Eiropas augstāko revīzijas institūciju (EUROSAI) IV kongresa rezolūcija  par augstāko revīzijas institūciju neatkarību

1999. gada 4. jūnijā Parīzē

INTOSAI (Starptautiskā augstāko revīzijas institūciju organizācija) Limas deklarācijā (1997) valstu augstākās revīzijas institūcijas ir paudušas apņēmību saglabāt neatkarību, kas ir iedarbīgas valsts līdzekļu pārvaldes kontroles neatraujams priekšnoteikums.

Kopš tā laika ir notikusi strauja sociālā, tehnoloģijas un politiskā attīstība. Īpaši Viduseiropas un Austrumeiropas valstu nostāšanās uz demokrātijas ceļa ir atkārtoti izvirzījusi prasību pēc neatkarības un caurskatāmības. Decentralizācija, privatizācija un deregulācija ir radījusi pārmaiņas valsts pārvaldē.

Tādēļ EUROSAI biedri pēc tikšanās Lisabonas seminārā (1998) un Parīzes kongresā (1999) atkārtoti apliecina, ka viņu neatkarība šobrīd balstās uz šādiem principiem.

1.

Augstāko revīzijas institūciju neatkarība ir jāparedz konstitūcijā vai citos likumos, kas nosaka valsts pārvaldes iestāžu institucionālo statusu. Neatkarību nostiprina arī augstāko revīzijas iestāžu vadītājiem piešķirtās garantijas, kas ļauj viņiem veikt savus pienākumus pietiekami stabilā vidē. Lai nodrošinātu revidentu neatkarību, ir nepieciešama tiesiskā aizsardzība pret ārējo spiedienu un skaidri definētas pilnvaras izmeklēšanas veikšanai.

Augstāko revīzijas institūciju rīcībā ir jābūt pietiekamiem resursiem, lai tās varētu veikt savus uzdevumus. Budžeta autonomija ir vēl viens faktors, kas veicina patiesu neatkarību.

Un, visbeidzot, lai augstākās revīzijas institūcijas būtu pilnīgi neatkarīgas, tām ir jāpiešķir brīvība plānot un veikt revīzijas pēc saviem ieskatiem.

2.

Augstākajām revīzijas institūcijām ir jāievēro tie paši noteikumi, ko tās iesaka ievērot citiem.

Tādēļ tām ir jāizveido iekšējās revīzijas procedūras, lai nodrošinātu pašas sava darba efektivitāti. Iekšējai revīzijai ir jābūt strukturētai tā, lai sniegtu augstāko revīzijas institūciju vadītājiem un augstākajām amatpersonām skaidru priekšstatu par to, kā viņu iestāde strādā. Iekšējai revīzijai ir jānodrošina regulāra darbības rādītāju uzraudzība un jāveic revīzijas rezultātu izvērtēšana.

Augstākās revīzijas institūcijas aizvien lielākā mērā pakļauj sevi ārējai revīzijai. Šī procedūra sniedz sabiedrībai garantiju, ka augstākā revīzijas iestāde īsteno labu darbības praksi, tomēr tas nedrīkst ierobežot augstākās revīzijas institūcijas neatkarību.

Publicējot savus ziņojumus par budžeta izpildi un veiktajām revīzijām un iesniedzot šos ziņojumus parlamentam, augstākajām revīzijas iestādēm ir jāpanāk vislielākā caurskatāmība pieejamo resursu izmantošanā un sasniegto rezultātu atspoguļošanā.

3.

Augstāko revīzijas institūciju brīvība pašām izveidot savu saskarsmes politiku ar masu saziņas līdzekļiem un sabiedrību spēkā esošās likumdošanas ietvaros ir būtiska to neatkarības un efektivitātes sastāvdaļa. Tām ir jāsniedz godīgs un netendenciozs pārskats par savu darbību, neizraisot liekus pretnostatījumus.

Šī brīvība ietver sevī arī iespēju izlemt par kāda konkrēta ziņojuma nodošanu publicitātei, izņemot gadījumus, kur informācijas atklāšanu pieprasa likums. Tas pats attiecas arī uz informācijas saturu, mediju, formu, datumu, periodiskumu un publiskošanas kanāliem.

Ir būtiski svarīgi nodrošināt caurskatāmību attiecībā pret organizāciju, kurā tiek veikta revīzija. Caurskatāmība ir jānodrošina procesa laikā, kurā revidējamā organizācija apstiprina faktus vai un arī darot sabiedrībai zināmu revidētās organizācijas reakciju, ja iespējams, publicējot to reizē ar augstāko revīzijas institūciju ziņojumiem, lai sabiedrība iegūtu pilnīgu, patiesu un izsvērtu informāciju.

Tiem ziņojumiem, kurus augstākā revīzijas institūcija ir izlēmusi publicēt, ir jābūt tiešā veidā pieejamiem sabiedrībai. Pieeja ziņojumiem ir jānodrošina visdažādākajos masu saziņas līdzekļos, ieskaitot internetu.

Neoficiāls (valsts kontroles) tulkojums