrībai ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss, lai saglabātu vienu no galvenajām Latvijas Republikas sporta bāzēm un nodrošinātu iespēju rīkot starptautiskas sporta sacensības, kā arī lai radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai olimpiskajām spēlēm, pasaules un Eiropas čempionātiem un citām starptautiskām sacensībām. Savukārt likuma “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm” 6.panta 5.punkts nosaka, ka nacionālās sporta bāzes statuss tiek piešķirts mācību un treniņu centram kamaniņu sportā un bobslejā “Sigulda” (turpmāk – sporta bāze “Sigulda”). Minētajā likumā norādīta arī sporta bāzes “Sigulda” adrese – Rīgas rajons, Sigulda, Šveices iela 13;

3.10. Augstākās Padomes lēmumā ir ierakstīts konkrētās kapitāl­sabiedrības nosaukums (firma), nevis nosaukts konkrēts nekustamais īpašums. Ņemot vērā Sporta likuma 1.panta 1.punktu un 12.pantu, kā arī ievērojot Augstākās Padomes lēmuma 1.punktā noteikto, ka nacionālās sporta bāzes statuss tiek piešķirts starptautisko sporta federāciju prasībām atbilstošām Latvijas Republikas sporta bāzēm neatkarīgi no tā, kā īpašumā tās atrodas, kā arī to, ka minētais lēmums tiek pieņemts, lai saglabātu Latvijas Republikas galvenās sporta bāzes un nodrošinātu iespēju rīkot starptautiskas sporta sacensības, un radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai olimpiskajām spēlēm, pasaules un Eiropas čempionātiem un citām starptautiskajām sacensībām, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 17.pantam ar sistēmisko un teleoloģisko metodi interpretējot minētās tiesību normas, secināms, ka likumdevēja griba bija nacionālās sporta bāzes statusu piešķirt sporta bāzei kā konkrētam nekustamajam īpašumam (to kopumam). Ievērojot to, ka likumdevējs Augstākās Padomes lēmumā ir minējis konkrētas kapitālsabiedrības nosaukumu, kā arī to, ka likuma “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm” 6.panta 5.punktā minēta konkrēta adrese, kura sakrīt ar kapitālsabiedrības juridisko un faktisko adresi, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 17.pantam interpretējot minētās tiesību normas un piemērojot sistēmisko interpretācijas metodi, secināms, ka likumdevējs ir vēlējies aizsargāt kapitālsabiedrību, jo tai pieder valsts īpašuma objekts;

3.11. saskaņā ar Augstākās Padomes lēmuma 2.punktu nacionālo sporta bāzi var privatizēt vai atsavināt, ja tam piekrīt Latvijas Nacionālā sporta padome. Latvijas Nacionālās sporta padomes 2006.gada 13.decembra sēdē tika pieņemts lēmums neatbalstīt kapitālsabiedrības privatizācijas pieteikumus (prot. Nr.7  5.2.§);

3.12. kapitālsabiedrība, pārvaldot un apsaimniekojot valsts īpašuma objektu, ir radījusi kvalitatīvus apstākļus tam, ka sporta bāzi “Sigulda” kā pamata treniņu bāzi kamaniņu sportā, skeletonā un bobslejā izmanto valsts izlases, sporta klubi un sporta skolas. Katru gadu sporta bāzē “Sigulda” notiek vidēji divi pasaules kausa posmi kamaniņu sportā un skeletonā, kā arī nacionālie čempionāti bobslejā, skeletonā un kamaniņu sportā. Sporta bāzē “Sigulda” sagatavotie sportisti ir sasnieguši augstus rezultātus starptautiskajās sacensībās (2003.gadā – 1.vieta Eiropas čempionātā bobslejā, 2.vieta Pasaules čempionātā kamaniņu sportā, 2004.gadā – 3.vieta Pasaules čempionātā kamaniņu sportā, 3.vieta Pasaules kausa posmā bobslejā, 1.vieta Pasaules kausa posmā skeletonā). Kapitālsabiedrība, pārvaldot valsts īpašuma objektu, nodrošina vienīgās kamaniņu, bobsleja un skeletona mākslīgās ledus trases Latvijā uzturēšanu (tai pasaulē analogas ir tikai 16 sporta būves), kā arī rada apstākļus tam, ka 2010.gadā valsts īpašuma objektā notiks Eiropas čempionāts kamaniņu sportā;

3.13. kapitālsabiedrība, pārvaldot valsts īpašuma objektu, nodrošina:

3.13.1. Latvijas vārda popularizēšanu, jo tiek organizētas pasaules līmeņa sacensības kamaniņu sportā, bobslejā un skeletonā;

3.13.2. starptautiskiem standartiem atbilstošas sporta bāzes uzturēšanu un attīstību;

3.13.3. labus treniņu apstākļus Latvijas nacionālajām izlasēm kamaniņu sportā, bobslejā un skeletonā;

3.13.4. sporta skolu (Murjāņu sporta ģimnāzija un Latvijas bērnu un jaunatnes kamaniņu sporta skola) audzēkņu speciālo mācību programmu apguves organizēšanu;

3.13.5. starptautisku sacensību translāciju pasaulē pazīstamākajos sporta kanālos (Eurosport, ARD, ZDF);

3.13.6. starptautisko federāciju (Starptautiskā kamaniņu sporta federācija (FIL) un Starptautiskā bobsleja federācija (FIBT)) sertifikātu iegūšanu augstākā līmeņa starptautisko sacensību organizēšanā (pasaules čempionāti un pasaules kausa posmi);

3.13.7. Latvijas kamaniņu sporta, bobsleja un skeletona izlašu sportistu augstos rezultātus olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos;

3.13.8. jauno sportistu izaugsmi un startu Latvijas junioru izlasē;

3.14. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par atteikumu nodot privatizācijai sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda””” tika nosūtīts privatizācijas ierosinātājam – sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “JS Riska vadības grupa” –viedokļa sniegšanai. Iebildumi un priekšlikumi par minēto Ministru kabineta rīkojuma projektu netika saņemti.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šā valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā ietvertajiem valsts pārvaldes principiem valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, atsakot nodot privatizācijai kapitālsabiedrību, ir lielāks nekā privatizācijas ierosinātāja – sabiedrības ar ierobežotu atbildību
“JS Riska vadības grupa” – tiesisko interešu ierobežojums.

6. Kapitālsabiedrības privatizācijas rezultātā netiktu saglabāta valsts kontrole pār valsts īpašuma objekta turpmāku pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, tādējādi apdraudot gan valsts īpašuma objekta izmantošanu un pieejamību visām sabiedrības grupām, gan kapitālsabiedrības statūtos noteikto mērķu sasniegšanu un valsts funkciju īstenošanu sporta nozarē. Kapitālsabiedrības privatizācija būtu šķērslis turpmākām investīcijām sporta bāzes attīstības pasākumiem, kurus plānots īstenot no valsts budžeta līdzekļiem.

7. Līdz ar to secināms, ka kapitālsabiedrības privatizācija neatbilst valsts un sabiedrības interesēm. Atsakot nodot privatizācijai kapitālsabiedrību, tiktu ievērots samērīguma princips un sasniegts valsts un sabiedrības interesēm atbilstošs mērķis, kā arī saglabāta valsts kontrole pār valsts īpašuma objekta pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, nodrošinot valsts īpašuma objekta apsaimniekošanā augstas kvalitātes standartu un iespēju valsts īpašuma objektu arī turpmāk izmantot valsts sporta politikas īstenošanai.

8. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu un 10.panta trešo un ceturto daļu, kā arī ņemot vērā Latvijas Nacionālās sporta padomes 2006.gada 13.decembra sēdē pieņemto lēmumu neatbalstīt kapitālsabiedrības privatizācijas pieteikumus (prot. Nr.7  7.2.§), Ministru kabinets nolemj atteikt nodot privatizācijai kapitālsabiedrību, jo tā nepieciešama valsts pārvaldes funkciju veikšanai izglītības, zinātnes un sporta politikas jomā.

9. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents I.Godmanis

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe